Anotācija

22-TA-781: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts ir izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā 2022.gada 13.janvāra likumu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (stājās spēkā 2022.gada 15.janvārī). Atbilstoši minētajiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir atbalstāmā mērķa grupa, kas var saņemt garantiju nekustamā īpašuma iegādei A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) īstenotās atbalsta programmas ietvaros.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem piemēro Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1250) 7.1 punktā noteikto valsts nodevas likmi un 17.1 punktā paredzēto atbrīvojumu no valsts nodevas.
Spēkā stāšanās termiņš
24.10.2022.
Pamatojums
Grozījumi MK noteikumos Nr. 1250 stāsies vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"".

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai īstenotu Valsts aizsardzības koncepcijā (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 24. septembra lēmumu) un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.-2032. gadam”) noteikto, būtisks priekšnoteikums ir profesionāla un motivēta personālsastāva komplektēšana.
Šim mērķim kalpo papildu motivējošo pasākumu ieviešana profesionālā dienesta karavīriem.
Nacionālajos bruņotajos spēkos jau vairākus gadus ir aktuāla izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana. Ņemot vērā aizsardzības infrastruktūras prioritātes, būvniecības vajadzības, tika secināts, ka veidot un uzturēt papildus militārajai infrastruktūrai arī dzīvokļu fondu nebūtu lietderīgi un ekonomiski pamatoti. Turklāt dienesta dzīvoklis tiek nodrošināts uz dienesta laiku. Tas nozīmē, ka pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas karavīram un tā ģimenei jebkurā gadījumā ir jāmeklē dzīvesvieta, iespējams, jāiegādājas mājoklis. Attiecīgi karavīrs jau dienesta laikā varētu iegādāties īpašumā dzīvokli netālu no vai savā dienesta rajonā, veidot ģimeni tuvu dienesta vietai, kas ir būtisks faktors palikšanai dienestā un sekmē arī reģionu attīstību, iedzīvotāju piesaisti reģionos, kas savukārt dod pienesumu vietējām pašvaldībām, novadu attīstībai kopumā, vietējai uzņēmējdarbībai. Attiecīgi arī karavīru motivācijai iestāties un palikt dienestā šāds atbalsta pasākums ir ieguldījums nākotnē.
Atbilstoši karavīru aptaujai, kas veikta vienā no lielākajām militārajām bāzēm, pusei respondentu  nav sava mājokļa, 1/3 daļa mājokli īrē un 70% no aptaujātiem uz jautājumu par iespējamo valsts atbalstu mājokļa iegādes jautājumā atbildēja, ka to noteikti izmantotu.
Minētais nozīmē, ka valsts atbalsts mājokļa iegādei var būt efektīvs papildu motivēšanas un atbalsta pasākums Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" garantiju ir tiesīga saņemt:
- persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro;
- persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Savukārt MK noteikumu Nr.1250 7.1 punkts paredz samazināto valsts nodevas par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā likmi personai, kas nekustamo īpašumu iegūst, izmantojot normatīvajos aktos noteikto valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, proti:
- 0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 euro;
- 500 euro plus 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības, kas pārsniedz 100 000 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.1250 7.2 punktu minēto likmi piemēro, ja vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai iesniedz nostiprinājuma lūgumu hipotēkas nostiprināšanai, kuram pievienotajā ķīlas līgumā ir ietverts kredītiestādes apliecinājums, ka normatīvajos aktos noteiktā valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam. 
Tāpat MK noteikumu Nr.1250 17.1 punkts paredz atbrīvojumu no valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kas ieķīlā nekustamo īpašumu, ja minētā persona to ieguvusi, izmantojot normatīvajos aktos noteikto valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kas paredzēta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam.

Profesionālajā dienestā atbilstoši Militārā dienesta likuma 19. pantam uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.
Līdz ar to, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja tam nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība.
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 6600 profesionālā dienesta karavīri. No tiem ½ nav bērnu un ½ ir pamata vai vidējā izglītība.
Arī tajos gadījumos, kad profesionālā dienesta karavīrs iziet pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, apgūst apmācību kursus ārvalstīs, tas neiegūst tādu kvalifikāciju, lai atbilstu jaunā speciālista mērķgrupai.

Tādējādi pašlaik lielai daļai karavīru nav pieejams valsts atbalsts mājokļa iegādei un attiecīgi arī nav iespējas izmantot samazināto valsts nodevas par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā likmi un atbrīvojumu no valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Minētais apstāklis kopsakarā ar dārdzības pieaugumu, ko atbilstoši Valsts zemes dienesta apkopotajiem datiem (https://www.vzd.gov.lv/lv/videjas-darijumu-cenas-dzivokliem) var novērot nekustamo īpašumu tirgū, kavē izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšanu.
Risinājuma apraksts
Lai Nacionālo bruņotu spēku karavīriem nodrošinātu valsts atbalstu mājokļa iegādei un pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus aizdevuma iegūšanai, tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", kas paredz noteikt profesionālā dienesta karavīram līdzīgus nosacījumus kā jaunajām ģimenēm ar bērniem – maksimālā darījuma summa, programmas ieviešanas kārtība, maksa par garantijas izsniegšanu u.c. Vienlaikus par Nacionālo bruņoto spēku karavīriem noteikts iesniedzamais dokuments, atbilstoši kuram Altum un aizdevējs var pārliecināties par atbilstību šim statusam, kā arī noteikts maksimālais garantijas apmērs līdz 25% (un 20 000 euro), ņemot vērā, ka vairākas Nacionālo bruņoto spēku bāzes atrodas ārpus lielajām pilsētām un aizdevuma saņemšanai var būt nepieciešama lielāka pašu dalība.
Lai karavīriem paredzētais atbalsts mājokļa iegādei būtu pilnīgāks un sasniegtu izvirzīto mērķi (atrisināt izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājumu un tādējādi motivēt Latvijas pilsoņus profesionālā dienesta uzsākšanai un turpināšanai), nepieciešams izdarīt grozījumus arī MK noteikumos Nr. 1250, paredzot, ka:
1) attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem piemēro abas 7.1 punktā noteiktās valsts nodevas likmes;
2) karavīrus atbrīvo no valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nacionālo bruņoto spēku karavīri
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem tiks attiecinātas Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 7.1 punktā noteiktās valsts nodevas likmes.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Nav iespējams novērtēt prognozējamo ieņēmumu apjoma izmaiņas valsts budžetā, jo personu, kuras nekustamo īpašumu iegādājas valsts sniegtās palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ietvaros, skaits var mainīties no pieejamā finansējuma galvojuma programmas īstenošanai.

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".

Pamatojums un apraksts
Grozījumi nosaka nosacījumus, pie kādiem profesionālā dienesta karavīrs var saņemt valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Šie nosacījumi ir līdzīgi tiem, kas paredzēti jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Ekonomikas ministrija, Nacionālie bruņotie spēki
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/779fad85-71dc-4f63-a705-80efac3ad1a8

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi un priekšlikumi nav izteikti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemesgrāmatu nodaļas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi