Anotācija (ex-ante)

[1] Aizsargjoslu likuma un uz likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktie strikti ierobežojumi koku un krūmu stādīšanai inženiersistēmu aizsargjoslās, ņemot vērā inženiersistēmu plašu esamību blīvi apbūvētajās teritorijās (pilsētās un ciemos), ir būtiski ierobežota iespēja izmantot inženiersistēmu trasējumu pilsētu un ciemu apzaļumošanai, arī gadījumā, kad praktiski ir iespējama koku un krūmu sakņu sistēmas kontrolēta augšana, novēršot līdz minimumam kaitējuma risku. 
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar inženiersistēmu turētāju pārstāvjiem un arboristiem ir nonākusi pie secinājuma, ka absolūts aizliegums stādīt un audzēt kokus un krūmus aizsargjoslā nav samērīgs un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, nav nepieciešams. Turklāt šobrīd atsevišķos gadījumos koku un krūmu audzēšana tiek saskaņota ar inženiersistēmas turētāju, lai gan regulējums šādu iespēju neparedz. 
Lai noteiktu vienveidīgās prasības, ir pieņemts standarts LVS 1094:2025 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē", kas ir pieejams Latvijas valsts standarta standartu lasītavā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavā. Jaunais standarts būs pielietojams gadījumos, kad tiek veikta inženiertīklu ierīkošana vai atjaunošana esošu koku un krūmu stādījumu tuvumā vai tiek stādīti jauni koki un krūmi inženiertīklu tuvumā, kā arī notiekot izmaiņām koku stādījumos vai inženiertīklu novietojumā (šī standarta nodaļa - "7. Prasības jaunu kokaugu stādīšanai").
Līdz ar to, ir nepieciešams padarīt elastīgāku Aizsargjoslu likuma regulējumu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un progresu standartizācijas jomā.

[2] Aizliegums applūstošajās teritorijās veikt teritorijas uzbēršanu ir spēkā jau no 2002. gada, tātad vairāk kā 20 gadus, taču Aizsargjoslu likumā nav noteikta Dienesta kompetence lemt par veicamajām rīcībām gadījumos, kad konstatēta nelikumīga applūstošās teritorijas uzbēršana (izņemot administratīvā pārkāpuma procesu).

Gadījumos, kad applūstošās teritorijas uzbēršanai tiek izmantoti būvniecības atkritumi (betona, asfalta gabali u.c. būvniecības atkritumi), Dienests ir pilnvarots izdot lēmumu, ar kuru tiek uzdots nodrošināt grunts un būvniecības atkritumu savākšanu, izvešanu un nodošanu atbilstošam atkritumu apsaimniekotajam saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmo un ceturto daļu.

Ja applūstošās teritorijas uzbērums netiek veidots no atkritumiem, Dienestam trūkst pilnvarojuma pieprasīt teritoriju atgriezt sākotnējā stāvoklī. Līdz ar to norma, kas iekļauta Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā, nav pilnībā īstenojama Dienesta pilnvaru trūkuma dēļ.

Balstoties uz problēmas aprakstā ietverto argumentāciju, Ekonomikas ministrija konstatētās problēmas atrisināšanai ir izstrādājusi projektu, kas paredz:
1) ieviest vispārējo principu (jauns pants), ka koku un krūmu audzēšana inženiersistēmu aizsargjoslās ir pieļaujama, ja tas saskaņots ar inženiersistēmas turētāju, vienojoties par augšanas apstākļiem un vai citiem nosacījumiem, un tiek ievērotas standartā paredzētās tehnoloģijas un prasības. Tas nekādā veidā neietekmē inženiersistēmu turētāja tiesības cirst kokus un krūmus bez saskaņošanas, ja tiek konstatēts inženiersistēmas apdraudējums. Papildus pie Aizsargjoslu likuma pantiem, kuros ir ietverts aizliegums koku un krūmu audzēšanai inženiersistēmas aizsargjoslā, paredzēt atsauci un no jauna ietverto principu par koku un krūmu audzēšanas pieļaujamību. 

2) papildināt likuma 37. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja konstatēta nelikumīga applūstošās teritorijas uzbēršana un nav pierādāma cita persona, kura veikusi teritorijas uzbēršanu, Valsts vides dienestam ir tiesības uzdot zemes īpašniekam atgriezt to sākotnējā stāvoklī vai citādi mazināt uzbēršanas radītās negatīvas sekas, atjaunojot applūstošās teritorijas dabiskās funkcijas. Zemes īpašniekam ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību no bijušā zemes īpašnieka vai personas, kura bez īpašnieka piekrišanas ir veikusi applūstošās teritorijas uzbēršanu, ja tāda tiek konstatēta vēlāk.
(5) Valsts vides dienests var pieņemt lēmumu prettiesiski uzbērtu applūstošo teritoriju  neatgriezt sākotnējā stāvoklī gadījumos, ja sākotnējā stāvokļa atgriešana nodarītu lielāku kaitējumu videi nekā tās atstāšana esošajā stāvoklī vai palielinātu plūdu risku blakus esošajiem īpašumiem ārpus prettiesiski uzbērtās applūstošās teritorijas vai infrastruktūrai vai kaitējumu īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, biotopam vai sugai, ja šāda kaitējuma vai riska iespējamību apliecina hidrologa vai sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperta atzinums. Izdevumus, kas saistīti ar hidrologa vai sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinuma sagatavošanu, sedz zemes īpašnieks. Teritorijas plānojumā prettiesiski uzbērta applūstošā teritorija netiek izslēgta no applūstošās teritorijas platības un tai tiek piemēroti aprobežojumi, kas attiecināmi uz applūstošu teritoriju.”

Projekts ir papildināts ar jaunu 37. panta daļu, kas nosaka Dienesta kompetenci, kā rīkoties gadījumos, kad konstatēta nelikumīga applūstošās teritorijas uzbēršana. Esošā norma, kas paredz, ka applūstošās teritorijās ir aizliegts veikt zemes uzbēršanu, netiek mainīta.

Ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā Dienestam tiek dotas tiesības uzdot prettiesiski uzbērto applūstošo teritoriju atgriezt to sākotnējā stāvoklī vai arī uzdot citādi mazināt uzbēršanas radītās negatīvās sekas. Tā kā primāri applūstošas teritorijas uzbēršanā ir ieinteresēts tikai zemes īpašnieks, lai varētu to izmantot būvniecībā vai citā saimnieciskā darbībā, kā arī lai mazinātu plūdu ietekmi uz jau esošām būvēm, tiek noteikta zemes īpašnieka atbildības prezumpcija. Zemes īpašnieks ir atbildīgs par to, lai tā valdījumā esošais zemes īpašums atbilstu normatīvo aktu prasībām un tā izmantošana neradītu negatīvu ietekmi uz citu personu tiesībām, šeit domājot blakus esošo īpašumu īpašniekus, kā arī ikviena sabiedrības locekļa tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tai pat laikā gan pats zemes īpašnieks, gan Dienests var apgāzt prezumpciju un pierādīt citas personas atbildību par uzbēršanas darbu veikšanu, ja šādi pierādījumi ir iegūstami. Zemes īpašnieks atbild par prettiesisku teritorijas uzbēršanu, ja nav pierādāma cita persona, kura veikusi teritorijas uzbēršanu. Zemes īpašniekam tāpat ir regresa prasījuma tiesība pret personu, kura veikusi teritorijas uzbēršanu, ja tā noskaidrota pēc Dienesta lēmuma pieņemšanas un izpildes.

Ja prettiesiska applūstošas teritorijas uzbēršana ir tālākas prettiesiskas būves izbūves pirmais etaps un attiecīgi vērtējama kā būvniecības procesa sastāvdaļa (identificējamas būvniecības uzsākšanas pazīmes), tad jautājumu par uzbēruma likvidēšanu lemj būvvalde būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ievērojot, ka zemes uzbēršana nav būvniecības process, tad gadījumus, kad tiek veikta zemes virskārtas uzbēršana vai veikti zemes sagatavošanas darbi bet nav identificējamas būvniecības uzsākšanas pazīmes (piemēram, iedzīti kontrolpāļi, konstruktīvie elementi, izbūvēta atbalsta siena utml.), pašvaldības būvvalde nekontrolē.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 66.³ panta trešajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu veic Dienests.

