26-TA-1341: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) 9.1 pantā noteikts:
"(1) Valsts budžeta likumā budžeta programmu "Apropriācijas rezerve" plāno atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Šajā budžeta programmā plāno līdzekļus projektu uzturēšanas apropriācijas rezervei un neizlietoto asignējumu rezervei, ko ministrijas un citas centrālās valsts iestādes pieprasa un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šajā pantā noteikto.
(2) Finanšu ministram ir tiesības projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk finansējams no valsts budžeta līdzekļiem;
2) valsts budžeta likumā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti tiek uzturēti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem par informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem, pievienojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
(3) Finanšu ministram ir tiesības neizlietoto asignējumu rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ņemot vērā tos attiecīgā budžeta resora iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus valsts pamatfunkciju īstenošanai, kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, šādās izdevumu kategorijās:
1) izdevumi pamatkapitāla veidošanai;
2) izdevumi subsīdijām, dotācijām un starptautiskajai sadarbībai;
3) izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem;
4) izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības finansēšanai.
(4) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nepieprasa līdzekļus no neizlietoto asignējumu rezerves par tādiem neizlietotajiem asignējumiem, kuri radušies no vienreizējiem prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un iepriekšējā saimnieciskā gada terminēto vienreizējo pasākumu īstenošanas, kuru mērķis ir sasniegts jau iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrijas) nepieprasa līdzekļus, un tie netiek pārdalīti tādiem pasākumiem, kuriem ir ietekme uz turpmākajiem saimnieciskajiem gadiem.
(5) Ja no neizlietoto asignējumu rezerves pārdalītos līdzekļus izmanto atlīdzības izdevumu palielināšanai kārtējā saimnieciskajā gadā, palielinājums nepārsniedz piecus procentus no budžeta resoram šajā izdevumu kategorijā apstiprinātās kārtējā saimnieciskā gada apropriācijas apjoma.
(6) Finanšu ministram ir tiesības palielināt valsts budžeta likumā budžeta programmā "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju, ņemot vērā šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(7) Valsts budžeta likumā var paredzēt budžeta programmas "Apropriācijas rezerve" izmantošanas noteikumus papildus šajā pantā minētajiem nosacījumiem."
"(1) Valsts budžeta likumā budžeta programmu "Apropriācijas rezerve" plāno atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Šajā budžeta programmā plāno līdzekļus projektu uzturēšanas apropriācijas rezervei un neizlietoto asignējumu rezervei, ko ministrijas un citas centrālās valsts iestādes pieprasa un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šajā pantā noteikto.
(2) Finanšu ministram ir tiesības projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk finansējams no valsts budžeta līdzekļiem;
2) valsts budžeta likumā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti tiek uzturēti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem par informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem, pievienojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
(3) Finanšu ministram ir tiesības neizlietoto asignējumu rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ņemot vērā tos attiecīgā budžeta resora iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus valsts pamatfunkciju īstenošanai, kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, šādās izdevumu kategorijās:
1) izdevumi pamatkapitāla veidošanai;
2) izdevumi subsīdijām, dotācijām un starptautiskajai sadarbībai;
3) izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem;
4) izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības finansēšanai.
(4) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nepieprasa līdzekļus no neizlietoto asignējumu rezerves par tādiem neizlietotajiem asignējumiem, kuri radušies no vienreizējiem prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un iepriekšējā saimnieciskā gada terminēto vienreizējo pasākumu īstenošanas, kuru mērķis ir sasniegts jau iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrijas) nepieprasa līdzekļus, un tie netiek pārdalīti tādiem pasākumiem, kuriem ir ietekme uz turpmākajiem saimnieciskajiem gadiem.
(5) Ja no neizlietoto asignējumu rezerves pārdalītos līdzekļus izmanto atlīdzības izdevumu palielināšanai kārtējā saimnieciskajā gadā, palielinājums nepārsniedz piecus procentus no budžeta resoram šajā izdevumu kategorijā apstiprinātās kārtējā saimnieciskā gada apropriācijas apjoma.
(6) Finanšu ministram ir tiesības palielināt valsts budžeta likumā budžeta programmā "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju, ņemot vērā šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(7) Valsts budžeta likumā var paredzēt budžeta programmas "Apropriācijas rezerve" izmantošanas noteikumus papildus šajā pantā minētajiem nosacījumiem."
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" (turpmāk – projekts) mērķis ir nodrošināt finansējumu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasītajai neizlietoto asignējumu rezervei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" apstiprināta apropriācija 4 890 199 euro apmērā, lai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (turpmāk – noteikumi Nr.421) nodrošinātu līdzekļus projektu uzturēšanas apropriācijas rezervei un neizlietoto asignējumu rezervei LBFV un valsts budžeta likumā paredzētajos gadījumos.
Noteikumos Nr.421, pamatojoties uz LBFV 9.1 pantu, kas attiecas uz neizlietoto asignējumu un projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi, paredzēts elastības mehānisms budžeta vadības procesos par iepriekšējā gadā neizlietotajiem asignējumiem, kuru resurss ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (turpmāk – neizlietotie asignējumi), lai nodrošinātu budžeta procesa nepārtrauktību.
Neizlietoto asignējumu rezervi var pārdalīt, ņemot vērā iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus valsts pamatfunkciju īstenošanai (izņemot 99.00.00 programmu), kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.
Attiecībā uz projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi normatīvais regulējums noteikts LBFV 9.1 panta otrajā daļā (finansējums projektu uzturēšanai – kuri tiek pabeigti, bet finansējums to uzturēšanai budžetā nav ieplānots). Noteikumu Nr.421 21. punkts noteic ministrijas tiesības līdz kārtējā gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, kas atbilst LBFV 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
Atbilstoši LBFV 9.1 panta trešajai daļai uz nākamo saimniecisko gadu ir pārnesami šādi slēgtie asignējumi: izdevumi pamatkapitāla veidošanai, izdevumi subsīdijām, dotācijām un starptautiskajai sadarbībai, izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem un izdevumu transferti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības finansēšanai.
2025. gadā pavisam kopā slēgti asignējumi 256,4 milj. euro apmērā, tajā skaitā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmās 111,2 milj. euro apmērā un valsts pamatfunkciju īstenošanas programmās 145,2 milj. euro apmērā, no tā 4,6 milj. euro ministriju programmās 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums".
No neizlietoto asignējumu rezerves ministrijas kopā pieprasīja 76 339 725 euro. Tajā skaitā 23 947 949 euro pieprasīti pasākumiem, kuriem 2025. gadā finansējums tika pārdalīts no "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" (turpmāk – programma 18.00.00). Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 59. pantā attiecībā uz pasākumiem, kas tiek finansēti no programmas 18.00.00, ir paredzēta elastība, kas pieļauj iepriekšējā gadā neizmantoto pieprasīt pārdalīt nākamajā gadā atkārtoti, pamatojot ilgākas realizācijas iemeslus, jo tas neietekmē strukturālo bilanci.
Vērtējot pieprasījumu pamatotību un atbilstību normatīvajam regulējumam, tika secināts, ka šiem vienreizējiem pasākumiem neizmantoto finansējumu jāpieprasa atkārtoti no programmas 18.00.00, nevis no programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve".
Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Ministru kabineta 2026. gada 26. maija rīkojumu Nr. 295 "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr. 295) budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" tika atļauts palielināt likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteikto apropriāciju 2026. gadam 52 391 776 euro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu neizlietoto asignējumu rezervei.
Šā gada 3. jūnija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, izskatot jautājumu par apropriācijas palielināšanu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 295, notikušo diskusiju un tajā paustos viedokļus par atsevišķu iesniegto apropriācijas palielinājuma pieprasījumu pamatotību, ministrijas tika lūgtas atkārtoti izvērtēt iepriekš iesniegtos pieprasījumus finansējuma piešķiršanai no programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" (neizlietoto asignējumu rezerves), koncentrējoties uz kritiski nepieciešamo finansējumu, aicinot atkārtotai izskatīšanai virzīt tikai tādus pasākumus, kuru finansēšana ir kritiski nepieciešama valsts uzņemto saistību izpildei, normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai vai būtisku risku novēršanai, nodrošinot atbildīgu, lietderīgu un ekonomisku līdzekļu izlietojumu.
Saskaņā ar šā gada 5. jūnijā sniegto informāciju atsevišķas ministrijas ir atkārtoti izvērtējušas iesniegtos pieprasījumus un pieņēmušas lēmumu atsaukt pieprasīto finansējumu un nevirzīs tos atkārtotai izskatīšanai – Zemkopības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Pieprasījumus iepriekš iesniegtajā apmērā ir saglabājusi Valsts prezidenta kanceleja, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Valsts kontrole un Augstākā tiesa.
Savukārt, vairākas ministrijas ir izvērtējušas iesniegtos apropriācijas rezerves pieprasījumus un precizējušas tos – Saeima, Ministru kabinets, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Prokuratūra.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasītais finansējums no neizlietoto asignējumu rezerves ir samazināts par 5 298 778 euro un ministrijas kopā pieprasījušas finansējumu 47 092 998 euro apmērā, tajā skaitā:
Noteikumos Nr.421, pamatojoties uz LBFV 9.1 pantu, kas attiecas uz neizlietoto asignējumu un projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi, paredzēts elastības mehānisms budžeta vadības procesos par iepriekšējā gadā neizlietotajiem asignējumiem, kuru resurss ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (turpmāk – neizlietotie asignējumi), lai nodrošinātu budžeta procesa nepārtrauktību.
Neizlietoto asignējumu rezervi var pārdalīt, ņemot vērā iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus valsts pamatfunkciju īstenošanai (izņemot 99.00.00 programmu), kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.
Attiecībā uz projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi normatīvais regulējums noteikts LBFV 9.1 panta otrajā daļā (finansējums projektu uzturēšanai – kuri tiek pabeigti, bet finansējums to uzturēšanai budžetā nav ieplānots). Noteikumu Nr.421 21. punkts noteic ministrijas tiesības līdz kārtējā gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, kas atbilst LBFV 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
Atbilstoši LBFV 9.1 panta trešajai daļai uz nākamo saimniecisko gadu ir pārnesami šādi slēgtie asignējumi: izdevumi pamatkapitāla veidošanai, izdevumi subsīdijām, dotācijām un starptautiskajai sadarbībai, izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem un izdevumu transferti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības finansēšanai.
2025. gadā pavisam kopā slēgti asignējumi 256,4 milj. euro apmērā, tajā skaitā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmās 111,2 milj. euro apmērā un valsts pamatfunkciju īstenošanas programmās 145,2 milj. euro apmērā, no tā 4,6 milj. euro ministriju programmās 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums".
No neizlietoto asignējumu rezerves ministrijas kopā pieprasīja 76 339 725 euro. Tajā skaitā 23 947 949 euro pieprasīti pasākumiem, kuriem 2025. gadā finansējums tika pārdalīts no "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" (turpmāk – programma 18.00.00). Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 59. pantā attiecībā uz pasākumiem, kas tiek finansēti no programmas 18.00.00, ir paredzēta elastība, kas pieļauj iepriekšējā gadā neizmantoto pieprasīt pārdalīt nākamajā gadā atkārtoti, pamatojot ilgākas realizācijas iemeslus, jo tas neietekmē strukturālo bilanci.
Vērtējot pieprasījumu pamatotību un atbilstību normatīvajam regulējumam, tika secināts, ka šiem vienreizējiem pasākumiem neizmantoto finansējumu jāpieprasa atkārtoti no programmas 18.00.00, nevis no programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve".
Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Ministru kabineta 2026. gada 26. maija rīkojumu Nr. 295 "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr. 295) budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" tika atļauts palielināt likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteikto apropriāciju 2026. gadam 52 391 776 euro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu neizlietoto asignējumu rezervei.
Šā gada 3. jūnija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, izskatot jautājumu par apropriācijas palielināšanu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 295, notikušo diskusiju un tajā paustos viedokļus par atsevišķu iesniegto apropriācijas palielinājuma pieprasījumu pamatotību, ministrijas tika lūgtas atkārtoti izvērtēt iepriekš iesniegtos pieprasījumus finansējuma piešķiršanai no programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" (neizlietoto asignējumu rezerves), koncentrējoties uz kritiski nepieciešamo finansējumu, aicinot atkārtotai izskatīšanai virzīt tikai tādus pasākumus, kuru finansēšana ir kritiski nepieciešama valsts uzņemto saistību izpildei, normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai vai būtisku risku novēršanai, nodrošinot atbildīgu, lietderīgu un ekonomisku līdzekļu izlietojumu.
Saskaņā ar šā gada 5. jūnijā sniegto informāciju atsevišķas ministrijas ir atkārtoti izvērtējušas iesniegtos pieprasījumus un pieņēmušas lēmumu atsaukt pieprasīto finansējumu un nevirzīs tos atkārtotai izskatīšanai – Zemkopības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Pieprasījumus iepriekš iesniegtajā apmērā ir saglabājusi Valsts prezidenta kanceleja, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Valsts kontrole un Augstākā tiesa.
Savukārt, vairākas ministrijas ir izvērtējušas iesniegtos apropriācijas rezerves pieprasījumus un precizējušas tos – Saeima, Ministru kabinets, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Prokuratūra.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasītais finansējums no neizlietoto asignējumu rezerves ir samazināts par 5 298 778 euro un ministrijas kopā pieprasījušas finansējumu 47 092 998 euro apmērā, tajā skaitā:
| Valsts prezidenta kanceleja | 2 311 621 |
| Saeima | 1 275 170 |
| Ministru kabinets | 1 234 700 |
| Aizsardzības ministrija | 7 756 255 |
| Ārlietu ministrija | 244 150 |
| Ekonomikas ministrija | 3 505 295 |
| Finanšu ministrija | 5 656 447 |
| Iekšlietu ministrija | 6 370 279 |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 3 558 309 |
| Satiksmes ministrija | 224 956 |
| Labklājības ministrija | 592 700 |
| Tieslietu ministrija | 5 940 488 |
| Klimata un enerģētikas ministrija | 2 597 926 |
| Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija | 638 170 |
| Kultūras ministrija | 41 636 |
| Valsts kontrole | 88 700 |
| Augstākā tiesa | 204 900 |
| Veselības ministrija | 3 195 553 |
| Prokuratūra | 1 655 743 |
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā saņemtos ministriju pieprasījumus no neizlietoto asignējumu rezerves 47 092 998 euro apmērā, kā arī ar Finanšu ministrijas rīkojumu jau pārdalīto apropriāciju 123 726 euro apmērā pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai saskaņā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu, pieejamais finansējums programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" ir nepietiekošs visu pieprasījumu nodrošināšanai.
Bez tam, jāņem vērā, ka noteikumu Nr.421 21. punktā ministrijām noteiktas tiesības līdz kārtējā gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, kas atbilst LBFV 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
Bez tam, jāņem vērā, ka noteikumu Nr.421 21. punktā ministrijām noteiktas tiesības līdz kārtējā gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, kas atbilst LBFV 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" 47 092 998 euro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu neizlietoto asignējumu rezervei.
Vienlaikus paredzēts atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2026. gada 26. maija rīkojumu Nr. 295 "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" (Latvijas Vēstnesis, 2026, 101. nr.).
Vienlaikus paredzēts atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2026. gada 26. maija rīkojumu Nr. 295 "Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve"" (Latvijas Vēstnesis, 2026, 101. nr.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
4 890 199
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
4 890 199
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
4 890 199
47 092 998
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
4 890 199
47 092 998
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-47 092 998
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-47 092 998
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-47 092 998
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-47 092 998
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2026. gadam finansējums budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" norādīts atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" apstiprinātajam.
Palielinot programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" apropriāciju par 47 092 998 euro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.
Tomēr jāņem vērā, ka šāds budžeta elastības mehānisms nodrošina efektīvāku un racionālāku budžeta līdzekļu izmantošanu, kā arī ietekme uz budžeta deficītu pa gadiem pakāpeniski izlīdzinās.
Palielinot programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" apropriāciju par 47 092 998 euro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.
Tomēr jāņem vērā, ka šāds budžeta elastības mehānisms nodrošina efektīvāku un racionālāku budžeta līdzekļu izmantošanu, kā arī ietekme uz budžeta deficītu pa gadiem pakāpeniski izlīdzinās.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Informācija par ministriju pieprasījumiem no neizlietoto asignējumu rezerves līdzekļu pārdalei no 74.resora programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" tiesību akta anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi