Anotācija (ex-ante)

Pēdējo gadu globālie izaicinājumi (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā) un ar tiem saistītais darba apjoma un stresa līmeņa pieaugums, kā arī straujais patēriņa cenu kāpums ir saasinājis nekonkurētspējīgās atlīdzības problēmas un tās radītās sekas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. Līdz ar to, lai turpmāk būtu iespējams nodrošināt diplomātiskā un konsulārā dienesta nepārtrauktību sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos, nekavējoties ir risināms jautājums par dienesta atlīdzības konkurētspēju.

Zemās atlīdzības negatīvo ietekmi uz diplomātiskā un konsulārā dienesta darbību atklāj Ārlietu ministrijā izsludināto slēgto konkursu uz amata vietām Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – pārstāvniecības ārvalstīs) rezultāti. 2021. un 2022. gadā 65 Ārlietu ministrijas slēgtie konkursi rotācijai dienestam ārvalstīs ir beigušies bez rezultāta. Šobrīd arī darbam pārstāvniecībās Briselē ir grūti piesaistīt atbilstošus kandidātus. Pēdējo divu gadu laikā uz amatiem Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO ir bijuši 12 konkursi, no kuriem divi – bez rezultātiem. Savukārt uz amatiem Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir bijuši 34 konkursi, no kuriem astoņi – bez rezultātiem. 2022. gada augustā izsludinātajā slēgtajā konkursā uz 3./ 2./ 1.sekretāra amata vietu Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES nebija neviena pieteikuma. Tāpat arī pārējos 2022. gada augustā izsludinātajos slēgtajos konkursos pieteikumu skaits bija tikai no viena līdz diviem pieteikumiem.

Salīdzinot pieteikumu skaitu uz amatu vietu, vērojama tendence, ka, piemēram, 2022. gada ikgadējā rotāciju konkursā (izsludināts 2021. gada oktobrī), salīdzinot ar 2021. gada ikgadējo rotāciju konkursu (izsludināts 2020. gada decembrī), samazinājās vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci (2021. gadā vidēji 5,04 pieteikumi uz vienu vietu, 2022. gadā – 4,02). Tāpat šajos ikgadējos rotāciju konkursos pieauga to amata vietu skaits, uz kurām nebija neviena pieteikuma (2021. gadā uz divām amata vietām, 2022. gadā – uz četrām). 

Galvenais iemesls, kādēļ diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki (turpmāk – diplomāti) arvien mazāk piesakās dienestam ārvalstīs, ir saistīts ar zemo atlīdzību amata vietām pārstāvniecībās ārvalstīs. Dienests ārvalstīs nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu diplomāta laulātajam ir jāaptur sava profesionālā darbība uz diplomāta dienesta laiku ārvalstīs, tādējādi ne tikai atstājot novārtā laulātā karjeras attīstību, bet samazinoties arī ģimenes kopējo ienākumu līmenim. Piemēram, trešā sekretāra amatam Briselē paredzētais algas pabalsts par dienestu ārvalstīs ir 1517 euro mēnesī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstīs ir 533 euro mēnesī, un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī 308 līdz 343 euro mēnesī (atkarībā no bērna vecuma). Pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī kopsumma ir zem vidējās mēnešalgas Latvijā (1297 euro, 2022. gada 1. ceturksnis). Ņemot vērā minēto pabalstu apmēru, patēriņu cenu kāpumu kopš 2007. gada, šī brīža dzīves dārdzības līmeni un tās kāpuma neprognozējamību, secināms, ka šo pabalstu apmērs neatbilst šī brīža tirgus situācijai un nesasniedz pabalsta mērķi. Šāds pabalstu apmērs nenodrošina adekvātus diplomātu ģimeņu atbalsta mehānismus un arvien biežāk ir iemesls, kādēļ laulātie nedodas līdzi uz dienestu vietu un diplomāti nevēlas pieteikties dienestam ārvalstīs. 

Pēdējos gados visā pasaulē būtiski pieaugušas mājokļu īres maksa, un ir izteikta problēma ar dzīvokļu pieejamību, kas īpaši aktuāli ir tieši pasaules lielākajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Londonā, Dublinā, Vīnē, Ņujorkā, Vašingtonā, Otavā, Tokijā, Briselē, Parīzē, Abū-Dabī. Tāpat būtiski cēlušies maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad komunālo pakalpojumu cenas pasaulē ir pat trīskāršojušās un reālās to izmaksas vēl pat nav zināmas.

Papildus dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu faktiskajam pieaugumam būtisku ietekmi uz dienesta dzīvokļu izmaksām rada valūtas kurss, kurš tiek ņemts par pamatu, lai noteiktu dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas limitu līguma noslēgšanas brīdī. Piemēram, ASV dolāra (turpmāk – USD) valūtas kurss pēdējos mēnešos ir tik krasi mainījies, ka šobrīd diplomātiem atrast dienesta dzīvokli bez personīgo līdzekļu ieguldīšanas īres un komunālo maksājumiem ir faktiski neiespējami. USD svārstības ietekmē ne tikai diplomātus ASV, bet arī citās valstīs, kurās norēķini par dienesta dzīvokļiem notiek ar USD, piemēram, Centrālāzijā.

Jau šobrīd ir izveidojusies situācija, kad vairāk nekā puse diplomātu veic piemaksu par dienesta dzīvokļu īres un komunālajiem maksājumiem no personīgajiem līdzekļiem. Turklāt lielākajā daļā ārvalstu (piemēram, Beļģijas Karalistē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotās Valstīs (Ņujorkā) u. c.) īres tirgus regulējums paredz, ka izīrētājs reizi gadā var noteikt īres maksas pieaugumu (indeksāciju), piemēram, atkarībā no dzīves dārdzības koeficienta vai inflācijas konkrētajā valstī, vai konkrētās valsts nodokļu kāpuma ietekmē, kas ievērojami sadārdzina īres izmaksas.

Īpaši kritiska situācija šobrīd ir visiem uz ASV rotējošajiem diplomātiem, ņemot vērā  20 gadu laikā neizdevīgāko euro kursu pret USD. Turklāt finanšu analītiķi ir izteikušies, ka euro vērtība pret USD turpinās kristies (https://www.politico.eu/article/euro-fall-parity-against-dollar-adding-inflation-woes/). Vēl viens kritisks aspekts ir inflācija nekustamo īpašumu tirgū. ASV inflācija ir augstākā pēdējo 40 gadu laikā (https://www.investoruklubs.lv/birzas-jaunumi/2022/07/13/inflacija-asv-junija-ir-augstaka-neka-prognozets-91). Ja salīdzina dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu noteikto apmēru ASV pirms Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu un šobrīd tad redzams, ka trešajam sekretāram februāra sākumā (02.02.2022 kurss 1,1323) kompensācijas apmērs gadā būtu 30 660 USD, bet pēc šī brīža valūtas kursa (03.10.2022 kurss 0,9764) kompensācijas apmērs gadā ir 26 438 USD. Tikai valūtas kursa dēļ gadā tiek zaudēti 4 222 USD jeb 351 USD mēnesī, kas ir ievērojama summa, ņemot vērā, ka visas izmaksas tikai pieaug. Ir radusies situācija, kad par ievērojami zemāku kompensāciju darbiniekiem jāsedz augstāki izdevumi, un tas ir steidzami jārisina.

Ņemot vērā, ka šobrīd noteiktais dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs neatbilst faktiskajai situācijai dzīvokļu īres tirgū ārvalstīs, diplomāti ir spiesti izvēlēties dzīvokļus, kas nereti neatbilst pat minimālajiem drošības standartiem. Tādējādi diplomāti ik dienas ir pakļauti nesamērīgiem drošības riskiem. Tāpat diplomāti ir spiesti nesamērīgi ilgu laiku pavadīt ceļā no dienesta dzīvokļa uz pārstāvniecību un atpakaļ, kas tiešā veidā ietekmē diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju veikšanu, īpaši gadījumos, kad nepieciešama ātra rīcība, piemēram, konsulārie gadījumi, kā arī rada papildus izdevumus, kas saistīti ar ceļa izdevumiem.

2022. gada vasaras rotācijā ir vērojama tendence, ka diplomāti vairākus mēnešus meklē atbilstošu dzīvesvietu, kas maksimāli izmaksu ziņā būtu pietuvināta šī brīža dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensāciju apmēram. Taču cenu kāpuma un augstā pieprasījuma dēļ tas praktiski nav iespējams, un diplomāti ilgstoši dzīvo pagaidu īres dzīvokļos paaugstināta stresa apstākļos un pēcāk piekrīt īrēt dienesta dzīvokļus ar nesamērīgi lielu personīgo līdzmaksājumu daļu.

Jāuzsver, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Ārlietu ministrija tikai pēdējos gadus spējusi diplomātiem nodrošināt šobrīd spēkā esošās maksimālās dienesta dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensācijas.



 

Ņemot vērā inflācijas apmēru, salīdzinot ar gadu, kad pēdējo reizi pārskatīts konkrētais pabalsta vai kompensācijas apmērs, ar noteikumu projektu tiek palielināts noteiktā algas pabalsta maksimālais apmērs par dienestu ārvalstīs, kā arī pabalsta par darbinieka laulātā uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī maksimālais apmērs par 100%, dzīvokļu īres un komunālo maksājumu kompensācijas maksimālais apmērs par 40%. Taču ir saglabāts šī brīža mehānisms, kad darbinieku algas pabalstu, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstu apmērus nosaka nosūtītājas institūcijas vadītājs ar rīkojumu, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus (noteikumu 1. pielikuma 2. punkts). Tāpat, ņemot vērā nosūtītājas institūcijas finanšu līdzekļus, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus, kas noteikti noteikumu 4. pielikuma 2. punktā, var samazināt institūcijas vadītājs ar rīkojumu (noteikumu 4. pielikuma 3. punkts). Tādējādi ar noteikumu projekta stāšanos spēkā algas pabalsta un dzīvokļu īres un komunālo maksājumu kompensācijas apmēram nav obligāti jāsasniedz maksimālais apmērs. Jautājums par algas pabalstu nevar tikt risināts caur citiem atlīdzības sistēmas elementiem, piemēram, mēnešalgu, jo katram atlīdzības sistēmas elementam ir cits mērķis, un to izmantošana neatbilstošam mērķim izkropļotu atlīdzības sistēmu. Algas pabalstam ir kompensējošs raksturs, un tā apmērs ir sasaistīts ar dārdzības līmeni konkrētajā dienesta valstī. Tas ir instruments, lai sabalansētu vietējā tirgus un drošības riskus.

Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs palielināts no 5% uz 10%. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei palielināts par 20%. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai noteikts 140 euro. Izdevumu par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem limits noteikts 2 360 euro gadā pieaugušajam un bērnam, kuram pēc 18 gadu sasniegšanas noteiktās invaliditātes cēlonis ir "slimība no bērnības" un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtais atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un 1 480 euro gadā bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Papildus ir paplašināts valstu uzskaitījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 602) 4. pielikuma 2. punktā, to papildinot ar Etiopiju.

Ar noteikumu projektu noteiktas tiesības iestādes vadītajam pēkšņu globāli ekonomiskos un dzīves apstākļus dienesta vietā pasliktinošos gadījumos vai krasu valūtas kursu svārstību gadījumos, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus, palielināt noteikumu Nr. 602 1. pielikuma 1. punktā noteikto maksimālā algas pabalsta, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru, bet ne vairāk kā par 10% kalendāra gadā līdz aktuālā dzīves dārdzības koeficienta piemērošanas brīdim, kā arī noteikumu Nr. 602 4. pielikuma 2. punktā noteikto maksimālās dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru, bet ne vairāk kā par 10% kalendāra gadā. Šāds risinājums dos iespēju kompensēt darbiniekiem negaidītus zaudējumus.



 

Nepieciešams aktualizēt noteikumu Nr. 602 regulējumu saistībā ar izmaiņām citos ārējos normatīvajos aktos: 

1) ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, ir veiktas izmaiņas mēnešalgu grupu noteikšanas pamatprincipos, tai skaitā izslēdzot 1. mēnešalgu grupu, pārnumurējot atlikušās mēnešalgu grupas un palielinot kopējo mēnešalgu grupu skaitu. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kas ietekmē noteikumu Nr. 602 1., 3. un 4. pielikumā minētos pabalstu apmērus, kas piesaistīti mēnešalgu grupai;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai un Latvijas Banka likuma stāšanās spēkā 2023. gada 1. janvārī.


 

1) ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 602 1., 3. un 4. pielikumā amatu un mēnešalgu grupu uzskaitījums. Amatiem, kas nav nosaukti minētajos pielikumos, attiecīgie pabalsti nosakāmi saskaņā ar amatam noteikto mēnešalgu grupu;
2) ar noteikumu projektu Finanšu un kapitāla tirgus komisija svītrota no institūciju saraksta, uz kuriem attiecināms noteikumu Nr. 602 regulējums.

Nepieciešams aktualizēt noteikumu Nr. 602 regulējumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību, vienotu tiesību normu piemērošanas praksi un novērstu atšķirīgas attieksmes īstenošanu.

Papildus nepieciešams precizēt laulātā un bērnu pastāvīgā uzturēšanās dienesta vietā uzskaites kārtību. Šobrīd laulātā un bērnu pastāvīgā uzturēšanās dienesta vietā ir sasaistīta ar šo personu prombūtnes ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā uzskaiti. Dažādām grupām ir dažāds pieļaujamais ārpus dienesta vietas uzturēšanās dienu skaits. Tāpat atšķiras pieeja, kuras dienas ieskaitāmas šajā dienu skaitā. Šobrīd pieļaujamais prombūtnes dienu skaits atšķiras dažādās dienesta valstīs. Minētais saistīts ar dienesta apstākļiem konkrētajā dienesta valstī. Piemēram, ar Ārlietu ministrijas rīkojumu laulāto un bērnu prombūtnes termiņš ārpus dienesta vietas pagarināts līdz 140 dienām Apvienotajos Arābu Emirātos, Baltkrievijā, Ēģiptē, Indijā, Izraēlā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Turcijā, Uzbekistānā, līdz 150 dienām – Ukrainā. Tāpat, aprēķinot laulātā vai bērna prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, netiek ņemts vērā ārvalstī izsludinātā karastāvokļa laikposms. Šis regulējums šobrīd attiecināms uz prombūtnes dienu uzskaiti Ukrainā. Papildus pieļaujamais prombūtnes dienu skaits var atšķirties, pamatojoties uz individuāla rakstura iemesliem, piemēram, veselības apstākļi, mācības. Šobrīd informācija par laulāto un bērnu, kas uzturas pastāvīgi dienesta vietā, prombūtni tiek iesniegta katru mēnesi, aizpildot darba laika uzskaiti arī par šīm personām. Darba laika uzskaiti veic diplomāts, apliecinot savas ģimenes locekļu uzturēšanos ar savu parakstu, un pēc būtības šādam dokumentam ir deklaratīva nozīme. Šāda dokumenta esamība negarantē, ka iesniegtā informācija ir patiesa, taču šādu dokumentu regulāra aizpildīšana un prombūtnes dienu pārskaitīšana ir nesamērīgs administratīvais slogs. Pēc būtības informācija par prombūtnes dienu uzskaiti arī nav pārbaudāma, ja dienesta valsts ir kāda no Šengenas zonas dalībvalstīm. Jautājums par nepatiesas informācijas sniegšanu būtu risināms, saucot pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības un piedzenot nepamatoti izmaksāto atlīdzības daļu, nevis birokratizējot iekšējās valsts pārvaldes darbības un veidojot tās, balstoties uz principu, ka pabalsta saņēmējs ir negodprātīga persona. Papildus šai uzskaitei par laulātajiem uzskaite tiek veikta arī atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumiem Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", kur nav paredzēta detalizēta uzturēšanās uzskaite. 

Tāpat nepieciešams precizēt bērna pirmsskolas izdevumu segšanas kārtību. Šobrīd bērna pirmsskolas izdevumi netiek segti, ja laulātais uzturas dienesta vietā pastāvīgi un nav nodarbināts algotā darbā. Atbilstoši OECD pētījumiem agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme bērna attīstībā, kas ilgtermiņā veicina ekonomikas attīstību. Pirmsskolas izglītību nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt tikai ģimenē, īpaši, ja ģimene atrodas ārvalstīs. Tāpat atsevišķās valstīs obligātā pirmsskolas izglītība ir jāuzsāk daudz agrāk nekā Latvijas izglītības sistēmā.

1) precizēta algas pabalsta par dienestu ārvalstīs izmaksas kārtība, nosakot, ka algas pabalstu pārtrauc izmaksāt ar datumu, kas norādīts rīkojumā par darbinieka pārcelšanu no amata pārstāvniecībā ārvalstī uz citu amatu;
2) vienādota ārējos normatīvajos aktos noteiktā pieeja laulāto uzskaites sistēmai, turpmāk laulātā un bērnu pastāvīgu uzturēšanos nesasaistot ar šajos noteikumos noteiktu konkrētu dienu skaitu, kad iespējams uzturēties ārpus dienesta vietas. Līdz ar to plānots turpmāk pabalstus par ģimenes locekļu pastāvīgu uzturēšanos ārvalstī pārtraukt maksāt ar dienu, kad ģimenes loceklis atstāj dienesta vietu un pārtrauc pastāvīgu uzturēšanos dienesta vietā, bet ne vēlāk kā ar pārcelšanās rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Jēdziens "pastāvīga uzturēšanās" piepildāms ar saturu, izmantojot sistēmisko iztulkošanas metodi, izvērtējot konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un izmantojot salīdzinājumu ar citiem gadījumiem, kas jau ir bijuši iestāžu vai tiesu praksē. Ar šiem noteikumiem netiek skaidroti jēdzieni, kas primāri ir nostiprināti citos ārējos normatīvajos aktos;
3) precizēta jēdziena "bērns" definīcija, nosakot, ka par bērnu šo Ministru kabineta noteikumu izpratnē uzskatāms arī pilngadīga persona, ja pēc 18 gadu sasniegšanas noteiktās invaliditātes cēlonis ir "slimība no bērnības" un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Minētais skaidrojums sasaistīts ar Valsts sociālo pabalstu likuma 12.¹ panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi precizēta pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstīs izmaksas kārtība, turpinot izmaksāt šo pabalstu arī par šādiem ģimenes locekļiem. Bērna definīcijas precizēšanai ir ietekme arī uz pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei;
4) precizēta pabalsta mājsaimniecības inventāra iegādei izmaksas kārtība, nosakot, ka pabalstu iespējams izmaksāt arī atrodoties dienesta vietā viena mēneša laikā kopš rodas tiesības saņemt šo pabalstu. Šāds precizējums nepieciešams, lai pabalstu būtu iespējams izmaksāt arī darbiniekam, kuram pagarināts dienesta termiņš, atrodoties dienesta vietā, un kurš sākotnēji darbā uz dienesta vietu tiek pārcelts uz laiku, kas ir mazāks par gadu. Tāpat precizēts, ka šo pabalstu nav nepieciešams atmaksāt. Šī pabalsta mērķis ir finansiāls atbalsts, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstīs. Mērķis ir sasniegts, pabalstu izmaksājot, un nav pamata atprasīt konkrēto pabalstu pēc kāda laika, līdzīgi kā netiek prasīts atmaksāt arī citus pabalstus un tiek turpināts nodrošināt citas sociālās garantijas arī gadījumos, kad darbinieks tiek atsaukts pēc savas iniciatīvas vai saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu. Pabalsta mājsaimniecības inventāra iegādei atmaksa nevar tikt izmantots kā papildu soda mehānisms;
5) precizētas izdevumu kategorijas, kas ieskaitāmas īres un komunālajos izdevumos, nosakot, ka īres un komunālajos izdevumos ieskaitāmi arī autonovietnes, tajā skaitā garāžas, autostāvvietas izdevumi, kā arī iepriekš ar nosūtītāja institūcijas vadītāju saskaņotie regulārie maksājumi par dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem atbilstoši uzņemošās valsts likuma vai īres līguma noteikumiem (piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, dažādu dzīvokļa sistēmu un ierīču apkope: skursteņa, apkures katla, ūdenssildītāja, ventilācijas sistēmas tīrīšana utt., ikmēneša maksājums depozīta nodrošinātājam);
6) precizēta ar līguma izbeigšanu saistīto izdevumu kompensācijas kārtība, ar īres līguma izbeigšanu saistītajos izdevumos ieskaitot arī ar profesionālo dzīvokļa tīrīšanu saistītos izdevumus, ja profesionālā dzīvokļa tīrīšana, nododot dienesta dzīvokli, ir obligāta atbilstoši uzņemošās valsts likumam vai īres līguma noteikumiem;
7) precizēta personisko mantu transportēšanas kārtība, nosakot, maksimālo konteinera (12m x 2,4m x 2,6 m) transportēšanai paredzēto izdevumu apmēru un nosakot, ka, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus, institūcijas vadītājs var noteikt personīgo mantu transportēšanas izdevumu limitus, kas ir zemāki. Papildus skaidrots, kādi izdevumi ietilpst personīgo mantu transportēšanas izdevumos;
8) svītrots nosacījums, ka bērnu pirmsskolas izdevumus sedz, ja laulātais ir nodarbināts algotā darbā. Tādējādi turpmāk arī nebūs nepieciešams iesniegt informāciju par laiku, kad laulātais uzsāk un beidz strādāt algotu darbu;
9) precizēta sagatavošanas klases un skolas izglītības iestādes izdevumu segšanas kārtība, nosakot, ka šādos izdevumos ietilpst arī izdevumi, ja bērns turpina izglītības ieguvi Latvijā tālmācībā. Šis risinājums ir svarīgs atbalsta rīks, ja diplomāta bērns mācās pēdējā klasē, lai iegūtu konkrēto izglītības pakāpi. Atbilstoši noteikumu Nr. 602 41. punktam nosūtītājas institūcijas vadītājs pieņem lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju, pamatojoties uz nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktiem skolas izvēles apstiprināšanas kritērijiem. Ārlietu ministrijas iekšējā normatīvajā aktā par bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju ir iekļauts princips, ka prioritāri tiek atbalstītas mācības bezmaksas skolās vai skolās ar zemākām izmaksām dienesta vietā. Līdz ar to šis mehānisms par tālmācības izdevumu segšanu nav plānots kā plaši izmantots instruments, bet kā izņēmuma gadījums, ja darbiniekam šāds risinājums ir nepieciešams;
10) precizēta ceļa izdevumu segšanas kārtība. Regulējumā par ceļa izdevumu segšanu, dodoties uz Latviju, svītrots nosacījums "nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikaposmā" un "dodoties atvaļinājumā". Šobrīd nosacījums par to, ka ceļa izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi) tiek kompensēti, dodoties darbiniekam atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā, paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta otrās daļas 3. punktā. Līdz ar to, kamēr nav aktualizēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma attiecīgajā tiesību normā ietvertais nosacījums, noteikumos iekļautais regulējums interpretējams atbilstoši augstāka līmeņa tiesību normā noteiktajam. Taču, attiecīgi precizējot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma tiesību normu, iespējams noteikt, ka šādi ceļa izdevumi tiek kompensēti arī tad, ja darbinieks dodas uz Latviju svētku dienās vai citā atpūtas laikā, kas nav atvaļinājums. Minētais saistīts arī ar praktiskiem atvaļinājuma piešķiršanas apsvērumiem, kas ne vienmēr sakrīt ar pieejamo darbinieka atpūtas laiku, piemēram, kad atvaļinājums tiek piešķirts no pirmdienas, bet praktiski darbinieka atpūtas laiks jau sākas iepriekšējās piektdienas vakarā. Papildus noteikumu projekts papildināts ar kritēriju, ka ceļa izdevumus sedz, ja kopš diplomāta ierašanās dienesta vietā pagājuši ne mazāk kā seši mēneši, nav attiecināms uz tiem diplomātiem, kas pilda dienestu valstī, kurā ir īpaši vai bīstami apstākļi un kurā ar nosūtītājas institūcijas rīkojumu noteikta ceļa izdevumu kompensācija biežāk nekā reizi kalendārā gadā. Tāpat precizēts noteikumu 46.1 punkta regulējums, nosakot, ka aviobiļetes izdevumi biznesa klasē ir pieļaujamas, ja tas konkrētajā pirkšanas brīdī ir ekonomiski izdevīgāk nekā ekonomiskās klases biļetes.