Likumprojekta 2.pants, kas paredz papildināt Aizsargjoslu likuma 37.pantu ar ceturto daļu, papildina jau likumā noteikto esošo procesu, nevis veido jaunu. Paredzot, ka gadījumos, kad atbilstoši Aizsargjoslu likuma 66.³ panta trešajai daļai tiek piemērots administratīvā pārkāpuma process, Dienests būtu pilnvarojums ne tikai sastādīt administratīvo aktu un piemērot naudas sodu, bet arī pieprasīt atgriezt to iepriekšējā stāvokli.

Ja būvvalde konstatē nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu, bet nekonstatē būvniecības pazīmes, tad paziņo par to Dienestam, kas tālāk rīkojas atbilstoši likumprojektā iekļautajai normai.

Ja Dienests konstatē nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu un ir izdota būvatļauja būvdarbiem minētajā teritorijā, tas vēršas pie attiecīgās pašvaldības būvvaldes. Dienests vērtē teritorijas atgriešanu sākotnējā stāvoklī atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37. pantam un sagatavo atzinumu. Būvvalde, pamatojoties uz Dienesta atzinumu, anulē būvatļauju Administratīva procesa likuma ietvaros noteiktajā kārtībā un uzdod zemes īpašniekam rīkoties saskaņā ar Dienesta atzinumu. Prettiesiski uzbērtā teritorija netiek izslēgta teritorijas plānojumā no applūstošās teritorijas.

Būvatļauju var anulēt, kamēr īpašnieks nav realizējis būvniecības tiesības, ko piešķir būvatļauja, t.i. nav uzsākti būvniecības būvdarbi. Projektēšanas darbi, zemes darbi un sagatavošanās darbi nav uzskatāmi par būvdarbiem.

Gadījumā, ja īpašums/-i ietilpst applūstošajā teritorijā un sastāv no vairākiem zemes gabaliem, kuros konstatēta uzbēršana, bet kāds zemes gabals apbūvēts saskaņā ar izdotu būvatļauju, Dienests vērtē, vai teritorijas vai tās daļas atgriešana sākotnējā stāvoklī ir samērīga atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37. pantam un pieņem lēmumu.  Visi nelikumīgi uzbērtie zemes gabali netiek izslēgti teritorijas plānojumā no applūstošā teritorijas un tajos ir jāievēro Aizsargjoslu likuma 37. pantā noteiktie aprobežojumi.

Jāņem vērā, ka ilgākā laika periodā dabiskās ekosistēmas pielāgojas jaunajiem apstākļiem, tādējādi jāizvērtē, vai ikkatrā gadījumā nelikumīgi uzbērtas applūstošas teritorijas atgriešana iepriekšējā stāvoklī sniegtu ieguvumu videi. Tāpat jāņem vērā, ka applūstošās teritorijas uzbēršana maina hidroloģiskos apstākļus, un tās atgriešana sākotnējā stāvoklī var radīt plūdu risku citos īpašumos, kas iepriekš netika apdraudēti. Līdz ar to likumprojektā ir iekļauta norma, kas paredz, ka situācijās, ja Dienests konstatē, ka atgriešana sākotnējā stāvoklī var nodarīt lielāku kaitējumu videi nekā tās atstāšana esošajā stāvoklī vai palielinātu plūdu risku blakus esošiem īpašumiem vai infrastruktūrai, var pieņemt lēmumu nepieprasīt nelikumīgi apbūvētu teritoriju atgriezt sākotnējā stāvoklī.

Taču vienlaicīgi nelikumīgi uzbērtu applūstošo teritoriju nedrīkst izslēgt no pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās applūstošās teritorijas robežas un tā nevar tikt apbūvēta, šādi novēršot iespēju legalizēt nelikumīgi uzbērtu applūstošo teritoriju apbūvi.

Informāciju par nelikumīgi uzbērtām applūstošajām teritorijām Dienests iesniedz VSIA “Latvijas, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC). LVĢMC šīs teritorijas attēlo iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartē (turpmāk – plūdu karte), kas tiek izstrādātas atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtās daļas 13.punktam. Informācija tiks regulāri atjaunota.

Saskaņā ar regulējumu plūdu kartes tiek atjaunotas reizi sešos gados. Plūdu karšu pārskatīšanas laikā tiek atjaunoti arī pamatdati par aktuālajām virsmas augstuma atzīmēm. Tiek izmantoti jaunākie valstī pieejamie LIDAR dati. Lai izslēgtu situāciju, ka atjaunojot plūdu kartes, nelikumīgu uzbērtās applūstošās teritorijas tiktu netieši legalizētas, tad LVĢMC nelikumīgi uzbērto teritoriju slāni veido kā atsevišķi pastāvošu slāni un nodrošina tā pieejamību Plūdu riska informācijas sistēmā. Savukārt grozot regulējumu par aizsargjoslu ap virszemes ūdensobjektiem noteikšanas metodiku, paredzēts nosacījums, ka pretlikumīgi uzbērtas applūstošās teritorijas netiek izslēgtas no applūstošo teritoriju platības.

Gadījumā, ja tiek piemērots lēmums nelikumīgi uzbērtu applūstošo teritoriju neatgriezt iepriekšējā stāvoklī, saskaņā ar likumprojektā iekļautajām normām, tā nav izslēdzama no applūstošās teritorijas un uz to arī turpmāk attiecināmi aprobežojumi applūstošajās teritorijās saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu. Tāpat applūstošās teritorijas statuss tiek saglabāts arī nākamajos teritorijas plānošanas dokumentos.

Saskaņā ar likumprojektā ietverto Aizsargjoslu likuma 37. panta ceturto daļu paredzēts noteikt, ka, ja konstatēta nelikumīga applūstošās teritorijas uzbēršana un nav pierādāma cita persona, kura veikusi teritorijas uzbēršanu, Dienestam ir tiesības uzdot zemes īpašniekam atgriezt to sākotnējā stāvoklī vai citādi mazināt uzbēršanas radītās negatīvas sekas, atjaunojot applūstošās teritorijas dabiskās funkcijas. Zemes īpašniekam ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību no bijušā zemes īpašnieka vai personas, kura bez īpašnieka piekrišanas ir veikusi applūstošās teritorijas uzbēršanu, ja tāda tiek konstatēta vēlāk.
 
Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valsts un/vai pašvaldības īpašumā nonāk manta (tostarp arī nekustamie īpašumi), kas palikusi pēc juridiskās personas likvidācijas vai, kas atzīta par bezmantnieka mantu. Šādos gadījumos valstij un/vai pašvaldībai kā attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam iestāsies Aizsargjoslu likuma 37. panta ceturtajā daļā paredzētie pienākumi, bet nebūs iespējas izmantot attiecīgajā tiesību normā noteiktās tiesības, t.i., prasīt zaudējumu atlīdzību. Ņemot vērā, ka uz šo Aizsargjoslas likuma grozījumu izstrādes brīdi nav iespējams paredzēt, cik šādu gadījumu varētu būt praksē, nav iespējas noteikt attiecīgo grozījumu ietekmi uz valsts un/vai pašvaldības budžetu. Tādējādi, iestājoties gadījumam, kas aprakstīts iepriekš, valstij un pašvaldībai  būs jārod finanšu līdzekļi zemes atgriešanai sākotnējā stāvoklī vai citādi mazināt uzbēršanas radītās negatīvas sekas, atjaunojot applūstošās teritorijas dabiskās funkcijas, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, t.i., rodot līdzekļus esošā budžeta ietvaros.

[3] Papildus minētajiem grozījumiem, likumprojekta starpinstitucionālās saskaņošanas laikā ieviests papildu grozījums Aizsargjoslu likuma 16.panta otrās daļas 2.¹ punkta “c” apakšpunktā, aizstājot skaitli “13” ar skaitli “18” un vārdus “līnijas ass” ar vārdiem “gaisvadu līnijas ass”. Izmaiņas ieviestas, balstoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvā ziņojuma "Par elektroapgādes pārtraukumu riska gatavības izvērtēšanu", kas izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 29. aprīļa sēdē, secinājumiem.

Sasaistē ar jauno 35. pantu, saskaņošanas laikā 61.pantā ieviesta arī jauna 10³ daļa sekojošā redakcijā: "(10³) Ja elektrisko tīklu kabeļu līnija ierīkota ar beztranšejas metodi dziļāk par trīs metriem no zemes virsmas, koku un krūmu izciršana virs elektrisko kabeļu līniju trases nav nepieciešama." Piedāvātais papildinājums 61.pantā sniegs iespēju neizcirst kokus un krūmus virs elektrisko kabeļu līnijām, kas ierīkotas dziļāk par trīs metriem ar bezstranšejas metodi.