1.1. Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts „Latvijas Nacionālā dabas muzeja maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devīto daļu.
1.2. Mērķis
Noteikumu projekta mērķis ir atspoguļot Latvijas Nacionālā dabas muzeja (turpmāk - muzejs) maksas pakalpojumu cenas atbilstoši muzeja papildus līdzekļu ieguldījumiem jaunu tehnoloģiju un novitāšu ieviešanā, muzeja uzturēšanā un attīstībā, kā arī pastāvīgajiem uzlabojumiem vides izglītības darbā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 690 „Latvijas Dabas muzeja nolikums” 5.4. apakšpunktu muzejam ir tiesības iekasēt maksu par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Pašlaik maksu par muzeja sniegtajiem pakalpojumiem noteic Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 308 „Latvijas Dabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (Latvijas Vēstnesis, 2017, 114. nr.; 2020, 41. nr.).
Tā kā paredzētās izmaiņas muzeja maksas pakalpojumu cenrādī skar vairāk nekā pusi no tiesību normu apjoma, tad, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktam, nepieciešams izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 „Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 333), ievērojot principu, ka maksa par pakalpojumu nepārsniedz muzeja funkciju veikšanai nepieciešamo izdevumu apjomu. Muzejs cenas par maksas pakalpojumiem ir noteicis tik augstas, cik lielas ir ar muzeja maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas. Noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikums „Latvijas Nacionālā dabas muzeja maksas pakalpojumu cenu kalkulācija” ir izstrādāts, ievērojot MK noteikumu Nr. 333 9. un 12. punkta prasības.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 426 "Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Latvijas Dabas muzejam" noteikto, ar 2020. gada 1. septembri Latvijas Dabas muzejam tika piešķirts nacionālā muzeja statuss. Līdz ar to, noteikumu projektā tiek lietots nosaukums “Latvijas Nacionālais dabas muzejs.”
2017. gadā ekspozīcija “Latvijas augi un sēnes”, 2018. gadā Mineraloģijas ekspozīcija, tiek pastāvīgi veikti uzlabojumi (2018. gadā - ekspozīcijā “Kukaiņu pasaule” izveidots jauns saturs digitālajam stendam; ekspozīcija papildināta ar interaktīviem elementiem. Ekspozīcijā “Cilvēks un vide” izveidotas četras animācijas filmas. Interaktīvajam stendam “Jūras gultnes modelis” uzlabots tehniskais risinājums. 2019. gadā - ekspozīcijas "Ieži un dinamiskā ģeoloģija" sadaļā "Saules sistēma" izveidoti Saules sistēmas planētu modeļi un izveidota meteorītu vitrīna. Ekspozīcijas “Mineraloģija” sadaļā “Luminiscence” iekārtotas luminiscento minerālu vitrīnas. 2020. gadā - pabeigta Latvijas putnu ekspozīcijas rekonstrukcija (nomainīti stikli, uzstādīta putnu balsu atskaņošanas sistēma), 2021. gadā atvērta apskatei ekspozīcija “Nepērc viņu dzīvības! (Vašingtonas konvencija)”, bet drīzumā – Latvijas zīdītāju ekspozīcija). Tādēļ ir nepieciešams paaugstināt muzeja pamatekspozīciju, muzeja darbinieku veidotu tematisku izstāžu apmeklējuma cenas visām apmeklētāju grupām (cenas diferencētas skolēniem, studentiem, pensionāriem, pieaugušajiem).
Ievērojot to, ka pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi muzeja izglītības darbā un gatavoti dažādi izglītojoši materiāli, kas papildina ekskursijas un nodarbības un kas prasa papildus laiku un materiālu resursus, ir nepieciešams paaugstināt cenu muzeja piedāvāto ekskursiju, nodarbību un muzejpedagoģisko programmu, lekciju, izbraukuma nodarbību „Muzejs mūsu bagāžā”, kā arī tematisku pasākumu sagatavošanai un vadīšanai (noteikumu projekta pielikuma 5., 6., 7., 8. un 10. punkts). Noteikumu projekts paredz diferencēti paaugstināt pakalpojuma cenu visām apmeklētāju grupām – izglītojamo un pieaugušo grupām latviešu, krievu un angļu valodā. Muzejs pastāvīgi nodrošina gida pakalpojumus divās svešvalodās - angļu un krievu valodā.
Tā kā izmaksas izstādēm, kas tiek organizētas sadarbībā ar dažādiem partneriem, ir ļoti atšķirīgas, tad šis noteikumu projekts nenosaka ieejas biļešu cenas šīm izstādēm, jo to cena ir atkarīga no ieguldītajiem resursiem (noteikumu projekta 3. punkts).
Lai piesaistītu jaunu un paplašinātu muzeja esošo mērķauditoriju, popularizētu muzeja krājumu, atbalstītu izglītojošus un sociāli nozīmīgus pasākumus, kā arī piesaistītu finansējumu projektu konkursos, noteikumu projekta 4. punkts noteic, ka cenrādis nenosaka cenas noteiktām akcijām un pasākumiem.
Lai veicinātu muzeja ekspozīciju apskati un muzeja pieejamību sabiedrībai, izvērtējot muzeja budžeta iespējas un specifiku, kā arī, lai veicinātu muzeja apmeklētāju skaita palielināšanos, noteikumu projekta 5. punktā ir noteiktas apmeklētāju grupas, kas ir atbrīvotas no ieejas maksas par cenrāža 1., 2. un 3. punktā minētajiem pakalpojumiem.
Lai veicinātu muzeja pamatekspozīciju un tematisko izstāžu apmeklējumu, Noteikumu projekta 6. punktā noteikta samazināta maksa par komplekso ieejas biļeti.
Noteikumu projektā minētajos gadījumos (noteikumu projekta 5., 6. un 7. punkts), kad tiek piemēroti atvieglojumi, pakalpojuma cena nesegs aprēķinātās pakalpojuma tiešās un netiešās izmaksas. Cenas atvieglojuma daļa tiek segta no valsts pamatbudžeta dotācijas daļas.
Tiek paaugstināta maksa arī par tādu muzeja pakalpojumu kā padziļinātu dabaszinātnisku (mutisku un rakstveida) konsultāciju sniegšanu par dažādām tēmām (noteikumu projekta pielikuma 13. punkts).
Līdzšinējā pieredze muzeja pakalpojumu sniegšanā, kas saistīta ar muzeja krājuma izmantošanu, liek secināt, ka ir nepieciešams ieviest izmaiņas.
Noteikumu projekta pielikuma 22.2., 23.2., 24.2. un 25.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu izmantošanai telpa var tikt iznomāta arī brīvdienās un ārpus darba laika.
Noteikumu projekta pielikumā norādītos pakalpojumus, kas saistīti ar zinātni un izglītību (atbilstoši cenrāža 1. - 21. punktam, izņemot 12., 13., 16., 20., 21. punktu) atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 17. punkta „d” apakšpunktam neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Pārējiem noteikumu projekta pielikumā norādītajiem pakalpojumiem, kas tieši nav saistīti ar zinātni vai izglītību, piemēro pievienotās vērtības nodokļa 21 procenta likmi atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktam.
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 972 „Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” 4. punkts noteic, ka tiesību aktos, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, jānosaka norēķinos ar valsts budžetu izmantojamie maksas pakalpojumu veidi. Lai nodrošinātu muzeja maksas pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, noteikumu projekta 8. punkts paredz regulējumu par to, kā muzejs iekasē maksu par publiskajiem maksas pakalpojumiem. Līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos jāatzīst par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 308 „Latvijas Dabas muzeja maksas pakalpojumu cenrādis” (Latvijas Vēstnesis, 2017, 114. nr.; 2020, 41. nr.).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- studenti
- pensionāri
- skolēni
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā apmeklētāju skaits ir būtiski samazinājies, ko ietekmēja Covid-19 pandēmijas laikā muzejiem noteiktie ierobežojumi, ļaujot apmeklēt muzeju ierobežotam apmeklētāju skaitam atkarībā no ekspozīciju un izstāžu telpu platības, kā arī mainījušies iedzīvotāju brīvā laika paradumi apmeklēt muzejus, tad ieņēmumi no maksas pakalpojumiem ir samazinājušies un to apjoms turpina kristies. Paaugstinot ieejas biļešu un maksas pakalpojumu cenas, netiek paredzēts, ka palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.
Lai gan ilgtermiņā ir plānota esošā maksas pakalpojumu ieņēmumu saglabāšana iepriekšējā apjomā, tomēr 2022.gadā saistībā ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem ir piesardzīgi plānots maksas pakalpojumu ieņēmumu samazinājums kopumā par 7 000 euro, ko veido 2 000 euro no biļešu pārdošanas, kā arī 5 000 euro no citiem pakalpojumiem, ko veido muzejam piederošo telpu izīrēšana. Jāņem vērā, ka nav iespējams prognozēt pieprasījumu turpmākajiem gadiem, un sniegto maksas pakalpojumu apjoms pa gadiem var būt svārstīgs.
Iegūtie finanšu līdzekļi par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiks izlietoti muzeja sniegto maksas pakalpojumu faktisko izmaksu segšanai.
Faktiskie 2021.gada ieņēmumi no muzeja maksas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem bija ievērojami mazāki nekā plānots, ko ietekmēja ārkārtas situācija valstī un ar Covid 19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, kas izraisīja apmeklētāju skaita un īstermiņa telpu nomas samazināšanos. Vienlaikus ieņēmumu samazināšanās ir saistīta arī arvien lielāku konkurenci kultūras un izglītības jomā, projekta “Latvijas Skolas soma” uzsvaru uz mākslas un vēstures tematiku, līdz ar to, samazinājies piesaistītais finansiālais segums dabas izglītības tēmām.
Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu Latvijas Nacionālā Dabas muzeja neiegūtie ienākumi no maksas pakalpojumiem 2021.gadā tika kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (turpmāk - LNG) 82 000 euro apmērā. Kopumā, salīdzinot ar valsts budžetu 2021.gadam, neiegūtie ienākumi no muzeja maksas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem bija 91 280 euro, t.sk. minētais LNG finansējums 82 000 euro kopā ar prognozētajiem samazinātajiem ieņēmumiem līdz 2021.gada beigām vēl papildu 9 280 euro.
Lai stabilizētu finanšu situāciju 2021.gadā, kas saistīta ar būtisku pašu ieņēmumu – apmeklētāju skaita, telpu nomas u.c. sniegto pakalpojumu samazināšanos, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā 82 000 euro bija novirzīti, tai skaitā, 57 000 euro komunālajiem pakalpojumiem, kurināmā iegādei, iestādes darbības nodrošināšanai, kā arī 25 000 euro kapitālajiem izdevumiem, skapju iegādei krājuma saglabāšanai un krājuma iegādei. Savukārt saistībā ar negūto ieņēmumu prognozi 9 280 euro apjomā tika samazināti komunālo pakalpojumu izdevumi, jo mazāka apmeklētāju skaita gadījumā bija samazinājusies elektroenerģijas un ūdens izmantošana.