Anotācija (ex-ante)

23-TA-139: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.4. pasākuma "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.4. pasākuma “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas  iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 4.2.3.4. pasākuma "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā" īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu atbalstu jauniešiem, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (turpmāk - NEET jaunieši) un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) iezīmē to, cik būtisks ir darbs ar jaunatni, lai veicinātu efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, paplašinot veidus kādā tiek strādāts ar jauniešiem (NAP 122.uzdevums), veicinot jauniešu iesaisti mācību pasākumos, izglītībā, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju darbībā, sekmējot NAP2027 rīcības virziena mērķa (Nr.164) indikatora - 15 līdz 24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū - 6% sasniegšanu 2027.gadā (indikatora bāzes vērtība 2018.gadā - 7,8%).

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk - IAP2027) kā vienu no būtiskiem risināmajiem jautājumiem Latvijas izglītības sistēmā nosaka darbu ar jauniešiem, nodrošinot izglītības ieguves nepārtrauktību, ar mērķi līdz 2027.gadam samazināt NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem īpatsvaru Latvijā līdz 5% no kopējā jauniešu skaita valstī (NEET jauniešu vecumā no 15 - 29 gadiem bāzes vērtības rādītājs 2019.gadā saskaņā ar Eurostat datiem – 10,3%), vienlaikus norādot uz nepieciešamību mazināt ilgstošu sociālās izolētības risku jauniešiem, paaugstināt jauniešu konkurētspēju darba tirgū, nodrošināt atbalsta pasākumu kopumu NEET jauniešu motivēšanai un iesaistei izglītībā, nodarbinātībā un amatniecībā, celt kopējo jauniešu labklājības līmeni, nodrošinot individuālu atbalstu katram no NEET jauniešiem ar mērķi primāri iesaistīt viņus izglītībā, kā arī veicināt NEET jauniešu iesaisti darba tirgū.

Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam mērķis ir radīt labvēlīgu vidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un palīdzētu katram jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim.
Saskaņā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam 3.mērķī noteikto, Latvijā nepieciešams stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, sekmējot jauniešu aktīvu pilsonisko un politisko līdzdalību, iekļaušanos sabiedrībā, vispusīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu, kā arī veicinot jauniešu līdzdalību dažādās organizācijās.
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir uzsvērta aktīvās darba tirgus politikas pasākumu loma NEET jauniešu aktivizēšanā (3. politikas rezultāta "Veicināta iekļaujoša, līdztiesīga un kvalitatīva darba tirgus attīstība" 3.7. apakšpunktā noteiktais rādītājs - 15 līdz 24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū (NEET) (2027.gadā 6%) (bāzes vērtība 2019.gadā 7,9%). 
2008.gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ES SBJR), kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas – 1) enerģētika, 2) konkurētspēja, 3) izglītība, pētniecība, kultūra, 4) vide, 5) sabiedrības drošība.
ES SBJR Izglītības politikas joma veicina labklājības palielināšanos, paredzot nodrošināt visiem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mācībām, efektīvu un iekļaujošu labklājības sistēmu un efektīvi funkcionējošu darba tirgu, kas atbalsta ģeogrāfisko, profesionālo un sociālekonomisko mobilitāti.
Viena no darbībām uz ko fokusējas ES SBJR izglītības politikas joma ir skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršana un pārejas no skolas uz darba tirgu uzlabošana. 4.2.3.4.pasākumā plānotās atbalstāmās darbības var veicināt minētās darbības īstenošanu, jo viens no  4.2.3.4.pasākuma primārajiem mērķiem ir NEET jauniešus atgriezt vai iesaistīt izglītībā.
2013.gadā Latvijā bija 59,5 tūkst. NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas bija 15,6% no kopējā jauniešu skaita šajā vecuma grupā. 2014.gadā NEET jauniešu skaits minētajā vecuma grupā samazinājās līdz 54 tūkst. un tie bija 15,2% no visiem Latvijā dzīvojošiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Lai mazinātu NEET jauniešu skaitu Latvijā, 2015.gadā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.- 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” (turpmāk - 8.3.3.SAM) ietvaros tika uzsākta projekta “PROTI un DARI!” (turpmāk - projekts “PROTI un DARI!”) īstenošana sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, kur, izmantojot Eiropas Savienības Sociālā fonda finansējumu un Latvijas Republikas valsts budžeta līdzfinansējumu, NEET jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem Latvijā tiek sniegta iespēja saņemt individualizētu atbalstu, lai atgrieztos izglītībā vai iesaistītos darba tirgū.

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz NEET jauniešiem, no programmas “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” (turpmāk – React - EU) finanšu līdzekļiem projekta "PROTI un DARI!" īstenošanai 2021.gadā  tika piešķirts papildus finansējums 1 500 001 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums –1 074 024 euro, valsts budžeta finansējums – 425 977 euro), papildinot 8.3.3.SAM ar  jaunu pasākumu – “14.1.1.2. pasākums “Atbalsts NEET jauniešiem” (turpmāk – 14.1.1.2. pasākums).

Projekta "PROTI un DARI!" kopējais attiecināmais finansējums ir 9 960 331 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 8 265 304 euro un valsts budžeta finansējums – 1 695 027 euro. Projekta īstenošana plānota līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projektu “PROTI un DARI!” īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneri projektā “PROTI un DARI!” ir  valstspilsētas pašvaldības, novadu pašvaldības vai šādu pašvaldību apvienības.

Projektā “PROTI un DARI!” ietvertās atbalstāmās darbības paredz jauniešu  uzrunāšanu, konsultēšanu, jauniešu profilēšanu un virzīšanu uz Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem pasākumiem, ja jaunietis pēc profilēšanas un konsultācijām ar programmas vadītāju ir gatavs nekavējoties tajos iesaistīties vai individuālās programmas izstrādi un īstenošanu, kuras mērķis attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā, tai skaitā izmantojot individuāla mentora un individuāla programmu vadītāja atbalstu, lai sasniegtu labākos rezultātus jaunieša tālākai dzīves kvalitātei un izaugsmei.

Kopš 2015.gada projekta “PROTI un DARI!” ietvaros Latvijas pašvaldībās ir izveidota sistēma atbalsta sniegšanai NEET jauniešiem. Līdz 2022.gada beigām kopumā mācībās darbam ar NEET jauniešiem ir piedalījušies un projekta ietvaros strādājuši 668 pašvaldību deleģētie mērķa grupas jauniešu mentori un 266 programmu vadītāji. 2022.gada ceturtajā ceturksnī projektā “PROTI un DARI!” aktīvā statusā bija aptuveni 182 mērķa grupas jauniešu mentori un 59 programmu vadītāji. Kopumā projekta “PROTI un DARI!” īstenošanas laikā viens mācības izgājušais programmas vadītājs vidēji ir strādājis ar 20 NEET jauniešiem, bet viens mērķa grupas jauniešu mentors - vidēji ar septiņiem NEET jauniešiem. Projekta “PROTI un DARI!” īstenošanā kopumā ir iesaistījušās lielākā daļa Latvijas pašvaldību (38 no 43).
Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas informāciju līdz 2022.gada 31.decembrim projektā “PROTI un DARI!” ir iesaistīti un saņēmuši atbalstu 4616 NEET jaunieši, no kuriem 2989 jaunieši (64,75% no visiem projektā “PROTI un DARI!” iesaistītajiem NEET jauniešiem) ir sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu, t.i., pēc dalības projektā iesaistījušies formālajā izglītībā, neformālajā izglītībā, nevalstisko organizāciju darbā, Jauniešu garantijas ietvaros īstenotajos pasākumos, jauniešu centru darbībā vai nodarbinātībā.

Līdz 2022.gada beigām no projektā "PROTI un DARI!" iesaistītajiem NEET jauniešiem 38% bija jaunieši ar pamata izglītību, bet 45% NEET jauniešu ar pamata vai zemāka līmeņa izglītību. 57% no kopumā projektā iesaistītajiem NEET jauniešiem ir jaunieši no lauku apvidiem. Aptuveni 28% no visiem projektā iesaistītajiem NEET jauniešiem bija nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas, tai skaitā jaunieši bezpajumtnieki, jaunieši ar atkarībām, no vardarbības cietušas personas, personas ar prognozējamu invaliditāti un citas atstumtības riskam pakļautas personas. 
Dalījumā pēc dzimumiem no projektā “PROTI un DARI!” iesaistītajiem NEET jauniešiem 64,89% bija sievietes un 35.11% vīrieši. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gadā Latvijā no 30,5 tūkst. NEET jauniešu vecumā no 15-29 gadiem 15,2 tūkst. ir bijuši vīrieši un 15,3 tūkst. sievietes.
Ņemot vērā, ka projektā "PROTI un DARI!" sievietes NEET jaunieši iesaistās vairāk kā vīrieši, 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā uzmanība tiks pievērsta vīriešu NEET jauniešu iesaistei projektā.

Saskaņā ar projekta “PROTI un DARI!” datiem par 2022.gadu, pēc dalības pabeigšanas projektā “PROTI un DARI!” viena mēneša laikā darba attiecības uzsāk aptuveni 25% jauniešu, bet izglītībā iesaistās aptuveni 13% jauniešu. Viena gada laikā pēc dalības projektā “PROTI un DARI!” darba attiecības uzsākuši apmēram 34%  projektā iesaistīto jauniešu, bet izglītībā iesaistījušies aptuveni 16% projektā iesaistīto jauniešu.

Jauniešu loma un vieta sabiedrībā tika īpaši izcelta 2022.gadā, kad Eiropas Komisija to bija pasludinājusi par Eiropas Jaunatnes gadu ar mērķi rosināt domāt par jauniešu nākotni, viņu lomu un nozīmi Eiropas kopējās labklājības un ilgtspējas veidošanā.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2021.gadā Eiropas Savienībā vidēji 13,1% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem neatradās ne izglītībā, ne nodarbinātībā, ne mācībās.
2019.gadā Latvijā 10,3% (29,6 tūkst.) jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem bija NEET jaunieši, tomēr Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā šis rādītājs pieauga līdz 11,9% (33,2 tūkst.), turpinot pieaugt arī 2021.gadā līdz 12,1% (32,8 tūkst.).
Lai arī Latvijas vidējais NEET jauniešu īpatsvara rādītājs 2021.gadam ir par 1% punktu zemāks par Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju, tomēr Latvijas vidējam NEET jauniešu īpatsvara rādītājam laikā no 2019. līdz 2021.gadam bija pieaugoša tendence un tikai 2022.gadā NEET jauniešu skaits Latvijā samazinājās par aptuveni 2,3 tūkst. NEET jauniešu un sasniedza 30,5 tūkst. NEET jauniešu, kas bija 11,3% no kopējā jauniešu skaita valstī vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Eiropas Savienības dalībvalstu kopējais mērķis, kas noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, ir līdz 2030.gadam samazināt Eiropas Savienības vidējo NEET jauniešu vecumā no 15-29 gadiem īpatsvara rādītāju līdz 9%.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2012.gadā Latvijā bija 68,3 tūkst. NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas bija 17,2% no kopējā jauniešu skaita valstī šajā vecuma grupā. Laikā no 2013.gada līdz 2019.gadam Latvijā NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem turpināja pakāpeniski samazināties līdz 29,6 tūkst. 2019.gadā, kas sastādīja 10,3% no kopējā jauniešu skaita valstī šajā vecuma grupā un bija zemākais rādītājs kopš 2012.gada.
Tomēr 2020.gadā NEET jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem pieauga līdz 33,2 tūkst. (11,9% no kopējā jauniešu skaita valstī šajā vecuma grupā) un 2021.gadā bija 32,8 tūkst. (attiecīgi 12,1%), norādot uz nepieciešamību sniegt atbalstu NEET jauniešiem arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, lai uzlabotu NEET jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu labākos risinājumus katra NEET jaunieša individuālajā situācijā, vienlaikus pilnveidojot sniegtā atbalsta efektivitāti.
4.2.3.4. pasākumu “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” (turpmāk - 4.2.3.4.pasākums) plānots īstenot kā projekta „PROTI un DARI!” turpinājumu, izmantojot projekta „PROTI un DARI!” ietvaros izveidoto sistēmu NEET jauniešu atbalstam, tai skaitā izmantojot projektā „PROTI un DARI!” apmācības izgājušo mērķa grupas jauniešu mentoru un programmu vadītāju atbalstu.
Risinājuma apraksts
Lai arī turpmāk būtu iespēja sniegt atbalstu NEET jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" ietvaros plānots īstenot 4.2.3.4.pasākumu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.3.4.pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, sadarbības partneriem un citām projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros sasniedzamo mērķi un uzraudzības rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī 4.2.3.4.pasākumam plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

4.2.3.4.pasākuma mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā un mācībās, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
4.2.3.4.pasākuma mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

Pirms iesaistes projektā plānots pārbaudīt jaunieša atbilstību 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai. Pēc tam, kad sadarbības partneris ir saņēmis mērķa grupas jaunieša iesniegumu par vēlmi iesaistīties projektā, sadarbības partneris saskaņā ar sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru kā finansējuma saņēmēju 4.2.3.4.pasākuma ietvaros un sadarbības partneri, noteikto kārtību par datu apstrādi projektā, pārbauda mērķa grupas jaunieša atbilstību 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai (pie jaunieša atbilstības 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods). Gadījumos, ja sadarbības partnerim nebūs iespējas pilnībā pārbaudīt NEET jaunieša atbilstību 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai, minētā atbilstības pārbaude notiks sadarbībā ar finansējuma saņēmēju.

Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas jauniešu atbilstības pārbaudi 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde mērķa grupas jauniešu datu apstrādi veic saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr. 863 “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 863) 2.punktu, kas nosaka, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mērķis veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

Lai pārbaudītu informāciju par NEET jaunieša atrašanos izglītībā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, pamatojoties uz piešķirto pieeju Valsts izglītības informācijas sistēmai, pārbauda datus par mērķa grupas jaunieša statusu izglītībā Valsts izglītības informācijas sistēmā, apstrādājot šādas personas datu kategorijas – vārds, uzvārds, personas kods. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra veiks pārbaudi par jauniešu, kas pabeiguši dalību projektā, atrašanos izglītībā 12 mēnešu periodā, kad jaunietis projektā pabeidzis individuālo pasākumu programmu, lai vērtētu 4.2.3.4.pasākuma efektivitāti un ietekmi uz NEET jauniešu skaita izmaiņām valstī.

Lai pārbaudītu informāciju par NEET jaunieša atrašanos nodarbinātībā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, pamatojoties uz noslēgtu starpresoru vienošanos starp Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu, pārbauda datus par mērķa grupas jaunieša statusu nodarbinātībā Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods. Minētajā kārtībā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra veiks pārbaudi par jauniešu, kas pabeiguši dalību projektā, atrašanos nodarbinātībā 12 mēnešu periodā pēc tam, kad jaunietis noslēdzis dalību projektā, lai vērtētu 4.2.3.4.pasākuma efektivitāti un ietekmi uz NEET jauniešu skaita izmaiņām valstī.

Lai pārbaudītu informāciju par to, vai NEET jaunietis nav reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, starp Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Nodarbinātības valsts aģentūru tiks veikta datu apmaiņa, kas tiks veikta saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Nodarbinātības valsts aģentūru par datu apmaiņu, apstrādājot šādas personas datu kategorijas – vārds, uzvārds, personas kods.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projektā iesaistīto mērķa grupas jaunieši datu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) 5.panta 1.punktu.

Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 4.2.3.4.pasākuma ietvaros sniegt paredzētos atbalsta pasākumus NEET jauniešiem ar invaliditāti. Datu apstrāde veicot mērķa grupas jaunieša profilēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas jaunieša invaliditāti, apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Datu apstrāde veicot mērķa grupas jaunieša profilēšanu notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktu.
4.2.3.4.pasākumā ir plānoti specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (piemēram, surdotulka pakalpojumi, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi), pasākumi horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, t.sk. pandusu noma, indukcijas cilpu noma, jomas ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumi, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumi u.c. pasākumi.

Veicot mērķa grupas jauniešu profilēšanu pirms individuālās pasākumu programmas izstrādes, kas saskaņā ar noteikumu projekta 2.7.apakšpunktā noteikto ietver mērķa grupas jaunieša izglītības, nodarbinātības, līdzšinējās sabiedriskās darbības pieredzes, interešu un prasmju attīstības vajadzību apzināšanu, kā arī ierobežojošo un citu faktoru identificēšanu, informācija par mērķa grupas jaunieti tiks uzkrāta un iesniegta Eiropas Komisijai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktās prasības.
Mērķa grupas jaunieša profilēšanai tiks izmantota tikai tāda informācija, ko sniegs pati profilējamā persona vai tās likumiskais pārstāvis  gadījumos, ja jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju.
Visi dati par mērķa grupas jauniešiem tiks apstrādāti tikai 4.2.3.4.pasākuma īstenošanas vajadzībām.

4.2.3.4.pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs 4.2.3.4.pasākuma ietvaros ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde, kas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar sadarbības iestādi, kļūst par finansējuma saņēmēju. Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr. 863 “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums” (turpmāk -Ministru kabineta noteikumi Nr. 863) 1.punkts nosaka, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. Ministru kabineta noteikumu Nr. 863 2.punkts nosaka, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mērķis veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. Ministru kabineta noteikumu Nr. 863 4.punktā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai ietvertie uzdevumi tai noteikto funkciju izpildei, nosaka, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu koordinēšanu darbā ar jaunatni, to vadību, uzraudzību un kvalitātes kontroli. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai kā projekta iesniedzējam 4.2.3.4.pasākumā noteiktie pienākumi un uzdevumi izriet no tai uzliktā valsts pārvaldes uzdevuma.

Projekta ietvaros finansējums saņēmēja sadarbības partneri ir valstspilsētas pašvaldības un novadu pašvaldības (turpmāk - sadarbības partneris).
Finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu jaunus, efektīvus un inovatīvus risinājumus NEET jauniešu atbalstam, projekta īstenošanā var iesaistīt pakalpojuma sniedzējus, tai skaitā biedrības un nodibinājumus, veicot iepirkuma procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, organizējot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
Par minēto risinājumu panākta vienošanās noteikumu projekta saskaņošanas procesā, tādējādi nekavējot pasākuma īstenošanas uzsākšanu un nodrošinot atbalsta pieejamības NEET jauniešiem nepārtrauktību. 
Vienlaikus noteikumu projekta saskaņošanas procesā tika izvērtēti alternatīvi, iespējami efektīvāki biedrību un nodibinājumu, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, iesaistes risinājumi projekta īstenošanā, kuru ieviešanas efektivitātei nepieciešams papildu izvērtējums, tādējādi starp atbildīgo iestādi un Jaunatnes un starptautisko programmu aģentūru ir panākta vienošanās līdz 2024.gada 31.decembrim savstarpējā sadarbībā izvērtēt un nepieciešamības gadījumā iesniegt atbildīgajā iestādē alternatīvu piedāvājumu biedrību un nodibinājumu iesaistei projekta īstenošanā, lai sniegtu atbalstu NEET jauniešiem.
Pēc iepirkuma konkursa noslēgšanās, finansējuma saņēmējs ar pakalpojuma sniedzēju noslēgs pakalpojuma līgumu.
Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā.
Lai nodrošinātu demarkācijas un dubultā finansējuma riska novēršanu iespējams pielietot dubultfinansējuma kontroles riska matricu.
Līdztekus minētajam ir jāņem vērā to, ka, izstrādājot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna  2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” projektu ieviešanas nosacījums, ir veikta dokumentu starpinstitūciju saskaņošana, kur ir vērtēta pasākumu savstarpējā demarkācija.
Dubultā finansējuma risks 4.2.3.4.pasākumā tiks kontrolēts izmantojot sekojošas metodes un paņēmienus:
-visos iesniedzamajos maksājuma pieprasījumos tiks iekļauts sadarbības partnera apliecinājums, ka dubultās finansēšanas risks ir novērsts;
- sadarbības līgumos tiks ietverta dubultā finansējuma definīcija un noteikts pienākums sadarbības partnerim kontrolēt līguma izpildi un nepieļaut dubultu darbību finansēšanu;
- finansējuma saņēmējs pie dokumentu pārbaudes sekos, lai NEET jaunieša parakstu lapās netiek iekļautas atbalsta stundas, kurās atbalst sniegts no citiem Jaunatnes starptautisklo programmu aģentūras īstenotajiem projektiem un pasākumiem, t.sk., no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” projekta;
- sadarbības partneru kvalitātes novērtēšanas vizītēs īpaša uzmanība tiks pievērsta dubultā finansējuma pārbaudei.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs saskaņo minētā sadarbības līguma projektu ar atbildīgo iestādi pirms sadarbības līgumu noslēgšanas ar sadarbības partneriem.
Plānots, ka projekta ietvaros sadarbības partneri atbalsta nodrošināšanai 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai, vispārējā kārtībā piesaistīs valsts un pašvaldības institūcijas (t.sk. policiju), biedrības, nodibinājumus, jauniešu centrus, sociālos partnerus, uzņēmējus u.c. iestādes (t.sk. Valsts probācijas dienestu).

Gadījumos, kad sadarbības partnerim trūkst nepieciešamo resursu 4.2.3.4.pasākumā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai vai tiek izvērtēts, ka citas iestādes vai institūcijas var nodrošināt NEET jauniešiem pilnvērtīgāku, plašāku vai atbilstošāku atbalstu, 4.2.3.4.pasākuma īstenošanas ietvaros sadarbības partneris piemērojot iepirkuma procedūru ar deleģējuma līgumu var piesaistīt atbalsta sniegšanai NEET jauniešiem institūcijas un iestādes.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris, šo noteikumu 18. punktā minētie pakalpojuma sniedzēji un šo noteikumu 19. punktā minētie subjekti, kas piedalās projekta īstenošanā uz deleģēšanas līguma, kas noslēgts ar sadarbības partneri, paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu, t.sk., sadarbības līgumā, deleģējuma līgumā vai pakalpojuma līgumā paredzot nosacījumus, kā līgumslēdzējpuses pārliecināsies par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību.

Par projekta īstenošanu atbilstoši 4.2.3.4.pasākuma īstenošanas nosacījumiem un sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem atbild finansējuma saņēmējs.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4.2.3.4.pasākuma ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda un slēdz vienošanos par projekta īstenošanu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra  (turpmāk – sadarbības iestāde).
 
4.2.3.4.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 525 000 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 029 482 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546 250 euro (tai skaitā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (tai skaitā elastības finansējums – 154 422 euro).
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.  
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte ir 85 procenti  no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Sākotnēji projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu par finansējuma daļu, kas neiekļauj 4.2.3.4.pasākumam plānoto elastības finansējumu, atbilstoši plānojot arī projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1.janvāra palielināt 4.2.3.4.pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz 4.2.3.4.pasākumam plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram - 6 525 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro.
4.2.3.4 pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.oktobrim.

4.2.3.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma ietvaros, – 2250 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 1895), tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim – 450;
2) rezultāta rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET jauniešu skaits, kas iesaistījušies izglītībā (mūžizglītība, formālā izglītība) vai mācību pasākumos (ārpus darba, darbavietā, profesionālā apmācība utt.) Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros, – 405 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 340).
4.2.3.4. pasākuma ietvaros tiek noteikts nacionālais rādītājs – NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros - 1575.

Finansējuma saņēmējs noteikumu projekta 5.1. un 5.2.apakšpunktā noteiktos uzraudzības rādītājus un noteikumu projekta 6.punktā noteikto nacionālo rādītāju, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" noteiktās prasības, ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pašvaldību griezumā. Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktā noteiktā rezultāta rādītāja izpilde tiek apliecināta ar mērķa grupas jaunieša noslēguma ziņojumu par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti, ja mērķa grupas jaunietis beidzis dalību projektā. Sadarbības iestāde neveic noteikumu projekta 6.punktā norādītā nacionālā rādītāja datu pārbaudes. Datus par katra jaunieša, kas pabeidzis mērķa grupas jaunieša individuālo pasākuma programmu, atrašanos izglītībā vai nodarbinātībā plānots apzināt 12 mēnešu periodā, lai vērtētu 4.2.3.4.pasākuma ietekmi uz NEET jauniešiem, 4.2.3.4.pasākuma efektivitāti un ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena mērķa (Nr.164)  15–24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū (NEET) 6% (2027.g.) sasniegšanā. Dati par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) metodoloģiskā atbalsta sniegšana sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos;
2) projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos;
3) projekta vadība;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts šo noteikumu 18.punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un sadarbības partneriem saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, plānotas arī šādas atbalstāmās darbības:
1) mērķa grupas jauniešu iesaiste projektā;
2) atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām;
3) pēcprogrammas mentoringa sniegšana jauniešiem.

Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas periodu, NEET jauniešu atbalsta pasākumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros tiek papildināti ar jaunu atbalstāmo darbību – pēcprogrammas mentorings.
Pēcprogrammas mentorings ir individuālā mentoringa nodrošināšana mērķa grupas jaunietim pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot izglītības ieguvi vai nodarbinātību, lai veicinātu jaunieša adaptāciju izglītības iestādē vai veicinātu jaunieša adaptāciju darba vietā. Šāda papildus atbalstāmā darbība tiks īstenota ar mērķi nostiprināt projektā sasniegtos rezultātus un pēc iespējas izslēgt situācijas, kad jaunietis pēc dalības projektā atkārtoti nonāk NEET jaunieša statusā. 
Vienlaikus tiek plānots, ka NEET jaunieši tiks novirzīti uz Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6. politikas mērķa "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 6.1. prioritātes “Pāreja uz klimatneitralitāti” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumu "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu", lai saņemtu atbalstu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, vai arī saņemtu atbalstu arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā un ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena, pusotra vai divu mācību gada laikā, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā.

4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas līdz atbildīgās iestādes vienkāršoto izmaksu metodikas personāla izmaksām izstrādei, apstiprināšanai un saskaņošanai ar vadošo iestādi ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas;
2) pakalpojumu (uzņēmumu līgumu) izmaksas;
3) iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas;
4) transporta izmaksas;
5) transportlīdzekļa nomas izmaksas;
6) darba vietas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas;
7) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
Pirms darba vietas aprīkojuma iegādes darbiniekiem ar daļlaika noslodzi tiks izvērtētas iespējas izveidot koplietošanas darba vietu, ņemot vērā pielietoto praksi par daļēji attālinātu darbu, atbilstoši noslodzei attiecinot izdevumus par darba vietas nodrošinājumu.

Ņemot vērā, ka uzsāktās valsts pārvaldes atlīdzības reformas ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu piemērošanu 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošinās vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 4.2.3.4. pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un komunikācijas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr. 2021/1060  47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts noteikumu projekta 18.punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un sadarbības partnerim ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) izmaksas, kas nepieciešamas mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
2) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
3) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem pēc individuālās pasākumu programmas pabeigšanas, nodrošinot individuālo mentoringu pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot nodarbinātību vai izglītības ieguvi, lai nostiprinātu projektā sasniegtos rezultātus un nodrošinātu to ilgtspēju, saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprinātu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi.

Indikatīvais 4.2.3.4.pasākuma finansējuma sadalījums pret atbalstāmajām darbībām:
- finansējums NEET jauniešu atbalstam līdz 73% no kopējā plānotā finansējuma, kuru plānots novirzīt sadarbības partneriem NEET jauniešu iesaistei projektā (indikatīvi līdz 306 tūkst. euro), NEET jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanai (indikatīvi līdz 4,4 milj. euro), pēcrogrammas mentoringa īstenošanai (indikatīvi līdz 178 tūkst. euro) un citiem izdevumiem, kas saistīti ar atbalsta nodrošināšanu NEET jauniešiem (mentoru un programmu vadītāju mācības, pieredzes apmaiņas pasākumi, transporta pakalpojumu izmaksas, supervīziju organizēšana u.c. izdevumi);
- finansējums projekta vadības atalgojumam, projekta īstenošanas personāla atalgojumam, projekta publicitātes nodrošināšanai un citiem ar projekta īstenošanu saistītajiem izdevumiem - līdz 27% no kopējā plānotā finansējuma.

Noteikumu projekts nosaka, ka 4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas 149 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 126 650 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 22 350 euro, ir attiecināmas pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai un ja tās radušās ne agrāk kā 2023. gada 1.maijā.
Minētās izmaksas 2024. gadā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam 149 000 euro apmērā nepieciešamas noteikumu projekta 28.2.1., 28.2.2.apakšpunktā un 29.punktā noteikto izmaksu segšanai, kas iever izmaksas indikatīvi 119 150 euro apmērā projekta personāla izmaksu segšanai: projekta vadītājam (viena slodze), finansistam (viena slodze), vecākajam projektu vadītājam (divas slodzes) un projektu vadītājam (trīs slodzes), lai sagatavotos jaunā projekta uzsākšanai, kas ietver iekšējo normatīvo aktu izstrādi un saskaņošanu, potenciālo sadarbības partneru apzināšanu, projekta sadarbības līguma projekta izstrādi, saskaņošanu un citus pasākumus, kas nepieciešami tūlītējai projekta uzsākšanai, pakalpojumu izmaksas indikatīvi 20 102 euro apmērā (mācību satura aktualizēšana un pilnveide  programmu vadītāju mācībām un mērķa grupas jauniešu mentoriem mācībām, ekspertu konsultācijas par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) mācību līdzekļu un programmu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa, roll up stenda izgatavošana) un indikatīvi 9  748 euro netiešās izmaksas, kas noteiktas atbilstoši noteikumu projekta 29. punktā noteiktajai netiešo izmaksu vienoto likmei septiņu procentu apmērā no pasākuma tiešajām attiecināmajām izmaksām.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros plānota informatīvo materiālu darbam ar NEET jauniešiem izstrāde, informatīvo pasākumu organizēšanai sadarbības partneriem par 4.2.3.4.pasākuma īstenošanu, mācību satura aktualizēšana un pilnveide mācību nodrošināšanai programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem darbam ar mērķa grupas jauniešiem.

Informatīvo materiālu  izstrāde ir nepieciešama, jo 8.3.3.SAM ietvaros “Metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem projektā "PROTI un DARI!” tika izstrādātas 2015.gadā (t.i. pirms astoņiem gadiem), tādējādi saturā ietverot līdz tam publiskotos izpētes rezultātus, statistiskos datus, teorētiskās atziņas un jomas tendences darbā ar jauniešiem. Kopš tā laika joma ir būtiski attīstījusies un pilnveidojies arī metožu spektrs darbā ar jauniešiem NEET situācijā, kā arī notikusi digitālā darba ar jaunatni strauja attīstība, kas ir ļoti būtiski aspekti mūsdienu darbā ar jauniešiem, bet 2015.gada metodoloģiskajās vadlīnijās nav aptverti.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros bija sākotnēji paredzēta tādu metodisko materiālu izstrāde, kas saturiski nav aptverti 8.3.3.SAM metodoloģiskajās vadlīnijās, un tādējādi nodrošinātu mentoriem, programmu vadītājiem un citiem darbā ar jauniešiem NEET situācijā iesaistītajiem kvalitatīvu, ārvalstu un Latvijas labajā praksē balstītu metožu un pieeju instrumentāriju, kas ļautu efektīvāk īstenot darbu ar mērķa grupas jauniešiem un sasniegt projekta mērķi, kā arī aprobēt jaunas pieejas pašvaldībās un multiplicēt  labo praksi. Šāds informatīvo materiālu saturs izslēdz dubultā finansējuma risku un nerada pārklāšanos ar jau līdz šim 8.3.3. SAM ietvaros izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām.
Atsevišķa metodiskā materiāla izstrāde tikai par pēcprogrammas mentoringu kā vienu no mentoringa procesa cikla posmiem, kas attiecas uz sasniegto rezultātu nostiprināšanu, radītu maldīgu priekšstatu par šo kā par galveno atbalsta procesa elementu, kas nebūtu atbalstāms no  4.2.3.4.pasākuma mērķa, definētajiem rādītājiem un kopējās intervences loģikas.
Lai novērstu jebkādu dubultā finansējuma riska iespējamību attiecībā uz metodisko materiālu  izstrādi, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros tiek plānota tikai informatīvo materiālu izstrāde darbam ar mērķa grupas jauniešiem.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros gan projekta nosacījumu un normatīvās bāzes dēļ, pamatojoties uz darba ar jaunatni jomas attīstību, ir nepieciešams pilnveidot 8.3.3. SAM projekta ietvaros izstrādāto mācību saturu mentoru un programmu vadītāju mācībām darbam ar mērķa grupas jauniešiem 4.2.3.4.pasākuma ietvaros.
Papildus jānorāda, ka kopš 2023.gada 13.jūlija ir jauns normatīvais regulējums neformālās izglītības programmu īstenošanai, kas jāņem vērā mācību satura izstrādē un mācību nodrošināšanā -  Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumi Nr. 395 (prot. Nr. 36 47. §) "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" (https://likumi.lv/ta/id/343813-kartiba-kada-tiek-izsniegtas-atlaujas-neformalas-izglītības-programmas-istenosanai).

Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu, kas radušās ne agrāk kā 2023.gada 1.maijā, segšanai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai kā 4.2.3.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam 149 000 euro apmērā nodrošina no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrijai ir pienākums nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.3.4. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.
4.2.3.4.pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 136. intervences kods "Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai".

4.2.3.4.pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un 4.2.3.4. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros netiek īstenota komercdarbība. Jebkādas darbības, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam klasificējamas kā komercdarbība, nav attiecināmas. Pasākuma ietvaros veiktās izmaksas, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, nav attiecināmas.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

Pašvaldību likums nosaka, ka  pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vieno no  pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka veikt darbu ar jaunatni.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un plānotie sadarbības partneri veiks darbības, kas atbilst institūciju funkcijām, neveicot projekta ietvaros darbības, kas raksturojamas kā komercdarbība un negūstot ienākumus komercdarbības izpratnē. 4.2.3.4.pasākuma ietvaros īstenotā projekta finanšu līdzekļi paredzēti tikai 4.2.3.4.pasākumā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai un līdz ar ko 4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru plānotās darbības nav klasificējamas kā komercdarbība.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija, lai sekotu projekta progresam un vērtētu projekta ietekmi uz Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo jaunatnes nozari, izveido projekta uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, vadošās iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, kas  ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Labklājības ministrijas un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs projekta uzraudzības padomes nolikumā noteiktajam projekta uzraudzības padomei sniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas un sadarbības partneru informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 5.1., 5.2.apakšpunktā un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegtajām vērtībām, sniedzot atgriezenisko saiti par dalību projektā no projekta mērķa grupas jauniešiem, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm, par projekta ietvaros sniegtajām atbalsta metodēm un pasākumiem NEET jauniešiem, par projektā atbalstāmo darbību atbilstību NEET jauniešu vajadzībām, par projektā sniegtā atbalsta ietekmi uz NEET jauniešiem, tai skaitā par sasniegtā rezultāta ilgtspēju un jauniešu skaitu, kas pēc dalības projektā atgriezušies NEET jaunieša statusā, un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta uzraudzības padomē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Plānojot 4.2.3.4.pasākuma īstenošanu ir veikta izmaksu ieguvumu analīze.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts

Vienlaikus, pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana, tai skaitā novērtējot, vai attiecīgos politikas rezultātus ir iespējams sasniegt, neveicot Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijas. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, projektam kopējais finansējums 6,52 milj. euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 5,54 milj. euro un valsts budžeta līdzfinansējums 0,98 milj. euro tuvāko sešu gadu periodā nodrošinās ieguldījumu IAP2027 rezultāta rādītāju sasniegšanā. Ja investīcijas NEET jauniešu atbalstam netiek veiktas pietiekamā apjomā un savlaicīgi, tad ir prognozējama ne tikai NEET jauniešu situācijas stagnācija, bet arī pasliktināšanās, kā arī netiks sniegts nozīmīgs ieguldījums projekta īstenošanā iesaistīto cilvēkresursu attīstībā darba ar jauniešiem plānošanas, organizēšanas, īstenošanas uzlabošanai.
Ieguldot Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu un valsts līdzfinansējumu NEET jauniešu atbalstam, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā mērķa, kas noteikts Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, līdz 2030.gadam samazināt Eiropas Savienības vidējo NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem īpatsvara rādītāju līdz 9%, sasniegšanu, kā arī mazina kopējos valsts ekonomikas zaudējumus un Eiropas Savienības kopējos ekonomikas zaudējumus, ko veido NEET jauniešu neiekļaušanās valstu ekonomikā jeb iekšzemes kopprodukta veidošanā.

Saskaņā ar Eurofond[1] (15 September 2022 (https://www.eurofound.europa.eu/topic/neets), īstenojot Jauniešu garantijas projektus Eiropas Savienībā, NEET jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem samazinājās no aptuveni 14 miljoniem (krīzes periods 2008.-2013.gads) līdz 9,3 miljoniem (2019.gads). Saskaņā ar Eurofond aprēķiniem Eiropas Savienības ekonomikai NEET jaunieši (jo šie jaunieši nav ekonomiski aktīvi) pabalstos, kā arī neiekasētajos ieņēmumos un nodokļos izmaksā (rada zaudējumus) aptuveni 142 miljardus euro gadā (2015.gada rādītājs), kas ir aptuveni 20 000 euro uz vienu NEET jaunieti gadā.
Vienlaikus saskaņā ar 2016.gada (nav pieejami jaunāki dati) starptautiskajā konferencē “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai” (Jelgava, LLU, 09. -11.05.2016.) prezentēto pētījumu “Jauniešu bezdarba ekonomiskās izmaksas Eiropas Savienībā” (Economic Costs of Youth Unemployment in the European Union) (Baiba Rivza, Dr.habil.oec.; Liva Grinevica, Dr.oec.), Latvijas ekonomika 2016.gadā jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nenodarbinātības dēļ zaudēja 357,13 milj. euro. 2016.gadā Latvijā vecumā no 15 līdz 24 gadiem netika nodarbināti 17,8 tūkst. jauniešu. Ņemot vērā, ka 4.2.3.4.pasākuma ietvaros konceptuāli ir būtiski apzināt un aktivizēt nereģistrētos, neaktīvos un slēptos NEET jauniešus, tad ierobežota projekta budžeta ietvaros, atbalsts tiek mērķēts uz  neaktīvo jauniešu identificēšanu, aktivizēšanu un iesaisti mācību pasākumos un pozitīvas attieksmes veidošanu pret izglītošanos, kas nav monetāri aprēķināms ieguvums tautsaimniecībai uz vienu NEET jaunieti, kas, piemēram, vēl atrodas izglītībā un nav nodarbināts.
4.2.3.4.pasākumā plānots sniegt atbalstu kopumā 2250 NEET jauniešiem. Balstoties uz gūto pieredzi projektā "PROTI un DARI!" (līdz 70% jauniešu sekmīgi noslēdza dalību projektā), tiek plānots, ka 4.2.3.4.pasākuma projektā mērķa grupas jauniešu individuālo pasākuma programmu sekmīgi pabeigs 1575 jaunieši.
Ņemot vērā projekta "PROTI un DARI!" sasniegtos rezultātus, kur mēneša laikā pēc dalības projektā 25% jaunieši, kas sekmīgi pabeiguši mērķa grupas jaunieša individuālo pasākuma programmu, iesaistījās darba tirgū, iespējams prognozēt, ka 4.2.3.4.pasākuma ietvaros pēc dalības projektā no 1575 jauniešiem 25% iesaistīsies darba tirgū (394 jaunieši).
Vidējās izmaksas uz vienu 4.2.3.4.pasākuma projektā iesaistīto jaunieti ņemot vērā visas projekta izmaksas sastādīs 2900 euro.
2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts ( turpmāk -IKP) (IKP 2022.gadā faktiskjās cenās - 39,1 miljards euro) uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās bija 44 273 euro gadā[1].
Ņemot vērā no, ka projektā "PROTI un DARI!" no 4291 NEET jauniešiem, kas tika iesaistīti projektā "PROTI un DARI!" no 2016.gada līdz 2022.gadam, 38,64% jaunieši ar pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību un tikai 7,71% ar augstāko izglītību, tiek pieņemts, ka jauniešu, kuri sekmīgi noslēgs dalību 4.2.3.4.pasākumā, pienesumu IKP viena gada laikā veidos 50% no vidējā nodarbinātā ieguldījuma IKP gadā : 44 273 euro x 50% = 22 173 euro gadā, jo nereti jaunieši strādā apkalpošanas nozarē (izmitināšana, ēdināšana), kur darba samaksa ir 50% no, piemēram, atalgojuma IT un finanšu sektorā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gadā mēneša vidējais bruto atalgojums IT un finanšu sektorā bija no 2230 euro līdz 2437 euro mēnesī, bet vidējais bruto atalgojums ēdināšanas un izmitināšanas nozarē 843 euro līdz 1089 euro[2].
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2411-iekszemes-kopprodukts-un-bruto-pievienota-vertiba?themeCode=IK

[2] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
Veicot ieguldījumu NEET jaunieša atgriešanai sabiedrībā, sociālai aktivizēšanai, iesaistei izglītībā un nodarbinātībā ir iespēja mazināt pašvaldību izdevumus maznodrošinātu, trūcīgu vai cita veida grūtībās nonākušu personu pabalstiem vai cita veida atbalsta maksājumiem.
Latvijas pašvaldību izdevumi sociālajiem maksājumiem 2023.gada pirmajā pusgadā ir par 24 milj. euro lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Tā, piemēram, mājokļa pabalsts 2022.gada pirmajā pusgadā tika izmaksāts 13,34 milj. euro apmērā, bet 2023.gada pirmajos sešos mēnešos kopumā tas veidoja 44,31 milj. euro.[1]
Tāpat 4.2.3.4.pasākuma ieguldījums katrā NEET jaunietī mazina sociālos riskus un ar tiem saistītos valsts pārvaldes izdevumus, kā piemēram izdevumus dažāda veida atkarību novēršanas pasākumu nodrošināšanai, izdevumus nebrīvē esošu personu uzturēšanai un citu līdzīga rakstura izdevumus.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2018.gada ziņojumu “Sociālo izdevumu aprēķināšana psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā”[2] 2017.gadā apmēram 6,68 milj. euro no Valsts policijas budžeta tika iztērēts ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanas un aprites novēršanu un apkarošanu saistītajiem likumpārkāpumiem, izdevumi par ieslodzīto personu uzturēšanu sasniedza 6,85 milj. euro (36,39 euro dienā uz vienu ieslodzīto), ar narkotikām saistītie budžeta izdevumi sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēkiem ar atkarību sasniedza 100,82 tūkst. euro, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izmaksas saistībā ar narkomānijas problēmu bija no 401,23 tūkst. euro līdz 408,60 tūkst. euro (vidēji 108,32 euro par vienu izsaukumu). Minēto un citu rādītāju statistika liecina par nepieciešamību risināt ekonomiski neaktīvu un sociāli izolētu personu, tai skaitā NEET jauniešu, problēmas, tādejādi mazinot arī valsts izdevumus sociālo jautājumu risināšanai.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros plānotās darbības sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, sniegs iespēju mazināt Nodarbinātības valsts aģentūras administratīvo slogu, no projekta uz Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumiem novirzot motivētus un 4.2.3.4.pasākuma projektā profilētus NEET jauniešus.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2022.gada “Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu”[3] (turpmāk – pārskats) nozīmīgs faktors valsts ekonomikas straujākai izaugsmei ir arī darbaspēka pieejamības problēmas risināšana, uzsverot ieguldījumu cilvēkkapitālā nozīmi un nepieciešamību nodrošināt darbaspēku augošās un produktīvās nozarēs, tai skaitā veicinot darbaspēka pārplūdi no mazāk produktīviem sektoriem uz produktīvām nozarēm. Pārskatā vairākkārt uzsvērts kvalificēta darbaspēka trūkums, kas ir viens no būtiskiem jautājumiem valsts ekonomiskas izaugsmei.
2022.gadā Latvijā bija 30,5 tūkst. NEET jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem un daļa no šiem jauniešiem ir arī nerealizēts darbaspēks. Tomēr jāņem vērā tas, ka jaunu, mazkvalificētu jauniešu nonākšana darba tirgū nav vēlama, jo tas attiecīgi liegs iespējas jaunietim saņemt konkurētspējīgu atalgojumu, līdztekus mazinot iespējas uzlabot dzīves apstākļus, tāpēc ir būtiski NEET jauniešiem sniegt iespēju vispirms iegūt izglītību, lai šie jaunieši nenonāktu darba tirgū ar zemu kvalifikācijas vai zemu izglītības līmeni.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros primāri tiks veicināta jauniešu atgriešanās izglītībā, lai nodrošinātu lielākas jaunieša iespējas kļūt par kvalificētāku darbaspēku nākotnē.
Katrs jaunietis, kas pēc dalības 4.2.3.4.pasākumā kļūs ekonomiski aktīvs, sniegs ieguldījumu valsts iekšzemes kopprodukta veidošanā, sniegs pienesumu darbaspēka produktivitātes celšanā, tai skaitā piedalīsies nodokļu iemaksu veidošanā un ekonomikas attīstībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, indikatīvi vērtējot  4.2.3.4.pasākuma izmaksas 2900 euro apmērā uz vienu projektā iesaistītu NEET jaunieti un potenciālos ieguvumus gadā tautsaimniecībai no viena nodarbinātībā iesaistīta jaunieša, kas sekmīgi pabeidzis mērķa grupas jaunieša individuālo pasākuma programmu, 22 173 euro apmērā un veicot izdevumu un izmaksu analīzi, tiek secināts (skatīt pielikumā pievienoto 4.2.3.4.pasākuma izmaksu ieguvumu analīzi), ka katrs 4.2.3.4.pasākumā ieguldītais 1 euro nesīs atdevi 8,29 euro apmērā.
Ja 4.2.3.4.pasākumiem netiek nodrošināts plānotais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums, tad pieņemot, ka būtu iespējams vismaz veikt valsts budžeta investīcijas, plānoto rezultātu varētu sasniegt daudz ilgākā laika periodā.

[1] https://lvportals.lv/norises/354402-pasvaldibu-izdevumi-socialajiem-maksajumiem-pieaug-2023

[2] https://www.spkc.gov.lv/lv/petijumi/socialo-izdevumu-aprekinasana-psihoaktivo-vielu-pieprasijuma-un-piedavajuma-konteksta-2018_0.pdf

[3] https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment

[4]https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKP/IKP010/table/tableViewLayout1/


[1] https://www.eurofound.europa.eu/topic/neets

[2] Projekta “PROTI un DARI!” dati
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
Ietekmes apraksts
Jauniešiem, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki 4.2.3.4.pasākuma ietvaros tiks dota iespēja saņemt individuālu atbalstu, lai sekmētu jauniešu atgriešanos izglītībā, iesaisti neformālajā izglītībā, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju, jauniešu centru darbībā.
Juridiskās personas
  • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
  • Izglītības un zinātnes ministrija
Ietekmes apraksts
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra 4.2.3.4.pasākuma ietvaros pilda finansējma saņēmēja funkcijas.
Izglītības un zinātnes ministrija 4.2.3.4.pasākuma ietvaros pilda atbildīgās iestādes funkcijas.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Jaunieši, kas sekmīgi pabeigs dalību 4.2.3.4.pasākumā, iesaistīsies izglītībā, mācībās vai darba tirgū. Tie jaunieši, kas iesaistīsies izglītībā vai mācībās, nākotnē varētu būt kvalificētāks darba spēks vai uzņēmēji. Savukārt tie jaunieši, kas pēc dalības 4.2.3.4.pasākumā iesaistīsies darba tirgū kā darbaspēks, būs resurss uzņēmējiem uzņēmējdarbības veicināšanai.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Izglītotāki un motivētāki jaunieši var sniegt ieguldījumu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
4.2.3.4.pasākuma sniegs ieguldījumu jauniešu izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas celšanā. Uzņēmumiem ar kvalificētāku un izglītotāku darbaspēku ir lielākas iespējas paaugstināt savu konkurētspēju.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
4.2.3.4.pasākums, mazinot jauniešu skaitu, kas nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, var sniegt pozitīvu ietekmi uz kopējiem nodarbinātības rādītājiem valstī.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
765 000
0
1 107 550
1 107 550
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
765 000
0
1 107 550
1 107 550
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
900 000
0
1 303 000
1 303 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
900 000
0
1 303 000
1 303 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-135 000
0
-195 450
-195 450
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-135 000
0
-195 450
-195 450
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
135 000
0
195 450
195 450
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 6 525 000 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 029 482 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546250 euro (tai skaitā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (tai skaitā elastības finansējums – 154 422 euro).
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus  no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Sākotnēji projektā finansējums un sasniedzamie uzraudzības rādītāji tiek plānoti atbilstoši tādai 4.2.3.4.pasākuma finansējuma daļai, kas neietver elastības finansējumu.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz 4.2.3.4.pasākumam plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram - 6 525 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektu plānots indikatīvi ieviest no 2024. gada I ceturkšņa līdz 2028. gada IV ceturksnim (projekta īstenošanas laiks indikatīvi 5 gadi).
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma izlietojums:
-2024.gadā tiek plānots finansējums 900 000 euro (tai skaitā  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 765 000 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 135 000 euro);
-2025. gadā tiek plānots finansējums 1 303 000 euro (tai skaitā  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 107 550 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 195 450 euro);
-2026. gadā tiek plānots finansējums 1 303 000 euro (tai skaitā  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 107 550 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 195 450 euro);
2027.gadā  tiek plānots finansējums 1 303 000 euro (tai skaitā  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 107 550 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 195 450 euro);
2028.gadā  tiek plānots finansējums 1 7 16 000 euro (tai skaitā  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 458 600 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 257 400 euro).
Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu tiek noteikts, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu, kas radušās ne agrāk kā 2023.gada 1.maijā, segšanai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai personāla izmaksām kā 4.2.3.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam 149 000 euro apmērā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu un elastības finansējuma piešķīrumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0679
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
Noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
50. pants
Noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64.panta 1.punkta c) apakšpunkts
Noteikumu projekta 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61.pants
Noteikumu projekta 48.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I pielikums
Noteikumu projekta 46.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
9.panta 2.daļas b) apakšpunkts
Noteikumu projekta 25.1.2.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/9dc4b05f-ddc6-4782-a534-bc97b5c505f6/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav iesniegti priekšlikumi, iebildumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Pašvaldību domes

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Izglītības un zinātnes ministrija
Pašvaldību domes
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbalsts NEET jauniešiem var tikt sniegts arī attālinātā vidē, veicinot minēto jauniešu arī pašvaldību darbinieku prasmes izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbalsts NEET jauniešiem var tikt sniegts attālinātā vidē, veicinot minēto jauniešu prasmes izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālā attīstības plāna indikatora (Nr.164)  15–24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū (NEET) 6% (2027.g.) sasniegšana (indikatora bāzes vērtība 2018.g. - 7,8%).

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes katrā no Latvijas pašvaldībām, tiks sniegta iespēja sniegt atbalstu NEET jauniešiem uz vietas attiecīgajā pašvaldībā, tādejādi rodot iespēju šiem jauniešiem integrēties izglītībā un nodarbinātībā savā pašvaldībā, preventējot minēto jauniešu došanos uz ārvalstīm, citu pašvaldību vai pilsētu.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks uzlabota jauniešu vecumā no 15-29 gadiem sociālā situācija, sniedzot individuālu atbalstu un veicinot šo jauniešu atgriešanos izglītībā, iesaisti mācībās vai nodarbinātībā, attīstot šo jauniešu sociālās prasmes un aicinot iesaistīties brīvprātīgajā darbā, iesaistīties nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināti  specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu u.c.). Tāpat 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā paredzēti speciālistu, tostarp ārstniecības personāla konsultācijas (psihoterapeits, psihiatrs, narkologs, u. c.).
Projektā tiks īstenotas darbības, kas veicina  personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
specifiskas darbības
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses;
- stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ. 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.2.3.4. pasākumā sievietēm un vīriešiem, kas atbilst pasākuma mērķa grupai, neatkarīgi no dzimuma tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt atbalstu.
4.2.3.4.pasākuma ietvaros tiks īstenotas HP darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību: 

1) vispārīgas darbības
- sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, darba grupās, komandējumos;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. LM metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).

2) specifiskās darbības
- konsultējot, profilējot, novirzot uz NVA vai formālo izglītību, pēcprogrammas mentoringa nodrošināšanas un atbalsta pasākumos tiks integrēts dzimumu līdztiesības aspekts, t.i., tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu interese un vajadzības;
- gadījumā, ja to nevar nodrošināt projekta vadības un īstenošanas personāls, tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) mācību līdzekļu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus, pakalpojuma līgumus u.c.);
 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.2.3.4.pasākumā sniedzot atbalstu NEET jauniešiem tiks veicināta jauniešu integrēšanās izglītībā un nodarbinātībā, nodrošinot arī speciālistu, tostarp ārstniecības personāla konsultācijas (psihoterapeits, psihiatrs, narkologs u. c.).

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.2.3.4.pasākumā sniedzot atbalstu NEET jauniešiem tiks veicināta jauniešu integrēšanās izglītībā un nodarbinātībā, veicinātas minēto jauniešu sociālās prasmes un iemaņas.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.2.3.4.pasākuma tiks īstenots un projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu datu apstrāde tiks īstenota ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteikto.
Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas jauniešu atbilstības pārbaudi 4.2.3.4.pasākuma mērķa grupai, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apkšpunktu.

Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.punkta b) sadaļā noteikto, ir paredzēta datu apstrāde, kas atklāj faktu par mērķa grupas jaunieša invaliditāti, ar mērķi sniegt 4.2.3.4.pasākuma ietvaros paredzētos atbalsta pasākumus NEET jauniešiem ar invaliditāti. 4.2.3.4.pasākumā ir plānoti specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (piemēram, surdotulka pakalpojumi, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi) u.c. pasākumi.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri par projektā iesaistītajiem  mērķa grupas jauniešiem uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.

Informācija par datu apstrādes politiku Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā pieejama JSPA tīmekļa vietnē: https://jaunatne.gov.lv/privatuma-politika/.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra sēdes protokola Nr. 64 6. § 3.punktu, finansējuma saņēmējs pēc nepieciešamības var veikt NEET jaunieša atbilstības pārbaudi projekta mērķa grupai visā projekta īstenošanas laikā.
Visas minētās darbības tiks īstenotas ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likumu.
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.2.3.4.pasākuma mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.daļu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. 4.2.3.4.pasākuma ietvaros paredzēts sniegt atbalstu jauniešiem, kas saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto ir bērni (15 līdz 18 gadi), darbojoties bērnu labākajās interesēs, primāri veicinot šo bērnu atgriešanos izglītībā.

8.2. Cita informācija

4.2.3.4.pasākuma ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Noteikumu projekts nosaka, ka īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju sasniegšanu :
1) izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
2)personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Vērtējot 4.2.3.4 pasākuma ietekmi uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, atbilstoši noteikumu projekta 48.4.apakšpunktā noteiktajam, 4.2.3.4.pasākuma ietvaros projekta līmenī plānots uzkrāt informāciju par mentoru un programmu vadītāju skaitu, kas piedalīsies mācībās 4.2.3.4.pasākuma ietvaros un izstrādāto vai pilnveidoto mācību līdzekļu skaitu, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
 
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk