26-TA-167: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" zemkopības nozares projekta "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" zemkopības nozares projekta "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" pases apstiprināšanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai sasniegtu ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķi, Zemkopības ministrija par galveno prioritāti ir izvirzījusi zemkopības nozares valsts pārvaldes iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidi kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai, lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu zemkopības nozares uzņēmumu konkurētspēju un samazinātu to apdraudējumus lauksaimniecības dzīvnieku veselības jomā, kā arī Latvijā nodrošinātu ES regulu ievērošanu un samazinātu iespējamo sankciju risku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ES Zaļā kursa politika (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Eiropas zaļais kurss; COM(2019)640) un 2021. gada 28. jūnijā Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas uzsāktā ES Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP) reforma paredz ieviest sistēmas dzīvnieku veselības uzraudzībai, radīto gāzu emisijas samazinājumam, laikus reaģēt uz dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu ierobežojumiem un ieviest dzīvnieku labturības prasību uzraudzības sistēmu.
Ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) (turmāk – AHL), kas nosaka jaunas prasības dzīvnieku izsekojamībai un veselības uzraudzībai. Tādējādi ir nepieciešamas izmaiņas to objektu reģistrācijā, kuri it saistīti ar lauksaimniecisko darbību dzīvnieku turēšanu, tostarp reģistrējot objektu darbības veidu, objekta infrastruktūru un citus ar lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrām saistītus parametrus. Ieviešami jauni zirgu reģistrācijas noteikumi, jaunas liellopu identifikācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, jauni pakalpojumi un iespējas klientiem iegūt datus ērtā mūsdienīgā formā. Pašreizējās sistēmas nenodrošina visu normatīvajos aktos noteikto datu uzkrāšanu un to apstrādi, lai plānotu un prognozētu lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību, nodrošinātu ātru informācijas apriti ģeotelpiskās informācijas sistēmā dzīvnieku izsekojamībai, veselības uzraudzībai un drošas pārtikas ražošanai.
Uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu kontrole pašlaik tiek īstenota daļēji analogā veidā, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – PVD), gan jomas uzņēmējiem patērējot ievērojamu laiku administratīvos procesos, lai noformētu produkcijas reģistrācijas un (vai) pārreģistrācijas dokumentāciju.
Sēklu sertifikācijas process Latvijā pašlaik ir sadrumstalots: liela daļa informācijas aprites notiek manuāli un vairākās savstarpēji nepilnīgi integrētās vidēs. Esošā sēklu sertifikācijas informācijas sistēma (izveidota 2003. gadā) ir tehnoloģiski novecojusi, un tas ierobežo drošu datu apmaiņu, automatizāciju un izsekojamību (pieteikumi, paraugi, laboratoriju rezultāti, lauku pārbaudes, partijas/etiķetes, klienta piekļuve rezultātiem tiešsaistē). Tādējādi palielinās administratīvais slogs nozares dalībniekiem un iestādei, kā arī kļūdu risks un tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) datiem, ik gadu tiek apstrādāts ap 2500 sēklu partiju un 6500 sēklu paraugu un veikts vairāk nekā 27 500 laboratorisko pārbaužu. Manuāla datu pārsūtīšana un dubulta ievadīšana palielina kļūdu iespējamību un patērē resursus, kurus iespējams novirzīt kontroles darbībām ar lielāku pievienoto vērtību.
Ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) (turmāk – AHL), kas nosaka jaunas prasības dzīvnieku izsekojamībai un veselības uzraudzībai. Tādējādi ir nepieciešamas izmaiņas to objektu reģistrācijā, kuri it saistīti ar lauksaimniecisko darbību dzīvnieku turēšanu, tostarp reģistrējot objektu darbības veidu, objekta infrastruktūru un citus ar lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrām saistītus parametrus. Ieviešami jauni zirgu reģistrācijas noteikumi, jaunas liellopu identifikācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, jauni pakalpojumi un iespējas klientiem iegūt datus ērtā mūsdienīgā formā. Pašreizējās sistēmas nenodrošina visu normatīvajos aktos noteikto datu uzkrāšanu un to apstrādi, lai plānotu un prognozētu lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību, nodrošinātu ātru informācijas apriti ģeotelpiskās informācijas sistēmā dzīvnieku izsekojamībai, veselības uzraudzībai un drošas pārtikas ražošanai.
Uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu kontrole pašlaik tiek īstenota daļēji analogā veidā, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – PVD), gan jomas uzņēmējiem patērējot ievērojamu laiku administratīvos procesos, lai noformētu produkcijas reģistrācijas un (vai) pārreģistrācijas dokumentāciju.
Sēklu sertifikācijas process Latvijā pašlaik ir sadrumstalots: liela daļa informācijas aprites notiek manuāli un vairākās savstarpēji nepilnīgi integrētās vidēs. Esošā sēklu sertifikācijas informācijas sistēma (izveidota 2003. gadā) ir tehnoloģiski novecojusi, un tas ierobežo drošu datu apmaiņu, automatizāciju un izsekojamību (pieteikumi, paraugi, laboratoriju rezultāti, lauku pārbaudes, partijas/etiķetes, klienta piekļuve rezultātiem tiešsaistē). Tādējādi palielinās administratīvais slogs nozares dalībniekiem un iestādei, kā arī kļūdu risks un tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) datiem, ik gadu tiek apstrādāts ap 2500 sēklu partiju un 6500 sēklu paraugu un veikts vairāk nekā 27 500 laboratorisko pārbaužu. Manuāla datu pārsūtīšana un dubulta ievadīšana palielina kļūdu iespējamību un patērē resursus, kurus iespējams novirzīt kontroles darbībām ar lielāku pievienoto vērtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ES dalībvalstīm no 2023. gada ir jāievieš prasības, kas noteiktas Dzīvnieku veselības tiesību aktā un ar to saistītajās īstenošanas un deleģējuma regulās – Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts"), Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 u. c. Nepieciešams uzlabot elektroniskās informācijas ziņošanas sistēmu, kura paredzētu elektroniskās ziņošanas iespējas gan uzņēmējiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, gan citām valsts un pašvaldību sistēmām un nodrošinātu uzticamu un aktuālu statistikas informāciju.
Komersantiem un fiziskām personām, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus (turpmāk – UB) vai noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus (turpmāk – NP) pašlaik nav iespējas operatīvi vai tiešsaistes režīmā validēt UB vai NP sastāva atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem nav iespējas izvēlēties vairāk piemērotās produktus pirmsreģistrācijas periodā un atsijāt neatbilstošos produktus. Tāpat pašlaik nav risinājuma, kas ļautu sagatavot vai izvērtēt marķējuma tekstu, to sasaistot ar obligātajām prasībām UB marķēšanā.
Esošie VAAD risinājumi pilnībā nedod iespēju izsekot sertificētās sēklas apriti līdz tās izmantošanai sējai un apgrūtina datu apmaiņu Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) pasākumu administrēšanai, tostarp saistītā ienākumu atbalsta par sertificētas sēklas izmantošanu administrēšanai un kontrolei. Pašlaik nav iespējams nodrošināt auditējamu pierādījumu ķēdi un prasību izpildi atbilstoši piemērojamajiem ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) nosacījumiem (tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, ESAO sēklu shēmām) un ņemt vērā Eiropas Komisijas priekšlikuma par augu reproduktīvā materiāla (PRM) regulu virzību uz digitāliem procesiem.
Neieviešot ES regulās noteiktās prasības, Latvijai var tikt piemērotas finansiālas sankcijas par saistību nepildīšanu. Tas radītu reputācijas risku valsts pārvaldei un zemkopības nozarei kopumā. Ja netiks ieviestas AHL regulas prasības, var tikt apturēts dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz citām ES valstīm vai trešajām valstīm. Tas ietekmētu pārtikas rūpniecības, lopkopības un veterināro nozares un dzīvnieku audzētāju ienākumus un nodokļu ieņēmumus.
Ja problēma netiks risināta, pastāv ievērojams apdraudējums valsts funkciju izpildes nepārtrauktībai sēklu sertifikācijas un uzraudzības jomā. Sertifikācijas procesu nesaskaņotība ar ES sistēmām var ierobežot Latvijas sēklu eksportu un radīt zaudējumus komersantiem. Papildus tam pastāv ekonomiskie riska faktori, jo netiek nodrošināta Latvijas zemkopības nozares konkurētspēja ES un starptautiskajos tirgos.
Komersantiem un fiziskām personām, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus (turpmāk – UB) vai noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus (turpmāk – NP) pašlaik nav iespējas operatīvi vai tiešsaistes režīmā validēt UB vai NP sastāva atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem nav iespējas izvēlēties vairāk piemērotās produktus pirmsreģistrācijas periodā un atsijāt neatbilstošos produktus. Tāpat pašlaik nav risinājuma, kas ļautu sagatavot vai izvērtēt marķējuma tekstu, to sasaistot ar obligātajām prasībām UB marķēšanā.
Esošie VAAD risinājumi pilnībā nedod iespēju izsekot sertificētās sēklas apriti līdz tās izmantošanai sējai un apgrūtina datu apmaiņu Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) pasākumu administrēšanai, tostarp saistītā ienākumu atbalsta par sertificētas sēklas izmantošanu administrēšanai un kontrolei. Pašlaik nav iespējams nodrošināt auditējamu pierādījumu ķēdi un prasību izpildi atbilstoši piemērojamajiem ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) nosacījumiem (tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, ESAO sēklu shēmām) un ņemt vērā Eiropas Komisijas priekšlikuma par augu reproduktīvā materiāla (PRM) regulu virzību uz digitāliem procesiem.
Neieviešot ES regulās noteiktās prasības, Latvijai var tikt piemērotas finansiālas sankcijas par saistību nepildīšanu. Tas radītu reputācijas risku valsts pārvaldei un zemkopības nozarei kopumā. Ja netiks ieviestas AHL regulas prasības, var tikt apturēts dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz citām ES valstīm vai trešajām valstīm. Tas ietekmētu pārtikas rūpniecības, lopkopības un veterināro nozares un dzīvnieku audzētāju ienākumus un nodokļu ieņēmumus.
Ja problēma netiks risināta, pastāv ievērojams apdraudējums valsts funkciju izpildes nepārtrauktībai sēklu sertifikācijas un uzraudzības jomā. Sertifikācijas procesu nesaskaņotība ar ES sistēmām var ierobežot Latvijas sēklu eksportu un radīt zaudējumus komersantiem. Papildus tam pastāv ekonomiskie riska faktori, jo netiek nodrošināta Latvijas zemkopības nozares konkurētspēja ES un starptautiskajos tirgos.
Risinājuma apraksts
Īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projektu "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" (turpmāk – Projekts).
Projektā paredzēts:
1) pilnveidot Lauku atbalsta dienesta informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu dzīvnieku kustības izsekojamības, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību riska novēršanas procesa digitālu izsekojamību un efektivitāti, tādējādi samazinot birokrātisko slogu gan uzņēmējiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, gan valsts pārvaldei;
2) pilnveidot PVD IT risinājumus, lai samazinātu patērēto laiku dokumentu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai UB un NP kontroles procesā, t. i., izskatīt tikai atbilstošus iesniegumus un sagatavot kvalitatīvākus lēmumus;
3) pilnveidot VAAD IT risinājumus, lai ieviestu centralizētu sertificētas sēklas partiju uzskaites un izsekojamības procesu.
Projekts tiek plānots saskaņā ar zemkopības nozares IKT attīstības mērķarhitektūru, kas izstrādāta 2025. gadā un saskaņota Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā. Papildus tam Projektam veikta lietderības un izmaksu efektivitātes novērtēšana un novērtējums saskaņots ar par specifiskā atbalsta mērķa atbildīgo iestādi - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Tādējādi Projekts un tā realizācija pilnībā atbilst valsts IKT projektu pārvaldības pārmaiņu plāna nosacījumiem.
Projektā paredzēts:
1) pilnveidot Lauku atbalsta dienesta informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu dzīvnieku kustības izsekojamības, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību riska novēršanas procesa digitālu izsekojamību un efektivitāti, tādējādi samazinot birokrātisko slogu gan uzņēmējiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, gan valsts pārvaldei;
2) pilnveidot PVD IT risinājumus, lai samazinātu patērēto laiku dokumentu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai UB un NP kontroles procesā, t. i., izskatīt tikai atbilstošus iesniegumus un sagatavot kvalitatīvākus lēmumus;
3) pilnveidot VAAD IT risinājumus, lai ieviestu centralizētu sertificētas sēklas partiju uzskaites un izsekojamības procesu.
Projekts tiek plānots saskaņā ar zemkopības nozares IKT attīstības mērķarhitektūru, kas izstrādāta 2025. gadā un saskaņota Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā. Papildus tam Projektam veikta lietderības un izmaksu efektivitātes novērtēšana un novērtējums saskaņots ar par specifiskā atbalsta mērķa atbildīgo iestādi - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Tādējādi Projekts un tā realizācija pilnībā atbilst valsts IKT projektu pārvaldības pārmaiņu plāna nosacījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izvērtējums ir atspoguļots pielikumā pievienotās Projekta pases 6. nodaļā "Izmaksu un ieguvumu analīze".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
ZM un Projekta sadarbības partneri nodrošina, lai investīcijas projektā nav plānots un netiek sniegts komercdarbības atbalsts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai ZM un tās padotības iestāžu pārziņā un turējumā esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, izdarot pasūtījumus par konkrēto darbu īstenošanu, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Investīcijas projektā modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un pēc investīciju projekta īstenošanas komersanti nevarēs gūt labumu vai kādas priekšrocības asalīdzinājumā ar citiem ES komersantiem. Vienlaikus ZM (finansējuma saņēmējai) sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas izpildei.
Projekta norises laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbu veicējs (pakalpojuma sniedzējs) tiks izvēlēts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai nepieļautu komercdarbības atbalsta sniegšanu no pakalpojuma sniedzēja.
Projekta norises laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbu veicējs (pakalpojuma sniedzējs) tiks izvēlēts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai nepieļautu komercdarbības atbalsta sniegšanu no pakalpojuma sniedzēja.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Visas fiziskās personas, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus vai noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības sfēras uzņēmumiem nodrošināts atbalsts dzīvnieku kustības efektīvākai elektroniskai izsekojamībai un ērtāks ziņošanas process par biodrošību, dzīvnieku kustību izsekojamību, reģistrāciju un identifikāciju un pārnēsājamo slimību riska novēršanu. Ievērojami samazināts risks dzīvnieku audzētājiem un eksporta uzņēmumiem lauksaimniecības dzīvnieku veselības jomā.
Komersantiem, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus vai noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus, dota iespēja tiešsaistes režīmā validēt sastāva atbilstību normatīvo aktu prasībām vēl pirms reģistrācijas vai pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas.
Sertificētas sēklas audzētājiem samazināts birokrātiskais slogs, piesakot izaudzētās sēklas apjomu sertifikācijai. Visi ar sēklu sertifikācijas procesu saistītie posmi – sēklu pieteikšana, sertificēšana un realizācija – būs pieejami vienotā digitālā platformā.
Sertificētas sēklas pircējiem paredzēta elektroniska informācijas saņemšana par iegādātajām sēklām un iespējas to integrēt savā digitālajā lauku vēsturē, nodrošinot pilnīgu datu izsekojamību un pārskatāmību visā sēklu aprites ciklā.
Komersantiem, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus vai noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus, dota iespēja tiešsaistes režīmā validēt sastāva atbilstību normatīvo aktu prasībām vēl pirms reģistrācijas vai pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas.
Sertificētas sēklas audzētājiem samazināts birokrātiskais slogs, piesakot izaudzētās sēklas apjomu sertifikācijai. Visi ar sēklu sertifikācijas procesu saistītie posmi – sēklu pieteikšana, sertificēšana un realizācija – būs pieejami vienotā digitālā platformā.
Sertificētas sēklas pircējiem paredzēta elektroniska informācijas saņemšana par iegādātajām sēklām un iespējas to integrēt savā digitālajā lauku vēsturē, nodrošinot pilnīgu datu izsekojamību un pārskatāmību visā sēklu aprites ciklā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Dzīvnieku kustības izsekojamības, reģistrācijas un pārnēsājamo slimību risku novēršanas process kļūs digitāli izsekojams un efektīvs.
Digitalizēts uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas, validēšanas un marķēšanas process.
Sertificētu sēklu aprites process kļūs digitāli izsekojams, sākot no sēklu lauka un beidzot ar brīdi, kad sertificētā sēkla tiek izmantota sējai.
Digitalizēts uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas, validēšanas un marķēšanas process.
Sertificētu sēklu aprites process kļūs digitāli izsekojams, sākot no sēklu lauka un beidzot ar brīdi, kad sertificētā sēkla tiek izmantota sējai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
24 792
0
524 167
0
1 076 666
1 349 375
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
24 792
0
524 167
0
1 076 666
1 349 375
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
29 167
0
616 667
0
1 266 666
1 587 500
2.1. valsts pamatbudžets
0
29 167
0
616 667
0
1 266 666
1 587 500
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-4 375
0
-92 500
0
-190 000
-238 125
3.1. valsts pamatbudžets
0
-4 375
0
-92 500
0
-190 000
-238 125
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-4 375
-92 500
-190 000
-238 125
5.1. valsts pamatbudžets
-4 376
-92 500
-190 000
-238 125
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" īstenošanai nepieciešamais finansējums veido 3 500 000 euro, tajā skaitā
2026. gadā – 29 167 euro;
2027. gadā – 616 667 euro;
2028. gadā – 1 266 666 euro;
2029. gadā – 1 587 500 euro.
Projekta finanšu avoti:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējums – 2 975 000 euro;
2) valsts budžeta finansējums – 525 000 euro.
Projektu plānots īstenot no 2026. gada, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu, līdz 2029. gada 30. septembrim, bet ne ilgāk kā 36 mēnešus.
2026. gadā – 29 167 euro;
2027. gadā – 616 667 euro;
2028. gadā – 1 266 666 euro;
2029. gadā – 1 587 500 euro.
Projekta finanšu avoti:
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējums – 2 975 000 euro;
2) valsts budžeta finansējums – 525 000 euro.
Projektu plānots īstenot no 2026. gada, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu, līdz 2029. gada 30. septembrim, bet ne ilgāk kā 36 mēnešus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
| Plānotais Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējums sadalījumā pa gadiem | |||||
| Gads | 2026. gads, euro | 2027. gads, euro | 2028. gads, euro | 2029. gads, euro | Kopā, euro |
| Finansējums | 24 792 | 524 167 | 1 076 666 | 1 349 375 | 2 975 000 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk.
Lai varētu nodrošināt projekta rezultātu fizisko un loģisko aizsardzību, risinājumu darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību un integritāti, tostarp laikus novērst atklātās kļūdas (arī drošības ievainojamību), kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, projektā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas līdz 10 % apmērā no izstrādes izmaksām, bet ne vairāk kā 270 000 euro gadā. Uzturēšanas izmaksas plānots pieprasīt, sākot ar 2030. gadu.
Uzturēšanas izmaksas iedalāmas informācijas sistēmu uzturēšanai katrā no pasē minētajiem funkcionālajiem blokiem.
1. Dzīvnieku veselība un bioloģiskā lauksaimniecība – ne vairāk kā 200 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
2. Uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošo pārtikas produktu aprite – ne vairāk kā 35 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
3. Sēklu sertifikācija – ne vairāk kā 35 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
| Finansējuma avots | 2026. gads, euro | 2027. gads, euro | 2028. gads, euro | 2029. gads, euro | Kopā, euro |
| Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējums | 24 792 | 524 167 | 1 076 666 | 1 349 375 | 2 975 000 |
| Valsts budžeta finansējums | 4 375 | 92 500 | 190 000 | 238 125 | 525 000 |
| Kopā | 29 167 | 616 667 | 1 266 666 | 1 587 500 | 3 500 000 |
Lai varētu nodrošināt projekta rezultātu fizisko un loģisko aizsardzību, risinājumu darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību un integritāti, tostarp laikus novērst atklātās kļūdas (arī drošības ievainojamību), kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, projektā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas līdz 10 % apmērā no izstrādes izmaksām, bet ne vairāk kā 270 000 euro gadā. Uzturēšanas izmaksas plānots pieprasīt, sākot ar 2030. gadu.
Uzturēšanas izmaksas iedalāmas informācijas sistēmu uzturēšanai katrā no pasē minētajiem funkcionālajiem blokiem.
1. Dzīvnieku veselība un bioloģiskā lauksaimniecība – ne vairāk kā 200 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
2. Uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošo pārtikas produktu aprite – ne vairāk kā 35 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
3. Sēklu sertifikācija – ne vairāk kā 35 000 euro gadā. Izdevumu pozīcija – "Specializētās programmatūras uzturēšana (sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi)".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts tiks īstenots ar projektam paredzēto budžetu, slēdzot terminētus līgumus ar speciālistiem projekta īstenošanas laikā. Pēc projekta beigām MK rīkojumā paredzētā projekta uzturēšanai netiks veidotas jaunas amata vietas.
Cita informācija
Finansējums projekta īstenošanai tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", bet finansējums projekta rezultātu uzturēšanai pēc projekta pabeigšanas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, no budžeta programmas "Apropriācijas rezerve" saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tiesību akta projekts "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" zemkopības nozares projekta "Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide kontroles procesu un datu apmaiņas uzlabošanai" pases apstiprināšanu" neievieš anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēto ES regulu saistības. Šīs regulas tiek ieviestas ar citiem jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktā noteikts, ka sabiedrības līdzdalība īstenojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, projekta izstrādē netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Digitalizēts sēklu sertifikācijas process Valsts augu aizsardzības dienestā.
Digitalizēts uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas process Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Digitalizēts uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas process Pārtikas un veterinārajā dienestā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā paredzēts attīstīt trīs iestāžu (Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta) informācijas sistēmas.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā tiks izveidoti risinājumi, kas nodrošinās Dzīvnieku veselības akta prasību ievērošanu. Risinājumu ieviešana samazinās dzīvnieku slimību izplatību un tādējādi arī risku, ka dzīvnieku slimības pāriet uz cilvēkiem (zoonozes).
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Saistībā ar anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ir izvērtēts, ka projektā netiks apstrādāti fizisko personu dati.
Pielikumi