22-TA-256: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) 2021. gada 2. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-07-01.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk – Atlīdzības likums), nosakot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās saņem piemaksu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, tādējādi izpildot Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-07-01.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
Lēmums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt piemaksas par darbu valsts svētku dienās 100 % apmērā no 2022. gada 1. jūlija pieņemts Sadarbības sanāksmē 2022. gada 17. janvārī (protokols Nr.3., 1.punkts).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa noteic, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.
Līdz ar to Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa neparedz tiesības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī karavīriem saņemt piemaksu par darbu svētku dienās.
Satversmes tiesa 2021. gada 2. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-07-01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam” (turpmāk – spriedums), ar kuru Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu svētku dienās, atzīstama par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra.
Līdz ar to Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa neparedz tiesības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī karavīriem saņemt piemaksu par darbu svētku dienās.
Satversmes tiesa 2021. gada 2. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-07-01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam” (turpmāk – spriedums), ar kuru Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu svētku dienās, atzīstama par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 107. pants paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Sprieduma 16.4. apakšpunktā ir ietverta norāde uz Satversmes tiesas iepriekšējiem secinājumiem, no kuriem izriet, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās (turpmāk - valsts svētku dienas), ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās. Tāpat nepieciešamība papildu kompensēt darbu valsts svētku dienās izriet arī no starptautisko tiesību piemērošanas prakses (skat. sprieduma 16.4. apakšpunktu). Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai turklāt jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija (skat. turpat).
Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 22. punktā ir norādījusi, ka nepieciešamība nodrošināt ar dienestu saistīto valsts funkciju nepārtrauktību pati par sevi nevar pamatot tādas darba samaksas sistēmas izveidošanu, kas neparedz dienesta amatpersonām kompensēt darbu valsts svētku dienās, kā arī to, ka likumdevējs nav pienācīgi veicis pasākumus Satversmes 107. pantā ietvertā pozitīvā pienākuma izpildei noteikt dienesta amatpersonām atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, kura pilda ne vien paveikto darbu atlīdzinošu, bet arī kompensējošu funkciju.
Līdz ar to Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Sprieduma 16.4. apakšpunktā ir ietverta norāde uz Satversmes tiesas iepriekšējiem secinājumiem, no kuriem izriet, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās (turpmāk - valsts svētku dienas), ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās. Tāpat nepieciešamība papildu kompensēt darbu valsts svētku dienās izriet arī no starptautisko tiesību piemērošanas prakses (skat. sprieduma 16.4. apakšpunktu). Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai turklāt jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija (skat. turpat).
Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 22. punktā ir norādījusi, ka nepieciešamība nodrošināt ar dienestu saistīto valsts funkciju nepārtrauktību pati par sevi nevar pamatot tādas darba samaksas sistēmas izveidošanu, kas neparedz dienesta amatpersonām kompensēt darbu valsts svētku dienās, kā arī to, ka likumdevējs nav pienācīgi veicis pasākumus Satversmes 107. pantā ietvertā pozitīvā pienākuma izpildei noteikt dienesta amatpersonām atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, kura pilda ne vien paveikto darbu atlīdzinošu, bet arī kompensējošu funkciju.
Līdz ar to Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu spriedumu, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz precizēt Atlīdzības likuma 14. pantu, nosakot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm saņem piemaksu par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ir attiecināms tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo Satversmes tiesa attiecīgajā lietā, secinot, ka karavīru dienesta organizācija būtiski atšķiras no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba organizācijas, Atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas satversmību ir vērtējusi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ikvienas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās (skat. sprieduma 13.2. apakšpunktu).
Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa regulē ne vien piemaksu noteikšanu par valsts svētku dienās veiktu darbu, bet arī piemaksu un atpūtas laika noteikšanu par virsstundu darbu. Satversmes tiesa spriedumā ir secinājusi, ka no Atlīdzības likuma sistēmas izriet, ka tiesības saņemt piemaksu par darbu valsts svētku dienās ir nošķiramas no tiesībām saņemt piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundu darbu (skat. sprieduma 13.1. apakšpunktu). Līdz ar to likumprojekts paredz regulējumu par piemaksas noteikšanu par darbu valsts svētku dienās ietvert atsevišķā Atlīdzības likuma 14. panta 5.1 daļā, nodalot to no regulējuma par virsstundu darba apmaksu vai kompensēšanu. Tādējādi ir precizējamas arī citas Atlīdzības likuma normas, kurās ir ietverta atsauce uz Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, papildinot tās ar atsauci uz Atlīdzības likuma 14. panta 5.1 daļu.
Tāpat, ņemot vērā, ka regulējums par virsstundu darba apmaksu vai tā kompensēšanu ar apmaksātu atpūtas laiku amatpersonām (darbiniekiem) un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir ietverts Atlīdzības likuma 14. panta turpmākajās daļās, piemēram, šā panta septītajā, 7.1, astotajā, devītajā, kā arī desmitajā daļā, likumprojekts paredz precizēt Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, nosakot, ka amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, piemaksa par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai apmaksāts atpūtas laiks atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam tiek piešķirts, ievērojot Atlīdzības likuma 14. pantā noteikto.
Satversmes tiesa sprieduma 24.1. apakšpunktā norāda, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, atzīstama par spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra, jo likumdevējam ir nepieciešams laiks jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, kas citstarp var prasīt dienesta amatpersonām noteiktās darba samaksas sistēmas pārskatīšanu kopumā. Līdz ar to ir paredzēts, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ir attiecināms tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo Satversmes tiesa attiecīgajā lietā, secinot, ka karavīru dienesta organizācija būtiski atšķiras no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba organizācijas, Atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas satversmību ir vērtējusi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ikvienas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās (skat. sprieduma 13.2. apakšpunktu).
Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa regulē ne vien piemaksu noteikšanu par valsts svētku dienās veiktu darbu, bet arī piemaksu un atpūtas laika noteikšanu par virsstundu darbu. Satversmes tiesa spriedumā ir secinājusi, ka no Atlīdzības likuma sistēmas izriet, ka tiesības saņemt piemaksu par darbu valsts svētku dienās ir nošķiramas no tiesībām saņemt piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundu darbu (skat. sprieduma 13.1. apakšpunktu). Līdz ar to likumprojekts paredz regulējumu par piemaksas noteikšanu par darbu valsts svētku dienās ietvert atsevišķā Atlīdzības likuma 14. panta 5.1 daļā, nodalot to no regulējuma par virsstundu darba apmaksu vai kompensēšanu. Tādējādi ir precizējamas arī citas Atlīdzības likuma normas, kurās ir ietverta atsauce uz Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, papildinot tās ar atsauci uz Atlīdzības likuma 14. panta 5.1 daļu.
Tāpat, ņemot vērā, ka regulējums par virsstundu darba apmaksu vai tā kompensēšanu ar apmaksātu atpūtas laiku amatpersonām (darbiniekiem) un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir ietverts Atlīdzības likuma 14. panta turpmākajās daļās, piemēram, šā panta septītajā, 7.1, astotajā, devītajā, kā arī desmitajā daļā, likumprojekts paredz precizēt Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, nosakot, ka amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, piemaksa par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai apmaksāts atpūtas laiks atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam tiek piešķirts, ievērojot Atlīdzības likuma 14. pantā noteikto.
Satversmes tiesa sprieduma 24.1. apakšpunktā norāda, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, atzīstama par spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra, jo likumdevējam ir nepieciešams laiks jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, kas citstarp var prasīt dienesta amatpersonām noteiktās darba samaksas sistēmas pārskatīšanu kopumā. Līdz ar to ir paredzēts, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veic dienesta pienākumus valsts svētku dienās.
Ietekmes apraksts
Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras, lai nodrošinātu tām uzticēto nozīmīgo valsts funkciju īstenošanas nepārtrauktību, pildīs dienesta pienākumus valsts svētku dienās. Savukārt uz tām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras valsts svētku dienās nepilda dienesta pienākumus, likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējuma ir neitrāla ietekme.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
316 625
0
5 144 993
0
5 144 993
5 144 993
2.1. valsts pamatbudžets
0
316 625
0
5 144 993
0
5 144 993
5 144 993
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-316 625
0
-5 144 993
0
-5 144 993
-5 144 993
3.1. valsts pamatbudžets
0
-316 625
0
-5 144 993
0
-5 144 993
-5 144 993
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
316 625
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-5 144 993
-5 144 993
-5 144 993
5.1. valsts pamatbudžets
0
5 144 993
5 144 993
5 144 993
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvi nepieciešamais finansējums 2022.gadam, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksas par dienesta pienākumu pildīšanu valsts svētku dienā – 2022.gada 18. novembrī, ir 316 625 euro. Laikposmā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim ir 5 svētku dienas, tai skaitā 18. novembris un četras svētku dienas decembrī. Par decembra svētku dienām apmaksa tiek veikta nākamā gada janvārī.
2022.gada indikatīvi nepieciešamais finansējums sadalījumā pa iestādēm:
Iekšlietu ministrija - KOPĀ - 263 150 euro, tai skaitā:
Valsts policija, Valsts policijas koledža - 126 077 euro, tai skaitā EKK1000* - 112 472 euro; EKK2271** – 13 605 euro;
Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža - EKK1000* - 52 466 euro;
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža - EKK1000* - 84 607 euro;
Tieslietu ministrija (Ieslodzījuma vietu pārvalde) - EKK1000* - 53 475 euro.
Detalizētu indikatīvu aprēķinu, kas balstīts uz pieņēmumiem, skatīt anotācijas pielikumā.
Nepieciešamo finansējumu 2022.gadā atbilstoši tā faktiskajam apmēram plānots pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
2023.gadam un turpmākiem gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei būs nepieciešams finansējums piemaksām par dienesta pienākumu pildīšanu 15 valsts svētku dienās katru gadu.
2023.gadam un turpmākajiem gadiem indikatīvi nepieciešamais finansējums KOPĀ - 5 144 993 euro, tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/apakšprogrammām:
Iekšlietu ministrija KOPĀ - 4 276 050 euro:
06.01.00 “Valsts policijas darbība” – 2 048 683 euro, tai skaitā EKK1000* - 1 827 608 euro; EKK2271** –221 075 euro;
07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”- EKK 1000* - 1 374 819 euro;
10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - EKK1000* - 852 548 euro;
Tieslietu ministrija ( 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas”) - EKK1000* - 868 943 euro.
Detalizētu indikatīvu aprēķinu par nepieciešamo finansējumu 2023.gadam un turpmākiem gadiem skatīt anotācijas pielikumā.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksu par dienesta pienākumu pildīšanu valsts svētku dienās 2023. gadā un turpmākajos gados, izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem. Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu.
* EKK 1000 Atlīdzība
**EKK 2271 Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību
2022.gada indikatīvi nepieciešamais finansējums sadalījumā pa iestādēm:
Iekšlietu ministrija - KOPĀ - 263 150 euro, tai skaitā:
Valsts policija, Valsts policijas koledža - 126 077 euro, tai skaitā EKK1000* - 112 472 euro; EKK2271** – 13 605 euro;
Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža - EKK1000* - 52 466 euro;
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža - EKK1000* - 84 607 euro;
Tieslietu ministrija (Ieslodzījuma vietu pārvalde) - EKK1000* - 53 475 euro.
Detalizētu indikatīvu aprēķinu, kas balstīts uz pieņēmumiem, skatīt anotācijas pielikumā.
Nepieciešamo finansējumu 2022.gadā atbilstoši tā faktiskajam apmēram plānots pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
2023.gadam un turpmākiem gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei būs nepieciešams finansējums piemaksām par dienesta pienākumu pildīšanu 15 valsts svētku dienās katru gadu.
2023.gadam un turpmākajiem gadiem indikatīvi nepieciešamais finansējums KOPĀ - 5 144 993 euro, tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/apakšprogrammām:
Iekšlietu ministrija KOPĀ - 4 276 050 euro:
06.01.00 “Valsts policijas darbība” – 2 048 683 euro, tai skaitā EKK1000* - 1 827 608 euro; EKK2271** –221 075 euro;
07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”- EKK 1000* - 1 374 819 euro;
10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - EKK1000* - 852 548 euro;
Tieslietu ministrija ( 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas”) - EKK1000* - 868 943 euro.
Detalizētu indikatīvu aprēķinu par nepieciešamo finansējumu 2023.gadam un turpmākiem gadiem skatīt anotācijas pielikumā.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksu par dienesta pienākumu pildīšanu valsts svētku dienās 2023. gadā un turpmākajos gados, izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem. Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu.
* EKK 1000 Atlīdzība
**EKK 2271 Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksas par dienesta pienākumu pildīšanu valsts svētku dienā – 2022.gada 18. novembrī, attiecīgi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un līdz 2022. gada 10. decembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.
Ministru kabineta protokollēmuma projektā paredzēts arī, ka, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumā lietā Nr.2021-07-01 nospriesto attiecībā uz amatpersonām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, noteikt, ka Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde līdz 2022. gada 30. aprīlim aprēķina un izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no attiecīgajai amatpersonai noteiktās stundas algas likmes par darbu valsts svētku dienās, ņemot vērā Darba likuma 31.panta pirmā daļā noteikto laika posmu, kā arī pārrēķinātās darba samaksas daļas izmaksu: esošajām un atvaļinātajām Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām 2022. gadā attiecīgajām iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Kā arī minētajām iestādēm līdz 2022. gada 31. decembrim par šīm amatpersonām sagatavot un iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - attiecīgi precizētu izziņu par izdienas pensijas pieprasītāja atvaļināšanu no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē un darba samaksu par tām amatpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, Valsts ieņēmumu dienestā - attiecīgi precizētus ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī. Šādu amatpersonu skaits Valsts policijā ir 137, Valsts robežsardzē – 144, Valsts robežsardzes koledžā - 1, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 82, Ieslodzījuma vietu pārvaldē - 167. Esošajām un atvaļinātajām amatpersonām 2022. gadā izmaksājamā kopsumma par laikposmu no 2019. gada līdz 2021. gada 31.decembrim indikatīvi ir 756 571 euro, tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/apakšprogrammām:
Iekšlietu ministrija KOPĀ - 447 730 euro, tai skaitā:
06.01.00 “Valsts policijas darbība” – 175 296 euro;
07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība - 101 938 euro;
10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - 170 496 euro;
Tieslietu ministrija ( 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas”) - 308 841 euro.
Ministru kabineta protokollēmuma projektā paredzēts arī, ka, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumā lietā Nr.2021-07-01 nospriesto attiecībā uz amatpersonām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, noteikt, ka Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde līdz 2022. gada 30. aprīlim aprēķina un izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no attiecīgajai amatpersonai noteiktās stundas algas likmes par darbu valsts svētku dienās, ņemot vērā Darba likuma 31.panta pirmā daļā noteikto laika posmu, kā arī pārrēķinātās darba samaksas daļas izmaksu: esošajām un atvaļinātajām Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām 2022. gadā attiecīgajām iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Kā arī minētajām iestādēm līdz 2022. gada 31. decembrim par šīm amatpersonām sagatavot un iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - attiecīgi precizētu izziņu par izdienas pensijas pieprasītāja atvaļināšanu no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē un darba samaksu par tām amatpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, Valsts ieņēmumu dienestā - attiecīgi precizētus ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī. Šādu amatpersonu skaits Valsts policijā ir 137, Valsts robežsardzē – 144, Valsts robežsardzes koledžā - 1, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - 82, Ieslodzījuma vietu pārvaldē - 167. Esošajām un atvaļinātajām amatpersonām 2022. gadā izmaksājamā kopsumma par laikposmu no 2019. gada līdz 2021. gada 31.decembrim indikatīvi ir 756 571 euro, tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/apakšprogrammām:
Iekšlietu ministrija KOPĀ - 447 730 euro, tai skaitā:
06.01.00 “Valsts policijas darbība” – 175 296 euro;
07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība - 101 938 euro;
10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” - 170 496 euro;
Tieslietu ministrija ( 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas”) - 308 841 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Valsts policija, Valsts policijas koledža, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2022.gada 26.janvāra līdz 9.februārim tika organizēta publiskā apspriešana. Saņemta Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) 2022.gada 3. februāra vēstule Nr. 24/2022-N, kurā LIDA pauž atbalstu Likumprojekta virzībai un uzskata, ka Satversmes tiesas spriedumā nolemto nepieciešams īstenot pēc iespējas drīzāk.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts policijas koledža
- Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes koledža
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
- Iekšlietu ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Indikatīvie aprēķini par nepieciešamo finansējumu piemaksām par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās, euro