26-TA-683: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta otro daļu, 41. panta otro daļu un 52. pantu, kas paredz:
1. kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās (turpmāk – izglītības programma), un atskaitīti no tām;
2. nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē;
3. obligātās prasības vispārējās izglītības programmu izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;
4. kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas.
Tiesību akta projekts izstrādāts saskaņā ar 2026. gada 12. martā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likuma 11. pantā un 18.3 pantā, kas paredz izveidot Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistru, kura mērķis ir nodrošināt pieejamību akreditētu izglītības iestāžu izsniegtiem izglītības dokumentiem, kā arī izveidot Pieteikumu vadības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu pakalpojumu, lai iesniegtu pieteikumus izglītojamā uzņemšanai izglītības iestādē (https://www.vestnesis.lv/op/2026/56.2 ) (turpmāk - grozījumi Izglītības likumā).
1. kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās (turpmāk – izglītības programma), un atskaitīti no tām;
2. nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē;
3. obligātās prasības vispārējās izglītības programmu izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;
4. kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas.
Tiesību akta projekts izstrādāts saskaņā ar 2026. gada 12. martā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likuma 11. pantā un 18.3 pantā, kas paredz izveidot Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistru, kura mērķis ir nodrošināt pieejamību akreditētu izglītības iestāžu izsniegtiem izglītības dokumentiem, kā arī izveidot Pieteikumu vadības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu pakalpojumu, lai iesniegtu pieteikumus izglītojamā uzņemšanai izglītības iestādē (https://www.vestnesis.lv/op/2026/56.2 ) (turpmāk - grozījumi Izglītības likumā).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz izglītojamā pieteikšanu uzņemšanai izglītības iestādē, Akadēmiskās informācijas centra izziņas nepieciešamību izglītības turpināšanai un regulējumu par izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.11 “"Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" (turpmāk – noteikumi Nr.11) 2. punkts paredz, ka izglītojamo uzņem izglītības programmā, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītājam adresētu rakstveida iesniegumu. No normas formulējuma izriet, ka iesniegums ir pamata priekšnoteikums uzņemšanai, taču tas faktiski pilnībā attiecināms tikai uz atsevišķiem gadījumiem – uzņemšanu speciālās pirmsskolas izglītības grupā un vispārējās izglītības programmas 1. klasē.
Savukārt noteikumu Nr. 11 7. punkts nosaka, ka izglītojamo izglītības programmā uzņem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atbilstošā klasē, un uzņemšana vispārējās izglītības programmās var būt atkarīga no papildu kritērijiem. Proti, uzņemšana var balstīties uz:
1) iepriekšējās izglītības iestādes lēmumu par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē;
2) izglītības iestādes izveidotas mācību snieguma vērtēšanas komisijas lēmumu, ja nav pieejami izglītību apliecinoši dokumenti;
3) Akadēmiskās informācijas centra izziņu par ārvalstīs iegūtas izglītības atbilstību Latvijā izsniedzamiem izglītības dokumentiem (piesakoties uz mācībām vidējās izglītības pakāpē).
Papildus tam praksē uzņemšana noteiktās izglītības programmās un klasēs (īpaši valsts ģimnāzijās 7. klasē un brīvajās vietās 8.–9. klasē, kā arī vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasē un brīvajās vietās 11.–12. klasē) ir atkarīga ne tikai no iesnieguma, bet arī no izglītības iestādes organizētiem iestājpārbaudījumiem un to rezultātiem. Attiecīgi vispirms tiek saņemts pieteikums pretendēšanai uz uzņemšanu, savukārt uzņemšana notiek tajā brīdī, kad tiek izpildīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi.
Līdz ar to pastāv situācija, ka regulējums nepietiekami skaidri atspoguļo atšķirīgos uzņemšanas nosacījumus dažādos izglītības posmos un iestāžu veidos.
Tas rada tiesību normu interpretācijas neviennozīmību un var radīt neskaidrības izglītības iestādēm un izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem par faktisko uzņemšanas kārtību un piemērojamiem kritērijiem.
Savukārt pieteikšanās process izglītības iestādēs šobrīd pamatā notiek decentralizēti. Visbiežāk iesniegums par uzņemšanu tiek saņemts izglītības iestādē klātienē, pastāv arī individuāli digitāli risinājumi, piemēram, elektroniski parakstīta iesnieguma nosūtīšana e-pastā.
Vispārējās izglītības likums nosaka izglītības programmas, kurās ir iespējams uzņemt izglītojamos. Pārejas noteikumu 50. punkts nosaka, ka speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam, attiecīgi uz 01.09.2026. jauna uzņemšana šajā izglītības programmā nav paredzama.
Savukārt noteikumu Nr. 11 7. punkts nosaka, ka izglītojamo izglītības programmā uzņem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atbilstošā klasē, un uzņemšana vispārējās izglītības programmās var būt atkarīga no papildu kritērijiem. Proti, uzņemšana var balstīties uz:
1) iepriekšējās izglītības iestādes lēmumu par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē;
2) izglītības iestādes izveidotas mācību snieguma vērtēšanas komisijas lēmumu, ja nav pieejami izglītību apliecinoši dokumenti;
3) Akadēmiskās informācijas centra izziņu par ārvalstīs iegūtas izglītības atbilstību Latvijā izsniedzamiem izglītības dokumentiem (piesakoties uz mācībām vidējās izglītības pakāpē).
Papildus tam praksē uzņemšana noteiktās izglītības programmās un klasēs (īpaši valsts ģimnāzijās 7. klasē un brīvajās vietās 8.–9. klasē, kā arī vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasē un brīvajās vietās 11.–12. klasē) ir atkarīga ne tikai no iesnieguma, bet arī no izglītības iestādes organizētiem iestājpārbaudījumiem un to rezultātiem. Attiecīgi vispirms tiek saņemts pieteikums pretendēšanai uz uzņemšanu, savukārt uzņemšana notiek tajā brīdī, kad tiek izpildīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi.
Līdz ar to pastāv situācija, ka regulējums nepietiekami skaidri atspoguļo atšķirīgos uzņemšanas nosacījumus dažādos izglītības posmos un iestāžu veidos.
Tas rada tiesību normu interpretācijas neviennozīmību un var radīt neskaidrības izglītības iestādēm un izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem par faktisko uzņemšanas kārtību un piemērojamiem kritērijiem.
Savukārt pieteikšanās process izglītības iestādēs šobrīd pamatā notiek decentralizēti. Visbiežāk iesniegums par uzņemšanu tiek saņemts izglītības iestādē klātienē, pastāv arī individuāli digitāli risinājumi, piemēram, elektroniski parakstīta iesnieguma nosūtīšana e-pastā.
Vispārējās izglītības likums nosaka izglītības programmas, kurās ir iespējams uzņemt izglītojamos. Pārejas noteikumu 50. punkts nosaka, ka speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam, attiecīgi uz 01.09.2026. jauna uzņemšana šajā izglītības programmā nav paredzama.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Saskaņā ar 2024. gada 16. jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 602 "Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums" pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" 1.pielikumu "Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums" pase" un projekta aprakstu, Pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums tiek veidots kā VIIS arhitektūras sastāvdaļa.
Noteikumu Nr.11 2.punkts nosaka, ka izglītojamo uzņem izglītības programmā, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītājam adresētu rakstveida iesniegumu.
Tomēr iesniegums kā vienīgais kritērijs attiecināms tikai uz diviem gadījumiem - ja izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā un vispārējās izglītības programmas 1. klasē.
Noteikumu Nr.11 7.punkts nosaka, ka izglītojamo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem izglītības programmas atbilstošā klasē. Uzņemšana vispārējās izglītības programmā var būt atkarīga no:
1) iepriekšējās izglītības iestādes lēmuma par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē;
2) no ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu izveidotās izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisijas lēmuma, ja izglītojamam nav iepriekš iegūto izglītību apliecinoša vai Latvijas Nacionālā arhīva izsniegta dokumenta, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi;
3) no Akadēmiskās informācijas centra izziņas par to kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.
Uzņemšana valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē būs atkarīga ne tikai no izglītības iestādes vadītājam adresēta iesniegumu, bet var būt atkarīga no izglītības iestādes rīkota iestājpārbaudījuma.
Noteikumu Nr.11 2.punkts nosaka, ka izglītojamo uzņem izglītības programmā, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītājam adresētu rakstveida iesniegumu.
Tomēr iesniegums kā vienīgais kritērijs attiecināms tikai uz diviem gadījumiem - ja izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā un vispārējās izglītības programmas 1. klasē.
Noteikumu Nr.11 7.punkts nosaka, ka izglītojamo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem izglītības programmas atbilstošā klasē. Uzņemšana vispārējās izglītības programmā var būt atkarīga no:
1) iepriekšējās izglītības iestādes lēmuma par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē;
2) no ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu izveidotās izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisijas lēmuma, ja izglītojamam nav iepriekš iegūto izglītību apliecinoša vai Latvijas Nacionālā arhīva izsniegta dokumenta, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi;
3) no Akadēmiskās informācijas centra izziņas par to kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.
Uzņemšana valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē būs atkarīga ne tikai no izglītības iestādes vadītājam adresēta iesniegumu, bet var būt atkarīga no izglītības iestādes rīkota iestājpārbaudījuma.
Risinājuma apraksts
1.Ņemot vērā nepieciešamību precizēt uzņemšanas posmus, kā arī saskaņot Noteikumus nr.11 ar grozījumiem Izglītības likumā ieviesto Pieteikumu vadības sistēmu, tiesību akta projekts papildina noteikumus Nr.11 ar 11.punktu, kurā minēts darbību uzskaitījums par izglītojamā uzņemšanu izglītības programmā, kā arī precizēts noteikumu Nr.11 2.punkts, precizējot pirmo definēto darbību - reģistrēšanu uzņemšanai izglītības programmā.
Problēmas apraksts
2.Spēkā esošais regulējums neparedz vienotu un centralizētu kārtību izglītojamo pieteikšanai uzņemšanai izglītības iestādēs elektroniskā vidē. Šobrīd pieteikšanās galvenokārt notiek, iesniedzot rakstveida iesniegumu klātienē vai nosūtot pa pastu, kā arī atsevišķos gadījumos izmantojot izglītības iestāžu individuāli izveidotus digitālos risinājumus. Tā rezultātā pieteikšanās process ir sadrumstalots, atšķirīgs starp izglītības iestādēm un ne vienmēr lietotājiem pārskatāms un ērti pieejams.
Vienlaikus ar grozījumiem Izglītības likumā ir paredzēta Pieteikumu vadības sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu vienotu, caurskatāmu un efektīvu pieteikšanās procesu valsts līmenī. Tomēr noteikumos Nr. 11 šobrīd nav nostiprināta kārtība, kādā vecāki var izmantot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzņemšanai izglītības iestādēs”, kā arī nav noteikta pāreja uz obligātu elektronisku pieteikšanos.
Papildus tam jāņem vērā, ka izglītības iestāžu gatavība pieslēgties Pieteikumu vadības sistēmai ir atšķirīga, un tūlītēja vienotas sistēmas ieviešana visās iestādēs nav iespējama bez pārejas perioda.
Vienlaikus ar grozījumiem Izglītības likumā ir paredzēta Pieteikumu vadības sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu vienotu, caurskatāmu un efektīvu pieteikšanās procesu valsts līmenī. Tomēr noteikumos Nr. 11 šobrīd nav nostiprināta kārtība, kādā vecāki var izmantot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzņemšanai izglītības iestādēs”, kā arī nav noteikta pāreja uz obligātu elektronisku pieteikšanos.
Papildus tam jāņem vērā, ka izglītības iestāžu gatavība pieslēgties Pieteikumu vadības sistēmai ir atšķirīga, un tūlītēja vienotas sistēmas ieviešana visās iestādēs nav iespējama bez pārejas perioda.
Risinājuma apraksts
2.Nolūkā īstenot ar grozījumiem Izglītības likumā ieviesto Pieteikumu vadības sistēmu, Noteikumu projektā paredzēta iespēja vecākam reģistrēt pieteikumu izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzņemšanai izglītības iestādēs”, attiecīgi papildinot noteikumus Nr.11 ar 21.punktu. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja iesniegt iesniegumu papīra formā.
Noteikumu projekta 2.1 punkts paredz trīs veidus kādā būs iespējams iesniegt iesniegumu par uzņemšanu izglītības iestādē:
1) personīgi, proti, ierodoties izglītības iestādē un iesniedzot rakstveida iesniegumu tās administrācijā;
2) iesniegumu nosūtot pa pastu;
3) elektroniska dokumenta formā, nosūtot to uz izglītības iestādes oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai piesakot Pieteikumu vadības sistēmā.
Ņemot vērā pilngadīga ieslodzīta, kurš sodu izcieš slēgta tipa cietumā, pārvietošanās un elektronisko resursu lietošanas ierobežojumus, uz šādu ieslodzīto nav attiecināma iespēja iesniegt iesniegumu personīgi, proti, ierodoties izglītības iestādē un iesniedzot rakstveida iesniegumu tās administrācijā, un elektroniska dokumenta formā, nosūtot to uz izglītības iestādes oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai piesakot Pieteikumu vadības sistēmā, bet attiecināma Noteikumu projektā minētā iespēja iesniegt iesniegumu, nosūtot to pa pastu. Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.191 “Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība” 32.punkts noteic, ka Resocializācijas amatpersona, kurai tas ir noteikts amata aprakstā, ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma apkopo notiesāto iesniegumus par iesaistīšanos vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina notiesāto sarakstu un iesniedz to izglītības iestādē. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājam adresēto notiesāto iesniegumu par iesaistīšanos vispārējās izglītības programmā iesniegšanu izglītības iestādē nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
Ņemot vērā, ka izglītības iestādēm nepieciešams laiks, lai pievienotos Pieteikumu vadības sistēmai, tiesību akta projektā paredzēts, ka izglītības iestādes nodrošina elektronisko pieteikšanos izglītības programmās no 2028. gada 1. marta. Pieteikšanās vispārējās izglītības iestādēs 2026./2027. un 2027./2028.mācību gadā, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs iespējama tikai tajās vispārējās izglītības iestādēs, kuras būs pievienojušās šai vadības sistēmai, savukārt no 2028./2029.mācību gada pieteikšanās iespēja, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs obligāti jānodrošina visām vispārējās izglītības iestādēm.
Noteikumu projekta 2.1 punkts paredz trīs veidus kādā būs iespējams iesniegt iesniegumu par uzņemšanu izglītības iestādē:
1) personīgi, proti, ierodoties izglītības iestādē un iesniedzot rakstveida iesniegumu tās administrācijā;
2) iesniegumu nosūtot pa pastu;
3) elektroniska dokumenta formā, nosūtot to uz izglītības iestādes oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai piesakot Pieteikumu vadības sistēmā.
Ņemot vērā pilngadīga ieslodzīta, kurš sodu izcieš slēgta tipa cietumā, pārvietošanās un elektronisko resursu lietošanas ierobežojumus, uz šādu ieslodzīto nav attiecināma iespēja iesniegt iesniegumu personīgi, proti, ierodoties izglītības iestādē un iesniedzot rakstveida iesniegumu tās administrācijā, un elektroniska dokumenta formā, nosūtot to uz izglītības iestādes oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai piesakot Pieteikumu vadības sistēmā, bet attiecināma Noteikumu projektā minētā iespēja iesniegt iesniegumu, nosūtot to pa pastu. Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.191 “Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība” 32.punkts noteic, ka Resocializācijas amatpersona, kurai tas ir noteikts amata aprakstā, ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma apkopo notiesāto iesniegumus par iesaistīšanos vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina notiesāto sarakstu un iesniedz to izglītības iestādē. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājam adresēto notiesāto iesniegumu par iesaistīšanos vispārējās izglītības programmā iesniegšanu izglītības iestādē nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
Ņemot vērā, ka izglītības iestādēm nepieciešams laiks, lai pievienotos Pieteikumu vadības sistēmai, tiesību akta projektā paredzēts, ka izglītības iestādes nodrošina elektronisko pieteikšanos izglītības programmās no 2028. gada 1. marta. Pieteikšanās vispārējās izglītības iestādēs 2026./2027. un 2027./2028.mācību gadā, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs iespējama tikai tajās vispārējās izglītības iestādēs, kuras būs pievienojušās šai vadības sistēmai, savukārt no 2028./2029.mācību gada pieteikšanās iespēja, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs obligāti jānodrošina visām vispārējās izglītības iestādēm.
Problēmas apraksts
3.Noteikumu Nr.11 4.1.apakšpunktā noteikts pienākums izglītojamā likumiskajam pārstāvim iesniegumam pievienot iepriekš iegūto izglītību apliecinošā dokumenta kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, uzrādot izglītības iestādes vadītājam oriģinālu. Ar grozījumiem Izglītības likumā ir ieviests Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrs, kura mērķis ir ne tikai uzkrāt informāciju par izglītojamam izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet izveidot iespēju sagatavot elektronisku izglītības dokumentu un tā pielikumus, kuri būs pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
3. Nolūkā saskaņot noteikumus Nr.11 ar grozījumiem Izglītības likumā par Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra ieviešanu un plānu pāriet uz vispārējās pamatizglītības dokumentu izdošanu elektroniskā formā no 2027./2028.mācību gada, noteikumu Nr.11 4.1. apakšpunktā precizēts, ka pienākums izglītojamā likumiskajam pārstāvim iesniegumam pievienot iepriekš iegūto izglītību apliecinošā dokumenta kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, attiecas uz tiem dokumentiem, kas izsniegti papīra formā līdz 2027.gada 31.augustam, tādējādi mazinot birokrātisko slogu vecākiem.
Problēmas apraksts
4. Atbilstoši Izglītības likuma 111. panta pirmajai daļai Akadēmiskās informācijas centrs veic jebkura ārvalstīs izglītības dokumenta ekspertīzi pamatojoties uz izglītības dokumentu īpašnieka iesniegumu – resp. arī jebkura pamatizglītības pakāpes klases dokumenta (liecības) ekspertīzi. Iesniegt šādu dokumentu ekspertīzei ir personas tiesības. 2022. gada 14. jūlijā tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 111. pantā, kura sestā daļas 1. punkts nosaka, ka lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izsniegto izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments, izglītības uzsākšanai vai turpināšanai vidējās izglītības pakāpē – pieņem izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.
Ņemot vērā minēto izglītības iestādes vadītājs nevar pieņemt lēmumu par uzņemšanu vidējās izglītības pakāpē bez Akadēmiskās informācijas centra atzinuma. Savukārt par uzņemšanu jebkurā pamatizglītības pakāpes klasē izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu patstāvīgi, izvērtējot ārvalstu dokumentu. Ja ir iesniegts Akadēmiskās informācijas centra atzinums, tad izglītības iestādes vadītājs var to ņemt vērā, pieņemot lēmumu.
Vienlaikus, noteikumu Nr.11 4.2. apakšpunkts neparedz pienākumu Akadēmiskās informācijas centra atzinumu iesniegt tikai attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības apguvi, bet ir formulēts vispārīgi, ko izglītības iestādes interpretē paplašināti, attiecinot to uz pienākumu iesniegt atzinumu arī attiecībā uz pamatizglītības pakāpi.
Ņemot vērā minēto izglītības iestādes vadītājs nevar pieņemt lēmumu par uzņemšanu vidējās izglītības pakāpē bez Akadēmiskās informācijas centra atzinuma. Savukārt par uzņemšanu jebkurā pamatizglītības pakāpes klasē izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu patstāvīgi, izvērtējot ārvalstu dokumentu. Ja ir iesniegts Akadēmiskās informācijas centra atzinums, tad izglītības iestādes vadītājs var to ņemt vērā, pieņemot lēmumu.
Vienlaikus, noteikumu Nr.11 4.2. apakšpunkts neparedz pienākumu Akadēmiskās informācijas centra atzinumu iesniegt tikai attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības apguvi, bet ir formulēts vispārīgi, ko izglītības iestādes interpretē paplašināti, attiecinot to uz pienākumu iesniegt atzinumu arī attiecībā uz pamatizglītības pakāpi.
Risinājuma apraksts
4. Nolūkā novērst tiesību normu dažādu interpretāciju un to saskaņošanu ar Izglītības likumā noteikto, tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu Nr.11 4.2. apakšpunktu, nosakot, ka pienākums iesniegt Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi attiecas tikai uz gadījumiem, kad izglītojamais vēlēsies turpināt izglītību vidējās izglītības pakāpē. Vienlaikus tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumus Nr.11 ar 41. punktu par tiesībām iesniegt Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņa arī attiecībā uz izglītības turpināšanu pamatizglītības pakāpē.
Problēmas apraksts
5. 2025. gada 27. februārī tika pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likuma 50. panta astotajā daļā, svītrojot no tā atsauci par izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām. Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 54. punkts noteica, ka grozījumi likuma 50. pantā stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī. Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, ir tiesīgas minēto izglītības programmu īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
Noteikumu Nr. 11 spēkā esošais regulējums 14.4. un 15.4. apakšpunktā nosaka maksimālo izglītojamo skaitu ar somatiskām saslimšanām, kurus izglītības iestādes ir tiesīgas uzņemt vienā klasē (grupā) attiecīgajā speciālās izglītības porgrammā.
Noteikumu Nr. 11 spēkā esošais regulējums 14.4. un 15.4. apakšpunktā nosaka maksimālo izglītojamo skaitu ar somatiskām saslimšanām, kurus izglītības iestādes ir tiesīgas uzņemt vienā klasē (grupā) attiecīgajā speciālās izglītības porgrammā.
Risinājuma apraksts
5. Ņemot vērā, ka no 2026./2027.mācību gada vairs netiks īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, tiesību akta projekts paredz no paredz no noteikumiem Nr.11 svītrot tiesību normas, kas paredz maksimālo izglītojamo skaitu ar somatiskām saslimšanām, kurus izglītības iestādes ir tiesīgas uzņemt vienā klasē (grupā), kā arī paredz noteikt, ka attiecīgie grozījumi stājas spēkā 2026.gada 1.septembrī.
Problēmas apraksts
6. Noteikumu Nr.11 21.punkts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs eksterņa statusā ir tiesīgs uzņemt tikai pilngadīgu personu, kura pašizglītības ceļā viena mācību gada laikā secīgi apgūst valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošu mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu vai kārto valsts pārbaudes darbus.
Spēkā esošais regulējums neparedz izglītojamajam, kurš ir ieguvis pamatizglītību, uzlabot vērtējumus vai valsts pārbaudes darbu rezultātus pirms pilngadības iestāšanās. Ja persona vēlas turpināt mācības noteiktā vidējās izglītības programmā, kurā izglītojamie tiek uzņemti konkursa kārtībā, savukārt apliecības par pamatizglītību sekmju izrakstā kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no centralizētajiem eksāmeniem rezultāti neatbilst konkursa prasībām, ir jāgaida pilngadības iestāšanās iespējai uzlabot vērtējumus eksterņa statusā.
Piemēram, ja personai 1. septembrī ir 17 gadi, viņu uzņemt eksterņa statusā nevar. Tajā pašā laikā valsts attīstībai ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, un ikvienam, kurš savlaicīgi plāno uzlabot sniegumu un turpināt mācības savas konkurētspējas uzlabošanai, šāda iespēja ir jādod.
Ņemot vērā noteikumu Nr.11 21. punkta regulējumu, nepieciešams paredzēt, ka nepilngadīga persona ar iegūtu pamatizglītību eksterņa statusā faktiski var iestāties pamatizglītības programmas mācību priekšmetu vai pamatizglītības centralizēto eksāmenu rezultātu uzlabošanai.
Spēkā esošais regulējums neparedz izglītojamajam, kurš ir ieguvis pamatizglītību, uzlabot vērtējumus vai valsts pārbaudes darbu rezultātus pirms pilngadības iestāšanās. Ja persona vēlas turpināt mācības noteiktā vidējās izglītības programmā, kurā izglītojamie tiek uzņemti konkursa kārtībā, savukārt apliecības par pamatizglītību sekmju izrakstā kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no centralizētajiem eksāmeniem rezultāti neatbilst konkursa prasībām, ir jāgaida pilngadības iestāšanās iespējai uzlabot vērtējumus eksterņa statusā.
Piemēram, ja personai 1. septembrī ir 17 gadi, viņu uzņemt eksterņa statusā nevar. Tajā pašā laikā valsts attīstībai ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, un ikvienam, kurš savlaicīgi plāno uzlabot sniegumu un turpināt mācības savas konkurētspējas uzlabošanai, šāda iespēja ir jādod.
Ņemot vērā noteikumu Nr.11 21. punkta regulējumu, nepieciešams paredzēt, ka nepilngadīga persona ar iegūtu pamatizglītību eksterņa statusā faktiski var iestāties pamatizglītības programmas mācību priekšmetu vai pamatizglītības centralizēto eksāmenu rezultātu uzlabošanai.
Risinājuma apraksts
6. Tiesību akta projektā precizēts noteikumu Nr.11 21.punkts, nosakot, ka eksterņa statusā izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs uzņemt arī nepilngadīgu personu, kura ieguvusi apliecību par pamatizglītību.
Tādējādi nepilngadīgai personai tiek nodrošināta noteikumu Nr.11 21.3.apakšpunktā noteiktā iespēja, proti, pēc vispārējās pamatizglītības ieguves uzlabot iepriekš iegūtos vērtējumus mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos.
Vienlaikus norādāms, ka noteikumu Nr.11 21.1. apakšpunkts, kas nosaka iespēju iegūt vai uzlabot vērtējumu, lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi, šajā gadījumā nav attiecināms, jo līdz 18 gadu vecumam pamatizglītības iegūšana vai mācību turpināšana tās iegūšanai Latvijā ir obligāta. Savukārt noteikumu Nr.11 21.2. apakšpunkts attiecas uz vidējās izglītības iegūšanu, ko paveikt viena mācību gada laikā nav objektīvi iespējams.
Tādējādi nepilngadīgai personai tiek nodrošināta noteikumu Nr.11 21.3.apakšpunktā noteiktā iespēja, proti, pēc vispārējās pamatizglītības ieguves uzlabot iepriekš iegūtos vērtējumus mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos.
Vienlaikus norādāms, ka noteikumu Nr.11 21.1. apakšpunkts, kas nosaka iespēju iegūt vai uzlabot vērtējumu, lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi, šajā gadījumā nav attiecināms, jo līdz 18 gadu vecumam pamatizglītības iegūšana vai mācību turpināšana tās iegūšanai Latvijā ir obligāta. Savukārt noteikumu Nr.11 21.2. apakšpunkts attiecas uz vidējās izglītības iegūšanu, ko paveikt viena mācību gada laikā nav objektīvi iespējams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- skolēnu vecāki (likumiskie pārstāvji)
Ietekmes apraksts
Nodrošināta pārskatāma izglītojamo uzņemšana izglītības iestādēs. Mazināts birokrātiskais slogs - Pieteikumu vadības sistēmas darbībā tiks nodrošināta datu apmaiņa un pārbaude starp valsts informācijas sistēmām.
Juridiskās personas
- izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Izstrādāta un nodrošināta koplietošanas platforma, kas nodrošinās pieteikumu uzkrāšanu un apstrādi. Nodrošināta pārskatāma izglītojamo uzņemšana izglītības iestādēs. Mazināts birokrātiskais slogs - Pieteikumu vadības sistēmas darbībā tiks nodrošināta datu apmaiņa un pārbaude starp valsts informācijas sistēmām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Finanšu ietekme vērtēta kopā ar saistīto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"" (25-TA-2676).
Izmaiņas saistībā ar izglītojamā pieteikšanu Pieteikumu vadības sistēmā tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros, sedzot to izmaksas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība".
Izmaiņas saistībā ar izglītojamā pieteikšanu Pieteikumu vadības sistēmā tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros, sedzot to izmaksas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir ieviest "Pieteikumu vadības sistēmu", kas nodrošinās iespēju izglītojamo izglītības iestādē pieteikt elektroniski.
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”” (25-TA-2676) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”” (25-TA-2676) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 396 “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir ieviest "Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistru", kas nodrošinās valsts atzītu vispārējās un profesionālās izglītības dokumentu uzskaiti vienotā reģistrā, kā arī iespēju izsniegt izglītības dokumentus elektroniski Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 396 “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi”” (26-TA-755) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt, ka valsts atzīti dokumenti tiek izsniegti elektroniska dokumenta formā atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.
Tiesību akta projekts “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” (25-TA-3050) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Tiesību akta projekts “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” (25-TA-3050) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir, izpildot Profesionālās izglītības likumā doto deleģējumu, noteikt valsts atzītu profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus, moduļa apliecības un dokumenta par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī noteikt, ka valsts atzīti dokumenti tiek izsniegti elektroniska dokumenta formā atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām. Tiesību akta projekts "Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi"(26-TA-740) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumos Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām"
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz izglītojamā pieteikšanu uzņemšanai profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes programmas apguves uzsākšanai uzņemšanai izglītības iestādē. Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumos Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām"" (26-TA-814) tiek virzīts vienlaicīgi ar Noteikumu projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts ir sagatavots, ņemot vērā 2026. gada 12. marta grozījumus Izglītības likumā. Projekts nemaina personu tiesības un pienākumus attiecībā uz pieteikšanos izglītības iestādē izglītības programmas apguvei, bet paredz iespēju pieteikšanos veikt arī elektroniski
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Pieteikumu vadības sistēma nodrošinās pieteikumu uzkrāšanu, apstrādi. Elektroniskā pieteikšanās vienotā platformā veicinās pārskatāma izglītojamo uzņemšana izglītības iestādēs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Nodrošināta elektroniska pieteikšanās, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv e-pakalpojumu.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieteikumu vadība sistēma nodrošinās automātisku datu apmaiņu un pārbaudi starp valsts informācijas sistēmām (Fizisko personu reģistrs, Valsts izglītības informācijas sistēma u.c.), izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mazināts birokrātiskais slogs reemigrantu ģimenēm. Pienākums iesniegt Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi attiecas tikai uz gadījumiem, kad izglītojamais vēlēsies turpināt izglītību vidējās izglītības pakāpē.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mazināts birokrātiskais slogs bērna pieteikšanai un uzņemšanai izglītības iestādē.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi