26-TA-1012: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 695 "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai noteiktu, ka stacionārās tiespsihiatriskās ekspertīzes organizēšana var tikt veikta ne tikai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā ar apsardzi, bet arī citās ārstniecības iestādēs, kas nodrošina apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto personu ārstniecību ar diennakts aprūpi, apsardzi un pastāvīgu uzraudzību (t.i. Ieslodzījuma vietu pārvaldes LATVIJAS CIETUMU SLIMNĪCĀ Olainē). Tāpat projekts paredz precizēt arī termiņus, kādā saņemama ekpertējamā dokumentācija, veicama ekspertīze un atzinuma sagatavošana.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt normatīvo regulējumu, lai apcietinātai un ar brīvības atņemšanu notiesātai personai stacionāro tiespsihiatrisko ekspertīzi varētu veikt ne tikai psihiatriskās ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā ar apsardzi, bet arī citā ārstniecības iestādē, kurā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šādas personas tiek ievietotas, nodrošinot apsardzi un pastāvīgu uzraudzību. Tāpat projekts paredz precizēt arī termiņus, kādā saņemama ekpertējamā dokumentācija, veicama ekspertīze un atzinuma sagatavošana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar esošo Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 695 "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība" (turpmāk- Noteikumi Nr.695) 5.punktu apcietinātai un ar brīvības atņemšanu notiesātai personai stacionāro ekspertīzi veic psihiatriskās ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā ar apsardzi.
Stacionārās tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšana apcietinātām un ar brīvības atņemšanu notiesātām personām praksē līdz šim ir organizēta Nacionālā Psihiskās veselības centra (turpmāk- NPVC) piespiedu ārstēšanas daļā “Laktas iela”, kas nodrošina hospitalizāciju ar diennakts aprūpi (bez psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās rehabilitācijas veikšanas) personām no 16 gadu vecuma, kuras no aizturēšanas vai ieslodzījuma vietas pārvietotas uz NPVC stacionāra nodaļu ar apsardzi stacionārās tiesu psihiatriskās un/vai tiesu psiholoģiskās ekspertīzes veikšanai. Ekspertīze tiek nodrošināta salīdzinoši ierobežotai un samērā stabilai plūsmai - pārsvarā vienlaikus stacionēti ir apmēram 30–35 ekspertējamie, bet mainība ir aptuveni divi ekspertējamie mēnesī. NPVC piespiedu ārstēšanas daļas “Laktas iela” infrastruktūras tehniskais stāvoklis ir nolietots un, ņemot vērā salīdzinoši ierobežoto ekspertējamo plūsmu, būtisku ieguldījumu veikšana tās uzturēšanai tieši šai funkcijai nav finansiāli pamatota un racionāla. Šādos apstākļos atsevišķas apsargātas infrastruktūras uzturēšana tikai šīs funkcijas dēļ nav saimnieciski pamatotākais risinājums.
Savukārt Latvijas Cietumu slimnīca jau šobrīd ir ārstniecības iestāde, kuras darbība saistīta ar apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9.1 pants noteic, ka Latvijas Cietumu slimnīca sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātajiem un notiesātajiem vai organizē šo pakalpojumu saņemšanu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietām.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.4 pants un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.7 pants paredz, ka Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta apcietināto un notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība un, ka šīs personas tiek izvietotas slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām. Savukārt 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.276 “Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība” paredz, ka sekundāro veselības aprūpi ieslodzītajiem nodrošina arī Latvijas Cietumu slimnīca. Tātad nepieciešamā apsardzes, uzraudzības un slēgta režīma infrastruktūra Latvijas Cietumu slimnīcā jau pastāv.
Tādējādi nepieciešams precizēt arī Noteikumu nr.695 5.punkta redakciju, lai arī Latvijas Cietumu slimnīcā varētu veikt tiespsihiatrisko ekpertīzi, ne tikai NPVC "Laktas ielas" filiālē.
Stacionārās tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšana apcietinātām un ar brīvības atņemšanu notiesātām personām praksē līdz šim ir organizēta Nacionālā Psihiskās veselības centra (turpmāk- NPVC) piespiedu ārstēšanas daļā “Laktas iela”, kas nodrošina hospitalizāciju ar diennakts aprūpi (bez psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās rehabilitācijas veikšanas) personām no 16 gadu vecuma, kuras no aizturēšanas vai ieslodzījuma vietas pārvietotas uz NPVC stacionāra nodaļu ar apsardzi stacionārās tiesu psihiatriskās un/vai tiesu psiholoģiskās ekspertīzes veikšanai. Ekspertīze tiek nodrošināta salīdzinoši ierobežotai un samērā stabilai plūsmai - pārsvarā vienlaikus stacionēti ir apmēram 30–35 ekspertējamie, bet mainība ir aptuveni divi ekspertējamie mēnesī. NPVC piespiedu ārstēšanas daļas “Laktas iela” infrastruktūras tehniskais stāvoklis ir nolietots un, ņemot vērā salīdzinoši ierobežoto ekspertējamo plūsmu, būtisku ieguldījumu veikšana tās uzturēšanai tieši šai funkcijai nav finansiāli pamatota un racionāla. Šādos apstākļos atsevišķas apsargātas infrastruktūras uzturēšana tikai šīs funkcijas dēļ nav saimnieciski pamatotākais risinājums.
Savukārt Latvijas Cietumu slimnīca jau šobrīd ir ārstniecības iestāde, kuras darbība saistīta ar apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9.1 pants noteic, ka Latvijas Cietumu slimnīca sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātajiem un notiesātajiem vai organizē šo pakalpojumu saņemšanu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietām.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.4 pants un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.7 pants paredz, ka Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta apcietināto un notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība un, ka šīs personas tiek izvietotas slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām. Savukārt 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.276 “Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība” paredz, ka sekundāro veselības aprūpi ieslodzītajiem nodrošina arī Latvijas Cietumu slimnīca. Tātad nepieciešamā apsardzes, uzraudzības un slēgta režīma infrastruktūra Latvijas Cietumu slimnīcā jau pastāv.
Tādējādi nepieciešams precizēt arī Noteikumu nr.695 5.punkta redakciju, lai arī Latvijas Cietumu slimnīcā varētu veikt tiespsihiatrisko ekpertīzi, ne tikai NPVC "Laktas ielas" filiālē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Pašreizējais Noteikumu Nr.695 5. punkts ir formulēts pārāk šauri, jo tas noteic, ka apcietinātai un ar brīvības atņemšanu notiesātai personai stacionāro ekspertīzi veic tieši psihiatriskās ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā ar apsardzi. Tādējādi norma stacionārās ekspertīzes veikšanas vietu piesaista konkrētam ārstniecības iestādes veidam un neaptver citus iespējamos organizatoriskos risinājumus, kuros ekspertējamai personai ir iespējams nodrošināt uzturēšanos ārstniecības iestādē ar atbilstošu apsardzi un pastāvīgu uzraudzību. Līdz ar to pašreizējā Noteikumu Nr.695 5.punkta redakcija neļauj stacionāro tiespsihiatrisko ekspertīzi organizēt citviet, piemēram, Latvijas Cietumu slimnīcā, pat ja tajā objektīvi ir nodrošināmi nepieciešamie drošības un uzraudzības apstākļi.
NPVC Piespiedu ārstēšanas daļas “Laktas iela” izmantotā infrastruktūra ir nolietota, neatbilst mūsdienīgai un ilgtspējīgai ārstniecības pakalpojumu organizēšanai un tās turpmākai uzturēšanai un atjaunošanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi. Ņemot vērā, ka stacionārajā ekspertīzē vienlaikus pārsvarā atrodas aptuveni 30–35 ekspertējamās personas, šādu ieguldījumu veikšana nav samērīga ar faktiskā pakalpojuma apjomu. Tādēļ tiek plānots šo funkciju pārcelt uz Latvijas cietumu sistēmu, izmantojot Latvijas Cietumu slimnīcas infrastruktūru, kur jau ir nodrošināmi apsardzes un pastāvīgas uzraudzības apstākļi.
NPVC Piespiedu ārstēšanas daļas “Laktas iela” izmantotā infrastruktūra ir nolietota, neatbilst mūsdienīgai un ilgtspējīgai ārstniecības pakalpojumu organizēšanai un tās turpmākai uzturēšanai un atjaunošanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi. Ņemot vērā, ka stacionārajā ekspertīzē vienlaikus pārsvarā atrodas aptuveni 30–35 ekspertējamās personas, šādu ieguldījumu veikšana nav samērīga ar faktiskā pakalpojuma apjomu. Tādēļ tiek plānots šo funkciju pārcelt uz Latvijas cietumu sistēmu, izmantojot Latvijas Cietumu slimnīcas infrastruktūru, kur jau ir nodrošināmi apsardzes un pastāvīgas uzraudzības apstākļi.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz grozīt Noteikumu Nr.695 5.punktu, pārejot no līdzšinējās piesaistes konkrētam iestādes profilam uz vispārīgāku funkcionālu formulējumu. Tas ļaus stacionāro ekspertīzi apcietinātai un ar brīvības atņemšanu notiesātai personai veikt arī citā ārstniecības iestādē, kurā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šādām personām nodrošina diennakts aprūpi, apsardzi un pastāvīgu uzraudzību.
Ar šādu risinājumu netiek mainīta ekspertīzes noteikšanas kārtība, ekspertīzes saturs vai ekspertu kompetence, bet tiek mainīts tikai vietas regulējums, lai tas atbilstu racionālākam infrastruktūras izmantošanas modelim, tajā skaitā varētu to īstenot ne tikai "Laktas ielā", bet arī Latvijas Cietumu slimnīcā.
Ar šādu risinājumu netiek mainīta ekspertīzes noteikšanas kārtība, ekspertīzes saturs vai ekspertu kompetence, bet tiek mainīts tikai vietas regulējums, lai tas atbilstu racionālākam infrastruktūras izmantošanas modelim, tajā skaitā varētu to īstenot ne tikai "Laktas ielā", bet arī Latvijas Cietumu slimnīcā.
Problēmas apraksts
2) Saskaņā ar Noteikumu Nr.695 8.2. apakšpunktu ekspertīzes noteicējam lietas materiāli (pārējie ekspertīzes objekti) jāpiegādā ekspertam vismaz piecas darbdienas pirms paredzamā ekspertējamās personas izpētes uzsākšanas datuma. Savukārt 6. punkts nosaka, ja stacionāro ekspertīzi ir iespējams aizstāt ar ambulatoro, ekspertam piecu darbdienu laikā par to jāinformē ekspertīzes noteicējs.
Lai eksperts vispār varētu izdarīt secinājumu, ka stacionārā ekspertīze nav nepieciešama un to var veikt ambulatori, viņam vispirms ir jāiepazīstas ar lietas materiāliem (medicīnisko dokumentāciju u.c. objektiem). Ja ekspertīzes noteicējs šos materiālus iesniedz "pēdējā brīdī", tas ir, tieši piecas darbdienas pirms nozīmētā stacionārās ekspertīzes datuma (kā to šobrīd pieļauj 8.2. apakšpunkts), tad ekspertam fiziski neatliek laika pieņemt lēmumu un brīdināt noteicēju tā, lai iestādes varētu laikus atcelt stacionāra loģistiku (konvoju, apsardzi, palātas rezervāciju) un pārplānot procesu uz ambulatoro vizīti.
Lai eksperts vispār varētu izdarīt secinājumu, ka stacionārā ekspertīze nav nepieciešama un to var veikt ambulatori, viņam vispirms ir jāiepazīstas ar lietas materiāliem (medicīnisko dokumentāciju u.c. objektiem). Ja ekspertīzes noteicējs šos materiālus iesniedz "pēdējā brīdī", tas ir, tieši piecas darbdienas pirms nozīmētā stacionārās ekspertīzes datuma (kā to šobrīd pieļauj 8.2. apakšpunkts), tad ekspertam fiziski neatliek laika pieņemt lēmumu un brīdināt noteicēju tā, lai iestādes varētu laikus atcelt stacionāra loģistiku (konvoju, apsardzi, palātas rezervāciju) un pārplānot procesu uz ambulatoro vizīti.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu 6. punkta praktisku izpildi, 8.2. apakšpunktu paredzēts precizēt, nosakot, ka pārējos ekspertīzes objektus ekspertam piegādā vismaz 10 darbdienas pirms paredzamā ekspertējamās personas izpētes uzsākšanas datuma. Šāds termiņš nodrošina ekspertam reālu iespēju savlaicīgi iepazīties ar ekspertīzes objektiem un, ja nepieciešams, 6. punktā noteiktajā termiņā informēt ekspertīzes noteicēju par to, ka stacionārā ekspertīze konkrētajā gadījumā nav nepieciešama.
Problēmas apraksts
3) Noteikumu Nr. 695 9. punkts šobrīd nosaka 30 dienu termiņu atzinuma sagatavošanai, lai gan vienlaikus šajos noteikumos ietvertajos procesuālajos termiņos tiek lietots arī jēdziens “darbdiena”.
Pēc tiesu ekspertu sniegtās informācijas 30 kalendāro dienu termiņš ne vienmēr nodrošina pietiekamu laiku pilnvērtīgai materiālu analīzei, ekspertējamās personas izpētei un pamatota eksperta atzinuma sagatavošanai. Līdz ar to 9. punkta spēkā esošā redakcija neveido pietiekami saskaņotu un praktiski izpildāmu termiņu sistēmu
Pēc tiesu ekspertu sniegtās informācijas 30 kalendāro dienu termiņš ne vienmēr nodrošina pietiekamu laiku pilnvērtīgai materiālu analīzei, ekspertējamās personas izpētei un pamatota eksperta atzinuma sagatavošanai. Līdz ar to 9. punkta spēkā esošā redakcija neveido pietiekami saskaņotu un praktiski izpildāmu termiņu sistēmu
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 695 9. punktu paredzēts precizēt, aizstājot 30 dienu termiņu ar 30 darbdienu termiņu. Šāds risinājums nodrošina vienotu termiņu sistēmas noteikšanu/apzīmēšanu šajos noteikumos un atbilst tiespsihiatriskās ekspertīzes faktiskajai norisei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
1) NPVC Piespiedu ārstēšanas daļas "Laktas iela" infrastruktūras renovācija – ekonomiski nesaimniecisks risinājums attiecībā pret ierobežoto ekspertējamo plūsmu;
2) jaunas, atbilstošas infrastruktūras izveide citā psihiatriskajā ārstniecības iestādē – ekonomiski ievērojami ieguldījumi citā/ jaunā iestādē;
3) statusa saglabāšana bez grozījumiem – NPVC infrastruktūra turpina nolietoties un neatbilst ārstniecības iestādes prasībām.
Latvijā, izņemot Latvijas Cietumu slimnīcu, šobrīd nav citu ārstniecības iestāžu, kas spētu nodrošināt apcietinātajiem un notiesātajiem piemērotus stacionāras aprūpes, apsardzes un uzraudzības apstākļus ekspertīzes veikšanai.
Izvērtējot alternatīvos risinājumus un to eiskus/ieguvumus, sadarbībā ar TM pieņemts lēmums virzīt grozījumus Noteikumos Nr.695.
1) NPVC Piespiedu ārstēšanas daļas "Laktas iela" infrastruktūras renovācija – ekonomiski nesaimniecisks risinājums attiecībā pret ierobežoto ekspertējamo plūsmu;
2) jaunas, atbilstošas infrastruktūras izveide citā psihiatriskajā ārstniecības iestādē – ekonomiski ievērojami ieguldījumi citā/ jaunā iestādē;
3) statusa saglabāšana bez grozījumiem – NPVC infrastruktūra turpina nolietoties un neatbilst ārstniecības iestādes prasībām.
Latvijā, izņemot Latvijas Cietumu slimnīcu, šobrīd nav citu ārstniecības iestāžu, kas spētu nodrošināt apcietinātajiem un notiesātajiem piemērotus stacionāras aprūpes, apsardzes un uzraudzības apstākļus ekspertīzes veikšanai.
Izvērtējot alternatīvos risinājumus un to eiskus/ieguvumus, sadarbībā ar TM pieņemts lēmums virzīt grozījumus Noteikumos Nr.695.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta ieguvums ir racionālāka valsts rīcībā esošās infrastruktūras izmantošana un paredzama vajadzības mazināšanās veikt būtiskus ieguldījumus nolietotā NPVC infrastruktūrā, kas tiek izmantota ierobežotai ekspertējamo plūsmai. Turklāt eksperti nemainās un ekspertīzi turpinās veikt NPVC eksperti, līdz ar to netiek pārveidota pati ekspertīzes funkcija.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Apcietinātās un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas, kurām tiek noteikta stacionārā tiespsihiatriskā ekspertīze
- tiespsihiatrijas eksperti
Ietekmes apraksts
mainās vieta, kurā tiek veikta stacionārā tiespsihiatriskā ekspertīze
Juridiskās personas
- VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs"
- Latvijas cietumu slimnīca
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija, VSIA "Latvijas Cietumu slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
tiks precizēts
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Cietumu slimnīca"
- VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek paredzēts nodrošināt drošāku, labāku vidi ekspertējamām personām
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi