24-TA-1392: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.pants.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Laidzes tehnikums”, Laidzes pagastā, Talsu novadā un būvju nekustamo īpašumu “Meistari”, Ķoņu pagastā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
1.Nekustamo īpašumu “Laidzes tehnikums” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.88680070124), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 88680070251) 3,9911 ha platībā un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 88680070124001; 88680070124018 un 88680070124027) – “Tehnikums”, Laidze, Laidzes pagastā, Talsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Laidzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061765, lēmuma datums 2023.gada 10.janvāris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir 64518 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 88680070251), kuras lietošanas mērķis ir: 0901 – izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 3,9911 ha platībā un tās kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 5690 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība - 0,7828 ha, tai skaitā augļu dārza platība 0,7828 ha, zemes zem ēkām platība – 0,5587 ha un pārējās zemes – 2,6496 ha;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124001) - mācību korpuss. Tās platība ir 3234,90 m2, galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas (kods:1263); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 48243 euro;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124018) - sporta zāle ar rekvizītu māju un stadionu. Tās platība ir 578,10 m2, galvenais lietošanas veids – sporta ēkas (kods:1265); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 9091 euro;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124027) - nojume. Tās platība ir 524,20 m2, galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods:1274); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 1494 euro.
Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības faktiski dabā atrodas labiekārtojuma elementi - ārējas sporta konstrukcijas, sporta komplekss – stieņi granātu mešanai, vingrošanas statīvi, kas nav kadastra objekti.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pircējs līdz ar Nekustamo īpašumu iegūs arī tā labiekārtojuma elementus.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija – 0,0013 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0157 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0481 ha.
Kurzemes rajona tiesas Laidzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061765 Nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Talsu novada pašvaldība 2023.gada 1.marta vēstulē Nr. TNPCA/23/12-12/640/N informē, ka:
1) saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” datubāzes piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, zemes vienība neatrodas piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;
2) saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”) zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā “Publiskās apbūves teritorija (P)” un “Dabas un apstādījumu teritorija”;
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve, ņemot vērā, ka zemes vienība robežojas ar Valsts reģionālo autoceļu P127 Talsi-Upesgrīva (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8868 007 0208) un valsts vietējo autoceļu V1377 Laidze-Kroņi-Ārlava (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8868 007 0209).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, kā arī to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas par tā nepieciešamību valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir Nekustamā īpašuma virzīšana atsavināšanai.
2.Būvju nekustamo īpašumu “Meistari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9666 505 0004) – būvi (būves kadastra apzīmējums 9666 005 0080 004) – “Meistari”, Eriņi, Ķoņu pagastā, Valmieras novadā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Vidzemes rajona tiesas Ķoņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 114A, lēmuma datums 2023.gada 16.augusts.
Saskaņā ar 2023.gada 15.jūnija valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2796R/23 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Būvju nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 2014.gada 17.jūlija lēmumu Nr.6-12/101334/1.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst būve (būves kadastra apzīmējums 96660050080004) – veikals - ēdnīca ar kopējo platību 1094,10 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1230 – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, būves tips 12300101 - tirdzniecības ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 24443 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Jaunvieķi” (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9666 005 0080), Ķoņu pagastā, Valmieras novadā, sastāvā.
Piekļuve zemes vienībai ir no pašvaldības ceļa “Mūļas – Ķipi -Naukšēni” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9666 005 0175) pa zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9666 005 0080.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Vidzemes rajona tiesas Ķoņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000442087 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums 2008.gada 1.septembris.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9666 005 0080) “Jaunvieķi”, Ķoņu pagastā, Valmieras novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Būvju nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Būvju nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Būvju nekustamais īpašums atrodas uz fiziskai personai īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080). Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja Būvju nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes vienības īpašnieks, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes vienības īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Būvju nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam.
1.Nekustamo īpašumu “Laidzes tehnikums” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.88680070124), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 88680070251) 3,9911 ha platībā un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 88680070124001; 88680070124018 un 88680070124027) – “Tehnikums”, Laidze, Laidzes pagastā, Talsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Laidzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061765, lēmuma datums 2023.gada 10.janvāris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir 64518 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 88680070251), kuras lietošanas mērķis ir: 0901 – izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 3,9911 ha platībā un tās kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 5690 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība - 0,7828 ha, tai skaitā augļu dārza platība 0,7828 ha, zemes zem ēkām platība – 0,5587 ha un pārējās zemes – 2,6496 ha;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124001) - mācību korpuss. Tās platība ir 3234,90 m2, galvenais lietošanas veids – skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas (kods:1263); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 48243 euro;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124018) - sporta zāle ar rekvizītu māju un stadionu. Tās platība ir 578,10 m2, galvenais lietošanas veids – sporta ēkas (kods:1265); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 9091 euro;
būve (būves kadastra apzīmējums 88680070124027) - nojume. Tās platība ir 524,20 m2, galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods:1274); kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri ir noteikta 1494 euro.
Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības faktiski dabā atrodas labiekārtojuma elementi - ārējas sporta konstrukcijas, sporta komplekss – stieņi granātu mešanai, vingrošanas statīvi, kas nav kadastra objekti.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pircējs līdz ar Nekustamo īpašumu iegūs arī tā labiekārtojuma elementus.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija – 0,0013 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0157 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0481 ha.
Kurzemes rajona tiesas Laidzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061765 Nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Talsu novada pašvaldība 2023.gada 1.marta vēstulē Nr. TNPCA/23/12-12/640/N informē, ka:
1) saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” datubāzes piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, zemes vienība neatrodas piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;
2) saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”) zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā “Publiskās apbūves teritorija (P)” un “Dabas un apstādījumu teritorija”;
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve, ņemot vērā, ka zemes vienība robežojas ar Valsts reģionālo autoceļu P127 Talsi-Upesgrīva (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8868 007 0208) un valsts vietējo autoceļu V1377 Laidze-Kroņi-Ārlava (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8868 007 0209).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, kā arī to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas par tā nepieciešamību valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir Nekustamā īpašuma virzīšana atsavināšanai.
2.Būvju nekustamo īpašumu “Meistari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9666 505 0004) – būvi (būves kadastra apzīmējums 9666 005 0080 004) – “Meistari”, Eriņi, Ķoņu pagastā, Valmieras novadā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Vidzemes rajona tiesas Ķoņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 114A, lēmuma datums 2023.gada 16.augusts.
Saskaņā ar 2023.gada 15.jūnija valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2796R/23 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Būvju nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 2014.gada 17.jūlija lēmumu Nr.6-12/101334/1.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst būve (būves kadastra apzīmējums 96660050080004) – veikals - ēdnīca ar kopējo platību 1094,10 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1230 – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, būves tips 12300101 - tirdzniecības ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 24443 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Jaunvieķi” (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9666 005 0080), Ķoņu pagastā, Valmieras novadā, sastāvā.
Piekļuve zemes vienībai ir no pašvaldības ceļa “Mūļas – Ķipi -Naukšēni” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9666 005 0175) pa zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9666 005 0080.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Vidzemes rajona tiesas Ķoņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000442087 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums 2008.gada 1.septembris.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9666 005 0080) “Jaunvieķi”, Ķoņu pagastā, Valmieras novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Būvju nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo Būvju nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Būvju nekustamais īpašums atrodas uz fiziskai personai īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9666 005 0080). Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja Būvju nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes vienības īpašnieks, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes vienības īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Būvju nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iedaļā "Pašreizējā situācija" minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas par rīkojuma projekta 1.1. un 1.2.apakšpunktā minēto Nekustamo īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minētā panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta 1.1. apakšpunktā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības ieguvējam jāatbilst likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28. panta nosacījumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minētā panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta 1.1. apakšpunktā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības ieguvējam jāatbilst likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28. panta nosacījumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamajam īpašumam - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamajam īpašumam - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi