23-TA-2984: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2023. gada 26.septembra sēdes prot. Nr.47 43.§ 2. punktu un 7. punktu;
- likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī);
- Veselības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra rīkojumu Nr.883 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "10. Aizsardzības ministrija", "14. Iekšlietu ministrija", "15. Izglītības un zinātnes ministrija ", "16. Zemkopības ministrija", "18. Labklājības ministrija", "19. Tieslietu ministrija", "29. Veselības ministrija", "62. Mērķdotācijas pašvaldībām"" (23-TA-2829).
- Ministru kabineta 2023. gada 26.septembra sēdes prot. Nr.47 43.§ 2. punktu un 7. punktu;
- likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī);
- Veselības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra rīkojumu Nr.883 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "10. Aizsardzības ministrija", "14. Iekšlietu ministrija", "15. Izglītības un zinātnes ministrija ", "16. Zemkopības ministrija", "18. Labklājības ministrija", "19. Tieslietu ministrija", "29. Veselības ministrija", "62. Mērķdotācijas pašvaldībām"" (23-TA-2829).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir zemākās mēnešalgas palielinājums atbilstoši plānotajam, kas ir viens no būtiskiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” izstrādes laikā papildus piešķirtajam finansējumam no 2024.gada 1.janvāra tiek palielināta ārstniecības personu darba samaksa.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumi Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” (turpmāk - Noteikumi Nr.851) nosaka zemāko mēnešalgas likmi par slodzi ārstniecības personām, kas ir nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir ne tikai modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes, bet neaizvietojama loma ir veselības aprūpē iesaistītajiem cilvēkresursiem, kas ir nozīmīga un neaizstājama veselības aprūpes nozares sastāvdaļa.
Veselības nozares izaicinājums ir saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, kas ir problēma galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem OECD valstīs (4.6 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 8.8 OECD vidēji) un par OECD vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (3.2 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 3.5 OECD vidēji).
Arī Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe) un Eiropas Komisija 2020.gadā sagatavotajā Eiropas Semestra ziņojumā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020DC0514) ir norādījušas, ka līdztekus nepietiekamajam finansējumam Latvijas veselības aprūpē, kā viena no lielākajām risināmajām problēmām ir nepietiekamie cilvēkresursi.
Arī Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja cilvēkresursu problēmas ārstniecības iestādēs un iestāžu spēju nodrošināt savu darbību un veikt visu pacientu aprūpi.
Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu, viens no svarīgākajiem faktoriem ir darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošajiem, kas ir bijusi viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm iepriekšējos gados.
2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2017.gada 7.augusta rīkojumu Nr.394 (MK sēdes protokols Nr.37 34.§)) paredz plānveida finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, tai skaitā arī atalgojuma pieaugumu turpmāko gadu garumā, tas ir 20% pieaugumu līdz 2021.gadam un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu.
Kopumā no 2018.gada līdz 2023.gadam ikgadēji ir noticis ārstniecības personu vidējās darba samaksas pieaugums:
- 2018.gadā – ārstiem darba samaksa pieauga par 31%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 26%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 13%;
- 2019.gadā – visām ārstniecības personām par 20%;
- 2020.gadā – visām ārstniecības personām par 10%;
- 2021.gadā – visām ārstniecības personām par 25,39%;
- 2022.gadā – ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 5,42%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par 5,91% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par 0%;
- 2023.gadā – ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 6,11%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par 10,14% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par 16,11%.
Atbilstoši iepriekš minētajam sešu gadu laikā darba samaksas pieaugums ārstiem pret 2017.gadu – 142,49% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 2 083 euro x 100/859 euro -100 = 142,49%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 142,64% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 1 303 euro x 100/537 euro -100 = 142,64%), ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 116,25% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 865 euro x 100/400 euro -100 = 116,25%).
Pārskatos par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam, kurus ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam, ir iekļauta informācija par faktisko atalgojumu katrā ārstniecības personu grupā vidēji uz 1 slodzi mēnesī (faktiskais atalgojums = mēneša amatalga + piemaksas un prēmijas):
2023.gada 6 mēnešos:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 021 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 698 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 083 euro.
2022.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 111 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 813 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 201 euro.
2021.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 131 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 866 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 220 euro.
2020.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 309 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 277 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 892 euro.
2019.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 022 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 154 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 766 euro.
2018.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 678 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 974 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 646 euro.
2017.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 438 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 809 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 543 euro.
Attiecīgi 2023.gadā faktiskais atalgojums ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 3 021 euro, kas pret tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu būtu (3 021 euro/ 1 524 euro (Finanšu ministrijas prognoze 2023.gada jūnijā)) = 1,98, tādējādi gandrīz sasniedzot politikas plānošanas dokumentā izvirzīto mērķis “un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu”. Taču faktiskais atalgojums neatspoguļojas (nav nofinansēts - ārstniecības iestādes, lai nodrošinātu iepriekš minēto faktisko vidējo atalgojumu ārstniecības personām, jau kā resursu avotu ir izmantojušas ne tikai tarifa D un S komponentes, bet arī resursus no citām tarifa komponentēm) vidējā atalgojumā ārstniecības personām, kas tiks iekļauts veselības aprūpes pakalpojumu tarifos ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas noteikts Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, tas ir 2023.gadā ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2 083 euro.
Veselības nozares izaicinājums ir saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, kas ir problēma galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem OECD valstīs (4.6 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 8.8 OECD vidēji) un par OECD vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (3.2 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 3.5 OECD vidēji).
Arī Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe) un Eiropas Komisija 2020.gadā sagatavotajā Eiropas Semestra ziņojumā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020DC0514) ir norādījušas, ka līdztekus nepietiekamajam finansējumam Latvijas veselības aprūpē, kā viena no lielākajām risināmajām problēmām ir nepietiekamie cilvēkresursi.
Arī Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja cilvēkresursu problēmas ārstniecības iestādēs un iestāžu spēju nodrošināt savu darbību un veikt visu pacientu aprūpi.
Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu, viens no svarīgākajiem faktoriem ir darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošajiem, kas ir bijusi viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm iepriekšējos gados.
2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2017.gada 7.augusta rīkojumu Nr.394 (MK sēdes protokols Nr.37 34.§)) paredz plānveida finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, tai skaitā arī atalgojuma pieaugumu turpmāko gadu garumā, tas ir 20% pieaugumu līdz 2021.gadam un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu.
Kopumā no 2018.gada līdz 2023.gadam ikgadēji ir noticis ārstniecības personu vidējās darba samaksas pieaugums:
- 2018.gadā – ārstiem darba samaksa pieauga par 31%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 26%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 13%;
- 2019.gadā – visām ārstniecības personām par 20%;
- 2020.gadā – visām ārstniecības personām par 10%;
- 2021.gadā – visām ārstniecības personām par 25,39%;
- 2022.gadā – ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 5,42%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par 5,91% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par 0%;
- 2023.gadā – ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 6,11%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par 10,14% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par 16,11%.
Atbilstoši iepriekš minētajam sešu gadu laikā darba samaksas pieaugums ārstiem pret 2017.gadu – 142,49% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 2 083 euro x 100/859 euro -100 = 142,49%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 142,64% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 1 303 euro x 100/537 euro -100 = 142,64%), ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 116,25% (darba samaksa tarifā 2023.gads pret 2017.gadu: 865 euro x 100/400 euro -100 = 116,25%).
Pārskatos par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam, kurus ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam, ir iekļauta informācija par faktisko atalgojumu katrā ārstniecības personu grupā vidēji uz 1 slodzi mēnesī (faktiskais atalgojums = mēneša amatalga + piemaksas un prēmijas):
2023.gada 6 mēnešos:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 021 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 698 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 083 euro.
2022.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 111 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 813 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 201 euro.
2021.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 131 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 866 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 220 euro.
2020.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 309 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 277 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 892 euro.
2019.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 022 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 154 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 766 euro.
2018.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 678 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 974 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 646 euro.
2017.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 438 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 809 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 543 euro.
Attiecīgi 2023.gadā faktiskais atalgojums ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 3 021 euro, kas pret tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu būtu (3 021 euro/ 1 524 euro (Finanšu ministrijas prognoze 2023.gada jūnijā)) = 1,98, tādējādi gandrīz sasniedzot politikas plānošanas dokumentā izvirzīto mērķis “un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu”. Taču faktiskais atalgojums neatspoguļojas (nav nofinansēts - ārstniecības iestādes, lai nodrošinātu iepriekš minēto faktisko vidējo atalgojumu ārstniecības personām, jau kā resursu avotu ir izmantojušas ne tikai tarifa D un S komponentes, bet arī resursus no citām tarifa komponentēm) vidējā atalgojumā ārstniecības personām, kas tiks iekļauts veselības aprūpes pakalpojumu tarifos ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas noteikts Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, tas ir 2023.gadā ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2 083 euro.
Risinājuma apraksts
Veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai no 2024.gada 1.janvāra tiek plānots finansējums 71 334 604 euro apmērā 2024.gadam un turpmāk ik gadu.
No 2024.gada 1.janvāra paredzēts palielināt darba samaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām, Iekšlietu ministrijas padotības iestādes Valsts robežsardzē un kapitālsabiedrības VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošam ārstniecības personām un Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošam ārstniecības personām darba samaksu, līdz ar to nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.851 2.pielikumu, palielinot ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai.
No 2024.gadam un turpmāk ik gadu papildus plānotajiem 71 334 604 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 63 484 386 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai no 2024.gada 1.janvāra paaugstināšanai.
Ārstniecības personas zemākā mēnešalga:
1. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 639 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 813 euro, Starpība (euro) +174, Pieaugums (%) +10,6;
2. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 453 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 607 euro, Starpība (euro) +154, Pieaugums (%) +10,6;
3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 116 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 189 euro, Starpība (euro) +73, Pieaugums (%) +6,5;
4. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 992 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 056 euro, Starpība (euro) +64, Pieaugums (%) +6,5;
5. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 893 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 951 euro, Starpība (euro) +58, Pieaugums (%) +6,5;
6. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 807 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 863 euro, Starpība (euro) +56, Pieaugums (%) +6,9.
Analizējot pieejamos datus par ārstniecības personu faktisko darba samaksu, redzams, ka lielākā atšķirība starp ārstniecības personu darba samaksas apmēru ir stacionārajās ārstniecības iestādēs, kur ir vērojama liela ārstniecības personu vidējā atalgojuma amplitūda starp vienāda līmeņa slimnīcām un ārstniecības personu grupām, līdz ar to, lai papildus piešķirtais finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam tiktu pamatoti un mērķtiecīgi sadalīts, nevis lineāri novirzīts visām ārstniecības personām un nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs līgumā nosacījumus:
1. finansējumu nenovirzīt darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kam esošā darba samaksa pārsniedz trīs tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas, kas ir 4 914 euro (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei 2023.gada jūnijā: 2024.gadam – 1 638 euro);
2. ārstniecības personām, kam esošā darba samaksa pārsniedz divas tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas, bet nepārsniedz trīs (kas ir no 3 277 euro līdz 4 913 euro), darba samaksas palielināšanai novirzīt:
2.1. ne vairāk kā 221 euro par slodzi mēnesī ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (kas ir plānotais vidējās darba samaksas palielinājums, kas tiks iekļauts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos no 2024.gada 1.janvāra);
2.2. ne vairāk kā 85 euro par slodzi mēnesī ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem;
2.3. ne vairāk kā 60 euro par slodzi mēnesī ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Nacionālais veselības dienests atlases kārtībā būs pienākums kontrolēt līgumā noteikto, ja tiks konstatēts, ka ārstniecības iestāde nebūs ievērojusi līguma nosacījumus, tad par attiecīgo summu tiks samazināts kopējais līguma finansējums.
Savukārt valsts tiešās pārvaldes iestādēs atalgojumam starp vienas grupas ārstniecības personām konkrētā iestādē nav vērojama tāda amplitūda kā stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī redzams, ka plānotā darba samaksa nepārsniedz trīs tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas. Darba samaksas pieaugums tiek plānots katram nodarbinātajam individuāli, ņemot vērā šī brīža faktisko darba samaksu. Par valsts tiešās pārvaldes iestāžu nodarbināto darba samaksas palielināšanu ir atbildīgs katras iestādes vadītājs, ievērojot visu normatīvo aktu regulējumu un nosacījumu, ka plānotais darba samaksas palielinājums ir jānovirza konkrētiem nodarbinātajiem, kam tas tiek aprēķināts. Kā arī katras nozares ministrijas pienākums ir uzraudzīt atalgojuma politiku savās padotības iestādēs.
Papildus atzīmējam, ka Veselības ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanas, kas tiks noslēgts 2024.gadā un, no 2025.gada tiks izslēgts divu veidu normatīvais regulējums ārstniecības personu darba samaksas noteikšanai, un tā tiks noteikta pēc viena veida normatīvā regulējuma.
No 2024.gada 1.janvāra paredzēts palielināt darba samaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām, Iekšlietu ministrijas padotības iestādes Valsts robežsardzē un kapitālsabiedrības VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošam ārstniecības personām un Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošam ārstniecības personām darba samaksu, līdz ar to nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.851 2.pielikumu, palielinot ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai.
No 2024.gadam un turpmāk ik gadu papildus plānotajiem 71 334 604 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 63 484 386 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai no 2024.gada 1.janvāra paaugstināšanai.
Ārstniecības personas zemākā mēnešalga:
1. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 639 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 813 euro, Starpība (euro) +174, Pieaugums (%) +10,6;
2. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 453 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 607 euro, Starpība (euro) +154, Pieaugums (%) +10,6;
3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 1 116 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 189 euro, Starpība (euro) +73, Pieaugums (%) +6,5;
4. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 992 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 1 056 euro, Starpība (euro) +64, Pieaugums (%) +6,5;
5. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 893 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 951 euro, Starpība (euro) +58, Pieaugums (%) +6,5;
6. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme līdz 2023.gada 31.decembrim (šī brīža redakcija) 807 euro, zemākā mēnešalgas likme no 2024.gada 1.janvāra (jaunā redakcija) 863 euro, Starpība (euro) +56, Pieaugums (%) +6,9.
Analizējot pieejamos datus par ārstniecības personu faktisko darba samaksu, redzams, ka lielākā atšķirība starp ārstniecības personu darba samaksas apmēru ir stacionārajās ārstniecības iestādēs, kur ir vērojama liela ārstniecības personu vidējā atalgojuma amplitūda starp vienāda līmeņa slimnīcām un ārstniecības personu grupām, līdz ar to, lai papildus piešķirtais finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam tiktu pamatoti un mērķtiecīgi sadalīts, nevis lineāri novirzīts visām ārstniecības personām un nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs līgumā nosacījumus:
1. finansējumu nenovirzīt darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kam esošā darba samaksa pārsniedz trīs tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas, kas ir 4 914 euro (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei 2023.gada jūnijā: 2024.gadam – 1 638 euro);
2. ārstniecības personām, kam esošā darba samaksa pārsniedz divas tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas, bet nepārsniedz trīs (kas ir no 3 277 euro līdz 4 913 euro), darba samaksas palielināšanai novirzīt:
2.1. ne vairāk kā 221 euro par slodzi mēnesī ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (kas ir plānotais vidējās darba samaksas palielinājums, kas tiks iekļauts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos no 2024.gada 1.janvāra);
2.2. ne vairāk kā 85 euro par slodzi mēnesī ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem;
2.3. ne vairāk kā 60 euro par slodzi mēnesī ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Nacionālais veselības dienests atlases kārtībā būs pienākums kontrolēt līgumā noteikto, ja tiks konstatēts, ka ārstniecības iestāde nebūs ievērojusi līguma nosacījumus, tad par attiecīgo summu tiks samazināts kopējais līguma finansējums.
Savukārt valsts tiešās pārvaldes iestādēs atalgojumam starp vienas grupas ārstniecības personām konkrētā iestādē nav vērojama tāda amplitūda kā stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī redzams, ka plānotā darba samaksa nepārsniedz trīs tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas. Darba samaksas pieaugums tiek plānots katram nodarbinātajam individuāli, ņemot vērā šī brīža faktisko darba samaksu. Par valsts tiešās pārvaldes iestāžu nodarbināto darba samaksas palielināšanu ir atbildīgs katras iestādes vadītājs, ievērojot visu normatīvo aktu regulējumu un nosacījumu, ka plānotais darba samaksas palielinājums ir jānovirza konkrētiem nodarbinātajiem, kam tas tiek aprēķināts. Kā arī katras nozares ministrijas pienākums ir uzraudzīt atalgojuma politiku savās padotības iestādēs.
Papildus atzīmējam, ka Veselības ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanas, kas tiks noslēgts 2024.gadā un, no 2025.gada tiks izslēgts divu veidu normatīvais regulējums ārstniecības personu darba samaksas noteikšanai, un tā tiks noteikta pēc viena veida normatīvā regulējuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai Veselības ministrija varētu iesniegt Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā priekšlikumu par 2024.-2026.gada starpnozaru prioritāro pasākumu “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” un tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu, Veselības ministrijas padotības iestādēm un ministrijām (Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Labklājības ministrijai) tika lūgts iesniegt aktuālo informāciju par budžeta iestādēs, ministrijas un pašvaldību padotībā esošajās izglītības iestādēs, kā arī līgumorganizācijās, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (ja ir attiecināms), nodarbināto ārstniecības personu slodzēm un darba samaksu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz ārstniecības personām, kas ir nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Plānotais vidējais ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 22 174, tai skaitā vidējais ārstu un funkcionālo speciālistu slodžu skaits 7 818, vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes personu slodžu skaits 11 316, vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu slodžu skaits 3 040.
Plānotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veselības aprūpes jomā nodarbināto slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 3 046,25, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 1 555,55, reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 540,15 un transportlīdzekļu vadītāju un medicīnas asistentu slodžu skaits 950,55.
Plānotais Valsts asinsdonoru centrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 137, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 64,25 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 72,75.
Plānotais Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbināto tiesu medicīnas ekspertu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 49 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 104,85, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 52,35 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 52,50.
Plānotais Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrībā VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 20,40, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 13,8 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 6,6.
Plānotais Iekšlietu ministrijas padotības iestādes Valsts robežsardzē strādājošo slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 4 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Aizsardzības ministrijas padotības iestādes Nacionālajos bruņotajos spēkos strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 72,40, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 68,40 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 4.
Plānotais Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 115,2.
Plānotais Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2023.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 321,65.
Plānotais Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 53.
Plānotais vidējais ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 22 174, tai skaitā vidējais ārstu un funkcionālo speciālistu slodžu skaits 7 818, vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes personu slodžu skaits 11 316, vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu slodžu skaits 3 040.
Plānotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veselības aprūpes jomā nodarbināto slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 3 046,25, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 1 555,55, reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 540,15 un transportlīdzekļu vadītāju un medicīnas asistentu slodžu skaits 950,55.
Plānotais Valsts asinsdonoru centrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 137, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 64,25 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 72,75.
Plānotais Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbināto tiesu medicīnas ekspertu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 49 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 104,85, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 52,35 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 52,50.
Plānotais Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrībā VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 20,40, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 13,8 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 6,6.
Plānotais Iekšlietu ministrijas padotības iestādes Valsts robežsardzē strādājošo slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 4 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Aizsardzības ministrijas padotības iestādes Nacionālajos bruņotajos spēkos strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 72,40, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 68,40 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 4.
Plānotais Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 115,2.
Plānotais Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2023.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 321,65.
Plānotais Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2024.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 53.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
63 484 386
0
63 484 386
63 484 386
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
63 484 386
0
63 484 386
63 484 386
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-63 484 386
0
-63 484 386
-63 484 386
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-63 484 386
0
-63 484 386
-63 484 386
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-63 484 386
-63 484 386
-63 484 386
5.1. valsts pamatbudžets
0
-63 484 386
-63 484 386
-63 484 386
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē (protokola Nr.47 43.§) tika atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”, kur atbilstoši protokollēmuma 2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” tika rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.gadam un turpmāk ik gadu, un tiek paredzēts, ka finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kā arī likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī) 72. pants nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Atbilstoši iepriekš minētajam Veselības ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā tika apstiprināts Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra rīkojums "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "10. Aizsardzības ministrija", "14. Iekšlietu ministrija", "15. Izglītības un zinātnes ministrija ", "16. Zemkopības ministrija", "18. Labklājības ministrija", "19. Tieslietu ministrija", "29. Veselības ministrija", "62. Mērķdotācijas pašvaldībām"" (23-TA-2829), kurā tiek paredzēts novirzīt papildus finansējumu darba samaksas palielināšanai veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem 71 334 604 euro apmērā, tai skaitā noteikumu projektā minēto pasākumu īstenošanai 63 484 386 euro apmērā.
No veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas palielināšanai plānotā finansējuma 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 71 334 604 euro ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai no 2024.gada 1.janvāra palielināšanai tiks novirzīts 63 484 386 euro, un, lai paaugstinātu darba samaksu Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas un citu budžeta resoru padotības iestāžu ārstniecības personām uz kurām ir attiecināma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā noteiktā mēnešalgu skala un Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, kā arī citu normatīvo aktu regulējums - 1 429 954 euro apmērā. Papildus tam ārstniecības iestāžu pārējam personālam (kas nav ārstniecības personas) plānotais papildus finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu - 6 420 264 euro.
Lai palielinātu no 2024.gada 1.janvāra ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai atbilstoši Noteikumu Nr.851 2.pielikumam, papildu nepieciešamais finansējums 2024.gadā un turpmāk ik gadu ir 63 484 386 euro apmērā, tai skaitā:
1. Darba samaksas palielināšana ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī rezidentiem noteikumu projekts paredz palielināt ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai, tai skaitā 1. un 2.kvalifikācijas kategorijai par +10,6%, 3., 4. un 5.kvalifikācijas kategorijai par +6,5%, 6.kvalifikācijas kategorijai par +6,9%, tam paredzot finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 55 067 866 euro, tai skaitā integrēšanai tarifos 51 489 384 euro, reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām 18 769 euro un rezidentiem 3 559 713 euro.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.1., Nr.1.3., Nr.1.5.).
Rezidentiem 2024.gadam un turpmāk ik gadu 3 559 713 euro darba samaksas palielinājumam par 10,6% atbilstoši noteikumu projektam, lai nodrošinātu zemāko mēnešalgas likmes rezidentiem 2.ārstniecības personu amata kvalifikācijas kategorijā pieaugumu (ietekme uz 888 pilnībā no valsts budžeta apmaksātajiem rezidentiem gadā un 206 rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem, bet no valsts budžeta tiek apmaksāta rezidentu darba samaksa).
Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” nosaka: rezidenta darba samaksu, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām un, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”” projekts paredz rezidentiem mēnešalgas likmes pieaugumu no 2024.gada 1.janvāra:
1. pilnībā no valsts budžeta apmaksātajiem rezidentiem:
- 1 743,43 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
- 2 266,47 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
- 1 917,78 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē;
- 2 493,12 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
2. rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem, bet no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta rezidentu darba samaksa:
- 1 743,43 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
- 1 917,78 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē.
Papildus radot finansiālu ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 3 559 713 euro, tai skaitā 2 932 470 euro rezidentu darba samaksas palielinājumam, kuru apmācība pilnībā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, un 627 243 euro darba samaksai, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.2., 1.3., 1.4., 1.5.).
Veselības ministrijas budžeta programmas 02.00.00 “Medicīnas izglītība” apakšprogrammā 02.04.00 “Rezidentu apmācība” – 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 3 559 713 euro.
Ārstniecības personu, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme par slodzi ar 2023.gada 1.aprīli plānots palielināt 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai, tai skaitā 1. un 2.kvalifikācijas kategorijai par +10,6%, 3., 4. un 5.kvalifikācijas kategorijai par +6,5%, 6.kvalifikācijas kategorijai par +6,9%, tai skaitā reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām (plānotais vidējais slodžu skaits – 22 174), papildus radot finansiālu ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu 51 508 153 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.1.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts palielināt darba samaksu, kas iekļauta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos (noteikta Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”) ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem no 2 083 euro uz 2 304 euro (palielinājums +221 euro jeb +10,6%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 1 303 euro uz 1 388 euro (palielinājums +85 euro jeb +6,5%) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām no 865 euro uz 925 (palielinājums +60 euro jeb 6,9%).
Tai skaitā sadalījumā pa Veselības ministrijas budžeta programmām 2024.gadā un turpmāk ik gadu 51 508 153 euro:
1. 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” – 51 489 384 euro tai skaitā sekojošas apakšprogrammās:
- 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” – 7 823 euro;
- 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 8 446 369 euro;
- 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 1 096 382 euro;
- 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 14 212 943 euro;
- 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 17 875 318 euro;
- 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 9 850 549 euro.
2. 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana” apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” – 18 769 euro.
2. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus), kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 6 608 194 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.7.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.04.00 “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 6 608 194 euro.
3. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus), kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 233 172 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.8.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.03.00 “Asins un asins komponentu nodrošināšana” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 233 172 euro.
4. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 191 079 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.9.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.06.00 “Tiesu medicīniskā ekspertīze” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 191 079 euro.
5. Plānots palielināt darba samaksu citu budžeta resoru ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus): kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 1 384 075 euro apmērā:
5.1. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” – 275 700 euro;
5.2. Labklājības ministrijai 863 517 euro apmērā, tai skaitā:
- budžeta apakšprogrammā 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” – 534 099 euro;
- budžeta apakšprogrammā 05.37.00 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana” – 108 371 euro;
- budžeta apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” – 221 047 euro;
5.3. Iekšlietu ministrijai 61 967 euro apmērā, tai skaitā:
- budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - 5 929 euro;
- budžeta apakšprogrammā 38.05.00 “Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība” – 56 038 euro;
5.4. Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums” – 182 891 euro.
(Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.1.6., 1.10., 1.11.)
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
Kā arī likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī) 72. pants nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Atbilstoši iepriekš minētajam Veselības ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā tika apstiprināts Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra rīkojums "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "10. Aizsardzības ministrija", "14. Iekšlietu ministrija", "15. Izglītības un zinātnes ministrija ", "16. Zemkopības ministrija", "18. Labklājības ministrija", "19. Tieslietu ministrija", "29. Veselības ministrija", "62. Mērķdotācijas pašvaldībām"" (23-TA-2829), kurā tiek paredzēts novirzīt papildus finansējumu darba samaksas palielināšanai veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem 71 334 604 euro apmērā, tai skaitā noteikumu projektā minēto pasākumu īstenošanai 63 484 386 euro apmērā.
No veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas palielināšanai plānotā finansējuma 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 71 334 604 euro ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai no 2024.gada 1.janvāra palielināšanai tiks novirzīts 63 484 386 euro, un, lai paaugstinātu darba samaksu Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas un citu budžeta resoru padotības iestāžu ārstniecības personām uz kurām ir attiecināma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā noteiktā mēnešalgu skala un Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, kā arī citu normatīvo aktu regulējums - 1 429 954 euro apmērā. Papildus tam ārstniecības iestāžu pārējam personālam (kas nav ārstniecības personas) plānotais papildus finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu - 6 420 264 euro.
Lai palielinātu no 2024.gada 1.janvāra ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai atbilstoši Noteikumu Nr.851 2.pielikumam, papildu nepieciešamais finansējums 2024.gadā un turpmāk ik gadu ir 63 484 386 euro apmērā, tai skaitā:
1. Darba samaksas palielināšana ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī rezidentiem noteikumu projekts paredz palielināt ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai, tai skaitā 1. un 2.kvalifikācijas kategorijai par +10,6%, 3., 4. un 5.kvalifikācijas kategorijai par +6,5%, 6.kvalifikācijas kategorijai par +6,9%, tam paredzot finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 55 067 866 euro, tai skaitā integrēšanai tarifos 51 489 384 euro, reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām 18 769 euro un rezidentiem 3 559 713 euro.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.1., Nr.1.3., Nr.1.5.).
Rezidentiem 2024.gadam un turpmāk ik gadu 3 559 713 euro darba samaksas palielinājumam par 10,6% atbilstoši noteikumu projektam, lai nodrošinātu zemāko mēnešalgas likmes rezidentiem 2.ārstniecības personu amata kvalifikācijas kategorijā pieaugumu (ietekme uz 888 pilnībā no valsts budžeta apmaksātajiem rezidentiem gadā un 206 rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem, bet no valsts budžeta tiek apmaksāta rezidentu darba samaksa).
Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” nosaka: rezidenta darba samaksu, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām un, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”” projekts paredz rezidentiem mēnešalgas likmes pieaugumu no 2024.gada 1.janvāra:
1. pilnībā no valsts budžeta apmaksātajiem rezidentiem:
- 1 743,43 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
- 2 266,47 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
- 1 917,78 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē;
- 2 493,12 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
2. rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem, bet no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta rezidentu darba samaksa:
- 1 743,43 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
- 1 917,78 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē.
Papildus radot finansiālu ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 3 559 713 euro, tai skaitā 2 932 470 euro rezidentu darba samaksas palielinājumam, kuru apmācība pilnībā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, un 627 243 euro darba samaksai, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.2., 1.3., 1.4., 1.5.).
Veselības ministrijas budžeta programmas 02.00.00 “Medicīnas izglītība” apakšprogrammā 02.04.00 “Rezidentu apmācība” – 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 3 559 713 euro.
Ārstniecības personu, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme par slodzi ar 2023.gada 1.aprīli plānots palielināt 1.-6.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai, tai skaitā 1. un 2.kvalifikācijas kategorijai par +10,6%, 3., 4. un 5.kvalifikācijas kategorijai par +6,5%, 6.kvalifikācijas kategorijai par +6,9%, tai skaitā reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām (plānotais vidējais slodžu skaits – 22 174), papildus radot finansiālu ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu 51 508 153 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.1.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts palielināt darba samaksu, kas iekļauta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos (noteikta Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”) ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem no 2 083 euro uz 2 304 euro (palielinājums +221 euro jeb +10,6%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 1 303 euro uz 1 388 euro (palielinājums +85 euro jeb +6,5%) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām no 865 euro uz 925 (palielinājums +60 euro jeb 6,9%).
Tai skaitā sadalījumā pa Veselības ministrijas budžeta programmām 2024.gadā un turpmāk ik gadu 51 508 153 euro:
1. 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” – 51 489 384 euro tai skaitā sekojošas apakšprogrammās:
- 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” – 7 823 euro;
- 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 8 446 369 euro;
- 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 1 096 382 euro;
- 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 14 212 943 euro;
- 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 17 875 318 euro;
- 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 9 850 549 euro.
2. 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana” apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” – 18 769 euro.
2. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus), kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 6 608 194 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.7.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.04.00 “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 6 608 194 euro.
3. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus), kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 233 172 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.8.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.03.00 “Asins un asins komponentu nodrošināšana” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 233 172 euro.
4. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 191 079 euro apmērā.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.1.9.).
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.06.00 “Tiesu medicīniskā ekspertīze” - 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 191 079 euro.
5. Plānots palielināt darba samaksu citu budžeta resoru ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus): kas rada finansiālo ietekmi 2024.gadam un turpmāk ik gadu – 1 384 075 euro apmērā:
5.1. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” – 275 700 euro;
5.2. Labklājības ministrijai 863 517 euro apmērā, tai skaitā:
- budžeta apakšprogrammā 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” – 534 099 euro;
- budžeta apakšprogrammā 05.37.00 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana” – 108 371 euro;
- budžeta apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” – 221 047 euro;
5.3. Iekšlietu ministrijai 61 967 euro apmērā, tai skaitā:
- budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - 5 929 euro;
- budžeta apakšprogrammā 38.05.00 “Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība” – 56 038 euro;
5.4. Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums” – 182 891 euro.
(Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.1.6., 1.10., 1.11.)
Kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai no 2024.gada 1.janvāra un turpmāk ik gadu pieejamais finansējums - 71 334 604 euro, tai skaitā:
2.1. 63 484 386 euro - finansiālā ietekme no Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta;
2.2. 1 429 954 euro - lai paaugstinātu no 2023.gada 1.aprīļa darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9% Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas,uz kurām ir attiecināma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā noteiktā mēnešalgu skala un Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” un Labklājības ministrijas līgumorganizāciju, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma pamata, ārstniecības personām atbilstoši citiem spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, tai skaitā Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
2.3. 6 420 264 euro - ārstniecības iestāžu, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pārējo darbinieku (kas nav ārstniecības personas) darba samaksas palielinājumam no 2024.gada 1.janvāra par +40 euro (kas tiks iestrādāts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu U elementā).
2.1. 63 484 386 euro - finansiālā ietekme no Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta;
2.2. 1 429 954 euro - lai paaugstinātu no 2023.gada 1.aprīļa darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9% Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas,uz kurām ir attiecināma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā noteiktā mēnešalgu skala un Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” un Labklājības ministrijas līgumorganizāciju, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma pamata, ārstniecības personām atbilstoši citiem spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, tai skaitā Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
2.3. 6 420 264 euro - ārstniecības iestāžu, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pārējo darbinieku (kas nav ārstniecības personas) darba samaksas palielinājumam no 2024.gada 1.janvāra par +40 euro (kas tiks iestrādāts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu U elementā).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Lai realizētu ārstniecības personu minimālās mēnešalgas izmaiņas, vienlaicīgi tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, nosakot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, lai realizētu noteikumos paredzēto ārstniecības personu mēnešalgas palielinājumu un turpinātu sekmēt reformu ietvaros pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos, palielinot darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%, un grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, lai noteiktu darba samaksas pieaugumu rezidentiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Lai realizētu ārstniecības personu minimālās mēnešalgas izmaiņas, vienlaicīgi tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, nosakot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, lai realizētu noteikumos paredzēto ārstniecības personu mēnešalgas palielinājumu un turpinātu sekmēt reformu ietvaros pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos, palielinot darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par +10,6%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem par +6,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par +6,9%, un grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, lai noteiktu darba samaksas pieaugumu rezidentiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Tieslietu ministrija, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Noteikumu projektā ietvertā darba samaksas paaugstināšana ārstniecības personām nodrošina likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ietvertā papildus finansējuma apgūšanu, līdz ar to papildu sabiedrības līdzdalības organizēšanas aktivitātes par noteikumu projektu nav veiktas.
Par plānoto darba samaksas palielinājuma apmēru ir panākta vienošanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, atbilstoši 2023. gada 18.oktobrī parakstītajam sadarbības memorandam starp Veselības ministriju un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē.
Par plānoto darba samaksas palielinājuma apmēru ir panākta vienošanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, atbilstoši 2023. gada 18.oktobrī parakstītajam sadarbības memorandam starp Veselības ministriju un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Labklājības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Zemkopības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Valsts asinsdonoru centrs
- Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi