21-TA-1375: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr. 725 "Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Imigrācijas likuma 13. panta piektā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr. 725 “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai” (turpmāk - Noteikumu projekts) nepieciešami, lai noteiktu Latvijas vēstniecības Austrālijā un mainītu Latvijas vēstniecības Japānā teritoriālo kompetenci vīzu pieteikumu pieņemšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 725 "Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai" (turpmāk - Noteikumi) nosaka Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecība) teritoriālo kompetenci vienotās vīzas, vīzas ar ierobežotu derīguma termiņu, lidostas tranzītvīzas pieprasīšanai un ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai. Pārstāvniecību teritoriālā kompetence tiek nodalīta divos atsevišķos pielikumos, jo 2009. gada 13. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu neparedz pārstāvību ilgtermiņa vīzu izsniegšanā. Līdz ar to attiecībā uz ilgtermiņa vīzām ir atšķirīga teritoriālā pārstāvība.
Noteikumi uzliek par pienākumu vīzu pieprasītājiem vērsties tajā pārstāvniecībā, kuras kompetencē ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo vai likumīgi uzturas persona, neatkarīgi no pilsonības vai izcelsmes valsts.
Noteikumi uzliek par pienākumu vīzu pieprasītājiem vērsties tajā pārstāvniecībā, kuras kompetencē ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo vai likumīgi uzturas persona, neatkarīgi no pilsonības vai izcelsmes valsts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada 13. oktobrī Kanberā, Austrālijas Savienībā (turpmāk - Austrālijā) akreditējās pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks un darbu uzsākusi Latvijas Republikas vēstniecība Austrālijas Savienībā (turpmāk - vēstniecība). Vēstniecības atvēršana nodrošinās efektīvāku Latvijas interešu pārstāvību stratēģiski nozīmīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tā ir reģionālā vēstniecība ar sākotnēju akreditāciju Austrālijā un Jaunzēlandē.
Latvijas valstspiederīgajiem, kuri Austrālijā uzturas īslaicīgi un ir nonākuši ārkārtas situācijā (piemēram, zudis vienīgais ceļošanas dokuments, persona aizturēta vai kļuvusi par nozieguma upuri, u.c.), konsulārā palīdzība tiek sniegta sadarbībā ar Latvijas goda konsuliem Austrālijā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībām šajā valstī. Savukārt pilnvērtīga konsulāro pakalpojumu (vīzu pieteikumu pieņemšana, pasu un eID noformēšana, izziņu izsniegšana, u.c.) sniegšana vēstniecībā tiks uzsākta, tiklīdz tas būs tehniski iespējams. Pašlaik Latvijas valstspiederīgie vēstniecībā var saņemt tikai atsevišķus konsulāros pakalpojumus. Joprojām konsulāros pakalpojumus var saņemt ar Latvijas goda konsulu Austrālijā starpniecību, jebkurā citā Latvijas pārstāvniecībā vai attālināti kā e-pakalpojumus.
Lai ieceļotu Latvijā, vienotās vīzas (Šengenas vīzas), vīzas ar ierobežotu derīguma termiņu un lidostas tranzītvīzas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti Austrālijā pastāvīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem ir jāiesniedz Austrijas Republikas vēstniecībā, pamatojoties uz vīzu pārstāvības līgumu. Savukārt ilgtermiņa vīzu pieteikumi ieceļošanai Latvijā, pamatojoties uz Noteikumos noteikto teritoriālo kompetenci jāiesniedz Latvijas vēstniecībā Japānā. Lai varētu uzsākt visu kategoriju vīzu pieteikumu pieņemšanu vēstniecībā, nepieciešams noteikt vēstniecības teritoriālo kompetenci vīzu pieteikumu pieņemšanā, veicot attiecīgus grozījumus Noteikumos.
Latvijas valstspiederīgajiem, kuri Austrālijā uzturas īslaicīgi un ir nonākuši ārkārtas situācijā (piemēram, zudis vienīgais ceļošanas dokuments, persona aizturēta vai kļuvusi par nozieguma upuri, u.c.), konsulārā palīdzība tiek sniegta sadarbībā ar Latvijas goda konsuliem Austrālijā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībām šajā valstī. Savukārt pilnvērtīga konsulāro pakalpojumu (vīzu pieteikumu pieņemšana, pasu un eID noformēšana, izziņu izsniegšana, u.c.) sniegšana vēstniecībā tiks uzsākta, tiklīdz tas būs tehniski iespējams. Pašlaik Latvijas valstspiederīgie vēstniecībā var saņemt tikai atsevišķus konsulāros pakalpojumus. Joprojām konsulāros pakalpojumus var saņemt ar Latvijas goda konsulu Austrālijā starpniecību, jebkurā citā Latvijas pārstāvniecībā vai attālināti kā e-pakalpojumus.
Lai ieceļotu Latvijā, vienotās vīzas (Šengenas vīzas), vīzas ar ierobežotu derīguma termiņu un lidostas tranzītvīzas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti Austrālijā pastāvīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem ir jāiesniedz Austrijas Republikas vēstniecībā, pamatojoties uz vīzu pārstāvības līgumu. Savukārt ilgtermiņa vīzu pieteikumi ieceļošanai Latvijā, pamatojoties uz Noteikumos noteikto teritoriālo kompetenci jāiesniedz Latvijas vēstniecībā Japānā. Lai varētu uzsākt visu kategoriju vīzu pieteikumu pieņemšanu vēstniecībā, nepieciešams noteikt vēstniecības teritoriālo kompetenci vīzu pieteikumu pieņemšanā, veicot attiecīgus grozījumus Noteikumos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2. punkta 1. un 2. pielikumā tiks noteikta vēstniecības teritoriālā kompetence visu kategoriju vīzu pieteikumu pieņemšanā. Ņemot vērā ģeogrāfisko valstu izvietojumu, kā arī praktiskus sadarbības apsvērumus, vienlaikus ar Noteikumu projektu tiks mainīta Latvijas vēstniecības Japānā teritoriālā kompetence un vairākas tās teritoriālajā kompetencē esošas valstis tiks iekļautas vēstniecības teritoriālajā kompetencē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visiem ārzemniekiem, kuri iesniedz dokumentus pārstāvniecībās vīzas saņemšanai.
Noteikumu projekts ietekmē arī fiziskās un juridiskās personas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgas ielūgt ārzemnieku.
Noteikumu projekts ietekmē arī fiziskās un juridiskās personas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgas ielūgt ārzemnieku.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē arī fiziskās un juridiskās personas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgas ielūgt ārzemnieku.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.mfa.gov.lv/lv/sabiedriska-apspriesanas-attieciba-uz-tiesibu-aktu-izmainam
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi