26-TA-1164: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 35.1 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu attiecīgajās administratīvajās teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
Uzsverams, ka valstij, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 18.4. apakšpunktu). Ja pastāv būtisks un nopietns risks valstij aizsargājamām interesēm, tad tai ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 021-24-03 24.1. apakšpunktu). Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 1. panta otro daļu nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Līdz ar to jebkādi riski, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību, ir novēršami, un projektā noteiktais ir vērsts uz šā valsts pienākuma izpildi.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās attiecīgi tika pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Uzsverams, ka valstij, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 18.4. apakšpunktu). Ja pastāv būtisks un nopietns risks valstij aizsargājamām interesēm, tad tai ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 021-24-03 24.1. apakšpunktu). Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 1. panta otro daļu nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Līdz ar to jebkādi riski, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību, ir novēršami, un projektā noteiktais ir vērsts uz šā valsts pienākuma izpildi.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās attiecīgi tika pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada februārī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 20 gadījumos, 2026. gada martā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 302 gadījumos, 2026. gada aprīlī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 1700 gadījumos, 2026. gada maijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 2433 gadījumos, 2026. gada jūnijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 50 gadījumos (statistika līdz 02.06.2026.). Ņemot vērā norādīto statistiku, iestājoties siltākam laikam, pieaug arī robežpārkāpēju aktivitāte. To apliecina gan statistikas dati, gan iepriekšējā pieredze, kas liecina, ka labvēlīgākos laikapstākļos robežpārkāpēju skaits būtiski palielinās.
Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts. Lai gan uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi šķērso valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Arī Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts. Lai gan uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi šķērso valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Arī Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits (no 2026. gada 2. jūnija pēdējās 10 dienās ir šāda mēģinājumu gadījumu statistika: 05.06.2026. - 62; 06.06.2020. - 21; 07.06.2026. - 19; 08.06.2026. -26; 09.06.2026. - 70; 10.06.2026. - 110; 11.06.2026. - 82; 12.06.2026. - 155; 13.06.2026. - 205; 14.06.2026. - 97).
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2026. gada 31. decembrim.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits (no 2026. gada 2. jūnija pēdējās 10 dienās ir šāda mēģinājumu gadījumu statistika: 05.06.2026. - 62; 06.06.2020. - 21; 07.06.2026. - 19; 08.06.2026. -26; 09.06.2026. - 70; 10.06.2026. - 110; 11.06.2026. - 82; 12.06.2026. - 155; 13.06.2026. - 205; 14.06.2026. - 97).
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2026. gada 31. decembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja netiek pagarināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, tad pastāv riski, ka strauji var palielināties to personu skaits, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 000 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 000 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 971 094
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 971 094
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
6 000 000
0
0
-1 971 094
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
6 000 000
0
0
-1 971 094
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
1 971 094
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 71. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēts finansējums 6 000 000 euro apmērā.
Ievērojot 2026. gadam rezervētā finansējuma apjomu, kā arī to, ka faktiskā situācija nav prognozējama, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2026. gada indikatīvajam aprēķinam piemērots koriģējošais koeficients 0,73.
Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai kopā indikatīvi nepieciešamais finansējums par laikposmu no 2026. gada 1.jūlija līdz 31. decembrim ir 4 405 282 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 2 434 188 euro un 2027. gadā - 1 971 094 euro.
[1] Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 4 386 554 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 2 421 106 euro un 2027. gadā - 1 965 448 euro.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamā finansējuma apjomu.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1., 2., 3., 4. pielikumā.
Valsts drošības dienesta aprēķins (klasificēta informācija) un Valsts policijas aprēķins ( EKK2271) tiks iesniegts ar atsevišķu vēstuli.
Izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, līdz ar to pielikumos paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm var mainīties.
[2] Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) indikatīvais nepieciešamais finansējums ir 18 728 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 13 082 euro un 2027. gadā - 5 646 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Veselības ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 5.pielikumā.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Ievērojot 2026. gadam rezervētā finansējuma apjomu, kā arī to, ka faktiskā situācija nav prognozējama, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2026. gada indikatīvajam aprēķinam piemērots koriģējošais koeficients 0,73.
Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai kopā indikatīvi nepieciešamais finansējums par laikposmu no 2026. gada 1.jūlija līdz 31. decembrim ir 4 405 282 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 2 434 188 euro un 2027. gadā - 1 971 094 euro.
[1] Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 4 386 554 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 2 421 106 euro un 2027. gadā - 1 965 448 euro.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamā finansējuma apjomu.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1., 2., 3., 4. pielikumā.
Valsts drošības dienesta aprēķins (klasificēta informācija) un Valsts policijas aprēķins ( EKK2271) tiks iesniegts ar atsevišķu vēstuli.
Izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, līdz ar to pielikumos paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm var mainīties.
[2] Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) indikatīvais nepieciešamais finansējums ir 18 728 euro, no tiem izdevumu segšanai 2026. gadā - 13 082 euro un 2027. gadā - 5 646 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Veselības ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 5.pielikumā.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var būtiski palielināties.
2026. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 71. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētais finansējums 6 000 000 euro apmērā ir paredzēts visam 2026. gadam izdevumu segšanai saistībā ar valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanu.
No budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētā finansējuma 2026. gadā ir veikta finansējuma pārdale, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026. gada 3. marta rīkojumu Nr. 92 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"" (26-TA-89) 1 384 127 euro apmērā. Kā arī ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"" (26-TA-599) par apropriācijas pārdali 1 741 685 euro apmērā, lai segtu izdevumus par laikposmu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim.
Ievērojot veikto un plānoto pārdali (kopā 3 125 812 euro), budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2026. gadā pieejamais finansējuma atlikums laikposmam no 01.05.2026. – 30.11.2026. būs 2 874 188 euro. Ievērojot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaita pieaugumu vasaras mēnešos, pamatojoties arī uz iestāžu sniegto izdevumu prognozi laikposmam no 01.07.2026.-30.11.2026., prognozējams, ka 2026. gada maijam un jūnijam būs nepieciešams finansējums 440 000 euro apmērā. Līdz ar to plānotā finansējuma atlikums laikposmam no 01.07.2026.-31.11.2026. indikatīvi – 2 434 188 euro. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2026. gadā tiks segts 2026. gadam iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka 2027. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2026. gada decembra izdevumi (un atsevišķi izdevumi - samaksa par virsstundu darbu- laikposmā no 2026. gada septembra līdz decembrim) un Veselības ministrijas 2026. gada novembra un decembra izdevumi. 2027. gadā finansējuma avots izdevumu segšanai būs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 74.02.01.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējums, 2027. gada budžeta sagatavošanas procesā veicot finansējuma pārdali uz programmu 74.05.01.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
2026. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 71. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētais finansējums 6 000 000 euro apmērā ir paredzēts visam 2026. gadam izdevumu segšanai saistībā ar valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanu.
No budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētā finansējuma 2026. gadā ir veikta finansējuma pārdale, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026. gada 3. marta rīkojumu Nr. 92 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"" (26-TA-89) 1 384 127 euro apmērā. Kā arī ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"" (26-TA-599) par apropriācijas pārdali 1 741 685 euro apmērā, lai segtu izdevumus par laikposmu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim.
Ievērojot veikto un plānoto pārdali (kopā 3 125 812 euro), budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2026. gadā pieejamais finansējuma atlikums laikposmam no 01.05.2026. – 30.11.2026. būs 2 874 188 euro. Ievērojot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaita pieaugumu vasaras mēnešos, pamatojoties arī uz iestāžu sniegto izdevumu prognozi laikposmam no 01.07.2026.-30.11.2026., prognozējams, ka 2026. gada maijam un jūnijam būs nepieciešams finansējums 440 000 euro apmērā. Līdz ar to plānotā finansējuma atlikums laikposmam no 01.07.2026.-31.11.2026. indikatīvi – 2 434 188 euro. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2026. gadā tiks segts 2026. gadam iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka 2027. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2026. gada decembra izdevumi (un atsevišķi izdevumi - samaksa par virsstundu darbu- laikposmā no 2026. gada septembra līdz decembrim) un Veselības ministrijas 2026. gada novembra un decembra izdevumi. 2027. gadā finansējuma avots izdevumu segšanai būs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 74.02.01.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējums, 2027. gada budžeta sagatavošanas procesā veicot finansējuma pārdali uz programmu 74.05.01.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Rīkojuma 8. punktā paredzētās tiesības Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamentiem) veicina no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 3. panta (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. pantu (valstu pienākumi aizsargāt cilvēktiesības) izrietošo valsts pienākumu savā jurisdikcijā nodrošināt personām ECK garantētās tiesības izpildi. Proti, šāds izņēmums ir izveidots, lai bez kavēšanās nodrošinātu personas, kurām tas nepieciešams, ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamenti).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze Valsts policija Valsts drošības dienests Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Iekšlietu ministrijas aprēķina kopsavilkums
2. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Valsts policijas aprēķins
3. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Valsts robežsardzes aprēķins
4. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķins
5. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Valsts drošibas dienesta kopsavilkums