Anotācija (ex-ante)

Krievijas agresijas rezultātā Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, t.sk. kritiskās un sociālās infrastruktūras. Tāpat karš ir būtiski ietekmējis iedzīvotāju psiholoģisko stāvokli, radījis traumas, kuru risināšanās nepieciešams tūlītējs atbalsts. Latvijai iesaistoties Ukrainas rekonstrukcijā, tiek veicināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas tieši uzlabo noturību un dod cerību labākai rītdienai, kas kara laikā ir ļoti svarīgi.

EPF ir ES ārpusbudžeta instruments, līdz ar to tā finansējums veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, kas saskaņā ar ES Padomes lēmumu par mehānisma izveidi ir obligāti maksājumi (Padomes 2021. gada 22. marta lēmums Nr. 2021/509). Krīzes un vēl jo vairāk kara apstākļi finanšu līdzekļu plānošanu un izdevumu prognozējamību un precīzu aprēķināšanu apgrūtina, reālajām vajadzībām ir tendence pieaugt. Mehānisma kopējais maksimālais finansējuma apjoms ES daudzgadu finanšu plāna ietvarā 2021.-2027. gadam sākotnēji tika plānots 5,7 miljardi euro apmērā (atbilstoši cenu līmenim 2021. gadā), bet, ņemot vērā bezprecedenta atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, 2022. gada decembra Eiropadomē tika panākta politiska vienošanās par EPF kopējā finansējuma palielināšanu par papildu 5,5 miljardiem euro, līdz ar to pieauga arī ES dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, iemaksu apmērs, kas tiek aprēķināts saskaņā ar nacionālā kopienākuma sadales koeficientu. Latvijas plānotais EPF iemaksu apmērs 2024.gadā ir 5,9 miljoni euro. Ārlietu ministrijas budžetā 2024. gadā EPF iemaksu veikšanai ir paredzēti 1 659 222 euro, līdz ar to papildus ir nepieciešams finansējums 4 300 000 euro apmērā, kas tiks izmantoti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam.

Latvijas turpmākās iesaistes Ukrainas rekonstrukcijā plānošanai saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 2024. gadā paredzēts 7 637 753 euro novirzīt Ārlietu ministrijai, Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai (tās pakļautībā esošajai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA)) kā Latvijas attīstības sadarbības aģentūrai un Ārlietu ministrijas funkcionāli padotībā esošai iestādei).

Būtiski, lai Latvija turpina sociālās infrastruktūras projektu īstenošanu un rekonstrukcijas darbu Ukrainā, jo īpaši Čerņihivas apgabalā, ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, balstoties uz līdzšinējo pieredzi Ukrainas rekonstrukcijas darbā.
Līdzšinējā rekonstrukcijas projektu ieviešanas pieredze parāda, ka rekonstruējamo objektu saraksts var būt mainīgs, un projektu ieviešanas procesā var notikt neparedzētas izmaiņas. Rekonstrukcijas process var tikt attiecināts arī uz zināšanu un ekspertīzes nodošanu. Tāpat svarīgi nodrošināt regulāru rekonstruējamo objektu būvuzraudzību.

Ministru kabineta rīkojums paredz:

1. 2 937 809 euro novirzīt Finanšu ministrijai, lai stiprinātu CFLA kapacitāti projektu ieviešanā, tajā skaitā
   
1.1.2 400 000 euro plānots novirzīt Latvijas uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām (nodibinājumam “Entrepreneurs for Peace”, Latvijas Darba devēju konfederācijai un biedrībai “Tavi Draugi”) sociālās infrastruktūras projektu rekonstrukcijai. Sadarbībā ar Čerņihivas apgabala administrācijas oficiālajam iestādēm ir apzināti konkrēti rekonstrukcijas  objekti, kā arī to rekonstrukcijai nepieciešamie izdevumi:

1) Čerņihivas apgabala asinsdonoru centrs
2) Čerņihivas apgabala bērnu slimnīcas jaundzimušo operāciju bloks
3) Novobikovskas vidusskola
4) Pediatrijas centrs
5) Čerņihivas politehniskās universitātes ēka Nr.2
6) Čerņihivas politehniskās universitātes korpuss Nr. 4
7) Reģionālā bērnu poliklīnika
8) Ripkovas centrālā slimnīca
9) Rusovu bibliotēka
10) Reģionālais tiesībsarga birojs

Jāatzīmē, ka rekonstrukcijai pieejamo objektu saraksts ir indikatīvs un tas var mainīties, ņemot vērā aktuālo situāciju. Finansējuma apmērs ir noteikts, balstoties uz 2023. gada pieredzi.

2024. gada februārī tika saņemta Čerņihivas apgabala administrācijas vēstule ar aicinājumu izvērtēt Latvijas iespējas sniegt atbalstu 2022. un 2023. gadā Latvijas rekonstrukcijas projekta ietvaros uzcelto mājokļu Jahidnē iekšdarbu veikšanai un mēbeļu iegādei.

1.2. 400 000 euro plānots novirzīt biedrībai “Centrs MARTA”, lai turpinātu 2022. un 2023. gadā iesākto darbu psiholoģiskā atbalsta jomā Čerņihivas apgabalā, nodrošinot jau esošo sieviešu atbalsta centru darbību, kā arī vietējo ekspertu apmācību. Plānota Ukrainas NVO ”Čerņihivas tīkla” centra apkārtnes labiekārtošana un bumbu patvertnes izveide. Finansējuma apmērs noteikts, balstoties uz “Centra MARTA” sniegto informāciju par centru darbības nodrošināšanu 2024. gadā, kā arī labiekārtojumu veikšanu un bumbu patvertnes izveidi Ukrainas NVO “Čerņihivas tīkls” centrā.

1.3. 100 000 euro plānots novirzīt CFLA, lai nodrošinātu finansējuma vai pakalpojuma līgumu slēgšanu saistībā ar Čerņihivas apgabala ekspertu kapacitātes celšanu rekonstrukcijas plānošanas,  ES jautājumos, kā arī būvspeciālistu piesaistei. Ukrainas puse ir identificējusi, ka tai ir nepieciešams plaša spektra speciālistu klāsts, kas var nodot zināšanas par ES jautājumiem, ekspertīzi, projektu sagatavošanu, teritoriālo plānošanu u.c. jomās. Finansējuma apmērs noteikts, balstoties uz līdzīgu projektu ieviešanas pieredzi 2023. gadā.

Ņemot vērā mainīgos apstākļus un vajadzības Ukrainā,  šobrīd rīkojuma projekta 2.punktā paredzēts, ka CFLA ar rīkojuma projekta 1.2.1., 1.2.2., punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem slēgs finansējuma līgumus, kuros tiks paredzēts finanšu līdzekļu izmantošanas mērķis un izlietojuma kontrole. Attiecīgi, ievērojot, ka ar finansējuma saņēmējiem tiks slēgti finansējuma līgumi, nevis iepirkuma līgumi, uz to noslēgšanu nav attiecināms publisko iepirkumu regulējums (Publisko iepirkumu likums). Finansējuma saņēmējs būs atbildīgs par grāmatvedības un citu datu pareizību, kā arī attiecīgās valsts, kurā tiks veikts būvdarbu iepirkums, iepirkumu regulējuma piemērošanu, un finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka būvniecības pakalpojumu sniedzēji, kas īstenos Čerņihivas apgabala administrācijas identificēto sociālās infrastruktūras objektu rekonstrukciju, un būvdarbu izpildes novērtējuma pakalpojuma sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, beznosacījumu konkursa procedūrā. Pēc projekta ieviešanas finansējuma saņēmējs iesniegtu saturisko un finanšu atskaiti, ko pārbaudīs CFLA. Vienlaikus, ievērojot mainīgos apstākļus un Ukrainas puses identificētās vajadzības, rīkojuma projekta 2.punktā noteikts, ka CFLA rīkojuma 1.2.3. punkta ieviešanai slēgs finansējuma vai pakalpojuma līgumus. Attiecīgi atkarībā no apstākļiem tur, kur tas nepieciešams, piemēram, neatkarīgam būvdarbu izpildes novērtējumam rekonstrukcijas objektos, tiktu slēgts pakalpojuma līgums, piemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Projekta ietvaros finanšu līdzekļi tiks piešķirti nevalstiskajām organizācijām – nodibinājumam “Enterpreneurs for Peace”, biedrībai “Centrs MARTA”, Latvijas darba devēju konfederācijai un biedrībai “Tavi Draugi” – nesaimnieciskās darbības veikšanai, tādēļ šajā rīkojumā paredzētā publiskā finansējuma piešķiršana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un publisko līdzekļu piešķiršanā nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma prasības.

1.4. 37 809 euro papildu amata vietai 2024. gadā (par 9 mēnešiem) CFLA rekonstrukcijas projektu ieviešanai. Laika periodam no 2025. līdz 2026. gadam ik gadu nepieciešami 47 322 euro.

CFLA ir nepieciešama papildu amata vieta uz noteiktu laiku – projektu vadītājs uz pilnu slodzi, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku finansējuma līgumu slēgšanu par laika posmā no 2024.līdz 2026. gadam plānoto aktivitāšu īstenošanu, minēto līgumu izpildes uzraudzību, tai skaitā, finanšu un fiziskā progresa kontroli, rādītāju pārbaudi, vienlaikus sniedzot konsultatīvu atbalstu aktivitāšu īstenotājiem un nodrošinot informācijas apriti ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Ukrainā.
Amata vietu izveide laika periodam no 2024. līdz 2026. gadam plānota prioritāro pasākumu veikšanai Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam, balstoties uz 2023. gada 30. marta Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr. 12.

2. 100 000 euro novirzīt Satiksmes ministrijai Latvijas un Ukrainas digitālā memoranda ieviešanai Ukrainā. Memoranda mērķis ir atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz sadarbības attīstīšanu digitalizācijas, elektronisko sakaru un radiofrekvenču spektra jomā, platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras attīstību un inovācijām.

Memoranda ietvaros Satiksmes ministrija ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija plāno sadarboties šādos virzienos:
1) atbalstīt Ukrainas platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras atjaunošanu;
2) analizēt un meklēt risinājumus platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot ilgtermiņa drošu, ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un iekļaujošu interneta pieslēgumu;
3) veicināt integrāciju ES elektronisko sakaru jomā;
4) veikt konsultācijas un nodrošināt  pieredzes apmaiņu normatīvās bāzes izstrādē atbilstoši ES un pasaules labākajai praksei;
5) apmainīties ar pieredzi un citu ieinteresēto pušu institucionālās kapacitātes stiprināšanai elektronisko sakaru un radiofrekvenču spektra jomā, platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras attīstībā un inovācijās;
6) veicināt mobilo sakaru tīklu un kvalitātes uzlabošanu Ukrainā, tostarp ieviešot 5G tehnoloģijas, izmantojot datu analīzi un sabiedrisko apspriešanu;
7) veicināt partnerību starp elektronisko sakaru tīklu un/vai pakalpojumu sniedzējiem, kas likumīgi darbojas Latvijas vai Ukrainas valsts jurisdikcijā, lai atjaunotu platjoslas interneta piekļuves infrastruktūru;
8) apzināt sadarbības iespējas platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras attīstībai Ukrainas dzelzceļa un autoceļu maršrutos, pamatojoties uz Latvijas pieredzi ar Rail Baltic projektu;
9) atbalstīt Ukrainu  starptautiskajā digitālajā vidē un dalībā ITU, CEPT, BCO tīklā u.c.;
10) veicināt Ukrainas dalību ES starptautiskajās tehniskās palīdzības programmās un projektos, jo īpaši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI).

Memoranda īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), Amerikas Savienoto valstu Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) u.c. Nepieciešamais finansējuma apmērs noteikts, balstoties uz vidējām izmaksām par sadarbības projektu organizēšanu, kas paredz komandējumu izdevumus, atalgojumu ekspertiem, kā arī projektu līdzfinansējumu 15 līdz 50 % apmērā. Līdzfinansējums paredzēts aktivitātēm, ko nefinansē citi fondi, piemēram, Ukrainas puses vizīšu izdevumu segšanai vai ekspertu piesaistei iepriekš minētajos sadarbības virzienos, projektu līdzfinansējuma segšanai, ievērojot normatīvos aktus u.tml.

3. 4 599 944 euro apmērā novirzīt Ārlietu ministrijai papildu amata vietām uz noteiktu laiku un iemaksām Eiropas Miera mehānismā Ukrainas bruņoto spēku atbalstam:

3.1. 299 944 euro plānots novirzīt papildu amata vietām uz noteiktu laiku 2024. gadā (par 9 mēnešiem). Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā (jurists, finansists un 2. sekretārs) darbam ar Ukrainas attīstības sadarbības un rekonstrukcijas projektu ieviešanas, uzraudzības un koordinācijas jautājumiem; Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā (padomnieks), lai sniegtu atbalstu Ukrainas rekonstrukcijas projektu ieviešanā, veicinātu Latvijas iesaisti ES līmeņa rekonstrukcijas procesā Ukrainā un stiprinātu Latvijas vēstniecību Ukrainā, tajā skaitā:

3.1.1. Ārlietu ministrijas sekondētā eksperta darbam (uz noteiktu laiku) Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātā  darbam ar Ukrainas jautājumiem turpmāk 2024. gadā nepieciešami 94 615 euro (par 9 mēnešiem).
 
3.1.2. Papildus amata vietām (uz noteiktu laiku) Ārlietu ministrijā plānotais finansējums 2024. gadā (par 9 mēnešiem) ir 205 329 euro apmērā, tai skaitā Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā, Kijivā stiprināšanai.

Papildu amata vietām Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, Latvijas vēstniecībā Ukrainā, kā arī sekondētā eksperta vietai Eiropas komisijā no 2025. līdz 2026. gadam paredzēts finansējums 392 343 euro apmērā gadā.

Ārlietu ministrijas cilvēkresursu kapacitāte ir ļoti ierobežota un esošās amata vietas, t.sk., vakantās tiek izmantotas, lai atbalstītu jau esošo funkciju pilnvērtīgu izpildi. Ārlietu ministrijas vakantās amata vietas nav ilgstošas, bet saistībā ar apjomīgu ikgadējo rotācijas ciklu ir mainīgas. Regulāri tiek sludināti atklāti konkursi un aizpildītas vakances, tāpēc nesaskatām iespēju pārdalīt amatu vietas no esošiem resursiem un turpināt izpildīt visus Ārlietu ministrijai dotos uzdevumus. Atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai ir paredzēts uz noteiktu laiku. Ukrainas rekonstrukcijas projektu koordinēšanā ir nepieciešamas papildu amata vietas, jo darbinieku, kas uzņemsies pildīt eksperta pienākumus, amata vietas būs nepieciešams aizpildīt, jo ar šo pienākumu uzņemšanos Ārlietu ministrijas funkcijas netiek mainītas vai samazinātas. Tādējādi, Ārlietu ministrijai plānots izveidot papildu amata vietas uz noteiktu laiku laika periodā no 2024. gada līdz 2026.gadam.

3.2. 4 300 000 euro iemaksām EPF Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Ņemot vērā bezprecedenta atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, 2022. gada 12. decembrī tika pieņemts lēmums par EPF kopējā finansējuma apjoma 2021. līdz 2027. gadam  palielināšanu. Līdz ar EPF kopējā finansējuma apjoma celšanu, pieauga arī plānoto dalībvalstu iemaksu apmērs, un Latvijas iemaksas apmērs 2024. gadā ir 5,9 miljoni euro. Ārlietu ministrijas budžetā 2024. gadā EPF iemaksu veikšanai ir paredzēti 1 659 222 euro, līdz ar to papildus ir nepieciešams finansējums 4 300 000 euro apmērā.