Anotācija (ex-ante)

4.2.3.4.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 525 000 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 029 482 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546 250 euro (tai skaitā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (tai skaitā elastības finansējums – 154 422 euro).
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.  
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte ir 85 procenti  no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Sākotnēji projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu par finansējuma daļu, kas neiekļauj 4.2.3.4.pasākumam plānoto elastības finansējumu, atbilstoši plānojot arī projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1.janvāra palielināt 4.2.3.4.pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz 4.2.3.4.pasākumam plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram - 6 525 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro.
4.2.3.4 pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.oktobrim.

4.2.3.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma ietvaros, – 2250 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 1895), tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim – 450;
2) rezultāta rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET jauniešu skaits, kas iesaistījušies izglītībā (mūžizglītība, formālā izglītība) vai mācību pasākumos (ārpus darba, darbavietā, profesionālā apmācība utt.) Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros, – 405 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 340).
4.2.3.4. pasākuma ietvaros tiek noteikts nacionālais rādītājs – NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros - 1575.

Finansējuma saņēmējs noteikumu projekta 5.1. un 5.2.apakšpunktā noteiktos uzraudzības rādītājus un noteikumu projekta 6.punktā noteikto nacionālo rādītāju, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" noteiktās prasības, ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pašvaldību griezumā. Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktā noteiktā rezultāta rādītāja izpilde tiek apliecināta ar mērķa grupas jaunieša noslēguma ziņojumu par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti, ja mērķa grupas jaunietis beidzis dalību projektā. Sadarbības iestāde neveic noteikumu projekta 6.punktā norādītā nacionālā rādītāja datu pārbaudes. Datus par katra jaunieša, kas pabeidzis mērķa grupas jaunieša individuālo pasākuma programmu, atrašanos izglītībā vai nodarbinātībā plānots apzināt 12 mēnešu periodā, lai vērtētu 4.2.3.4.pasākuma ietekmi uz NEET jauniešiem, 4.2.3.4.pasākuma efektivitāti un ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena mērķa (Nr.164)  15–24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū (NEET) 6% (2027.g.) sasniegšanā. Dati par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) metodoloģiskā atbalsta sniegšana sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos;
2) projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos;
3) projekta vadība;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts šo noteikumu 18.punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un sadarbības partneriem saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, plānotas arī šādas atbalstāmās darbības:
1) mērķa grupas jauniešu iesaiste projektā;
2) atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām;
3) pēcprogrammas mentoringa sniegšana jauniešiem.

Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas periodu, NEET jauniešu atbalsta pasākumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros tiek papildināti ar jaunu atbalstāmo darbību – pēcprogrammas mentorings.
Pēcprogrammas mentorings ir individuālā mentoringa nodrošināšana mērķa grupas jaunietim pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot izglītības ieguvi vai nodarbinātību, lai veicinātu jaunieša adaptāciju izglītības iestādē vai veicinātu jaunieša adaptāciju darba vietā. Šāda papildus atbalstāmā darbība tiks īstenota ar mērķi nostiprināt projektā sasniegtos rezultātus un pēc iespējas izslēgt situācijas, kad jaunietis pēc dalības projektā atkārtoti nonāk NEET jaunieša statusā. 
Vienlaikus tiek plānots, ka NEET jaunieši tiks novirzīti uz Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6. politikas mērķa "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 6.1. prioritātes “Pāreja uz klimatneitralitāti” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumu "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu", lai saņemtu atbalstu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, vai arī saņemtu atbalstu arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā un ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena, pusotra vai divu mācību gada laikā, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā.

4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas līdz atbildīgās iestādes vienkāršoto izmaksu metodikas personāla izmaksām izstrādei, apstiprināšanai un saskaņošanai ar vadošo iestādi ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas;
2) pakalpojumu (uzņēmumu līgumu) izmaksas;
3) iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas;
4) transporta izmaksas;
5) transportlīdzekļa nomas izmaksas;
6) darba vietas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas;
7) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
Pirms darba vietas aprīkojuma iegādes darbiniekiem ar daļlaika noslodzi tiks izvērtētas iespējas izveidot koplietošanas darba vietu, ņemot vērā pielietoto praksi par daļēji attālinātu darbu, atbilstoši noslodzei attiecinot izdevumus par darba vietas nodrošinājumu.

Ņemot vērā, ka uzsāktās valsts pārvaldes atlīdzības reformas ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu piemērošanu 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošinās vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 4.2.3.4. pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un komunikācijas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr. 2021/1060  47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts noteikumu projekta 18.punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un sadarbības partnerim ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) izmaksas, kas nepieciešamas mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
2) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
3) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem pēc individuālās pasākumu programmas pabeigšanas, nodrošinot individuālo mentoringu pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot nodarbinātību vai izglītības ieguvi, lai nostiprinātu projektā sasniegtos rezultātus un nodrošinātu to ilgtspēju, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi.

Indikatīvais 4.2.3.4.pasākuma finansējuma sadalījums pret atbalstāmajām darbībām:
- finansējums NEET jauniešu atbalstam līdz 73% no kopējā plānotā finansējuma, kuru plānots novirzīt sadarbības partneriem NEET jauniešu iesaistei projektā (indikatīvi līdz 306 tūkst. euro), NEET jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanai (indikatīvi līdz 4,4 milj. euro), pēcrogrammas mentoringa īstenošanai (indikatīvi līdz 178 tūkst. euro) un citiem izdevumiem, kas saistīti ar atbalsta nodrošināšanu NEET jauniešiem (mentoru un programmu vadītāju mācības, pieredzes apmaiņas pasākumi, transporta pakalpojumu izmaksas, supervīziju organizēšana u.c. izdevumi);
- finansējums projekta vadības atalgojumam, projekta īstenošanas personāla atalgojumam, projekta publicitātes nodrošināšanai un citiem ar projekta īstenošanu saistītajiem izdevumiem - līdz 27% no kopējā plānotā finansējuma.

Noteikumu projekts nosaka, ka 4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas 149 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 126 650 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 22 350 euro, ir attiecināmas pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai un ja tās radušās ne agrāk kā 2023. gada 1.maijā.
Minētās izmaksas 2024. gadā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam 149 000 euro apmērā nepieciešamas noteikumu projekta 28.2.1., 28.2.2.apakšpunktā un 29.punktā noteikto izmaksu segšanai, kas iever izmaksas indikatīvi 119 150 euro apmērā projekta personāla izmaksu segšanai: projekta vadītājam (viena slodze), finansistam (viena slodze), vecākajam projektu vadītājam (divas slodzes) un projektu vadītājam (trīs slodzes), lai sagatavotos jaunā projekta uzsākšanai, kas ietver iekšējo normatīvo aktu izstrādi un saskaņošanu, potenciālo sadarbības partneru apzināšanu, projekta sadarbības līguma projekta izstrādi, saskaņošanu un citus pasākumus, kas nepieciešami tūlītējai projekta uzsākšanai, pakalpojumu izmaksas indikatīvi 20 102 euro apmērā (mācību satura aktualizēšana un pilnveide  programmu vadītāju mācībām un mērķa grupas jauniešu mentoriem mācībām, ekspertu konsultācijas par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) mācību līdzekļu un programmu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa, roll up stenda izgatavošana) un indikatīvi 9  748 euro netiešās izmaksas, kas noteiktas atbilstoši noteikumu projekta 29. punktā noteiktajai netiešo izmaksu vienoto likmei septiņu procentu apmērā no pasākuma tiešajām attiecināmajām izmaksām.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros plānota informatīvo materiālu darbam ar NEET jauniešiem izstrāde, informatīvo pasākumu organizēšanai sadarbības partneriem par 4.2.3.4.pasākuma īstenošanu, mācību satura aktualizēšana un pilnveide mācību nodrošināšanai programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem darbam ar mērķa grupas jauniešiem.

Informatīvo materiālu  izstrāde ir nepieciešama, jo 8.3.3.SAM ietvaros “Metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem projektā "PROTI un DARI!” tika izstrādātas 2015.gadā (t.i. pirms astoņiem gadiem), tādējādi saturā ietverot līdz tam publiskotos izpētes rezultātus, statistiskos datus, teorētiskās atziņas un jomas tendences darbā ar jauniešiem. Kopš tā laika joma ir būtiski attīstījusies un pilnveidojies arī metožu spektrs darbā ar jauniešiem NEET situācijā, kā arī notikusi digitālā darba ar jaunatni strauja attīstība, kas ir ļoti būtiski aspekti mūsdienu darbā ar jauniešiem, bet 2015.gada metodoloģiskajās vadlīnijās nav aptverti.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros bija sākotnēji paredzēta tādu metodisko materiālu izstrāde, kas saturiski nav aptverti 8.3.3.SAM metodoloģiskajās vadlīnijās, un tādējādi nodrošinātu mentoriem, programmu vadītājiem un citiem darbā ar jauniešiem NEET situācijā iesaistītajiem kvalitatīvu, ārvalstu un Latvijas labajā praksē balstītu metožu un pieeju instrumentāriju, kas ļautu efektīvāk īstenot darbu ar mērķa grupas jauniešiem un sasniegt projekta mērķi, kā arī aprobēt jaunas pieejas pašvaldībās un multiplicēt  labo praksi. Šāds informatīvo materiālu saturs izslēdz dubultā finansējuma risku un nerada pārklāšanos ar jau līdz šim 8.3.3. SAM ietvaros izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām.
Atsevišķa metodiskā materiāla izstrāde tikai par pēcprogrammas mentoringu kā vienu no mentoringa procesa cikla posmiem, kas attiecas uz sasniegto rezultātu nostiprināšanu, radītu maldīgu priekšstatu par šo kā par galveno atbalsta procesa elementu, kas nebūtu atbalstāms no  4.2.3.4.pasākuma mērķa, definētajiem rādītājiem un kopējās intervences loģikas.
Lai novērstu jebkādu dubultā finansējuma riska iespējamību attiecībā uz metodisko materiālu  izstrādi, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros tiek plānota tikai informatīvo materiālu izstrāde darbam ar mērķa grupas jauniešiem.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros gan projekta nosacījumu un normatīvās bāzes dēļ, pamatojoties uz darba ar jaunatni jomas attīstību, ir nepieciešams pilnveidot 8.3.3. SAM projekta ietvaros izstrādāto mācību saturu mentoru un programmu vadītāju mācībām darbam ar mērķa grupas jauniešiem 4.2.3.4.pasākuma ietvaros.
Papildus jānorāda, ka kopš 2023.gada 13.jūlija ir jauns normatīvais regulējums neformālās izglītības programmu īstenošanai, kas jāņem vērā mācību satura izstrādē un mācību nodrošināšanā -  Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumi Nr. 395 (prot. Nr. 36 47. §) "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" (https://likumi.lv/ta/id/343813-kartiba-kada-tiek-izsniegtas-atlaujas-neformalas-izglītības-programmas-istenosanai).

Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu, kas radušās ne agrāk kā 2023.gada 1.maijā, segšanai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai kā 4.2.3.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam 149 000 euro apmērā nodrošina no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrijai ir pienākums nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.3.4. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.
4.2.3.4.pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 136. intervences kods "Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai".

4.2.3.4.pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un 4.2.3.4. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros netiek īstenota komercdarbība. Jebkādas darbības, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam klasificējamas kā komercdarbība, nav attiecināmas. Pasākuma ietvaros veiktās izmaksas, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, nav attiecināmas.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

Pašvaldību likums nosaka, ka  pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vieno no  pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka veikt darbu ar jaunatni.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un plānotie sadarbības partneri veiks darbības, kas atbilst institūciju funkcijām, neveicot projekta ietvaros darbības, kas raksturojamas kā komercdarbība un negūstot ienākumus komercdarbības izpratnē. 4.2.3.4.pasākuma ietvaros īstenotā projekta finanšu līdzekļi paredzēti tikai 4.2.3.4.pasākumā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai un līdz ar ko 4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru plānotās darbības nav klasificējamas kā komercdarbība.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija, lai sekotu projekta progresam un vērtētu projekta ietekmi uz Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo jaunatnes nozari, izveido projekta uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, vadošās iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, kas  ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Labklājības ministrijas un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs projekta uzraudzības padomes nolikumā noteiktajam projekta uzraudzības padomei sniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas un sadarbības partneru informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 5.1., 5.2.apakšpunktā un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegtajām vērtībām, sniedzot atgriezenisko saiti par dalību projektā no projekta mērķa grupas jauniešiem, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm, par projekta ietvaros sniegtajām atbalsta metodēm un pasākumiem NEET jauniešiem, par projektā atbalstāmo darbību atbilstību NEET jauniešu vajadzībām, par projektā sniegtā atbalsta ietekmi uz NEET jauniešiem, tai skaitā par sasniegtā rezultāta ilgtspēju un jauniešu skaitu, kas pēc dalības projektā atgriezušies NEET jaunieša statusā, un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta uzraudzības padomē.