Anotācija

Atbalsta programmas īstenošanas modelis, kas faktiski paredz, ka dzīvokļu īpašnieki dibina juridisku personu – dzīvokļu īpašnieku biedrību vai attiecīgo darbību veikšanai pilnvaro citu juridisko personu, lai ar tās starpniecību varētu pieteikties un saņemt aizdevumu, ir smagnējs un rada papildus slogu dzīvokļu īpašniekiem.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā (stājās spēkā 2026. gada 5. janvārī) tika stiprināta dzīvokļu īpašnieku kopības kā tiesību subjekta tiesībspēja, lai atvieglotu to spēju darboties civiltiesiskajā apritē, realizējot tām ar likumu jau šobrīd noteiktās tiesības  - uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības u.tml. Līdz ar to Noteikumos noteiktā kārtība - kas un kādā veidā var pieteikties atbalstam un saņemt to, ir jāsalāgo ar likumā veiktajām izmaiņām attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopību tiesībspēju, secīgi - paredzēt iespēju atbalsta programmas ietvaros pašai dzīvokļu īpašnieku kopībai būt atbalsta saņēmējam.
Tāpat jāņem vērā Senāta judikatūrā izteiktās atziņas, kurās nostiprināts, ka jautājumi par remonta vai citu darbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došanu pārvaldniekam un prasības celšanu pret pārvaldnieku par pārvaldīšanas līguma izpildi, ir dzīvokļa īpašnieku kopības kompetencē. Dzīvokļa īpašnieka tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā dzīvokļu īpašnieks īsteno ar dzīvokļu īpašnieku kopības starpniecību. [1]

[1] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 26. februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771338324, SKC-222/2026.
 

1. Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības pašas savā vārdā varēs pieteikties aizdevumam, slēgt aizdevuma līgumu un saņemt aizdevumu, tādējādi veicinot un efektivizējot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku fonda tehniskā stāvokļa un energoefektivitātes uzlabošanu.

Pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis.
Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis Noteikumu projekta izpratnē ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, kas kārto jautājumus attiecībā uz aizdevuma saņemšanu pašai kopībai. Jāuzsver, ka dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis var būt gan fiziska, gan juridiska persona.
Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad pieteikumu par atbalsta saņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopībai tas ir tiesīgs iesniegt bez īpaša dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma, jo tas darbojas kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.¹ panta pirmā daļa). Attiecībā uz nepieciešamajām ziņām par dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku kā tās pārstāvi jāaplūko dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs un tajā ietvertās ziņas par attiecīgo dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku.
Papildus atzīmējams, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks darbojas kā likumiskais pārstāvis tikai līdz brīdim, kad tam dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā jāparaksta aizdevuma līgumu. Šādai darbībai ir nepieciešams atsevišķs dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojums. Tas ir īpaši noteikts arī Noteikumu projektā, papildinot Noteikumu 2.3. punkta saturu.
Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv nevis pārvaldnieks, bet gan cita pilnvarotā persona, tad pieteikuma iesniegšanai un aizdevuma līguma parakstīšanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (pilnvarojumu) attiecīgajam pilnvarotajam pārstāvim.
Ar dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojumu saprot pašu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru tiek lemts par pilnvarojuma došanu attiecīgajai personai.
Skaidrības labad jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var pretendēt uz atbalstu programmas ietvaros, pamatojoties arī uz tādiem kopības lēmumiem, kas pieņemti līdz šī Noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim.

2. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek saglabāta arī līdzšinējā pieeja, kas paredz iespēju atbalstu programmas ietvaros saņemt dzīvokļu īpašniekiem ar pārstāvja (pilnvarotās personas) starpniecību. Šādas iespējas saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elastīgu un dažādām faktiskajām situācijām atbilstošu atbalsta instrumenta piemērošanu.
Piemēram, šāda atbalsta saņemšanas iespēja ir būtiska gadījumos, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, bet atbalstam vēlas pieteikties tikai vienas konkrētas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešā daļa nosaka, ka, ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 11.¹ pantam atsevišķā dzīvojamā mājā veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību, ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu, var tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā. Līdz ar to šādā situācijā atbalsta saņemšanu var īstenot attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību.
Tāpat esošās kārtības saglabāšana ir svarīga, cita starpā, arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki jau ir uzņēmušies saistības vai saņēmuši finansējumu ar pilnvarotās personas starpniecību un atbalsta saņemšana tādā pašā organizatoriskajā modelī nodrošina tiesisko pēctecību un procesuālo nepārtrauktību vai arī dzīvokļu īpašnieki var būt pieņēmuši lēmumu projekta sagatavošanu, finansējuma piesaisti un saistību uzņemšanos uzticēt pilnvarotajai personai, tostarp ievērojot tās pieredzi, kompetenci, spēju nodrošināt projekta vadību vai citus ar projekta sekmīgu īstenošanu saistītus apsvērumus.
Šādos gadījumos tāpat kā līdz šim dzīvokļu īpašnieku pārstāvis (pilnvarotā persona) var būt tikai juridiska persona.

3.Tāpat ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Sabiedrībai "Altum" ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt informāciju no valsts informācijas sistēmām tādā apjomā, kāds nepieciešams pasākuma īstenošanai un atbalsta sniegšanai šo noteikumu ietvaros. Lai nodrošinātu pieeju datiem, sabiedrība "Altum", ja nepieciešams, slēdz vienošanos ar attiecīgo valsts informācijas sistēmas turētāju.