Anotācija (ex-ante)

22-TA-2972: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārlietu ministrijas iniciatīva, Aizsardzības ministrijas 2022. gada 26. jūlija vēstule Nr.MV-N/1506 "Par nepieciešamajām izmaiņām diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) pabalstu noteikšanas kārtībā".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai aktualizētu pabalstu un kompensāciju apmērus atbilstoši šī brīža tirgus situācijai un precizētu regulējumu atbilstoši izmaiņām citos ārējos normatīvajos aktos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2023.
Pamatojums
Saistībā ar straujo inflāciju, dzīves dārdzības līmeņa paaugstināšanos un krasām valūtas kursa svārstībām atsevišķās dienesta vietās ārvalstīs situāciju ir nepieciešams risināt pēc iespējas ātrāk.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Algas pabalsts par dienestu ārvalstīs, kā arī pabalsts par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbinieka), specializētā atašeja, valsts tiešās pārvaldes amatpersonas (darbinieka), karavīru, prokuroru, sakaru virsnieku un valsts drošības iestādes amatpersonas (darbinieka) (turpmāk – darbinieks vai darbinieki) laulātā uzturēšanos ārvalstīs un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī nav pārskatīti kopš 2007.gada 1.janvāra. Vienīgā šo pabalstu aktualizācija bija saistīta ar euro ieviešanu. Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2022. gada augustā salīdzinot ar 2007. gada janvāri ir 83,8% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2007M01-2022M08/0/100). 2007. gadā minimālā mēneša darba alga bija 120 lati, šobrīd – 500 euro. Atbilstoši Darba likuma pārejas noteikumu 26. punktam minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 euro.

Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēri pēdējo reizi pārskatīti 2018. gada nogalē un šobrīd ir spēkā kopš 2019. gada 1. janvāra. Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2022. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, ir 28,1%, savukārt patēriņa grupai "04 Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais" tās sasniedz 55,9% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M01-2022M08/04/100). Euro zonā šai patēriņu grupai ikgadējā inflācija 2022. gada augustā ir bijusi 19,7% (https://www.euro-area-statistics.org/digital-publication/statistics-insights-inflation/bloc-4a.html?lang=en).

Atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam Valsts kanceleja izstrādāja un Saeima 2021. gada nogalē pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, pārskatot atlīdzības politiku valsts pārvaldē nodarbinātajiem, t.sk., paredzot jaunu mēnešalgu skalu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Tādējādi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir kritiski svarīgi pārskatīt arī citus uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pamata izdotos tiesību aktus, kas nosaka valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzību.


 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēdējo gadu globālie izaicinājumi (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā) un ar tiem saistītais darba apjoma un stresa līmeņa pieaugums, kā arī straujais patēriņa cenu kāpums ir saasinājis nekonkurētspējīgās atlīdzības problēmas un tās radītās sekas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. Līdz ar to, lai turpmāk būtu iespējams nodrošināt diplomātiskā un konsulārā dienesta nepārtrauktību sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos, nekavējoties ir risināms jautājums par dienesta atlīdzības konkurētspēju.

Zemās atlīdzības negatīvo ietekmi uz diplomātiskā un konsulārā dienesta darbību atklāj Ārlietu ministrijā izsludināto slēgto konkursu uz amata vietām Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – pārstāvniecības ārvalstīs) rezultāti. 2021. un 2022. gadā 65 Ārlietu ministrijas slēgtie konkursi rotācijai dienestam ārvalstīs ir beigušies bez rezultāta. Šobrīd arī darbam pārstāvniecībās Briselē ir grūti piesaistīt atbilstošus kandidātus. Pēdējo divu gadu laikā uz amatiem Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO ir bijuši 12 konkursi, no kuriem divi – bez rezultātiem. Savukārt uz amatiem Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir bijuši 34 konkursi, no kuriem astoņi – bez rezultātiem. 2022. gada augustā izsludinātajā slēgtajā konkursā uz 3./ 2./ 1.sekretāra amata vietu Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES nebija neviena pieteikuma. Tāpat arī pārējos 2022. gada augustā izsludinātajos slēgtajos konkursos pieteikumu skaits bija tikai no viena līdz diviem pieteikumiem.

Salīdzinot pieteikumu skaitu uz amatu vietu, vērojama tendence, ka, piemēram, 2022. gada ikgadējā rotāciju konkursā (izsludināts 2021. gada oktobrī), salīdzinot ar 2021. gada ikgadējo rotāciju konkursu (izsludināts 2020. gada decembrī), samazinājās vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci (2021. gadā vidēji 5,04 pieteikumi uz vienu vietu, 2022. gadā – 4,02). Tāpat šajos ikgadējos rotāciju konkursos pieauga to amata vietu skaits, uz kurām nebija neviena pieteikuma (2021. gadā uz divām amata vietām, 2022. gadā – uz četrām). 

Galvenais iemesls, kādēļ diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki (turpmāk – diplomāti) arvien mazāk piesakās dienestam ārvalstīs, ir saistīts ar zemo atlīdzību amata vietām pārstāvniecībās ārvalstīs. Dienests ārvalstīs nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu diplomāta laulātajam ir jāaptur sava profesionālā darbība uz diplomāta dienesta laiku ārvalstīs, tādējādi ne tikai atstājot novārtā laulātā karjeras attīstību, bet samazinoties arī ģimenes kopējo ienākumu līmenim. Piemēram, trešā sekretāra amatam Briselē paredzētais algas pabalsts par dienestu ārvalstīs ir 1517 euro mēnesī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstīs ir 533 euro mēnesī, un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī 308 līdz 343 euro mēnesī (atkarībā no bērna vecuma). Pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī kopsumma ir zem vidējās mēnešalgas Latvijā (1297 euro, 2022. gada 1. ceturksnis). Ņemot vērā minēto pabalstu apmēru, patēriņu cenu kāpumu kopš 2007. gada, šī brīža dzīves dārdzības līmeni un tās kāpuma neprognozējamību, secināms, ka šo pabalstu apmērs neatbilst šī brīža tirgus situācijai un nesasniedz pabalsta mērķi. Šāds pabalstu apmērs nenodrošina adekvātus diplomātu ģimeņu atbalsta mehānismus un arvien biežāk ir iemesls, kādēļ laulātie nedodas līdzi uz dienestu vietu un diplomāti nevēlas pieteikties dienestam ārvalstīs. 

Pēdējos gados visā pasaulē būtiski pieaugušas mājokļu īres maksa, un ir izteikta problēma ar dzīvokļu pieejamību, kas īpaši aktuāli ir tieši pasaules lielākajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Londonā, Dublinā, Vīnē, Ņujorkā, Vašingtonā, Otavā, Tokijā, Briselē, Parīzē, Abū-Dabī. Tāpat būtiski cēlušies maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad komunālo pakalpojumu cenas pasaulē ir pat trīskāršojušās un reālās to izmaksas vēl pat nav zināmas.

Papildus dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu faktiskajam pieaugumam būtisku ietekmi uz dienesta dzīvokļu izmaksām rada valūtas kurss, kurš tiek ņemts par pamatu, lai noteiktu dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas limitu līguma noslēgšanas brīdī. Piemēram, ASV dolāra (turpmāk – USD) valūtas kurss pēdējos mēnešos ir tik krasi mainījies, ka šobrīd diplomātiem atrast dienesta dzīvokli bez personīgo līdzekļu ieguldīšanas īres un komunālo maksājumiem ir faktiski neiespējami. USD svārstības ietekmē ne tikai diplomātus ASV, bet arī citās valstīs, kurās norēķini par dienesta dzīvokļiem notiek ar USD, piemēram, Centrālāzijā.

Jau šobrīd ir izveidojusies situācija, kad vairāk nekā puse diplomātu veic piemaksu par dienesta dzīvokļu īres un komunālajiem maksājumiem no personīgajiem līdzekļiem. Turklāt lielākajā daļā ārvalstu (piemēram, Beļģijas Karalistē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotās Valstīs (Ņujorkā) u. c.) īres tirgus regulējums paredz, ka izīrētājs reizi gadā var noteikt īres maksas pieaugumu (indeksāciju), piemēram, atkarībā no dzīves dārdzības koeficienta vai inflācijas konkrētajā valstī, vai konkrētās valsts nodokļu kāpuma ietekmē, kas ievērojami sadārdzina īres izmaksas.

Īpaši kritiska situācija šobrīd ir visiem uz ASV rotējošajiem diplomātiem, ņemot vērā  20 gadu laikā neizdevīgāko euro kursu pret USD. Turklāt finanšu analītiķi ir izteikušies, ka euro vērtība pret USD turpinās kristies (https://www.politico.eu/article/euro-fall-parity-against-dollar-adding-inflation-woes/). Vēl viens kritisks aspekts ir inflācija nekustamo īpašumu tirgū. ASV inflācija ir augstākā pēdējo 40 gadu laikā (https://www.investoruklubs.lv/birzas-jaunumi/2022/07/13/inflacija-asv-junija-ir-augstaka-neka-prognozets-91). Ja salīdzina dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu noteikto apmēru ASV pirms Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu un šobrīd tad redzams, ka trešajam sekretāram februāra sākumā (02.02.2022 kurss 1,1323) kompensācijas apmērs gadā būtu 30 660 USD, bet pēc šī brīža valūtas kursa (03.10.2022 kurss 0,9764) kompensācijas apmērs gadā ir 26 438 USD. Tikai valūtas kursa dēļ gadā tiek zaudēti 4 222 USD jeb 351 USD mēnesī, kas ir ievērojama summa, ņemot vērā, ka visas izmaksas tikai pieaug. Ir radusies situācija, kad par ievērojami zemāku kompensāciju darbiniekiem jāsedz augstāki izdevumi, un tas ir steidzami jārisina.

Ņemot vērā, ka šobrīd noteiktais dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs neatbilst faktiskajai situācijai dzīvokļu īres tirgū ārvalstīs, diplomāti ir spiesti izvēlēties dzīvokļus, kas nereti neatbilst pat minimālajiem drošības standartiem. Tādējādi diplomāti ik dienas ir pakļauti nesamērīgiem drošības riskiem. Tāpat diplomāti ir spiesti nesamērīgi ilgu laiku pavadīt ceļā no dienesta dzīvokļa uz pārstāvniecību un atpakaļ, kas tiešā veidā ietekmē diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju veikšanu, īpaši gadījumos, kad nepieciešama ātra rīcība, piemēram, konsulārie gadījumi, kā arī rada papildus izdevumus, kas saistīti ar ceļa izdevumiem.

2022. gada vasaras rotācijā ir vērojama tendence, ka diplomāti vairākus mēnešus meklē atbilstošu dzīvesvietu, kas maksimāli izmaksu ziņā būtu pietuvināta šī brīža dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensāciju apmēram. Taču cenu kāpuma un augstā pieprasījuma dēļ tas praktiski nav iespējams, un diplomāti ilgstoši dzīvo pagaidu īres dzīvokļos paaugstināta stresa apstākļos un pēcāk piekrīt īrēt dienesta dzīvokļus ar nesamērīgi lielu personīgo līdzmaksājumu daļu.

Jāuzsver, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Ārlietu ministrija tikai pēdējos gadus spējusi diplomātiem nodrošināt šobrīd spēkā esošās maksimālās dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensācijas.



 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā inflācijas apmēru, salīdzinot ar gadu, kad pēdējo reizi pārskatīts konkrētais pabalsta vai kompensācijas apmērs, ar noteikumu projektu tiek palielināts noteiktā algas pabalsta maksimālais apmērs par dienestu ārvalstīs, kā arī pabalsta par darbinieka laulātā uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī maksimālais apmērs par 100%, dzīvokļu īres un komunālo maksājumu kompensācijas maksimālais apmērs par 40%. Taču ir saglabāts šī brīža mehānisms, kad darbinieku algas pabalstu, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstu apmērus nosaka nosūtītājas institūcijas vadītājs ar rīkojumu, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus (noteikumu 1. pielikuma 2. punkts). Tāpat, ņemot vērā nosūtītājas institūcijas finanšu līdzekļus, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus, kas noteikti noteikumu 4. pielikuma 2. punktā, var samazināt institūcijas vadītājs ar rīkojumu (noteikumu 4. pielikuma 3. punkts). Tādējādi ar noteikumu projekta stāšanos spēkā algas pabalsta un dzīvokļu īres un komunālo maksājumu kompensācijas apmēram nav obligāti jāsasniedz maksimālais apmērs. Jautājums par algas pabalstu nevar tikt risināts caur citiem atlīdzības sistēmas elementiem, piemēram, mēnešalgu, jo katram atlīdzības sistēmas elementam ir cits mērķis, un to izmantošana neatbilstošam mērķim izkropļotu atlīdzības sistēmu. Algas pabalstam ir kompensējošs raksturs, un tā apmērs ir sasaistīts ar dārdzības līmeni konkrētajā dienesta valstī. Tas ir instruments, lai sabalansētu vietējā tirgus un drošības riskus.

Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs palielināts no 5% uz 10%. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei palielināts par 20%. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai noteikts 140 euro. Izdevumu par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem limits noteikts 2 360 euro gadā pieaugušajam un bērnam, kuram pēc 18 gadu sasniegšanas noteiktās invaliditātes cēlonis ir "slimība no bērnības" un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtais atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un 1 480 euro gadā bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Papildus ir paplašināts valstu uzskaitījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 602) 4. pielikuma 2. punktā, to papildinot ar Etiopiju.

Ar noteikumu projektu noteiktas tiesības iestādes vadītajam pēkšņu globāli ekonomiskos un dzīves apstākļus dienesta vietā pasliktinošos gadījumos vai krasu valūtas kursu svārstību gadījumos, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus, palielināt noteikumu Nr. 602 1. pielikuma 1. punktā noteikto maksimālā algas pabalsta, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru, bet ne vairāk kā par 10% kalendāra gadā līdz aktuālā dzīves dārdzības koeficienta piemērošanas brīdim, kā arī noteikumu Nr. 602 4. pielikuma 2. punktā noteikto maksimālās dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru, bet ne vairāk kā par 10% kalendāra gadā. Šāds risinājums dos iespēju kompensēt darbiniekiem negaidītus zaudējumus.



 
Problēmas apraksts
Nepieciešams aktualizēt noteikumu Nr. 602 regulējumu saistībā ar izmaiņām citos ārējos normatīvajos aktos: 

1) ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, ir veiktas izmaiņas mēnešalgu grupu noteikšanas pamatprincipos, tai skaitā izslēdzot 1. mēnešalgu grupu, pārnumurējot atlikušās mēnešalgu grupas un palielinot kopējo mēnešalgu grupu skaitu. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kas ietekmē noteikumu Nr. 602 1., 3. un 4. pielikumā minētos pabalstu apmērus, kas piesaistīti mēnešalgu grupai;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai un Latvijas Banka likuma stāšanās spēkā 2023. gada 1. janvārī.


 
Risinājuma apraksts
1) ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 602 1., 3. un 4. pielikumā amatu un mēnešalgu grupu uzskaitījums. Amatiem, kas nav nosaukti minētajos pielikumos, attiecīgie pabalsti nosakāmi saskaņā ar amatam noteikto mēnešalgu grupu;
2) ar noteikumu projektu Finanšu un kapitāla tirgus komisija svītrota no institūciju saraksta, uz kuriem attiecināms noteikumu Nr. 602 regulējums.
Problēmas apraksts
Nepieciešams aktualizēt noteikumu Nr. 602 regulējumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību, vienotu tiesību normu piemērošanas praksi un novērstu atšķirīgas attieksmes īstenošanu.

Papildus nepieciešams precizēt laulātā un bērnu pastāvīgā uzturēšanās dienesta vietā uzskaites kārtību. Šobrīd laulātā un bērnu pastāvīgā uzturēšanās dienesta vietā ir sasaistīta ar šo personu prombūtnes ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā uzskaiti. Dažādām grupām ir dažāds pieļaujamais ārpus dienesta vietas uzturēšanās dienu skaits. Tāpat atšķiras pieeja, kuras dienas ieskaitāmas šajā dienu skaitā. Šobrīd pieļaujamais prombūtnes dienu skaits atšķiras dažādās dienesta valstīs. Minētais saistīts ar dienesta apstākļiem konkrētajā dienesta valstī. Piemēram, ar Ārlietu ministrijas rīkojumu laulāto un bērnu prombūtnes termiņš ārpus dienesta vietas pagarināts līdz 140 dienām Apvienotajos Arābu Emirātos, Baltkrievijā, Ēģiptē, Indijā, Izraēlā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Turcijā, Uzbekistānā, līdz 150 dienām – Ukrainā. Tāpat, aprēķinot laulātā vai bērna prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, netiek ņemts vērā ārvalstī izsludinātā karastāvokļa laikposms. Šis regulējums šobrīd attiecināms uz prombūtnes dienu uzskaiti Ukrainā. Papildus pieļaujamais prombūtnes dienu skaits var atšķirties, pamatojoties uz individuāla rakstura iemesliem, piemēram, veselības apstākļi, mācības. Šobrīd informācija par laulāto un bērnu, kas uzturas pastāvīgi dienesta vietā, prombūtni tiek iesniegta katru mēnesi, aizpildot darba laika uzskaiti arī par šīm personām. Darba laika uzskaiti veic diplomāts, apliecinot savas ģimenes locekļu uzturēšanos ar savu parakstu, un pēc būtības šādam dokumentam ir deklaratīva nozīme. Šāda dokumenta esamība negarantē, ka iesniegtā informācija ir patiesa, taču šādu dokumentu regulāra aizpildīšana un prombūtnes dienu pārskaitīšana ir nesamērīgs administratīvais slogs. Pēc būtības informācija par prombūtnes dienu uzskaiti arī nav pārbaudāma, ja dienesta valsts ir kāda no Šengenas zonas dalībvalstīm. Jautājums par nepatiesas informācijas sniegšanu būtu risināms, saucot pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības un piedzenot nepamatoti izmaksāto atlīdzības daļu, nevis birokratizējot iekšējās valsts pārvaldes darbības un veidojot tās, balstoties uz principu, ka pabalsta saņēmējs ir negodprātīga persona. Papildus šai uzskaitei par laulātajiem uzskaite tiek veikta arī atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumiem Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", kur nav paredzēta detalizēta uzturēšanās uzskaite. 

Tāpat nepieciešams precizēt bērna pirmsskolas izdevumu segšanas kārtību. Šobrīd bērna pirmsskolas izdevumi netiek segti, ja laulātais uzturas dienesta vietā pastāvīgi un nav nodarbināts algotā darbā. Atbilstoši OECD pētījumiem agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme bērna attīstībā, kas ilgtermiņā veicina ekonomikas attīstību. Pirmsskolas izglītību nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt tikai ģimenē, īpaši, ja ģimene atrodas ārvalstīs. Tāpat atsevišķās valstīs obligātā pirmsskolas izglītība ir jāuzsāk daudz agrāk nekā Latvijas izglītības sistēmā.
Risinājuma apraksts
1) precizēta algas pabalsta par dienestu ārvalstīs izmaksas kārtība, nosakot, ka algas pabalstu pārtrauc izmaksāt ar datumu, kas norādīts rīkojumā par darbinieka pārcelšanu no amata pārstāvniecībā ārvalstī uz citu amatu;
2) vienādota ārējos normatīvajos aktos noteiktā pieeja laulāto uzskaites sistēmai, turpmāk laulātā un bērnu pastāvīgu uzturēšanos nesasaistot ar šajos noteikumos noteiktu konkrētu dienu skaitu, kad iespējams uzturēties ārpus dienesta vietas. Līdz ar to plānots turpmāk pabalstus par ģimenes locekļu pastāvīgu uzturēšanos ārvalstī pārtraukt maksāt ar dienu, kad ģimenes loceklis atstāj dienesta vietu un pārtrauc pastāvīgu uzturēšanos dienesta vietā, bet ne vēlāk kā ar pārcelšanās rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Jēdziens "pastāvīga uzturēšanās" piepildāms ar saturu, izmantojot sistēmisko iztulkošanas metodi, izvērtējot konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un izmantojot salīdzinājumu ar citiem gadījumiem, kas jau ir bijuši iestāžu vai tiesu praksē. Ar šiem noteikumiem netiek skaidroti jēdzieni, kas primāri ir nostiprināti citos ārējos normatīvajos aktos;
3) precizēta jēdziena "bērns" definīcija, nosakot, ka par bērnu šo Ministru kabineta noteikumu izpratnē uzskatāms arī pilngadīga persona, ja pēc 18 gadu sasniegšanas noteiktās invaliditātes cēlonis ir "slimība no bērnības" un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Minētais skaidrojums sasaistīts ar Valsts sociālo pabalstu likuma 12.1 panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi precizēta pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstīs izmaksas kārtība, turpinot izmaksāt šo pabalstu arī par šādiem ģimenes locekļiem. Bērna definīcijas precizēšanai ir ietekme arī uz pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei;
4) precizēta pabalsta mājsaimniecības inventāra iegādei izmaksas kārtība, nosakot, ka pabalstu iespējams izmaksāt arī atrodoties dienesta vietā viena mēneša laikā kopš rodas tiesības saņemt šo pabalstu. Šāds precizējums nepieciešams, lai pabalstu būtu iespējams izmaksāt arī darbiniekam, kuram pagarināts dienesta termiņš, atrodoties dienesta vietā, un kurš sākotnēji darbā uz dienesta vietu tiek pārcelts uz laiku, kas ir mazāks par gadu. Tāpat precizēts, ka šo pabalstu nav nepieciešams atmaksāt. Šī pabalsta mērķis ir finansiāls atbalsts, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstīs. Mērķis ir sasniegts, pabalstu izmaksājot, un nav pamata atprasīt konkrēto pabalstu pēc kāda laika, līdzīgi kā netiek prasīts atmaksāt arī citus pabalstus un tiek turpināts nodrošināt citas sociālās garantijas arī gadījumos, kad darbinieks tiek atsaukts pēc savas iniciatīvas vai saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu. Pabalsta mājsaimniecības inventāra iegādei atmaksa nevar tikt izmantots kā papildu soda mehānisms;
5) precizētas izdevumu kategorijas, kas ieskaitāmas īres un komunālajos izdevumos, nosakot, ka īres un komunālajos izdevumos ieskaitāmi arī autonovietnes, tajā skaitā garāžas, autostāvvietas izdevumi, kā arī iepriekš ar nosūtītāja institūcijas vadītāju saskaņotie regulārie maksājumi par dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem atbilstoši uzņemošās valsts likuma vai īres līguma noteikumiem (piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, dažādu dzīvokļa sistēmu un ierīču apkope: skursteņa, apkures katla, ūdenssildītāja, ventilācijas sistēmas tīrīšana utt., ikmēneša maksājums depozīta nodrošinātājam);
6) precizēta ar līguma izbeigšanu saistīto izdevumu kompensācijas kārtība, ar īres līguma izbeigšanu saistītajos izdevumos ieskaitot arī ar profesionālo dzīvokļa tīrīšanu saistītos izdevumus, ja profesionālā dzīvokļa tīrīšana, nododot dienesta dzīvokli, ir obligāta atbilstoši uzņemošās valsts likumam vai īres līguma noteikumiem;
7) precizēta personisko mantu transportēšanas kārtība, nosakot, maksimālo konteinera (12m x 2,4m x 2,6 m) transportēšanai paredzēto izdevumu apmēru un nosakot, ka, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus, institūcijas vadītājs var noteikt personīgo mantu transportēšanas izdevumu limitus, kas ir zemāki. Papildus skaidrots, kādi izdevumi ietilpst personīgo mantu transportēšanas izdevumos;
8) svītrots nosacījums, ka bērnu pirmsskolas izdevumus sedz, ja laulātais ir nodarbināts algotā darbā. Tādējādi turpmāk arī nebūs nepieciešams iesniegt informāciju par laiku, kad laulātais uzsāk un beidz strādāt algotu darbu;
9) precizēta sagatavošanas klases un skolas izglītības iestādes izdevumu segšanas kārtība, nosakot, ka šādos izdevumos ietilpst arī izdevumi, ja bērns turpina izglītības ieguvi Latvijā tālmācībā. Šis risinājums ir svarīgs atbalsta rīks, ja diplomāta bērns mācās pēdējā klasē, lai iegūtu konkrēto izglītības pakāpi. Atbilstoši noteikumu Nr. 602 41. punktam nosūtītājas institūcijas vadītājs pieņem lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju, pamatojoties uz nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktiem skolas izvēles apstiprināšanas kritērijiem. Ārlietu ministrijas iekšējā normatīvajā aktā par bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju ir iekļauts princips, ka prioritāri tiek atbalstītas mācības bezmaksas skolās vai skolās ar zemākām izmaksām dienesta vietā. Līdz ar to šis mehānisms par tālmācības izdevumu segšanu nav plānots kā plaši izmantots instruments, bet kā izņēmuma gadījums, ja darbiniekam šāds risinājums ir nepieciešams;
10) precizēta ceļa izdevumu segšanas kārtība. Regulējumā par ceļa izdevumu segšanu, dodoties uz Latviju, svītrots nosacījums "nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikaposmā" un "dodoties atvaļinājumā". Šobrīd nosacījums par to, ka ceļa izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi) tiek kompensēti, dodoties darbiniekam atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā, paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta otrās daļas 3. punktā. Līdz ar to, kamēr nav aktualizēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma attiecīgajā tiesību normā ietvertais nosacījums, noteikumos iekļautais regulējums interpretējams atbilstoši augstāka līmeņa tiesību normā noteiktajam. Taču, attiecīgi precizējot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma tiesību normu, iespējams noteikt, ka šādi ceļa izdevumi tiek kompensēti arī tad, ja darbinieks dodas uz Latviju svētku dienās vai citā atpūtas laikā, kas nav atvaļinājums. Minētais saistīts arī ar praktiskiem atvaļinājuma piešķiršanas apsvērumiem, kas ne vienmēr sakrīt ar pieejamo darbinieka atpūtas laiku, piemēram, kad atvaļinājums tiek piešķirts no pirmdienas, bet praktiski darbinieka atpūtas laiks jau sākas iepriekšējās piektdienas vakarā. Papildus noteikumu projekts papildināts ar kritēriju, ka ceļa izdevumus sedz, ja kopš diplomāta ierašanās dienesta vietā pagājuši ne mazāk kā seši mēneši, nav attiecināms uz tiem diplomātiem, kas pilda dienestu valstī, kurā ir īpaši vai bīstami apstākļi un kurā ar nosūtītājas institūcijas rīkojumu noteikta ceļa izdevumu kompensācija biežāk nekā reizi kalendārā gadā. Tāpat precizēts noteikumu 46.1 punkta regulējums, nosakot, ka aviobiļetes izdevumi biznesa klasē ir pieļaujamas, ja tas konkrētajā pirkšanas brīdī ir ekonomiski izdevīgāk nekā ekonomiskās klases biļetes.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas un darbinieki, specializētie atašeji, valsts tiešās pārvaldes amatpersonas (darbinieki), karavīri, prokurori un sakaru virsnieki laikā, kad tie pilda dienestu ārvalstī, šo amatpersonu ģimenes locekļi (laulātais, bērni)
Ietekmes apraksts
Uzlabota atlīdzības konkurētspēja un materiālais atbalsts dienestam ārvalstīs
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
33 292 059
0
33 520 374
0
33 702 968
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
33 292 059
0
33 520 374
0
33 702 968
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
33 292 059
12 626 789
33 520 374
19 017 434
33 702 968
19 026 922
19 026 922
2.1. valsts pamatbudžets
33 292 059
12 626 789
33 520 374
19 017 434
33 702 968
19 026 922
19 026 922
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-12 626 789
0
-19 017 434
0
-19 026 922
-19 026 922
3.1. valsts pamatbudžets
0
-12 626 789
0
-19 017 434
0
-19 026 922
-19 026 922
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-12 626 789
-19 017 434
-19 026 922
-19 026 922
5.1. valsts pamatbudžets
-12 626 789
-19 017 434
-19 026 922
-19 026 922
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizētus aprēķinus skatīt pielikumā

Ministriju iesniegtais papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem (EUR):

Aizsardzības ministrija:
2023.g. 9 mēn. 3 304 550 EUR
2024.g. 4 402 216 EUR
2025.g. un turpmākos gados 4 402 216 EUR

Ārlietu ministrija:
2023.g. 9 mēn. 6 466 409 EUR
2024.g. 10 636 691 EUR
2025.g.un turpmākos gados 10 636 691 EUR

Ekonomikas ministrija:
2023.g. 9 mēn. 883 799 EUR
2024.g. 1 351 191 EUR
2025.g.un turpmākos gados 1 351 191 EUR

Finanšu ministrija:
2023.g. 9 mēn. 347 215 EUR
2024.g. 463 790 EUR
2025.g.un turpmākos gados 465 470 EUR

Iekšlietu ministrija:
2023.g. 9 mēn. 256 319 EUR
2024.g. 341 048 EUR
2025.g.un turpmākos gados 341 048 EUR

Izglītības un zinātnes ministrija:
2023.g. 9 mēn. 112 607 EUR
2024.g. 150 143 EUR
2025.g.un turpmākos gados 150 143 EUR

Kultūras ministrija:
2023.g. 9 mēn. 30 028 EUR
2024.g. 40 037 EUR
2025.g.un turpmākos gados 40 037 EUR

Labklājības ministrija:
2023.g. 9 mēn. 73 748 EUR
2024.g. 98 330 EUR
2025.g.un turpmākos gados 98 330 EUR

Prokuratūra:
2023.g. 9 mēn. 135 028 EUR
2024.g. 180 038 EUR
2025.g.un turpmākos gados 180 038 EUR

Saeima:
2023.g. 9 mēn. 48 435 EUR
2024.g. 65 346 EUR
2025.g.un turpmākos gados 65 410 EUR

Satiksmes ministrija:
2023.g. 9 mēn. 199 663 EUR
2024.g. 266 217 EUR
2025.g.un turpmākos gados 266 217 EUR

Tieslietu ministrija:
2023.g. 9 mēn. 411 100 EUR
2024.g. 546 503 EUR
2025.g.un turpmākos gados 546 503 EUR

VARAM:
2023.g. 9 mēn. 85 087 EUR
2024.g. 113 449 EUR
2025.g.un turpmākos gados 113 449 EUR

Klimata un enerģētikas ministrija:
2023.g. 9 mēn. 17 017 EUR
2024.g. 22 690 EUR
2025.g.un turpmākos gados 22 690 EUR

Veselības ministrija:
2023.g. 9 mēn. 56 406 EUR
2024.g. 75 208 EUR
2025.g.un turpmākos gados 82 952 EUR

Zemkopības ministrija:
2023.g. 9 mēn. 199 378 EUR
2024.g. 264 537 EUR
2025.g.un turpmākos gados 264 537 EUR

Kopā:
2023.g. 9 mēn. 12 626 789 EUR
2024.g. 19 017 434 EUR
2025.g.un turpmākos gados 19 026 922 EUR
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Ar Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 2, 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam"" 2. punktu atbalstīti informatīvā ziņojuma 1., 2., 3., 4. pielikumā ietvertie prioritārie pasākumi 2023.–2025. gadam, tajā skaitā Ārlietu ministrijas iesniegtais starpnozaru prioritārais pasākums 11_05_H “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” (1.pielikuma, 32.punkts).

Prioritārajam pasākumam piešķirtais finansējums ir iekļauts attiecīgo ministriju budžetos likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Netiek ieviestas jaunas politiskās iniciatīvas

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Labklājības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Veselības ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Aizsardzības ministrija
  • Ārlietu ministrija
  • Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Banka, Latvijas Republikas prokuratūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiek veicināta ģimenes locekļu aktīva iesaiste personas, kurai pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte saistībā ar slimību no bērnības un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, aprūpē arī periodā, kad šādas personas vecāki pilda dienestu ārvalstīs.

 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētais atbalsts diplomātu ģimenes locekļiem skar Satversmes 110. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantētās tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību. Šis atbalsts ir viens no veidiem, kā Latvija izpilda valsts pozitīvo pienākumu veicināt tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību īstenošanu.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi