Anotācija (ex-ante)

Latvijā šobrīd nav vispārīga regulējuma, kas noteiktu speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, līdz ar to, ir nepieciešams regulējums -  ātrs un, iespējams, konfidenciāls process speciālās regulatīvās vides iniciatīvu izvērtēšanai, nodrošinot nepieciešamo elastību tās īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei, lai reaģētu uz tirgus pieprasījumiem un izmaiņām, veiksmīgi izstrādātu, testētu un ieviestu tirgū inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus.  

 Speciālās regulatīvās vides izveides nepieciešamības piemēri:  
- Atsevišķas teritorijas izveide (vēlams ar infrastruktūras objektiem), kurā būtu, piemēram, atvieglota bezpilota lidaparātu saskaņošanas procedūra, taču arī uzraugošo iestāžu klātbūtne, lai pārliecinātos par drošību. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, jebkurš bezpilota gaisa kuģa (piemēram, drona) lidojums pilsētvidē tiek identificēts kā paaugstināta riska lidojums. Inovatīvu risinājumu testēšana lielākoties vienmēr būs saistīta ar riskiem, jo tie ir jauni un nebijuši. Drošības ekspertiem nepieciešams būt pārliecinātiem par drošību. Būtiskus apgrūtinājumus un slogu uzliek uzstādījums pēc pilnīgas risku apzināšanas, kas attiecīgi nosaka piemērot praktiski neizpildāmus risku novēršanas pasākumus lidojumu saskaņošanas procesā, lai spētu testēt pēc vajadzībām esošās tehnoloģijas. Tāpat tiek norādīts, ka, mēģinot saskaņot jauna veida dronu risinājumu testēšanu, tiek lūgts uzrādīt ārvalstu precedentu, kur jau šāds lidojums ir veiksmīgi veikts, kas savukārt rada absurdu situāciju, kur uzņēmumam jāgaida, kad ārvalstu konkurenti sāks šādu risinājumu testēt;  
- Paātrināta saskaņošana pilsētas infrastruktūras izmantošanai, inovāciju testēšanai. Rīgā veikts pētījums liecina, ka uzņēmumam, lai veiktu saskaņošanu inovācijas testēšanai, bija nepieciešami 18 mēneši. Kā arī viena lēmuma pieņemšanai par laternas izmantošanu inovatīva risinājuma testēšanai prasīja organizēt 3 komitejas, 9 tikšanās, 8 novietnes vizītes, iesaistīt 5 inženierus, nosūtīt 347 e-pasta vēstules, veikt 42 telefona sarunas un iesaistīt 45 ekspertus, kas nav efektīvs risinājums. Līdz ar to būtu nepieciešams noteikt, ka inovāciju testēšanas saskaņošanas process tiktu pēc iespējas paātrināts no infrastruktūras īpašnieku puses.  

Speciālās regulatīvās vides nozīme inovāciju attīstībā un investīciju piesaistē.
Izstrādājot komersantu (vai to apvienību) un zinātnisko institūciju iniciētas speciālās regulatīvās vides pieteikšanas izvērtēšanas tiesisko ietvaru, Latvijā tiktu radīta piemērota vide augsto tehnoloģiju un inovatīvu pakalpojumu attīstībai un testēšanai.Šāds regulējums ne tikai palīdzētu ātrāk ieviest jaunus risinājumus, bet arī sniegtu skaidru signālu vietējiem un ārvalstu investoriem, ka Latvija ir uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga valsts.
Speciālās regulatīvās vides ir būtisks instruments pētniecības un attīstības aktivitāšu atbalstam, jo tās nodrošina iespējas testēt jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus reālos apstākļos, samazinot ar to ieviešanu saistītos riskus. Tas veicina augstāku investīciju aktivitāti inovatīvos uzņēmumos un palīdz sasniegt NIP mērķi palielināt kopējo pētniecības un attīstības izdevumu apjomu līdz 600 miljoniem euro 2027. gadā.
Vienlaikus speciālās regulatīvās vides ir nozīmīgs faktors darbaspēka produktivitātes paaugstināšanā. Pētniecības un attīstības aktivitātes, kas tiek atbalstītas ar speciālās regulatīvās vides palīdzību, stimulē tehnoloģiju attīstību, jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un inovāciju ieviešanu uzņēmumos, tādējādi paaugstinot gan pievienoto vērtību, gan konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Modernās tehnoloģijas – piemēram, mākslīgais intelekts, lielo datu analīze, mākoņskaitļošana un digitālā analītika – kuru attīstība un testēšana tiek veicināta ar speciālo regulatīvo vidi, sniedz uzņēmumiem iespēju optimizēt procesus, palielināt efektivitāti, radīt jaunus produktus un uzlabot tirgus pieejamību.

Ņemot vērā minēto, Latvijā ir nepieciešams izveidot ietvaru speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtībai, lai sekmētu tās izveidi un īstenošanu, kas veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan pieteicējiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska pieteicējiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, kas tiktu patērēti pieteicējiem, veicot testēšanu individuāli.

Norādāms, ka jau šobrīd valsts pārvalde var veidot speciālās regulatīvās vides dažādās jomās pēc pieteicēju vai savas iniciatīvas. Tāpat būtiski atzīmēt, ka no 2025. gada 6. marta ir spēkā Mākslīgā intelekta centra likums, kura 8. pants paredz regulējumu speciālās regulatīvās vides izveidei mākslīgā intelekta sistēmu attīstībai. Minētā panta pirmajā punktā ir noteikts, ka "Mākslīgā intelekta centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē speciālo regulatīvo vidi, kurā var darboties no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību."
Noteikumu projekta izstrāde ir būtisks solis uz priekšu, lai Latvijā tiktu nodrošināta strukturēta un paredzama pieeja inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai, veicinot investīciju piesaisti, uzņēmumu konkurētspēju un tautsaimniecības modernizāciju.

Pastāvīga regulējuma izveide speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtībai, lai sekmētu tās izveidi un īstenošanu inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai, Latvijā ir būtiska vairāku iemeslu dēļ:
(1) speciālā regulatīvā vide sniedz iespēju pieteicējiem drošā un kontrolētā vidē testēt jaunas idejas un tehnoloģijas pirms to ieviešanas tirgū. Tāpat attiecīgas speciālās regulatīvās vides piemērošana inovāciju jomā aktīviem pieteicējiem ļauj attīstīt to rīcībā esošos inovatīvos risinājumus, nodrošinot nepieciešamos eksperimentus, vienlaikus samazinot risku un izmaksas, kas saistītas ar potenciāli nepilnīgu normatīvā regulējuma prasību ievērošanu;
(2) attiecīgas speciālās regulatīvās vides izveides iespēja var piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu inovatīvos pieteicējus, kas vēlas izstrādāt un testēt savus inovatīvos risinājumus Latvijā, sniedzot iespēju Latviju pozicionēt kā atvērtu inovācijām un jaunradei, atbalstot inovāciju jomā aktīvos pieteicējus un tehnoloģiju attīstību;
(3) speciālās regulatīvās vides izveide inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai var nodrošināt zināmu elastību, ļaujot publiskajām iestādēm ātrāk reaģēt uz strauji mainīgajām tehnoloģiskajām tendencēm un tirgus attīstību, vienlaikus veicinot normatīvo aktu pielāgošanu, lai tie atbilstu inovāciju, tehnoloģiju un jaunu biznesa modeļu attīstībai;
(4) speciālās regulatīvās vides izveide var veicināt labāku sadarbību starp dažādām publiskajām iestādēm, komersantiem, pētniecības organizācijām u.c. iesaistītajām pusēm, tādējādi sekmējot labvēlīgu vidi normatīvo aktu harmonizācijai, īpaši jomās, kas skar vairākas nozares;
(5) speciālā regulatīvā vide nodrošina, ka inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanas laikā tiek identificēti un novērsti potenciālie riski pirms šo risinājumu mērogošanas un ieviešanas tirgū, veicinot drošību un uzticēšanos gan no patērētāju, gan regulējošo un uzraugošo institūciju puses.
Papildus tādiem pasākumiem kā valsts un ES atbalsts uzņēmējdarbības produktivitātes celšanai, inovāciju īstenošanai un eksporta aktivitātēm, ir būtisks pastāvīgs darbs pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas un kontrolētas, elastīgas platformas inovāciju testēšanai reālajā vidē iespējošanas.

Speciālā regulatīvā vide Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kurā darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kuras ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai. Vienlaikus, speciālās regulatīvās vides ietvaros var tikt testēti ne tikai tieši komercializējami produkti, tehnoloģijas un pakalpojumi, bet arī lietotnes, sistēmas un procesi, u.c., kas uzlabo komersantu un zinātnisko institūciju darbību, paaugstinot to produktivitāti un starptautisko konkurētspēju.
Norādāms, ka Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma izstrādes gaitā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika nolemts, ka likumdevēja griba ir nodrošināt iespēju noteikt atkāpes no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp likumiem, lai veicinātu inovatīvu risinājumu testēšanu un praktisku pielietojumu reālā vidē.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi izveidot regulējumu speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtībai, lai sekmētu tās izveidi un īstenošanu pēc komersantu (vai to apvienību) un zinātnisko institūciju – inovāciju iniciatoru ierosinājuma specifisku produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai, kuru testēšanai izmantojamā vide (laikā un telpā) vēl nav pilnībā noregulēta vai kur spēkā esošie normatīvie akti nav piemērojami.
Skaidrojam, ka noteikumu projekts ietver iespēju gan izveidot ad-hoc specifisku – konkrēta produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanas speciālo regulatīvo vidi konkrētam pieteicējam, gan vispārinātu – kādas jomas speciālo regulatīvo vidi, kas pieejama konkrētiem – izstrādājamajā regulējumā ietvertajam kritēriju kopumam atbilstošiem Latvijā reģistrētiem komersantiem (to apvienībām), zinātniskām institūcijām Zinātniskās darbības likuma izpratnē, reģistrētām ārvalstu komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrību filiālēm Komerclikuma izpratnē, tai skaitā arī publisku personu kapitālsabiedrībām.

Ātrs saskaņošanas process speciālās regulatīvās vides pieteikuma izvērtēšanā un tās izveidē un īstenošanā ir būtisks, lai nodrošinātu inovāciju jomā aktīviem komersantiem un zinātniskām institūcijām iespēju ērti un ātri attīstīt to rīcībā esošos inovatīvos risinājumus, nodrošinot nepieciešamos eksperimentus, vienlaikus samazinot risku un izmaksas, kas saistītas ar potenciāli nepilnīgu un ierobežojošu normatīvā regulējuma prasību ievērošanu. Strauji mainīgajā tehnoloģiju attīstībā speciālās regulatīvās vides īstenošana sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai kopumā, veicina konkurētspēju un uzticību, kā arī nodrošina iespēju ātri un efektīvi reaģēt uz pārmaiņām un krīzēm tirgū. 
Ja valstij ir spēja ātri pielāgoties un ieviest vajadzīgos regulējumus, tā kļūst pievilcīgāka investoriem un uzņēmējiem, kas vēlas rīkoties dinamiskā un prognozējamā vidē. Šim nolūkam noteikumu projektā ir iekļauti speciālās regulatīvās vides iniciatīvas izvērtēšanas kārtība, papildus paredzot nozares atbildīgās ministrijas iesaisti, kā arī vienotu kontaktpunktu speciālās regulatīvās vides pieteicēju apkalpošanai un informācijas apmaiņas nodrošināšanai.  

Noteikumu projekta mērķis ir iespējot speciālās regulatīvās vides dažādu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai. Speciālās regulatīvās vides mērķi ir veicināt inovāciju attīstību, nodrošināt jaunu tehnoloģisko risinājumu testēšanu un validāciju kontrolētā vidē, sekmēt inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu komercializāciju un nonākšanu tirgū vai uzņēmuma darbību vai procesu uzlabošanu, kā arī sekmējot to produktivitāti.
Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 1. panta 2. punktam Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par speciālās regulatīvās vides izveidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, un par to atbildīgo uzraudzības iestādi. 

Noteikumu projekts nosaka, ka Ministru kabinets lēmumu par speciālās regulatīvās vides izveidi un izņēmuma piemērošanu pieņem, balstoties uz par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu sadarbības principu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pantā noteiktajam, kompetentās nozares ministrijas (turpmāk –Nozares ministrija) veikto individuālā risinājuma novērtējumu. 
Nosakot atbildīgo Nozares ministriju, ņemami vērā šādi kritēriji:
- attiecīgās jomas politikas atbildība un funkcijas, kas noteiktas ministrijas nolikumā;
- regulējuma priekšmeta galvenā nozare un dominējošais tiesiskais regulējums;
- administratīvā un uzraudzības kompetence attiecīgajā jomā.

Vienotais kontaktpunkts un koordinācija
Vienotu kontaktpunktu speciālās regulatīvās vides apkalpošanai un informācijas apmaiņai, kā arī iniciatīvas virzības koordināciju nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – Aģentūra), bet par pieteicēju pieteikuma satura izvērtējumu un par speciālās regulatīvās vides īstenošanai nepieciešamā regulējuma izstrādi ir atbildīga Nozares ministrija. Vienlaikus, Aģentūra uzturēs pieteicēju pieteikumu datubāzi un sekos līdzi iniciatīvu virzībai.
Aģentūra nodrošina inovācijas un komercializācijas potenciāla izvērtējumu, iesaistot viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomu vadības grupas, kā arī sniedz nozares ministrijai koordinācijas atbalstu, izmantojot šo grupu ekspertīzi, tādējādi veicinot saskaņotu, uz inovāciju attīstību vērstu un nozares vajadzībām atbilstošu risinājumu izstrādi.

Speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšana
Atbilstoši noteikumu projektam speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai var pieteikties Latvijā reģistrēts komersants, komersantu apvienība, reģistrēta ārvalsts komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrības filiāle Komerclikuma izpratnē, tai skaitā arī publisku personu kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija Zinātniskās darbības likuma izpratnē (turpmāk – pieteicējs), kurš atbilst attiecīgās jomas normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām, un kurš rīkojas vai piesaistītie partneri vai eksperti darbojas atbilstošajā jomā ne mazāk kā 12 mēnešus (nodrošinot stabilu pieredzi un zināšanas, kas ļauj izvairīties no būtiskām kļūdām, kas radītu papildus riskus iesaistītajam pusēm vai projekta sekmīgai realizācijai).
Noteikumu projekta kontekstā pieteikumu iesniegt var komersants vai zinātniska institūcija, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā.
Uzsverams, ka speciālās regulatīvās vides pieteikumu var vienlaikus iesniegt arī vairāki Noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem atbilstoši pieteicēji, tā kā Noteikumu projekts paredz iespēju veidot speciālās regulatīvas vides gan 1) ad-hoc – viena produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanai vai vienam pieteicējam pieejamu, gan 2) plašāku – vairāku produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai (vai pat jomu) vai vairākiem – speciālās regulatīvās vides Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem atbilstošiem pieteicējiem pieejamu.
Lai nodrošinātu plānotā speciālās regulatīvās vides normatīvā regulējuma vienveidīgu, caurskatāmu un nediskriminējošu piemērošanu, ar speciālās regulatīvās vides noteicošajiem Ministru kabineta noteikumiem, individuāli izvērtējot, tiks noteikts, vai speciālajā regulatīvajā vidē varēs darboties viens konkrēts pieteicējs vai vairāki – Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem atbilstoši pieteicēji.

1. Pieteikuma iesniegšana
Noteikumu projekts paredz, ka, lai uzsāktu speciālās regulatīvās vides īstenošanas procesu, pieteicējs iesniedz rakstveidā (tostarp - elektroniskā veidā) Aģentūrā pieteikumu par speciālās regulatīvās vides izveidi inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanai, tostarp izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai liaa.business.gov.lv, oficiālo elektronisko adresi atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajam, pieteikumā norādot šādu informāciju:  
- saimnieciskās darbības veicēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, e-pasta adrese un klasifikācijas kods atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2.1. redakcijai (NACE 2.1. red.);  
- atbildīgā kontaktpersona (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija (e – pasta adrese, kontakttālrunis) turpmākai komunikācijai un darbam, izvērtējot speciālās regulatīvās vides izveides iespējamību vai izstrādājot speciālās regulatīvās vides īstenošanai nepieciešamo regulējumu; 
- pamatojums pieteicēja vai piesaistīto partneru vai ekspertu kompetencei speciālās regulatīvās vides īstenošanai (piemēram, izglītību vai profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments). Ņemot vērā, ka straujas un dinamiskas tehnoloģiju attīstības apstākļos konkrētās tehnoloģijas vai risinājuma jomā vairāku gadu pieredze var nebūt iespējama, ja šī tehnoloģija ir jauna un iepriekš nav pastāvējusi, pieteicējs vismaz 12 mēnešus ilgu kompetenci var pierādīt jomā kopumā (piemēram, attiecībā uz pašbraucošo auto ieviešanu lietderīga pieredze transporta vai satiksmes organizēšanas jomā), norādot, piemēram: atbilstošu izglītību vai profesionālo kvalifikāciju; starptautiski atzītu sertifikātu vai apmācību programmas pabeigšanu; dokumentētu pieredzi līdzīgu tehnoloģiju izstrādē vai ieviešanā; akadēmisko vai lietišķo pētniecību attiecīgajā jomā; informāciju par publiski pieejamiem vai verificējamiem sasniegumiem (patenti, zinātniskie raksti, prototipi, pilotprojekti u.c.);  
- pieteiktās speciālās regulatīvās vides apraksts, ietverot:
   * inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma apraksts, kuru plānots testēt speciālās regulatīvās vides ietvaros, un tā atbilstība sekojošām prasībām: inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšana neapdraud valsts, sabiedrības vai vides drošību, cilvēku veselību un dzīvību, Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības; inovatīvais produkts, tehnoloģija vai pakalpojums atbilst Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta 5. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, un speciālo regulatīvo vidi plānots īstenot vienā no RIS3 jomām: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika, mobilitāte un neto nulles emisiju tehnoloģijas; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; kā arī, ņemot vērā valsts drošības un aizsardzības stratēģisko prioritāti - drošības un aizsardzības jomā;
   * apraksts par speciālās regulatīvās vides īstenošanas laika periodu un vietu, tai skaitā digitālo vidi, kurā pieteicējs plāno testēt inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu;  
   * ar inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanu speciālās regulatīvās vides ietvaros saistīto risku izvērtējums un drošības pasākumu apraksts (jebkādiem potenciālajiem sabiedrības un ikvienas personas aizskārumiem tiks paredzēts risku mazināšanas pasākumu kopums un kompensējošie mehānismi. Piemēram, ja speciālās regulatīvās vides dalībniekiem tiks nodrošināta pieeja datiem testēšanas vajadzībām, vienlaicīgi tiks noteikts, ka šie dati tiek aizsargāti, tos nevarēs nodot citiem lietotājiem vai izmantoti citiem mērķiem). Šis nozīmē, ka jau pieteikuma iesniegšanas brīdī pieteicējam jāspēj sniegt pamatojums par galvenajiem riskiem, kas var rasties, īstenojot speciālo regulatīvo vidi, kā arī jānorāda sākotnējie plānotie pasākumi šo risku mazināšanai. Lai arī pilnvērtīga risku apzināšana un konkrētu drošības pasākumu noteikšana tiks veikta sadarbībā ar Nozares ministriju Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā, pieteikuma sākotnējā izvērtēšanas posmā ir būtiski, lai pieteicējs demonstrē izpratni par potenciālajiem riskiem un spēj piedāvāt sākotnējus to izvērtējumus. Tas ir būtiski, lai Nozares ministrija varētu sniegt informētu atbildi par pieteikuma virzību. Attiecīgi – pieteicēja rīcībā jābūt nepieciešamajai kompetencei vai jābūt piesaistītiem atbilstošiem ekspertiem, kas nodrošina kvalitatīva pieteikuma izstrādi;
  * sabiedrības informēšanas vai iesaistes apraksts (ja attiecināms), lai nodrošinātu caurspīdīgumu, izpratni un uzticību. Piemēram, speciālās regulatīvās vides īstenošanas ietvaros potenciāli ietekmētā mērķauditorija var tikt aicināta piedalīties kā testa lietotāji, sniedzot atsauksmes par jauno produktu vai pakalpojumu pirms tā pilnīgas ieviešanas (piemēram, ja tiek testēta jauna mobilā lietotne, sabiedrība var tikt aicināta to izmēģināt un sniegt savus komentārus), kā arī – izveidojot speciālo regulatīvo vidi pilsētvidē, informēt sabiedrību ar audiovizuālo līdzekļu palīdzību par plānotās speciālās regulatīvās vides izveidi, inovatīvajiem produktiem, kurus plānots testēt un ar to saistīto speciālo regulējumu;
  * speciālās regulatīvās vides īstenošanas izmaksu tāme un finansējuma pieejamību pamatojošs dokuments (piemēram: līgums, kas noslēgts ar Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētu kredītiestādi par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu; līgums, kas noslēgts ar saistīto personu par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, ja saistītās personas pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām, vai attiecīgs projekta iesniedzēja valdes lēmums par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem, ja projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām, u.c.).
Papildus iesniedzama informācija par identificētiem ierobežojumiem vai šķēršļiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, tostarp – pašvaldību saistošajos noteikumos u.c., kas ir saistoši inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanai (ciktāl pieteicējam ir iespēja tos identificēt, pilnībā saistošo normatīvo aktu tvērums tiks noteikts sadarbībā ar Nozares ministriju).
Pieteicējs pieteikumā norāda, ja kāda daļa vai visa sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības (informāciju, kas nav brīvi izpaužama sabiedrībai, jo tās atklāšana varētu kaitēt personu tiesībām, valsts vai iestādes interesēm).

2. Pieteicēja atbilstība regulējumam un pieteikuma izvērtēšana pēc būtības
Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic atbilstības šo noteikumu 6.4.1.2. apakšpunktā noteiktajam priekšizvērtējumu un to kopā ar izvērtējumu pieteikumu nosūta par speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas jomu atbildīgajai nozares ministrijai (turpmāk – nozares ministrija), ievērojot valsts pārvaldes iestāžu sadarbības principu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pantā noteiktajam, un, ja attiecināms, citām iesaistītajām institūcijām, ciktāl to ir iespējams identificēt (Nozares ministrija var piesaistīt papildus institūcijas pēc nepieciešamības), un, ja nepieciešams, organizē darba grupu.

Lai aizsargātu Latvijas nacionālās drošības intereses, starptautisko saistību izpildi un garantētu speciālās regulatīvās vides integritāti, novērstu reputācijas riskus un aizsargātu sabiedrības intereses, kā arī nodrošinātu, ka publiski atbalstāma inovāciju attīstība netiek izmantota sankciju apiešanai vai stratēģiski sensitīvu tehnoloģiju nodošanai trešajām valstīm, un ka iespējamu regulatīvo atvieglojumu ietvaros darbojas tikai uzticami un augstiem ētikas standartiem atbilstoši subjekti, Noteikumu projektā noteikts, ka Aģentūra informē pieteicēju par atteikumu virzīt pieteikumu izskatīšanai, ja pieteicējs, tā piesaistītais partneris vai eksperts atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
1) tam piemēro nacionālās vai starptautiskās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankcijas;
2) tas ir kapitālsabiedrība, kuras patiesā labuma guvējs vai kurā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas), vai ar šādu kapitālsabiedrību saistīta persona;
3) tas ir personālsabiedrība, kuras patiesā labuma guvējs vai kurā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām, vai ar šādu personālsabiedrību saistīta persona;
4) tas ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona.

Pieteicēju risku izvērtēšana un pārbaude sankciju sarakstos ir obligāts priekšnosacījums, izvērtējot iespējas veidot vai piekļūt speciālai regulatīvai videi, kurā darbojas atkāpes no atsevišķu spēkā esošo tiesību aktu prasībām. Lursoft piedāvā AML izziņas (Anti-Money Laundering jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas izziņas), kas vienkopus aptver plašu risku izvērtējumu, tostarp - datus par piemērotajām sankcijām valsts turētajos reģistros. AML izziņa ļauj noskaidrot, vai kādā no valsts uzturētajiem reģistriem ir reģistrēta informācija par uzņēmumam vai ar to saistītajām personām piemērotām sankcijām. Ja izziņā redzams paziņojums par uzņēmumam reģistrētām sankcijām, Lursoft nodrošina piekļuvi papildu informācijai padziļinātas izpētes veikšanai.
Normas mērķis nav vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs speciālās regulatīvās vides īstenošanas regulējuma procesā, kas nodrošina, ka pieteicēji un to piesaistītie partneri vai eksperti, kas vēlas īstenot speciālās regulatīvās vides iniciatīvu inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai reālvidē, nav saistīti ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas kapitālu vai ietekmi, ņemot vērā šo valstu agresiju pret Ukrainu un ar to saistītos augsta riska faktorus.
Šāds ierobežojums atbilst ES sankciju režīma mērķim – nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas ekonomisko interešu īstenošanu ES teritorijā, īpaši jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzraudzību, licencēšanu vai valsts atbalsta izmantošanu. Minētais ierobežojums būtībā konkretizē un nacionālā līmenī nodrošina sankciju efektīvu piemērošanu.

Lai Nozares ministrija varētu vispusīgi izvērtēt Aģentūras pārsūtīto pieteicēja pieteikumu un to pamatojošos dokumentus, tai sava atbilde jāpamato ar pieteicēja sagatavoto informāciju. Uzsverams, ka tikai pieteicēja rīcībā ir visa informācija gan par testējamo produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu, gan arī iespējamo speciālās regulatīvās vides īstenošanas risku izvērtējumu. 
Ja informācija, kuru pieteicējs sniedzis saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto, nav pietiekama izvērtēšanai par speciālās regulatīvās vides izveides turpmāku virzību, Nozares ministrija un citas iesaistītās institūcijas, ja attiecināms, ne ilgāk kā 5 darbdienu laikā no Aģentūras pārsūtītā pieteikuma saņemšanas par to paziņo pieteicējam (norādītajai atbildīgajai kontaktpersonai) un nosaka papildu nepieciešamo informāciju vai dokumentāciju un termiņu tās iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām. 

Nozares ministrija sadarbībā ar citām iesaistītām institūcijām, ja attiecināms, pēc pieteikuma saņemšanas no Aģentūras izvērtē pieteicēja iesniegtā pieteikumā iekļauto informāciju un Nozares ministrija 20 dienu laikā sniedz Aģentūrai atbildi:
*) apstiprinot virzīt speciālās regulatīvās vides izveidi, ja pieteicējs atbilst šo noteikumu 4. punktā noteiktajām prasībām, un pieteikumam pievienotā informācija ir pietiekama;
*) atsakot virzīt speciālās regulatīvās vides izveidi:
- ja pieteicējs neatbilst šo noteikumu 4. punktā noteiktajam vai pieteikumam pievienotā informācija nav pietiekama, un pieteicējs šo noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā nav novērsis konstatētos trūkumus (nav sniedzis iztrūkstošo informāciju lēmuma par virzību pieņemšanai);
- ja pieteicējam, tā piesaistītam partnerim vai ekspertam piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi saskaņā ar Krimināllikumu vai kura piesaistītie partneri vai eksperti ir sodīti par smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu speciālās regulatīvās vides jomā, izņemot personas, kas reabilitētas vai kuru sodāmība dzēsta.

Uzsverams, ka turpmāk minētie piemēri nav saistoši visām speciālajām regulatīvajām vidēm, bet kalpo kā ilustrācija tam, kā Nozares ministrija var piemērot šo noteikumu ietverto ģenerālklauzulu par “speciālās regulatīvās vides jomu”.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota finanšu jomā, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota veselības jomā, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma XIII, XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota transporta jomā, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma XXI, XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota militārajā jomā, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma X, XX, XXII XXV, XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma X, XX, XXII, XXIII, XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Piemēram, ja speciālā regulatīvā vide tiktu veidota jomā, kurai raksturīgi paaugstināti ietekmes uz vides riski, par šīs jomas būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma XI, XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Attiecībā uz speciālās regulatīvās vides veidošanu augstāk neminētajās jomās, par būtiski apdraudošiem būtu uzskatāmi visi Krimināllikumā noteiktie sevišķi smagi noziegumi, kā arī smagi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma XVIII un XIX nodaļā, kā arī Krimināllikuma 320.–326.³ pantos.
Šāds pieejas piemērs apliecina, ka Nozares ministrijai tiek atstāta rīcības brīvība izvērtēt, kuri noziedzīgie nodarījumi konkrētajā jomā uzskatāmi par tādiem, kas būtiski apdraud attiecīgās speciālās regulatīvās vides mērķus un sabiedrības intereses, un attiecīgi liedz komersantam piedalīties testēšanas procesā.

Augstāk minēto atteikuma nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā). 
Aģentūrai ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, datubāzēs un reģistros nepieciešamā apjomā pieteicēju atbilstības šajos noteikumos noteiktajam pārbaudei.

Aģentūra informē pieteicēju par saņemto Nozares ministrijas atbildi 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.
Aģentūras sniegtā atbilde pieteicējam par speciālās regulatīvās vides iniciatīvas turpmāku virzību ir uzskatāma par informatīvu skaidrojumu par procesa stadiju un iespējamo turpmāko rīcību. Tā pati par sevi nenodibina, negroza un neizbeidz konkrētas administratīvi tiesiskās attiecības un līdz ar to nav kvalificējama kā administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Attiecīgi šāda atbilde nav pakļauta apstrīdēšanai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus pieteicējam tiek nodrošinātas efektīvas tiesību aizsardzības iespējas - tam ir tiesības atkārtoti vērsties Aģentūrā, iesniedzot papildu informāciju, precizējot pieteikumu vai novēršot norādītos atteikuma iemeslus.
Gadījumā, ja pieteicējs pēc atkārtotas vēršanās neuzskata Aģentūras sniegto pozīciju par pieņemamu, tas var vērsties arī augstākā iestādē tās pārraudzības ietvaros - Ekonomikas ministrijā - ar lūgumu izvērtēt Aģentūras sniegto atbildi.

3. Speciālās regulatīvās vides regulējuma izstrāde
Ja nozares ministrija apstiprinājusi speciālās regulatīvās vides virzību, Aģentūra izveido darba grupu, iesaistot Nozares ministriju un citas iesaistītās institūcijas, tostarp konkrētās pašvaldības (ja attiecināms)(vienlaikus regulējums neliedz nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī asociācijas un citus nozares pārstāvjus, īpaši gadījumos, kad tiek veidotas plašākas speciālās regulatīvās vides, kas attiecas uz vairākiem produktiem, tehnoloģijām, pakalpojumiem vai vairākiem komersantiem un kam ir nozares mēroga ietekme). Darba grupa izstrādā un, ja tās ietvaros nav vienošanās par virzītāju, Ekonomikas ministrija nodrošina virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā:
1) Ministru kabineta lēmuma projektu par speciālās regulatīvās vides izveidi rīkojuma veidā;
2) pamatojoties uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka speciālās regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, tostarp nosakot gadījumus, kad atsevišķas spēkā esošo normatīvo aktu prasības nav piemērojamas (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi),
un, ievērojot samērīguma un labas pārvaldības principus, steidzamības kārtībā virza tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

Norādām, ka ar šo Noteikumu projektu nav plānots veikt grozījumus regulējumā, kas attiecas uz atbalsta mehānismiem pašvaldībām. Papildus sniedzams skaidrojums, ka ar konkrēto Noteikumu projektu nav paredzēts regulēt praktiskus gadījumus – specifiskas speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu, bet gan pēc būtības regulēt procesu un nosacījumus, kā speciālās regulatīvās vides tiktu pieteiktas, virzītas un izveidotas, secīgi – šis Noteikumu projekts nerada administratīvo slogu.

Nozares ministrija, sadarbībā ar citām iesaistītām institūcijām izstrādājot speciālās regulatīvās vides īstenošanas tvērumu, ņemot vērā konkrētās speciālās regulatīvās vides specifiku, tajā iekļauj, piemēram:  
- speciālās regulatīvās vides tvērumu laikā un telpā (fiziskā vai digitālā);  
- speciālās regulatīvās vides īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp – par uzraudzību atbildīgo iestādi (nosakot regulējuma robežas jeb amplitūdas, kā ietvaros tiek pieļauta inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšana (atsevišķu kritēriju vai raksturlielumu iespējamas izmaiņas), neradot būtiskus papildu riskus (piemēram, nosakot citādu pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā, nevis 50 km/h, bet paredzot prasību, ka pieļaujamais ātrums testa ietvaros ir līdz 70 km/h));  
- pieteicēju informāciju vai pieteicēju atbilstības kritērijus, kam tiek nodrošināta pieeja speciālajai regulatīvajai videi (nosakot, vai speciālā regulatīvā vide ir piemērojama individuāli konkrētam pieteicējam vai vairākiem pieteicējiem, kuri atbilst noteiktajām prasībām attiecībā uz konkrēta produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanu);
- ar inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanu speciālās regulatīvās vides ietvaros saistīto risku novēršanas vai mazināšanas un drošības pasākumus, tostarp, piemēram, nepieciešamo risku apdrošināšanu (ir vienošanās ar apdrošināšanas sabiedrību par tās gatavību apdrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus, ja tādi tiek radīti, tostarp, trešajām personām, vai arī pieteicēja rīcībā ir pietiekami finanšu resursi ar risku saistīto zaudējumu segšanai un to apliecina attiecīgs finansējuma pieejamību pamatojošs dokuments), ja attiecināms;  
- sabiedrības informēšanas vai iesaistes pasākumus (ja attiecināms);  
- speciālās regulatīvās vides izbeigšanas nosacījumus (piemēram, ja tiek identificēti neprognozēti papildu riski, speciālās regulatīvās vides īstenotājs neievēro vai pārkāpj tvēruma robežas u.c.).
Aģentūras tīmekļa vietnē tiks publicēta indikatīvi nepieciešamais regulējuma tvērums speciālās regulatīvās vides izveidei.

Nozares ministrija, sadarbībā ar citām iesaistītām institūcijām izstrādājot speciālās regulatīvās vides īstenošanas tvērumu, ņemot vērā konkrētās speciālās regulatīvās vides specifiku, tajā var iekļaut pieteicēja pienākumus, tostarp: pienākums informēt Nozares ministriju un Aģentūru par speciālās regulatīvās vides īstenošanas progresu un rezultātiem; nekavējoties informēt Nozares ministriju un uzraugošo iestādi par iespējamiem neprognozētiem riskiem, ja tādi iestājas; kā arī nodrošināt Nozares ministrijai pieeju speciālās regulatīvās vides ietvaros veiktās testēšanas kopsavilkuma rezultātiem ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc speciālās regulatīvās vides izbeigšanas, lai nodrošinātu zināšanu pārnesi, izvērtētu īstenotās vides efektivitāti un iegūtu datus turpmākas inovāciju politikas pilnveidei. Nozares ministrija ir tiesīga izmantot minētos rezultātus publiskās pārvaldes, normatīvā regulējuma vai pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai sabiedrības interesēs nekomerciālos nolūkos tādā apjomā, kas neietekmē pieteicēja komercnoslēpuma aizsardzību un neapdraud ieguldījumu atdeves iespējas vai inovatīvā risinājuma komerciālo potenciālu. Šāda informācijas apmaiņa ir būtiska cita starpā, lai Nozares ministrija varētu pieņemt pamatotus lēmumus par regulējuma attīstību, balstoties uz faktisko testēšanas pieredzi, tādējādi veicinot efektīvāku, precīzāku un nozares vajadzībām atbilstošāku normatīvo regulējumu.
Iesniedzamās informācijas saturs un apjoms tiek precizēts atbilstoši konkrētās speciālās regulatīvās vides noteikumiem. 
Vienlaikus Nozares ministrija nav tiesīga pieprasīt pieteicējam izpaust komercnoslēpumu vai informāciju, kuras izpaušana varētu būtiski kaitēt pieteicēja komerciālajām interesēm vai konkurētspējai. Informācija, kas tiek iegūta no pieteicēja, tiek izmantota tikai publiskas politikas attīstības un inovāciju vides uzlabošanas nolūkiem, piemēram, veselības aprūpes, digitālās transformācijas vai citu sabiedrības interešu jomu stiprināšanai, un netiek izmantota pieteicēja  saimnieciskās darbības vai stratēģiskās priekšrocības vājināšanai. Tādējādi tiek nodrošināts līdzsvars starp sabiedrības interešu aizsardzību un komercdarbības brīvību.

Starpnozaru speciālās regulatīvās vides regulējuma izstrāde
Norādāms, ka noteikumu projekts neierobežo iespēju pieteikt testēšanai vairākus inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus. Līdz ar to Noteikuma projekta interpretācijā, gan praktiskajā piemērošanā ir pieļaujama iespēja veidot pieteikumu par kompleksu risinājumu kopumu, kas strukturēts kā vienots pilotprojekts vai pilotteritorija.

Ja Nozares ministrija konstatē, ka speciālās regulatīvās vides izveidei vai īstenošanai nepieciešama sarežģītu vai konceptuālu jautājumu risināšana, Nozares ministrija aicina Aģentūru iekļaut, un Aģentūra iekļauj speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas jautājumu izskatīšanai tuvākajā Ekonomikas ministrijas izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas sēdē.

Ja Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas sēdē nav panākta vienošanās par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu, jautājumu virza izskatīšanai un lēmuma par turpmāko virzību pieņemšanai atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.774 “Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums” izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē (Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome (turpmāk – LIP) ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs). LIP sekretariāta funkcijas veic Aģentūra. LIP sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos. Savukārt darba grupas tiek sasauktas pēc nepieciešamības.

4. Speciālās regulatīvās vides izveide 
Atbilstoši šo noteikumu projektam, ja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai nepieciešamas atkāpes no atsevišķām spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, Ministru kabinets izdod Ministru kabineta noteikumus, nosakot konkrētā projekta vai vairāku projektu ietvaros piemērojamās prasības, nosacījumus, atbildīgās institūcijas, uzraudzības kārtību, kā arī teritoriju jeb vidi un termiņu, uz kādu speciālā regulatīvā vide tiek izveidota. 
Nosakot atkāpes no konkrētām normatīvo aktu prasībām, ja tas nepieciešams konkrētā speciālās regulatīvās vides projekta īstenošanai, Nozares ministrija ievēro sabiedrības interešu aizsardzības principus un Latvijas Republikas starptautiskās saistības.

Noteikumu projektā paredzētais regulējums attiecas uz speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību. Saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta trešās daļas 1. punktu Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt speciālās regulatīvās vides pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību. Konkrētās vides saturiski elementi tiek noteikti individuāli ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta trešās daļas 2. punktu katrā konkrētajā gadījumā.  

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma Pārejas noteikumu 2. punkts nosaka: Ministru kabinets šā likuma 5. panta trešajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2024. gada 30. novembrim. Ar šo noteikumu projektu tiek izpildīts Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta trešās daļas 1. punktā dotais deleģējums (24-UZ-127), savukārt 5. panta trešās daļas 2. punktā dotais deleģējums (24-UZ-128) īstenojams individuāli, virzot katras speciālās regulatīvās vides izveidei paredzētus Ministru kabineta noteikumus.

Citi speciālās regulatīvās vides īstenošanas ietvari:
Šajā Noteikumu projektā noteiktā kārtība speciālās regulatīvās vides iniciatīvas virzībai nav vienīgais ierobežotais vai obligātais formāts.
Tostarp Latvijā izveidotās neatkarīgās iestādes noteic speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas nosacījumus un kārtību, kas realizējamas paralēli tām regulatīvajām vidēm, kas izveidotas un īstenotas, pamatojoties uz šo Noteikumu projektu. Minētais ietver arī finanšu sektora speciālās regulatīvās vides iniciatīvas (piemēram, Regulatīvo smilškasti, Inovāciju centru), kuras darbojas vai tiks īstenotas atbilstoši nozares specifiskajam normatīvajam regulējumam un uz kurām šie Noteikumi nav attiecināmi. Šāds nošķīrums ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un izvairītos no regulējumu pārklāšanās.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, ūdenssaimniecības nozarēs, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. 

Speciālā regulatīvā vide mākslīgā intelekta sistēmu izstrādei, pārbaudei un attīstībai
Šie noteikumi neattiecas speciālās regulatīvās vides pieteikumiem par mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību vai datu apstrādi, izmantojot mākslīgo intelektu.
Ja speciālā regulatīvā vide tiek īstenota ar mērķi nodrošināt mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību, piemērojams Mākslīgā intelekta centra likuma 8. pants. Savukārt 2026. gada 16. janvārī spēkā stājās Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 12 "Kārtība, kādā Mākslīgā intelekta centrs organizē speciālo regulatīvo vidi un datu apstrādi".
Mākslīgā intelekta centra likuma 8. pants nosaka, ka Mākslīgā intelekta centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē speciālo regulatīvo vidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību.
Ja speciālās regulatīvās vides ietvaros tiek apstrādāti dati, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, piemērojams Mākslīgā intelekta centra likuma 9. pants.
Ņemot vērā Mākslīgā intelekta centra likuma 9. panta regulējumu, noteikumu projektā paredzētais nosacījums ir attiecināms tikai uz tiem speciālās regulatīvās vides gadījumiem, kuros inovatīvā risinājuma kodols ir mākslīgā intelekta sistēma un tajā tiek veikta personas datu apstrāde saskaņā ar minētā panta mērķiem, proti – mākslīgā intelekta sistēmu izstrādei, pārbaudei vai attīstībai.
Savukārt situācijās, kur mākslīgais intelekts tiek izmantots kā atbalsta instruments citam inovatīvam risinājumam (piemēram, procesa optimizēšanai vai datu apstrādei bez personas datiem), Mākslīgā intelekta centra likuma 8. vai 9. pants nav piemērojams.

Projekta mērķa sasniegšana tiks vērtēta, analizējot:
- speciālās regulatīvās vides iniciatīvu skaitu un attīstības progresu;
- iesaistīto institūciju un pieteicēju pieredzi regulējuma piemērošanā;
- identificētās problēmas un administratīvos šķēršļus;
- regulējuma ietekmi uz inovāciju attīstību un inovatīvu risinājumu testēšanas iespējām.

Par vērtēšanas rādītājiem tiks izmantota:
- saņemto un izskatīto iniciatīvu statistika;
- uzsākto un īstenoto iniciatīvu skaits;
- institūciju un iesaistīto pušu sniegtā atgriezeniskā saite.