Anotācija

[1] Pašreiz noteikumi Nr. 147 neparedz pārtikas rezervju veidošanu, bet paredz citu pieeju pārtikas apgādei krīzes situācijā.
Līdz šim ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ normatīvajos aktos noteiktais atliktās piegādes mehānisms reālajā dzīvē nedarbojas, jo kopš šī regulējuma izstrādes šādi līgumi ar uzņēmumiem par pārtikas produktu piegādi valsts apdraudējuma gadījumā nav noslēgti.
Ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju un citu valstu pieredzi krīzes apgādē, būtu nepieciešams pēc iespējas diversificēt mehānismus pārtikas apgādei krīzes situācijās, kas ļautu nodrošināt reālistiskāku pieeju iedzīvotāju apgādei ar pārtiku krīzes situācijās atkarībā no iespējamā valsts apdraudējuma līmeņa, apmēra un ilguma.
Savlaicīga pārtikas produktu rezervju izveide ļautu mazināt spiedienu uz pārtikas piegādes ķēdi, iestājoties krīzes situācijai.

[2] Ievērojot to, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes Zemkopības ministrijas primārā funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tās kompetencē esošajās jomās, tās kapacitāte ir nepietiekama faktiskai iesaistei pārtikas rezervju izveides procesā.

[3] Pašreiz noteikumos Nr. 147 vienas dienas normās paredzēto pārtikas produktu klāsts ir samērā ierobežots. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot pašreizējo produktu sarakstu, lai tas vairāk atbilstu potenciālām dažāda rakstura krīzes situācijām.
Ņemot vērā, ka valsts apdraudējuma gadījumā ir iespējami pārtikas piegādes traucējumi un atsevišķos gadījumos ne visi produkti var būt pieejami, nepieciešams noteikt vienam cilvēkam ieteicamo vienas dienas uzturdevas kaloritāti un minimālo uzņemamo olbaltumvielu daudzumu, kas nodrošinātu fizioloģisko nepieciešamību un ļautu pašvaldībām efektīvāk nodrošināt noteiktās iedzīvotāju grupas ar nepieciešamajiem pārtikas produktiem.

[4] Spēkā esošais regulējums attiecībā uz atliktajām pārtikas piegādēm paredz, ka valsts iegādājas tikai pakalpojumu – pārtikas produktu uzglabāšanu, bet faktiski pārtikas produkti nav valsts īpašumā. Līdz ar to valsts apdraudējuma gadījumā būtu nepieciešams piesaistīt ievērojamus papildu valsts budžeta līdzekļus pārtikas faktiskai iegādei. Tādējādi esošais modelis faktiski veidotu lielu fiskālo slogu uz valsts budžeta līdzekļiem, iestājoties apdraudējuma situācijai.  
Šajā kontekstā kā izteikta prioritāte iezīmējas savlaicīga un droša pārtikas rezervju izveide kā vitāli svarīgs nacionālās drošības apsvērums, lai potenciālās krīzes vai apdraudējuma situācijā nodrošinātu iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, tādējādi sekmējot tautsaimniecības noturību pret krīzēm.

[1] Likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” resora 74. “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā  18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ir paredzēts finansējums iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējumu gadījumā 31 114 900 euro apmērā, t.sk. 2023.gadā 6 222 980 euro apmērā, 2024. un 2025.gadā ik gadu 12 445 960 euro apmērā.
Finansējums 31 114 900 euro apmērā 2024. gadam un 2025. gadam tiks nodrošināts saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 70. pantu no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem".
Saskaņā ar starpministriju līmenī panākto vienošanos iepriekšminēto finansējumu plānots pārdalīt, piešķirot Zemkopības ministrijai 2025. gadā finansējumu 9 000 000 euro apmērā iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā pārtikas rezervju izveidošanai.
Finansējumu 9 000 000 euro apmērā plānots izmanot, lai izveidotu pārtikas rezerves, tostarp paredzot finansējumu ne tikai pārtikas produktu iegādei, bet arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk - PVD) administratīvo izmaksu segšanai (indikatīvās izmaksas 125 255 euro) 2025. gada otrajā pusgadā.

[2] Ar noteikumu projektu tiek papildināts ieteicamo vienas dienas normās paredzēto pārtikas produktu saraksts, lai pilnvērtīgāk nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem un dotu iespēju pašvaldībām izvēlēties pārtikas produktus no plašāka produktu klāsta.
Pārtikas produktu saraksts tiek papildināts ar tādiem produktiem kā, piemēram, olas, siers, sviests, kurus noteiktos apstākļos ir iespējams ilgāk uzglabāt un vienlaicīgi tie ir viegli un ātri pagatavojami. Vienlaikus, ņemot vērā, ka potenciālās krīzes situācijās varētu būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt siltu ēdienreižu pagatavošanu ārkārtas apstākļos, būtu nepieciešams papildināt pārtikas produktu sarakstu arī ar gatavo ēdienu sagatavēm, kuras ir viegli pagatavojamas un ar būtiski garāku derīguma termiņu (piemēram, liofilizētai ēdienreizes devai derīguma termiņš ir vismaz septiņi gadi). Šo produktu iekļaušana ļautu operatīvāk reaģēt situācijās, kad silta ēdiena pagatavošana ir neiespējama, piemēram, evakuētie cilvēki tiek pārvietoti un vēl nav nonākuši paredzētajā galamērķī.

[3] Noteikumu projektā ir paredzēts, ka ieteicamā izsniegtās pārtikas enerģētiskā vērtība evakuētiem civiliedzīvotājiem, personām, kas uzturas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā valsts vai pašvaldības iestādēs, un šo iestāžu personālam, ir no 1960 līdz 2290 kcal, savukārt personālam, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus, no 2290 līdz 2960 kcal, no kurām uzņemtais enerģijas daudzums ar olbaltumvielām ir no 10 līdz 20%. Šāda pieeja ļaus pašvaldībām efektīvāk nodrošināt noteiktās iedzīvotāju grupas ar nepieciešamo pārtiku no tās rīcībā pieejamajiem un pieprasītājiem pārtikas produktu resursiem, kā arī ļaus savstarpēji aizstāt produktus noteiktas uzturdevas kaloritātes ietvaros. 

[4] Ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka noteikumu projekta 10.¹. punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums - izveidot pārtikas rezerves, tiek deleģēts PVD.

Vienlaikus tiek saglabāta koncepcija, ka iedzīvotāju apgāde ar pārtiku, ko nebūs iespējams nodrošināt ar pārtikas rezervēm dēļ ierobežotā finansējuma, krīzes situācijās tiks nodrošināta ar citiem noteikumos Nr.147 paredzētajiem pārtikas apgādes mehānismiem.

PVD savu funkciju izpildei atbilstoši Ministru kabineta 22.02.2025. noteikumiem Nr.142 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums” veic uzdevumus, kas nodrošinātu sekmīgu pārtikas rezervju izveidi un pārvaldību. Tostarp:
1) veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, to procesu un produktu kontroli;
2) organizē un veic pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) un 3) dzīvnieku barības uzņēmumu un valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļauto objektu un personu reģistrāciju un atzīšanu;
4) izveido, aktualizē un uztur uzraudzībā esošo objektu un produktu reģistrus un datubāzes;
5) organizē un veic uztura normu kontroli noteiktām patērētāju grupām;
6) ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;
7) īsteno pārtikas kvalitātes shēmu kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp sertificē pārtikas kvalitātes shēmas produktus;
8) īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ņem paraugus un nosūta tos laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai;
9) organizē un veic pasākumus kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā, ievieš administratīvo un tehniskās vadības sistēmu, lai ņemtu paraugus un nosūtītu tos laboratorijām Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu piemērošanā noteikto produktu pārbaužu veikšanai;
10) veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai;
11) saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus.

Vienlaikus atbilstoši noteikumiem Nr. 147 PVD kontrolē pārtikas produktu nekaitīgumu un kvalitāti, kā arī higiēnas prasību izpildi pārtikas uzglabāšanas, transportēšanas un izsniegšanas laikā.

Tādējādi, lai arī PVD nav iepriekšējas pieredzes ar pārtikas rezervju veidošanu, tā vēsturiski ir izveidojusi būtisku pieredzi dažādu valsts aktīvu pārvaldībā. Turklāt PVD ir ilgstoša pieredze pārtikas tirgus uzraudzības jautājumos, tai skaitā, kas saistīti ar iedzīvotāju apgādi ar pārtiku krīzes situācijās.

[5] Pārtikas rezervēs iekļautajiem produktiem ir jābūt ātri pagatavojamiem vai lietojamiem uzturā uzreiz, ar diezgan garu derīguma termiņu un uzglabājamiem vienkāršos apstākļos. Produktu apjoms pārtikas rezervēs plānots aptuveni 2% Latvijas iedzīvotāju 3 mēnešu periodam (pamatojoties uz NATO un ES valstu plānošanas praksi) atkarībā no pieejamā finansējuma.
Pārtikas rezervēs primāri tiktu iepirkti tādi pārtikas produkti kā, piemēram, gaļas un zivju konservi, graudu pārslas, putraimi, makaroni, siers, sviests u.c. Tāpat ir apzināta nepieciešamība pārtikas rezervēs iekļaut arī gatavo ēdienu sagataves.

[6] Noteikumu projekta 10.¹2. apakšpunktā ir noteikts, ka šajā apakšpunktā minētie līgumi tiek slēgti, ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu iepirkuma veikšanai. Ar Noteikumu projekta 10.¹2. apakšpunktā minēto norādi uz Publisko iepirkumu likumu, cita starpā, arīdzan tiek saprasts Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 1.punktā  un astotajā daļā minētais Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums. 

[7] Noteikumu projekta 10.¹ punktā minētā valsts pārvaldes uzdevuma – izveidot pārtikas  rezerves – izpildei paredzēts, ka Zemkopības ministrija ar PVD noslēgtu līgumu par noteikumu projekta 10.¹ punktā noteiktā uzdevuma izpildes uzraudzību (turpmāk – deleģējuma līgums), tostarp par pārtikas rezervju izveides nosacījumiem un apjomiem, informācijas sniegšanu un tā izpildes uzraudzības kārtību.
Deleģējuma līgumā tiktu atrunāti pārtikas rezervju veidošanas pamatprincipi, tā kā pārtikas produktu derīguma termiņi ir ievērojami īsāki nekā rūpniecības precēm, un to uzglabāšanai daudzos gadījumos ir nepieciešami noteikti apstākļi, t.sk. jāparedz temperatūras režīms.
Pārtikas rezerves ir plānots uzglabāt  pašos pārtikas uzņēmumos. Ņemot vērā pārtikas produktu uzglabāšanas nosacījumu specifiku, paredzēts, ka pārtikas uzņēmumiem konkrētā laika periodā būtu pienākums nodrošināt pārtikas produktu apriti to derīguma termiņa ietvaros.

Iestājoties valsts apdraudējuma situācijai, pārtikas piegādes ķēdes var būt būtiski traucētas. Šādos gadījumos pārtikas piegāde no uzņēmumiem, kas neatrodas Latvijas teritorijā, var būt neiespējama, jo ir apgrūtināta transportēšana. Tāpat pastāv liela varbūtība, ka pārtika no šiem uzņēmumiem var tikt mobilizēta tās valsts vajadzībām, kurā tie atrodas. Līdzīgi riski pastāv arī attiecībā uz vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kad uz tiem varētu būt apgrūtināta pārtikas piegāde vai pārtika varētu būt nepieejama, ja to piegādātāji atrodas ārpus Latvijas, kā arī tiktu palielināts pārtikas piegādes ķēdes garums. Papildus vairumtirdzniecības uzņēmumiem varētu būt grūtības nodrošināt pārtikas rezervju atbilstību derīguma termiņiem tā kā šie uzņēmumu neveic pārtikas ražošanu. Tādējādi ir svarīgi, ka pārtikas rezerves tiek veidotas no Latvijā ražotiem produktiem, primāri D kategorijas kritiskajā infrastruktūras kopumā iekļautajos pārtikas uzņēmumos. Šāda pieeja samazinātu pārtikas piegādes ķēdi un ļautu nodrošināt pārtikas ražošanas nepārtrauktību, kā arī rezervju atjaunošanu. Tas ļautu uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtiku krīzes vai apdraudējuma situācijās, tādējādi arī sekmējot tautsaimniecības noturību pret krīzēm, kas ir svarīgs nacionālas drošības apsvērums.

Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek veikti tehniski precizējumi. 
Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk dati par iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām un to sadalījumu pa administratīvajām teritorijām tiek iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzēm. Šie dati ir publiski pieejami un tiek publicēti katra gada 2.jūnijā par iepriekšējo gadu.   
Ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no 2024. gada 1. jūlija ir pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, noteikumu projektā ir precizēts ministrijas nosaukums.