Anotācija (ex-ante)

1) Izveidot jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - aizsargājamo ainavu apvidu (turpmāk - ainavu apvidus) īpaši aizsargājamās sikspārņu sugas - Eiropas platauša Barbastella barbastellus (turpmāk - platausis) dzīvotņu aizsardzībai.
2) Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un pieejamos aktuālākos kartogrāfiskos datus, aktualizēt visu esošo ainavu apvidus ietverošo administratīvo teritoriju sarakstu, kā arī ainavu apvidus robežu kartes (shēmas).

Vispārējā kārtība

1) Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamas sikspārņu sugai - Eiropas platausim Barbastella barbastellus (turpmāk - platausis) (to dzīvotnēm) nav nodrošināts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) 3. panta 1. punkts paredz izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti iepriekšminētā panta 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar Biotopu direktīvas 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts paredz, ka, pamatojoties uz Biotopu direktīvas III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
Kopienā nozīmīga teritorija atbilstoši Biotopu direktīvas 1. panta k) punktam ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē Biotopu direktīvas II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt Biotopu direktīvas 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.

Latvijas Republikas teritorija ietilpst boreālajā bioģeogrāfiskajā reģionā.

Biotopu direktīvas II pielikumā (Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru aizsargāšanai ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) iekļauta sikspārņu suga - platausis.
Platausis iekļauts arī Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 1.10. apakšpunktā arī kā Latvijas īpaši aizsargājamā suga, uz kuru attiecināmas Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijām Hab.97/2, rev.4 Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtējumā tiek piemērots 20%-60% princips, kas noteic, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.

Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīja, ka Latvijas Republikas Komisijai nosūtītais Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksts ir nepietiekams (tai skaitā, arī attiecībā uz platausi), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā, un tādējādi nav izpildījusi Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus.

Ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 11. maija rīkojumu Nr. 1-2/73 apstiprināts sugas aizsardzības plāns "Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) (Schreber, 1774) aizsardzības plāns" (turpmāk – sugas plāns) laikposmam no 2021. gada līdz 2031. gadam [1].
Sugas plānā norādīts, ka platausis ir Latvijā reti sastopama un nevienmērīgi izplatīta, Latvijā ziemojoša sikspārņu suga, kura šeit atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā.
Platausis visvairāk saistīts ar mežu vai parku biotopiem:
 - platauša zināmās vasaras mītnes atrodas kokos aiz atlupušas mizas vai, retāk, plaisās; suga var izmantot arī paslēptuves ēkās. Latvijā kokos atrastās mītnes lielākoties atradās vidēja vecuma vai vecākos (70+ gadi) saimnieciskajos, lielākoties susinātos priežu-egļu mežos, kuros lielākā skaitā bija atrodamas nokaltušas priedes ar dakstiņa veidā atkārušos mizu;
- atbilstoši veiktajām izpētēm, platausis regulāri ziemo 5-6 šobrīd zināmajās ziemošanas mītnēs. Visi kopš 1997. gada atrastie ziemojošie platauši Latvijā atrasti pagrabu tipa mītnēs, lielākoties vecos, lielos un pamestos pagrabos zem vai pie muižām, agrākajās pienotavās, dzirnavās un tamlīdzīgās ēkās. No 22 pēdējo 20 gadu laikā apzinātajiem pagrabiem, kuros šī suga vismaz reizi ir ziemojusi, pieci pagrabi vairs neeksistē kā sikspārņiem izmantojamas ziemošanas mītnes pārbūves vai sabrukšanas dēļ;
- sugas plānā norādīts, ka pēc literatūrā pieejamās informācijas (jo trūkst datu par biotopiem, kurus šī suga izmanto vasaras pirmajā pusē) būtiskākie barošanās biotopi ir platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži.

Latvijas populācijas lielums precīzi nav zināms, eksperta vērtējumā aptuveni 200-500 indivīdi. Vairums līdz šim konstatēto sugas atradņu atrodas ārpus šobrīd esošā Natura 2000 teritoriju tīkla.

Pamatojoties uz dažādiem iepriekš un sugas plāna izstrādes laikā veiktiem pētījumiem, secināts, ka Kokneses-Pļaviņu apkārtnē ir vismaz viena lokāla Eiropas platauša populācija.

Kā galvenais platauša apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušana, kā arī ziemošanas vietu zudums (pārbūve vai sabrukums).

Sugas plānā norādīti īstermiņā un ilgtermiņā veicamie pasākumi Eiropas platauša aizsardzībai, tajā skaitā jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritoriju (Natura 2000 teritorijas) izveidošanu (40-41., 45. lpp.) Kokneses – Pļaviņu – Odzienas meža masīvā, kurā būtu iekļauti vismaz konkrētajā meža masīvā apzinātie plataušu vasaras mītņu biotopi, konstatētie barošanās biotopi, kā arī vairākas tuvumā esošās zināmās spietošanas/ziemošanas vietas.

[1] https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani#ziditaji-eiropas-platausis-barbastella-barbastellus-2021-2031

2) Esošo 9 ainavu apvidus robežas noteiktas Ministru kabineta 1999. gada 23. februāra noteikumos Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 69).
Ņemot vērā, ka laikā gaitā noteikumos veikti tikai atsevišķi grozījumi, daļai ainavu apvidus robežu shēmas un apraksti joprojām ir novecojuši. Tāpat ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, attiecīgi nepieciešams aktualizēt administratīvo teritoriju un novadu teritoriālo iedalījumu informāciju ainavu apvidus sarakstā un robežu shēmās.

Nē

ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji), saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji

ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji), saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-