Anotācija

Nav pieņemti grozījumi, kas:
1) nodrošinātu 2026.gada 26.maija Ministru kabinetā protokollēmumā Nr. 29 106.§ ietverto uzdevumu izpildi;
2) nodrošinātu finansējumu pārdali izlīdzinot LOC pārdales rezultātā radušos finansējuma starpību, kas veidojusies atšķirīgo tehniskās palīdzības fiksēto (flat rate) likmju dēļ;
3) papildinātu 4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas attiecināmu izmaksu klāstu.
 

Noteikumu projekts (1.-6. punkts) paredz, ka daļa no sākotnēji 4.1.1.4. pasākumam paredzētā elastības finansējuma 3 858 311 euro apmērā, kā arī 500 000 euro no Veselības inspekcijai sākotnēji iezīmētā (noteikts MK noteikumos, bet nav kontraktēts projektā) 3 000 000 euro finansējuma tiek novirzīti VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A2 projekta 2. posma būvniecības līguma slēgšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai, pārdalot šo finansējumu uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” piekto kārtu.
Papildus tam daļa no sākotnēji 4.1.1.4. pasākumam paredzētā elastības finansējuma 104 810 euro apmērā tiek novirzīta, lai izlīdzinātu Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) pārdales rezultātā radušos finansējuma starpību, kas izveidojusies atšķirīgo tehniskās palīdzības fiksēto (flat rate) likmju dēļ.

Finansējuma samazinājums neietekmēs noteikto rādītāju sasniegšanu un projektu mērķu izpildi, jo pasākuma ietvaros, izmantojot atlikušo finansējumu, joprojām tiek plānoti nozīmīgi ieguldījumi valsts veselības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībā.
Finansējuma samazinājums skars atsevišķus projektus (Latvijas Digitālās veselības centra (turpmāk- LDVC) un Veselības inspekcijas (turpmāk - VI)), pārskatot to īstenošanas apjomu un prioritāri nodrošinot būtiskāko funkcionalitāšu izstrādi un ieviešanu. Vienlaikus tiek plānots, ka arī turpmāk tiks sasniegts 4.1.1.4. pasākuma ietvaros noteiktais e‑veselības pakalpojumu lietotāju skaits gadā.
Papildus vēršam uzmanību, ka MK noteikumos Nr. 747 LDVC pirmās kārtas projekta īstenošanai paredzētais finansējuma pieaugums (MK noteikumu Nr.747 13.1.4.apakašpunktā) par 1 euro ir formāls un tehnisks precizējums, kas saskaņots ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu ERAF finansējuma proporcijas 85 % nepārsniegšanu 4.1.1.4.pasākuma ietvaros.  MK noteikumu Nr.747 14.punktā potenciāli pieejamais papildu finansējums LDVC pirmās kārtas projekta īstenošanai, atbilstoši iepriekš minētam valdības lēmumam ir novirzīts citām nozares prioritātēm, tādējādi grozījumi skar LDVC pirmās kārtas projektu.
Ierosinātie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie neietekmē pasākuma mērķi pēc būtības, bet paredz projektu apjoma pārskatīšanu, saglabājot prioritāro funkcionalitāšu izstrādi un ieviešanu. Vienlaikus veselības resorā tiks meklētas iespējas piesaistīt papildu finansējumu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un pakalpojumu attīstībai veselības nozarē, tai skaitā no Eiropas Savienības tiešā atbalsta programmām, kā arī plānojot tālākās attīstības vajadzības Eiropas Savienības fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto pārdali, būs nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam.
Grozījumu ietvaros būs nepieciešamas precizēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam pasākuma finansējuma sadalījumu pa intervences kodiem:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 131 “Veselība aprūpes digitalizācija” – ERAF finansējums 17 564 072 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 17 564 072  euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 17 564 072 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 17 564 072 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 17 564 072 euro.

Savukārt grozījumi projektu īstenošanas līgumos attiecībā uz Veselības inspekcijas un Latvijas Digitālās veselības centra projektiem nav nepieciešami, jo ar minētajām iestādēm vēl nav apstiprināti projektu iesniegumi un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 4.1.1.4. pasākuma pirmās kārtas ietvaros.

Sagatavojot noteikumu projekta grozījumus, ir pārvērtētas 4.1.1.4.pasākuma 2.kārtas ietvaros paredzētās izmaksu pozīcijas un noteiktie nosacījumi MK noteikumos Nr.747, tostarp izvērtējot grozījumu ietekmi uz jau īstenošanā esošajiem projektiem. Izvērtējuma rezultātā precizēti tie nosacījumi, kas nepieciešami sekmīgai pasākuma īstenošanai un plānoto rezultātu sasniegšanai.
Projekta atbalstāmās darbības tiek īstenotas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīguma principu un nodrošinot, ka publiskais finansējums tiek ieguldīts lietderīgi, efektīvi, atbildīgi un atbilstoši plānotajam mērķim, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, ievērojot attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipus, kā arī veicot nepieciešamos pasākumus līdzekļu izšķērdēšanas riska novēršanai.

Papildus finansējuma pārdalēm noteikumu projektā (9.-11.punkts) ir iekļautas papildu attiecināmas izmaksas 4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas mērķu un projekta kvalitatīvākai ieviešanai. Pārvērtējot attiecināmās izmaksas 4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas ietvaros MK noteikumos Nr.747, tika izvērtēta plānoto grozījumu ietekme uz jau īstenošanā esošo 4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas projektu. Izvērtējuma rezultātā precizēti tie nosacījumi, kas nepieciešami sekmīgai pasākuma īstenošanai un plānoto rezultātu sasniegšanai.

1. Starptautiskās standartu iegāde (noteikumu projekta 11.punkts);

2023. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029. gadam ar detalizētu informāciju par esošo situāciju un galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā. Tika definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam uzdevumu izpildi. Stratēģijā izvirzītie mērķi bija atkarīgi no spējas stiprināt Veselības ministrijas resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti.
Tā kā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu veidošanā un uzturēšanā šajā laikā ir iesaistīts liels skaits dalībnieku un iztrūkst visu veselības datu koplietošanas iespējas un vienotu standartu, ir zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte, 2024.gadā tika pieņemts lēmums izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru, valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija. 2024. gada 28. jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālā veselības dienesta - reorganizāciju" funkcija īstenot e-veselības  politiku un vairākus citus valsts pārvaldes uzdevumus.  2025. gada 1. janvārī tika izveidota SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kas pakāpeniski uzsāka realizēt valsts pārvaldes uzdevumu "Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību" īstenošanu, kā pirmās pārņemot Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošās Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (E-veselības sistēma) pārziņa funkcijas, kā arī NVD uzsākto E-veselības sistēmas attīstības projektu īstenošanu, veidojot savu organizatorisko sistēmu, definējot funkcijas, atbildības un procesus. 2025.gadā pēc projekta līguma parakstīšanas, veicot aktivitāšu ieviešanas detalizācijas plāna izstrādi, tika identificēts, ka ilgstpējīgas un efektīvas pārvaldības īstenošanai, lai mazinātu atkarību no ārpakalpojuma sniedzējiem un konsultāciju pakalpojumiem un, lai projekta ietvaros izstrādātie risinājumi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji atbilstu starptautiski atzītai labajai praksei, nodrošinātu juridisku un tehnisku precizitāti,  nepieciešams iegādāties piekļuvi starptautiskiem standartiemun izmantot tos projekta minēto mērķu sasniegšanai.

Digitālajam centram, saskaņā ar likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā (25-TA-453)" ietvaru, šī gada laikā ir jāizstrādā veselības datu apstrādes informācijas sistēmu un to ražotāju sertifikācijas process ar mērķi nodrošināt veselības jomā izmantojamo informācijas sistēmu atbilstību drošības, kvalitātes un savietojamības prasībām, radot konsekventu, caurspīdīgu un samērīgu vidi tirgus dalībniekiem. Sertifikācijas procesā ieviešamās prasības izriet no veselības datu ekosistēmas Eiropas Savienības un nacionālā regulējuma.
Sertifikāciju iecerēts ieviest kā obligātu prasību sistēmu savietojamības nodrošināšanai. Sertifikācijas procesa izveidē izšķiroša loma ir starptautisko standartu un ietvaru lietojumam un labajām praksēm, tādēļ sertifikāciju paredzēts veidot saskaņā ar ISO 17065, ISO 17011, NTA 8813, ISO 1702 noteikto, izrietoši paredzot sertifikācijas mehānisma lomas - akreditētājs, sertificētājs, reģistrētājs un licences devējs. Līdzīgu, jau aprobētu standartu izmantošanu paredzēts izmantot sertifikācijas procesā, tādejādi iespējami atvieglojot sertificēšanas procesu.
Oficiālu standartu (ISO, TOGAF, ITIL u.c.) specifikāciju iegāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumu Nr. 747 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Mk noteikumi Nr.747):
1) 23.2. punktā (projekta darbības aktivitāte Nr. 2. “Metodiska atbalsta un ekspertīzes sniegšana veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādei un pārvaldībai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumu jomā”);
2) 23.3. punktā (projekta darbības aktivitāte Nr. 3. “Veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldība, nodrošinot integrētu publisko pakalpojumu sniegšanas, piekļūstamības un galalietotāju vajadzību uzraudzību”);
3) 23.4. punktā (projekta darbības aktivitāte Nr. 4. “Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – e-veselības sistēma) attīstības uzraudzība, tai skaitā šī pasākuma ietvaros attīstāmo valsts informācijas sistēmu attīstības pārraudzība, lai nodrošinātu to funkcionālo saskaņotību ar e-veselības sistēmu”);
veicamo aktivitāšu īstenošanu.
Lai LDVC personāls spētu patstāvīgi uzturēt ieviesto ietvaru, tiks organizētas  darbinieku specializētās apmācības un sertifikācija, t.sk. kiberdrošības speciālistu sertifikācija un tālākizglītības nodrošināšana, veiksmīgai un ilgtspējīgai sadarbībai ar nozares uzņēmumiem pakalpojumu iegādē, zināšanu piesaistē un apmācību organizēšanā, projekta tiešajās attiecināmās izmaksās iekļaujot starptautisko standartu specifikāciju, metodisko materiālu un piekļuves tiesību iegādes, kā arī darbinieku mācību nodrošināšanu.

Minēto standartu izmantošana nodrošinās, ka projekta ietvaros izstrādātie risinājumi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji atbilst starptautiski atzītai labajai praksei, kā arī ļauj skaidri definēt ārējo pakalpojumu sniedzēju nodevumu prasības, formātu un savietojamību. Dokumentācijas izstrāde un iepirkumu tehnisko specifikāciju sagatavošana nevar balstīties uz nepilnīgiem publiskiem kopsavilkumiem vai interpretācijām. Oficiālo specifikāciju iegāde nodrošina juridisku un tehnisku precizitāti, kā arī aktuālo prasību ievērošanu.

2. Ārvalstu komandējumi, lai nodrošinātu starptautisko mobilitāti un pieredzes apmaiņu (Noteikumu projekta 9. un 10.punkts)
4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas ietvaros ārvalstu komandējumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu projekta ietvaros uzsākto aktivitāšu – tai skaitā SNOMED CT ieviešanas, FHIR standartu integrācijas un kiberdrošības pārvaldības pilnveides – kvalitatīvu īstenošanu. Minēto starptautisko standartu un risinājumu ieviešana būtiski balstās uz tiešu līdzdalību starptautiskajās darba grupās, forumos un profesionālajās diskusijās, kur notiek aktuālās prakses un prasību precizēšana.
Bez klātienes dalības šādos pasākumos ir apgrūtināta efektīva zināšanu apguve, pieredzes pārnese un savlaicīga informācijas apmaiņa par jaunākajām attīstības tendencēm un ieviešanas pieejām. Tādēļ nepieciešams paredzēt attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem (tostarp transporta izmaksas, naktsmītnes, dienas naudas un dalības maksas).
Vienlaikus būtiska ir arī ārvalstu ekspertu piesaiste un vizīšu organizēšana Latvijā, lai nodrošinātu mērķētu zināšanu pārnesi LDVC un nozares speciālistiem, stiprinātu institucionālo kapacitāti un veicinātu starptautiski atzītas prakses integrēšanu veselības nozares IKT attīstībā Latvijā.

Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas tiks attiecinātas no projekta līguma parakstīšanas dienas, 2025. gada 16. septembra, atbilstoši Finanšu ministrijas 2025.gada 9. jūnija vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada  plānošanas periodā", piemērojot vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu viena kilometra izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām.
Veselības ministrija skaidro, ka noteikumu projekta 9. punktā paredzētās iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas ir tieši saistītas ar atbalstāmajām darbībām un sniedz būtisku ieguldījumu LDVC otrās kārtas projekta mērķu sasniegšanā, jo tās atbalsta metodiskā atbalsta un ekspertīzes nodrošināšanu, veselības IKT arhitektūras pārvaldību, e-veselības sistēmas attīstības uzraudzību, kā arī digitālās veselības risinājumu izmantošanas veicināšanu sabiedrībā. Šo darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs sadarbojas ar plašu partneru loku, un atsevišķos gadījumos efektīvai projekta īstenošanai ir nepieciešama ne vien attālināta sadarbība, bet arī klātienes ekspertīze, koordinēšana, pārraudzība un sabiedrības informēšanas pasākumi, tostarp reģionos, vienlaikus nodrošinot, ka konkrēto komandējumu un darba braucienu nepieciešamība, apjoms un ieguldījums projekta rezultātos tiks rūpīgi pamatots arī projekta iesnieguma grozījumu izstrādes procesā un atbildīgi izvērtēts.
Ārvalstu komandējumu izmaksas tiks aprēķinātas saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.747 23. punktam, komandējuma izdevumi ir saistīti ar šādām projekta atbalstāmām darbībām - 23.2, 23.3., 23.4. un 23.5.
Sasniedzamie rezultāti: saskaņota e-veselības sistēmas attīstība, pilnveidota sadarbspēja, funkcionāla atbilstība stratēģijai, nodrošināts SNOMED CT un SSK-11 klasifikāciju pielāgošana Latvijas vajadzībām, starptautiski atzītu datu apmaiņas standartu ieviešana. Izstrādātas vadlīnijas SNOMED CT un SSK-11 klasifikatoru ieviešanai, HL 7 datu apmaiņas standartu ieviešanai galvenajās nozares sistēmās, kas uzlabos datu kvalitāti, nodrošinās atbilstību starptautiskiem standartiem. Tiks ieviesti datu apmaiņas standarti, kartēšana un tehniskā integrācija ar valsts veselības informācijas sistēmu

Papildus iepriekš minētajam grozījumiem, noteikumu projektā ir paredzēti atsevišķi tehniski papildinājumi:
1) Redakcionāli precizējumi (noteikumu projekta 7., 8. un 12.punkts). 
2) 27.punkta redakcijā konstatējama tehniska neprecizitāte, neaprēķinot netiešās attiecināmas izmaksas no projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām. (noteikumu projekta 13.punkts).

Neskatoties uz Vadošās iestādes 09.06.2025. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” šādus nosacījumus vairs neparedz ierobežojumu projekta vadības izmaksām, šobrīd plānojam saglabāt esošo pieeju 4.1.1.4. pasākuma otrās kārtas projekta vadības izmaksu aprēķinā, prioritāri novirzot finansējumu projekta īstenošanas personālam un atbalstāmajām darbībām, vienlaikus norādām, ka nākotnē, ja tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 747, būsim gatavi izvērtēt arī iespējamās izmaiņas projekta vadības izmaksu aprēķinā, turklāt jau veiktie tehniskie precizējumi  netiešo attiecināmo izmaksu aprēķinā palīdz nodrošināt finansējuma (noteikumu projekta 13.punkts ) saņēmējam pietiekamu atbalstu projekta vadības īstenošanai.
Neveicot precizējumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 747, bet nodrošinot viennozīmīgu un praksē vienādu interpretāciju visām iesaistītajām pusēm, ir nepieciešams uzsvērt, ka noteikumos Nr. 747 paredzētie procentuālie ierobežojumi tiek aprēķināti attiecībā pret projekta apstiprināšanas brīdī plānotajām attiecināmajām izmaksām. Šāda pieeja ir būtiska, lai novērstu situācijas, kurās projekta noslēguma budžets būtu jākoriģē atbilstoši faktiskajām izmaksām, neraugoties uz to, ka projekts ir pilnībā sasniedzis tā rezultatīvos rādītājus un mērķus, piemēram, gadījumos, kad iepirkumu rezultātā ir radušies ietaupījumi.
Tāpat attiecībā uz 4.1.1.4. pasākuma pirmās kārtas ietvaros īstenoto projektu ilgtspēju ir būtiski uzsvērt, ka IKT projektu mērķis ir veicināt digitālo transformāciju, nevis nodrošināt konkrētu sistēmu statisku pastāvēšanu noteiktā tehnoloģiskajā vidē. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, IKT risinājumi dabiski pilnveidojas, to funkcionalitāte tiek paplašināta, un tie tiek aizstāti ar modernākiem risinājumiem.
Pēcuzraudzības periodā veikti uzlabojumi vai esošo IKT risinājumu aizstāšana ar kvalitatīvākiem, efektīvākiem vai drošākiem risinājumiem paši par sevi nav uzskatāmi par apstākļiem, kas automātiski liecinātu par projekta mērķu nesasniegšanu vai radītu pamatu finanšu korekcijas piemērošanai, ja tiek nodrošināta projektā noteikto mērķu sasniegšana un saglabāti projekta rezultāti.
Vienlaikus katra situācija ir vērtējama individuāli, ņemot vērā konkrētā projekta ietvaros radīto vai pilnveidoto risinājumu specifiku, tehniskās īpašības, ieguldījuma nozīmi projekta mērķu sasniegšanā, kā arī to, vai alternatīvais vai pilnveidotais risinājums nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku funkcionalitāti un turpina sasniegt projektā noteiktos rezultātus. Jautājums par finanšu korekcijas piemērošanas pamatotību tiek izvērtēts katrā gadījumā individuāli atbilstoši normatīvajam regulējumam, un par būtiskām izmaiņām projekta rezultātos finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
Papildus informējam, ka Veselības ministrija, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros projektu iesniegumu atlase tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un finansējuma saņēmēji ir Veselības ministrijas padotības iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu, katru no tām atsevišķi informēs par veiktajiem grozījumiem un to būtību.