25-TA-2784: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Piķi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai atsavināt nekustamā īpašuma "Piķi" (kadastra Nr. 8025 002 0007) zemes vienību (kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,3300 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,3200 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2000 ha platībā un zemes vienību (kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,3500 ha platībā- Baldones pagastā, Ķekavas novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk - Rail Baltica projekts), nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Piķi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 002 0007) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,32 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,32 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes autoceļu izbūvei. Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā ir atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail AS" (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,32 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes autoceļu izbūvei. Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā ir atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail AS" (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 48. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas juridiskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamais īpašums sastāv no sešām zemes vienībām: 1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā; 2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627)12,47 ha platībā; 3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 3300 kv.m. platībā; 4) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 3200 kv.m. platībā; 5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2 ha platībā; 6) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā. Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas hipotēkas vai ķīlas tiesības, nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām. Nekustamais īpašums nav apbūvēts.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) platība ir 0,33 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 0,29 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,04 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) platība ir 0,32 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 0,3 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,02 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) platība ir 4,2 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 1,33 ha; 2) krūmāju platība – 2,72 ha; 3) ūdens objektu zeme – 0,15 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) platība ir 1,35 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) krūmāju platība – 1,29 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,06 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā, atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā. Atbilstoši Ķekavas novada pašvaldības 2024. gada 2. jūlija atzinumam Nr. 1-7.1/24/1923 atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 21,1297 ha platībā) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 12,6108 ha platībā) atbilst Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām un turpmāk ir izmantojamas patstāvīgi. Savukārt zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 0,3383 ha) neatbilst Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām un turpmāk nav izmantojama patstāvīgi. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 65. punktā noteiktajam – lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir darījis zināmu, ka nevēlas paturēt savā īpašumā zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir pieteicis prasījumus: 1) par esošās meliorācijas sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanu; 2) par atlikušās zemes vienību vērtības samazinājumu tā konfigurācijas maiņas dēļ; 3) taisnīgs atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu būtu nosakāms kopējā summā 37 262,00 euro, ņemot vērā sekojošo: a) Nekustamā īpašuma vērtējumā vienu no nekustamajiem īpašumiem, kas izmantots vērtības aprēķinā kā salīdzināmais objekts, aizstāt un vērtības aprēķinā, kā salīdzināmo objektu izmantot Nekustamā īpašuma īpašnieka norādītos nekustamos īpašumus; b) mainīt kokmateriālu sortimentu cenas, piemērojot Nekustamā īpašuma īpašnieka norādītās kokmateriālu sortimentu cenas; c) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā vērtības aprēķinā izmantoto diskonta likmi 8% apmērā aizstāt ar diskonta likmi 3% apmērā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 14 . novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3545:
apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu 26 670,00 EUR (divdesmit seši tūkstoši seši simti septiņdesmit euro), kas sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā tirgus vērtības 1 287,00 EUR (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit septiņi euro) jeb 0,39 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,32 ha platībā tirgus vērtības 1 248,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit astoņi euro) jeb 0,39 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,20 ha platībā tirgus vērtības 18 060,00 EUR (astoņpadsmit tūkstoši sešdesmit euro) jeb 0,43 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā tirgus vērtības 6 075,00 EUR (seši tūkstoši septiņdesmit pieci euro) jeb 0,45 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
nolēma atlīdzināt zaudējumus 5296,40 EUR (pieci tūkstoši divi simti deviņdesmit seši euro un 40 centi):
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) daļas 1,64 ha platībā vērtības samazinājumu 656,00 EUR (seši simti piecdesmit seši euro) jeb 0,04 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā vērtības samazinājumu 1 247,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit septiņi euro) jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- uz zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 8025 002 0628, 8025 002 0629 un 8025 002 0630) augošās mežaudzes vērtības 1 244,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit četri euro);
- par četrus gadus vecu egļu stādīšanu un kopšanu, kas aug uz zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 8025 002 0629 un 8025 002 0630) 1,1 ha platībā 2 149,40 EUR (divi tūkstoši viens simts četrdesmit deviņi euro un 40 centi);
noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu – taisnīgas atlīdzības apmēru noteikt 37 262,00 EUR).
Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu kopējo summu 31 966,40 EUR (trīsdesmit viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro un 40 centi) apmērā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks mutiski ir izteicis piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4.panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Nekustamais īpašums sastāv no sešām zemes vienībām: 1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā; 2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627)12,47 ha platībā; 3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 3300 kv.m. platībā; 4) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 3200 kv.m. platībā; 5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2 ha platībā; 6) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā. Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas hipotēkas vai ķīlas tiesības, nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām. Nekustamais īpašums nav apbūvēts.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) platība ir 0,33 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 0,29 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,04 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) platība ir 0,32 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 0,3 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,02 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) platība ir 4,2 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) mežu platība – 1,33 ha; 2) krūmāju platība – 2,72 ha; 3) ūdens objektu zeme – 0,15 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) platība ir 1,35 ha, tās lietošanas mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā". Platības sadalījums pa lietošanas veidiem: 1) krūmāju platība – 1,29 ha; 2) ūdens objektu zeme – 0,06 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā, atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā. Atbilstoši Ķekavas novada pašvaldības 2024. gada 2. jūlija atzinumam Nr. 1-7.1/24/1923 atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) 21,15 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 21,1297 ha platībā) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 12,6108 ha platībā) atbilst Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām un turpmāk ir izmantojamas patstāvīgi. Savukārt zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanas Nekustamā īpašuma daļa 0,3383 ha) neatbilst Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām un turpmāk nav izmantojama patstāvīgi. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 65. punktā noteiktajam – lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir darījis zināmu, ka nevēlas paturēt savā īpašumā zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir pieteicis prasījumus: 1) par esošās meliorācijas sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanu; 2) par atlikušās zemes vienību vērtības samazinājumu tā konfigurācijas maiņas dēļ; 3) taisnīgs atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu būtu nosakāms kopējā summā 37 262,00 euro, ņemot vērā sekojošo: a) Nekustamā īpašuma vērtējumā vienu no nekustamajiem īpašumiem, kas izmantots vērtības aprēķinā kā salīdzināmais objekts, aizstāt un vērtības aprēķinā, kā salīdzināmo objektu izmantot Nekustamā īpašuma īpašnieka norādītos nekustamos īpašumus; b) mainīt kokmateriālu sortimentu cenas, piemērojot Nekustamā īpašuma īpašnieka norādītās kokmateriālu sortimentu cenas; c) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā vērtības aprēķinā izmantoto diskonta likmi 8% apmērā aizstāt ar diskonta likmi 3% apmērā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 14 . novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3545:
apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu 26 670,00 EUR (divdesmit seši tūkstoši seši simti septiņdesmit euro), kas sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,33 ha platībā tirgus vērtības 1 287,00 EUR (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit septiņi euro) jeb 0,39 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,32 ha platībā tirgus vērtības 1 248,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit astoņi euro) jeb 0,39 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,20 ha platībā tirgus vērtības 18 060,00 EUR (astoņpadsmit tūkstoši sešdesmit euro) jeb 0,43 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,35 ha platībā tirgus vērtības 6 075,00 EUR (seši tūkstoši septiņdesmit pieci euro) jeb 0,45 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
nolēma atlīdzināt zaudējumus 5296,40 EUR (pieci tūkstoši divi simti deviņdesmit seši euro un 40 centi):
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0626) daļas 1,64 ha platībā vērtības samazinājumu 656,00 EUR (seši simti piecdesmit seši euro) jeb 0,04 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0627) 12,47 ha platībā vērtības samazinājumu 1 247,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit septiņi euro) jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- uz zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 8025 002 0628, 8025 002 0629 un 8025 002 0630) augošās mežaudzes vērtības 1 244,00 EUR (viens tūkstotis divi simti četrdesmit četri euro);
- par četrus gadus vecu egļu stādīšanu un kopšanu, kas aug uz zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 8025 002 0629 un 8025 002 0630) 1,1 ha platībā 2 149,40 EUR (divi tūkstoši viens simts četrdesmit deviņi euro un 40 centi);
noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu – taisnīgas atlīdzības apmēru noteikt 37 262,00 EUR).
Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu kopējo summu 31 966,40 EUR (trīsdesmit viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro un 40 centi) apmērā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks mutiski ir izteicis piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4.panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Piķi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 002 0007) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0628) 0,3300 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0629) 0,3200 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0630) 4,2000 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0631) 1,3500 ha platībā - Baldones pagastā, Ķekavas novadā,(zemes vienības izveidotas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 002 0007 sadales rezultātā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, savukārt likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, savukārt likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2023. gada 16. oktobrī starp RB Rail AS un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2023. gada 16. oktobrī starp RB Rail AS un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
