Anotācija

Esošajā regulējumā ir nepieciešams precizēt spēkā esošos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normatīvus, nav pietiekami precīzi noteikts bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles tiesiskais pamats, kā arī atsevišķos procesos institūciju kompetence pārklājas.
Kontroles institūcijas apstiprināšanas kārtībā iztrūkst vienotas un skaidras sistēmas, kādā pretendenti var iegūt kontroles institūcijas statusu.
Nav vienotu, caurskatāmu kritēriju sertifikācijas maksas noteikšanai. 
Uzraudzības kārtība nebija pietiekami sistematizēta un nebija noteikti ziņošanas pienākumi, kas rada risku par vāju kvalitātes kontroli. 
Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību ir nepieciešamība izstrādāt noteikumus, kuri atbilst šodienas patērētāju prasībām un garantē pietiekamu skaidrību noteikumu īstenošanā iesaistījām institūcijām.

Lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un izpildītu Latvijas kā ES dalībvalsts saistības, kas izriet no regulām, ir sagatavots jauns noteikumu projekts, kas aizstās līdzšinējo regulējumu.
1.nodaļa (1. punkts) Vispārīgais jautājums nosaka: piemērojamās ES normas un noteikumu projekta tvērumu. 
2.nodaļa (2.-8. punkts) Kontroles institūcijas izvērtēšanas un uzraudzības kārtība nosaka deleģējuma līguma slēgšanu ar kontroles institūciju, kuru kompetences ietvaros īsteno Pārtikas un veterinārais dienests balstoties uz nacionālās akreditācijas institūcijas izsniegto akreditācijas apliecinājumu un novērtējuma ziņojumu. Nosakot tiesības Pārtikas un veterinārajam dienestam izvērtēt atbilstību regulas 2017/625 5.un 29. pantā un regulas 2018/848  40. pantā noteiktajam un deleģēt oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu privāto tiesību juridiskajai personai (kontroles institūcijai), kurai ir atbilstoša personāla kompetence un resursi sertifikācijas procesa nodrošināšanai. Noteikumu projekts nosaka tiesības Pārtikas un veterinārajam dienestam īstenot kontroles institūcijas izvērtēšanas procedūru un deleģējuma līguma noslēgšanu, kas nav ilgāks par septiņiem gadiem ar izvērtēto institūciju.
Noteikumu projekts nosaka kontroles institūcijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrāža noteikšanas principu, apstiprināšanas un piemērošanas kārtību, lai nodrošinātu caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu brīvā tirgus pakalpojuma cenu. Tiek noteikta cenrāža apstiprināšanas un iesniegšanas kārtība Pārtikas un veterinārājā dienestā. Kontroles institūcijas cenrādi izstrādā, pamatojoties uz ekonomisko aprēķinu un izdevumu klasifikāciju, nodrošinot, ka pakalpojuma maksa nepārsniedz ar tā nodrošināšanu saistītās izmaksas. Kontroles institūcija cenrādī var paredzēt atvieglojumu piemērošanu.
Kontroles institūcijas pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, nepiemēro Pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteikto.
Kontroles institūcijai ir pienākums nodrošināt, ka cenrādis ir publiski pieejams institūcijas oficiālajā tīmekļvietnē. 
Atbilstoši regulas 2018/848 noteiktajam kontroles institūcijas darbību trešajās valstīs izvērtēšanu īsteno nacionālā akreditācijas institūcija, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, kas nav šo noteikumu tvērumā. 

Kārtība, kādā Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroles institūciju uzraudzību noteikumu projekts nosaka, bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un marķēšanu regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests un kontroles institūcijas. Valsts institūcijas un kontroles institūcijas nodrošina ES tieši piemērojamajos tiesību aktos noteiktās informācijas savstarpējo apmaiņu, kā arī informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai. 
Nodaļā tiek noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta un kontroles institūciju sadarbība, informācijas aprite un atbildība par neatbilstību novēršanu.
Tiek paredzēts, kontroles institūciju uzraudzības pasākumu īstenošanu veic Pārtikas un veterinārais dienests. 
Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas veikto procesu pārraudzību un katru gadu, pamatojoties uz riska novērtējumu, pārbauda līdz pieciem procentiem kontrolei pakļauto operatoru.
Ja tiek konstatētas neatbilstības, Pārtikas un veterinārais dienests divu darbdienu laikā informē kontroles institūciju, kura desmit darbdienu laikā sniedz atbildi par veiktajiem pasākumiem neatbilstību novēršanai.
Pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta deleģējumu kontroles institūcijai ir tiesības veikt operatoru plānveida un ārpuskārtas pārbaudes, pieprasīt uzrādīt dokumentus, ņemt paraugus testēšanai, noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī uzlikt pienākumu novērst neatbilstības.
Kontroles institūcijas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neparedz tā darbības apturēšanu.
Deleģētās kontroles institūcijas amatpersonas, kas izdod administratīvos aktus, ir uzskatāmas par  valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Vienlaikus, kontroles institūcijas amatpersonām savā darbībā, deleģēto funkciju jomā, ir jāievēro likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie valsts amatpersonu uzvedības (ētikas) noteikumi. Kontroles institūcijas amatpersonas deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus veic objektīvi un neiesaistoties interešu konfliktos, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti. Kontroles institūcijas amatpersonām saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nav pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, bet ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par savu statusu. Lai nodrošinātu minētā amatpersonas statusa paziņošanu, kontroles institūcija sagatavo to amatpersonu sarakstu, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un to iesniedz Zemkopības ministrijai, kas nodrošina tā tālāku iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Kontroles institūcija nodrošina aktuālās informācijas savlaicīgu nodošanu Zemkopības ministrijai.
Sertifikācija tiek veikta atbilstoši regulas 2018/848 noteiktajam, papildus sabiedriskajā ēdināšanā, mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanā.

3.nodaļa (9. - 37. punkts) Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu un apliecinājumu izsniegšanas un anulēšana kārtība 
Noteikumu projekts paredz izveidot efektīvu, digitāli integrētu un caurskatāmu bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un sertifikācijas sistēmu Latvijā. Mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju operatoru sertifikācijai un kontrolei, samazināt administratīvo slogu, veicināt digitālu datu apriti starp institūcijām un stiprināt uzticību bioloģiskajai ražošanai, saskaņā ar ES tiesību aktu prasībām.
Nodaļa nosaka kārtību, kādā operatori tiek iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, kontroles institūcijas nomaiņu un bioloģiskās sertifikācijas pārtraukšanu, kā tiek izsniegti un anulēti atbilstības sertifikāti, kā arī, kā tiek organizēta datu aprite starp operatoriem, kontroles institūcijām, Lauku atbalsta dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu.
Nosacījumu mērķis ir nodrošināt vienotu un digitāli integrētu bioloģiskās ražošanas uzraudzības sistēmu, kas atbilst  regulai 2018/848, Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) ​2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus un citām saistītajām normām (turpmāk - regula 2021/1165).
Noteikumu projekts nosaka, ka operators, kas vēlas uzsākt darbību bioloģiskajā lauksaimniecībā (ražošana, pārstrāde, eksports, imports, izplatīšana, laišana tirgū u.c.), iesniedz iesniegumu kādā no apstiprinātajām kontroles institūcijām.
Apliecinājumu par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām var saņemt arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, atkarībā no bioloģisko produktu īpatsvara, nodrošinot vismaz 30 procentus no iepirktā apjoma mēnesī un mēslošanas līdzekļu, substrātu ražotāji, ja izejvielas iegūst savā bioloģiski sertificētā saimniecībā vai mēslošanas līdzeklis vai substrāts ir reģistrēts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā. 
Kontroles institūcija izvērtē pieteikumu, veic pārbaudes un pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu, atteikumu vai anulēšanu.
Sertifikāts apliecina operatora darbības atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām un satur būtiskus datus par operatoru un kontroles institūciju.
Apliecinājumu vai sertifikātu neizsniedz operatoram, ja tam sertifikāts vai apliecinājums anulēts pēdējo divu gadu laikā. Ierobežojums attiecināms uz juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem, valdes un padomes locekļiem, kā arī personām, kurām ir tieša vai netieša ietekme uzņēmumā. Ierobežojums piemērojams arī juridiskajām personām, kurās šīm personām ir īpašumtiesības vai vadības amati vai dalībnieks vai pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziska persona, kurai, esot individuālā komersanta vai komersanta dalībnieka statusā, anulēts apliecinājums vai sertifikāts pēdējo divu gadu laikā, tostarp arī ar laulāto vai radinieku, kur faktiski konstatējama kopīga saimnieciskā darbība. Kontroles institūcija, izskatot sertifikāta vai apliecinājuma piešķiršanu, vērtē, vai jaunizveidotais uzņēmums ir saistīts ar uzņēmumu, kura sertifikācija iepriekš anulēta. Saistība tiek konstatēta, ja ir vienādi īpašnieki, valdes locekļi vai patiesie labuma guvēji, ja būtiski pārklājas darbinieki, infrastruktūra vai piegādātāji, vai ja konstatējama faktiskās darbības pēctecība.
Kontroles institūcija veic operatoru iekļaušanu, reģistrāciju un sertifikātu noformēšanu elektroniski TRACES sistēmā. Apliecinājuma izsniegšanas gadījuma kontroles institūcija informāciju par izsniegto sertifikātu nosūta Lauku atbalsta dienestam reģistrēšanai operatoru reģistrā.
Tiek noteikts Lauku atbalsta dienestam pienākums uzturēt operatoru reģistru un šo datu apmaiņu ar kontroles institūcijām. 
Augu maiņa un seka
Operatoriem atbilstoši regulas 2018/848 II pielikuma I. daļas 1.9 apakšpunktā minētajam nosacījumam par augu maiņu un seku, kā arī par augsnes auglības un bioloģiskās aktivitātes uzturēšanu un palielināšanu, jānodrošina, ka vismaz 20 % aramzemes tiek apsēta ar tauriņziežiem, tiek ievērota kultūraugu maiņa (graudaugi – ne ilgāk kā trīs gadus, vienas sugas – līdz diviem gadiem, krustzieži – reizi četros gados), kā arī kartupeļi, pākšaugi un vienas dzimtas dārzeņi vienā vietā audzēti ne ilgāk kā divus gadus pēc kārtas.
Augļu un ogulāju stādījumi tiek veidoti un uzturēti optimālā biezībā, nodrošinot regulāru kopšanu, mulčēšanu, zālāju pļaušanu vai noganīšanu, bojāto augu daļu izņemšanu un utilizēšanu. Nodrošinot kultūraugu stādīšanu un izsējas optimālo biezību atbilstoši no izvēlētās šķirnes īpašībām, audzēšanas veida, kā arī saimniecībā izmantotās kopšanas tehnikas, noteiktās normas tiek publicētas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.
Lauka vēsture
Lai nodrošinātu regulas 2018/848 un saistīto tiesību aktu prasību ievērošanu, operators uztur lauka vēsturi – Lauku saimniecību pārvaldības sistēmā vai citā elektroniskā uzskaites sistēmā.
Lauka vēsturē tiek uzskaitīta pamatinformācija par katru lauku vismaz šādā apjomā: tā nosaukums un platība, audzētā kultūrauga suga, šķirne, galvenie veiktie agrotehniskie pasākumi, izmantotie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, ražas novākšanas datumi un apjomi.
Lauka vēsture uzrādāma kontroles institūcijai pēc pieprasījuma.
Saimniecības ražošanas resursu uzskaite
Atbilstoši regulas 2018/848 39. pantam operators katru gadu sagatavo aktuālu saimniecības ražošanas resursu uzskaiti, izmantojot Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē publicēto veidlapu. Uzskaitē ietverot būtiskos un aktuālos datus atbilstoši darbības veidam. Katru gadu operators iesniedz vai uzrāda šo uzskaiti kontroles institūcijai pēc pieprasījuma.
Dalītās ražošanas gadījumā operators iesniedz bioloģiskās un konvencionālās ražošanas nodalīšanas aprakstu.

Noteikumu projekts paredz iespēju operatoriem izmantot elektronisko Lauku saimniecību pārvaldības sistēmu ražošanas resursu uzskaites, pārskata sagatavošanai, kā arī iespēju sistēmā sagatavot lauka vēsturi. 
Lauku saimniecību pārvaldības sistēma veicina efektivitāti operatoriem un kontroles institūcijām veicot nepieciešamās darbības e-vidē, izgūstot nepieciešamo informāciju elektroniski. Sistēmas uzturētājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", nodrošinot bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas sistēmā iesaistītajiem bezmaksas sistēmas lietošanu un bezmaksas konsultatīvo atbalstu.

Minimālo ieņēmumu prasība bioloģiskās lauksaimniecības operatoriem
Operators, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, primāro produktu ražošanu vai savvaļas augu vākšanu, nodrošina vismaz 200 euro ieņēmumus no katra deklarētā hektāra. Ieņēmumos neietilpst saražoto preču krājumi un saņemtie atbalsta maksājumi.
Katru gadu kontroles institūcijā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta deklarācija vai uzņēmuma pārskats, kas apliecina ieņēmumu apjomu. Ja minimālais līmenis nav sasniegts, institūcija izvērtē datus par iepriekšējo gadu.
Prasība neattiecas uz:
atmatu, papuvi, zaļmēslojuma augu papuvi;
jauniem ilggadīgajiem stādījumiem (līdz 4 gadiem);
jaunreģistrētiem uzņēmumiem (pēdējo 2 gadu laikā);
gadījumiem, kad ražošanu ietekmējuši nepārvarami apstākļi;
zālājiem, kas pirmajos 3 gados tiek izmantoti gaļas liellopu, aitu vai kazu audzēšanai;
ES nozīmes zālāju biotopiem, kas pieteikti atbalsta pasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.
Norāžu "bio" un "eko" izmantošanas nosacījumi
Saskaņā ar regulas 2018/848 30. pantu norādes “bioloģisks”, “bio” un “eko” drīkst lietot:
uzņēmuma vai tirdzniecības vietas nosaukumā, ja operators ražo un realizē tikai bioloģiskos produktus;
mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumā, ja operators saņēmis atbilstības apliecinājumu;
reklāmā un informatīvajos materiālos, ja operatoram ir izsniegts atbilstības apliecinājums.
Operators nodrošina, ka bioloģiskie produkti tiek uzglabāti un apstrādāti atsevišķi no nebioloģiskajiem produktiem, un ēdienu gatavošanā netiek vienlaikus izmantotas bioloģiskās un tādas pašas nebioloģiskās izejvielas.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi par izmaiņām ražošanā vai neatbilstībām kritērijos informē kontroles institūciju līdz mēneša 20. datumam par iepriekšējo periodu.
Operatoru pārskatu un ražošanas uzraudzības prasības
Ik gadu līdz 1. februārim operators iesniedz pārskatu par bioloģisko saimniecību, norādot iepriekšējā gadā saražotās, izlietotās un atlikušās produkcijas veidu un apjomu, tostarp, par saražotajiem un realizētajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.
Operators nodrošina mēslošanas līdzekļu izsekojamību visos ražošanas un tirdzniecības posmos, saskaņo marķējuma atbilstību ar kontroles institūciju un sedz izmaksas par laboratoriskiem izmeklējumiem un kontroles darbībām, ja tās veiktas ārpus oficiālajām pārbaudēm.
Ražošanas procesa nodrošināšanai, ja operators vēlas pievienot jaunas vielas, produktus vai pārstrādes paņēmienus bioloģiskajā ražošanā, tas iesniedz pieteikumu Pārtikas un veterinārajā dienestā pamatojošu dokumentāciju. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē iesniegumu un lemj par to virzīšanu izskatīšanai Eiropas Komisijā.
Operators nodrošina, ka vismaz 10 % no apsētās aramzemes platības (graudaugi, pākšaugi, kartupeļi, zālāji) piecu gadu periodā tiek apstrādāti izmantojot sertificētu bioloģisko sēklu.

4.nodaļa ( 38.- 56. punkts) Pārejas perioda noteikšanas un atļauju izsniegšanas kārtība
Noteikumu projekts paredz vienkāršotāku pieeju, lai saīsinātu vai pārskatītu pārejas periodu zemes gabalam, paredzot, ka operators iesniedz kontroles institūcijai iesniegumu, pievienojot pamatojumu, informāciju par zemes gabalu (identifikāciju, atrašanās vietu kartē, platību, lietošanas tiesības) un lauka vēsturi par pēdējiem trīs gadiem.
Kontroles institūcija 20 darbdienu laikā izvērtē iesniegtos dokumentus, veic riska analīzi un pārbauda informāciju Lauku atbalsta dienestā un Valsts augu aizsardzības dienestā par attiecīgo zemes gabalu. Kontroles institūcija, ja nepieciešams pieprasa papildu dokumentus un veic saimniecības pārbaudi un sagatavo paziņojumu.
Kontroles institūcija pieņem lēmumu par pārejas perioda saīsināšanu vai noraidīšanu un informē operatoru.
Ja zeme apstrādāta ar bioloģiskā lauksaimniecībā neatļautiem līdzekļiem obligātu kaitīgo organismu apkarošanas vai zinātnisku testu dēļ, operators iesniedz iesniegumu pievienojot Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu. Kontroles institūcija izvērtē šo informāciju un nosaka pārejas perioda pagarinājumu vai atjaunošanu, par to informējot  Pārtikas un veterināro dienestu, kurš savukārt informē Eiropas Komisiju.
Katastrofas gadījumā operators var lūgt atļauju piemērot atkāpi, norādot atkāpes raksturu, periodu un pamatojumu. Kontroles institūcija pārbauda saimniecību un nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam informāciju par atļaujas izsniegšanu.
Pārtikas un veterinārais dienests 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu un informē operatoru un Eiropas Komisiju.
Operators, kurš vēlas izmantot konvencionālās pārtikas sastāvdaļas bioloģiskās produkcijas pārstrādē, iesniedz iesniegumu ar pamatojumu Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai.
Ja bioloģiskās sastāvdaļas nav pieejamas, operators var atkārtoti lūgt atļauju izmantot nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas.
Lai veiktu dzīvnieku astu amputāciju, knābju apgriešanu vai ragu noņemšanu, operators iesniedz iesniegumu ar pamatojumu un veterinārā ārsta atzinumu kontroles institūcijā. Kontroles institūcija 10 darbdienu laikā izvērtē un izsniedz atļauju uz līdz pieciem gadiem, paredzot ikgadēju nepieciešamības izvērtēšanu.
Nacionālās atkāpes Kontroles institūcija individuāli izvērtē industrializētas lauksaimniecības izcelsmes mēslošanas līdzekļu izmantošanu atbilstoši regulas 2021/1165 II pielikumam, ņemot vērā gan dzīvnieku piekļuvi ganībām, gan barības, antibiotiku un veterināro zāļu lietojumu, izslaukumu un citus riska faktorus.
Par šādiem mēslošanas līdzekļiem uzskatāmi, kas iegūti saimniecībās, kurās:
– atgremotājiem nav nodrošinātas ganības;
– vienā novietnē ir vairāk nekā 500 liellopu, 100 sivēnmātes vai 1000 nobarojamas cūkas;
– putni tiek turēti sprostos.
Atgremotājiem atļauts papildus dot sintētiskos A, D un E vitamīnus, kas ir identiski no lauksaimniecības produktiem iegūtiem vitamīniem, saskaņā ar regulas 2021/1165 III pielikuma B daļas (3) punkta “a” apakšpunktu.
5. nodaļa ( 57. - 61. punkts) Produktu marķēšana nosaka, operatora tiesības marķēt bioloģiskās lauksaimniecības produktus saskaņā ar regulas 2018/848 prasībām, marķējumā norādot kontroles institūcijas piešķirto koda numuru. Pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā ar zvaigznīti atzīmē bioloģiskās sastāvdaļas un norāda to kopējo īpatsvaru. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu neizmanto operatori, kas noteikti šo noteikumu 9.3. apakšpunktā un 10. punktā. Ja operators marķē mēslošanas līdzekli vai substrātu ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”, marķējumā jānorāda arī kontroles institūcijas koda numurs. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji drīkst norādīt bioloģiskās ražošanas metodi ēdienu porcijām vai to sastāvdaļām, ja izmantotās izejvielas atbilst regulas 2018/848 prasībām.
6.nodaļa ( 62. - 69. punkts) Bioloģiskās lauksaimniecības augu reproduktīvā materiāla iekļaušana Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā 
Valsts augu aizsardzības dienests uztur Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā iekļauj un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības augu reproduktīvo materiālu, tā pieejamību, piegādes teritoriju, sagatavotāju un citu regulā 2018/848 noteikto informāciju, nodrošina datu aktualizēšanu un uzraudzību. Lai informāciju par pieejamo un sagatavošanā esošo reproduktīvo materiālu iekļautu sistēmā, operators vai izplatītājs ne vēlāk kā šo noteikumu minētajos termiņos iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam iesniegumu. Dienests informē operatoru, ja tiek konstatētas neatbilstība.
7.nodaļa ( 70. - 76. punkts) Atļaujas piešķiršanas kārtība nebioloģiskā reproduktīvā materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā Valsts augu aizsardzības dienests uztur informāciju par sugām, kurām piešķirtas vispārējās atļaujas nebioloģiska reproduktīvā materiāla izmantošanai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1794, un izdod individuālās atļaujas nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanai saskaņā ar regulas 2018/848 II pielikuma I daļas 1.8.5. apakšpunktu. Operators iesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestam, norādot nepieciešamo informāciju par sevi, sugu, šķirni, materiāla daudzumu un pamatojumu atļaujas nepieciešamībai. Valsts augu aizsardzības dienests izvērtē iesniegumu un 20 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu. Operators uzskaita izmantoto vispārējās atļaujas reproduktīvo materiāla apjomu un sniedz par to informāciju Valsts augu aizsardzības dienestam, kas apkopoto informāciju par iepriekšējā gada izmantojumu līdz 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā.
8.nodaļa ( 77. - 86.punkts) Atļaujas saņemšana nebioloģiski audzētu dzīvnieku iegādei
Atbilstoši regulā 2018/848 noteiktajam Lauku atbalsta dienests izveido un uztur bioloģiski audzēto lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, kā arī mājputnu mazuļu tirdzniecības portālu, kurā operators var ievadīt un saņemt informāciju par tirdzniecībā pieejamiem dzīvniekiem. Dienests nodrošina datu glabāšanu, aktualizēšanu un neatbilstību novēršanu, kā arī līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā apkopoto informāciju par iepriekšējā gadā portālā reģistrētajiem darījumiem. Ja portālā nav pieejami operatora prasībām atbilstoši dzīvnieki, operators var iesniegt iesniegumu kontroles institūcijā nebioloģisku dzīvnieku iegādes atļaujas saņemšanai. Kontroles institūcija izvērtē iesniegumu un pieprasīto informāciju nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Operatoram tirdzniecības portāla izmantošana ir bezmaksas.
9.nodaļa ( 87. - 90. punkts) Bioloģisko olbaltumvielu saturošas barības pieejamība un atkāpes tās izmantošanai
Operators, kas ražo vai izplata bioloģisku olbaltumvielu saturošu barību, Lauku atbalsta dienestam iesniedz informāciju, sertifikātu un piedāvāto barību, tostarp galvenajām bioloģiskajām sastāvdaļām un to daudzumu. Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegto informāciju, trīs darbdienu laikā to publicē savā tīmekļvietnē un līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijai apkopotos datus par pieejamo bioloģisko olbaltumvielu barību. Ja operators vēlas saņemt atļauju izmantot nebioloģisku olbaltumvielu saturošu barību, tas iesniedz kontroles institūcijā iesniegumu ar pamatojumu, dzīvnieku sugu, skaitu un barības daudzumu. Kontroles institūcija pārbauda informāciju, nepieciešamības gadījumā veic kontroli saimniecībā un iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā priekšlikumu atļaujas izsniegšanai vai atteikumam, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu un informē operatoru.
10.nodaļa ( 91. - 102. punkts) Sadarbība starp iestādēm tiek noteiktas tiesības un pienākumi iestādēm, kas veicami bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sistēmas nodrošināšanai.
Kontroles institūcija sniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā informāciju par anulētajiem sertifikātiem, kontrolēto operatoru un platību datiem, izmaiņām struktūrā un procedūrās, kā arī par bioloģiskās barības ražošanu, un Valsts augu aizsardzības dienestam – par izsniegtajiem apliecinājumiem, neatbilstībām un reproduktīvā materiāla atbilstību. Kontroles institūcija pēc Zemkopības ministrijas vai Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz papildu statistisko informāciju. Kā arī ievada datus Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmā.
Lauku atbalsta dienests nodrošina datu apmaiņu un autorizētu piekļuvi nepieciešamo funkciju veikšanai: Pārtikas un veterinārajam dienestam,  Valsts augu aizsardzības dienestam, Centrālajai statistikas pārvaldei un kontroles institūcijām.
Centrālā statistikas pārvalde ik gadu iesniedz Eiropas Komisijai bioloģiskās lauksaimniecības statistikas kopsavilkumu.
Valsts augu aizsardzības dienests informē Eiropas Komisiju par heterogēnajiem materiāliem, kurus tā atzinusi. Nodrošina kontroles institūcijām piekļuvi lauka vēsturei Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā.
Elektroniskās saimniecību pārvaldības sistēmas pārzinis nodrošina datu pārnesi uz Lauku atbalsta dienesta sistēmu un nodrošina piekļuvi kontroles institūcijām saimniecību uzskaites informācijai.

Veselības inspekcija organizē regulas 2018/848 I pielikumā minēto produktu: dabīgo sveķu, bišu vaska, ēterisko eļļu un uz augu bāzes izgatavotu produktu uzraudzību un kontroli izplatīšanas vietās, ja šie produkti tiek laisti tirgū kā ķīmiskie maisījumi, kas nav klasificējami kā zāles, pārtika vai uztura bagātinātāji un ir marķēti kā ekoloģiski vai bioloģiski.

11.nodaļa ( 103. - 111. punkts)  Kārtība, kādā kompetentās iestādes, kontroles institūcijas un operatori rīkojas neatbilstības gadījumā nosaka, kontroles institūcija, izvērtējot operatoru darbību saskaņā ar regulas 2018/848 41. panta 4. punktu, konstatējot neatbilstību bioloģiskās ražošanas vai marķēšanas prasībām, pieņem lēmumu atbilstoši šo noteikumu pielikumā neatbilstību gadījumos veicamo pasākumu katalogā noteiktajam. Ja konstatēta būtiska vai kritiska neatbilstība un nepieciešama papildu fiziskā pārbaude, izdevumus sedz operators. Kontroles institūcija nosaka neatbilstību novēršanas termiņus, atkārtotu neatbilstību gadījumā pieņem attiecīgus pasākumus, bet, ja konstatē vairāk nekā piecas būtiskas neatbilstības vai apzinātu pārkāpumu, ir tiesīga anulēt sertifikātu vai apliecinājumu. Par konstatētajām neatbilstībām, neatbilstošiem produktiem un pieņemtajiem lēmumiem kontroles institūcija divu darbdienu laikā informē Pārtikas un veterināro dienestu un, ja nepieciešams, citas iesaistītās kontroles institūcijas.
Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības neatbilstības gadījumā pieņemt lēmumu par attiecīgās kontroles institūcijas deleģēšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanu un operatoriem izsniegto sertifikātu derīgumu.
12.nodaļa ( 112. - 116. punkts) Noslēguma jautājumi no 2027. gada 1. jūlija nebioloģisko lauksaimniecības dzīvnieku ievešanas atļauju izskatīšana un ar to saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Lauku atbalsta dienesta Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmā, nodrošinot autorizētu piekļuvi kontroles institūcijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Līdz 2028. gada 31. decembrim operatori šo noteikumu 23. un 31. punktā minēto informāciju iesniedz kontroles institūcijā vai ievada Saimniecību pārvaldības sistēmā. No 2029. gada 1. janvāra Saimniecību pārvaldības sistēmā.
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.  485. “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības kārtība” noteiktās kontroles institūcijas oficiālo kontroļu funkciju pilda ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.oktobrim.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības kārtība”.
Pielikums Neatbilstību gadījumos veicamo pasākumu katalogs nosaka kontroles institūcijai tiesības neatbilstību gadījumā uzlikt par pienākumu operatoram veikt neatbilstību novēršanas pasākumu katalogā noteiktās darbības.