Anotācija

24-TA-2311: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par nekustamo īpašumu Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minēto nekustamo īpašumu valstij piederošo domājamo daļu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 390/2213 domājamās daļas no jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kopā ar jaunbūvei piesaistāmajām valstij piederošajām 390/2213 domājamām daļām no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, 0.0781 ha platībā, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 06.09.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2817R/23, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 23.02.2023. spriedumu civillietā Nr. C30511222, saskaņā ar kuru konstatēts juridiskais fakts, ka 390/2213 domājamās daļas no nekustamā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 524 0088) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kas sastāv no jaunbūves (garāžas) (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) (kas atbilst telpu grupām ar kadastra apzīmējumiem 0100 024 2068 001 006 (atbilst 200/2213 domājamās daļas, garāža Nr.217) un 0100 024 2068 001 010 (atbilst 190/2213 domājamās daļas, garāža Nr.221)) ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt Latvijas valstij, nodeva minētās jaunbūves domājamās daļas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 390/2213 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 524 0088) – jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000068251, lēmuma datums 03.11.2023.
Uz atlikušajām jaunbūves domājamām daļām īpašuma tiesības nostiprinātas astoņām fiziskām personām. Divas personas nav nostiprinājušas zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk –NĪVKIS) savas īpašuma tiesības uz jaunbūves domājamām daļām.
Minētajā zemesgrāmatas nodalījumā I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme - ēka saistīta ar zemes gabalu Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā (kadastra numurs 0100 024 2068).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 524 0088) – jaunbūve (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, sastāv no garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) ar kopējo platību 221,3 m2, galvenais lietošanas veids:  1242 – garāžu ēkas, būves tips 12420103 – garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 12 280 euro.
Minētajā būvē ir 11 (vienpadsmit) telpu grupas, garāžas no Nr. 212 līdz Nr. 222.
Rīkojuma projektā iekļautas par valstij piekritīgajām atzītās 390/2213 domājamās daļas no nekustamā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 524 0088) -  jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kas atbilst garāžai Nr.217 un garāžai Nr.221.
Garāža Nr.217 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001 006) ar kopējo platību 20 m2 (atbilst 200/2213 domājamām daļām no jaunbūves (garāžas) (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001). Garāžas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 1110 euro.
Garāža Nr.221 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001 010) ar kopējo platību 19 m2 (atbilst 190/2213 domājamām daļām no jaunbūves (garāžas) (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001). Garāžas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 1054 euro.
Minētās garāžas nav iznomātas.
Saskaņā ar 06.09.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.2817R/23 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā raksturojams kā neapmierinošs, garāžu Nr. 217 un Nr. 221 vārti aizslēgti, iekļūt telpās nav iespējams.
Saskaņā ar NĪVKIS pieejamo informāciju daļai no jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kopīpašniekiem (lietošanā nodotas garāžas) pieder arī atbilstošas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 024 2068) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, domājamās daļas.
Savukārt atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrajai daļai atsevišķi jaunbūves kopīpašnieki (lietošanā nodotas garāžas) maksā likumisko lietošanas maksu par valstij Finanšu ministrijas personā piederošo attiecīgu zemes vienības domājamo daļu lietošanu, kā arī sedz maksāšanas paziņojuma izmaksas 15 euro apmērā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1241/2213 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 024 2068) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) 0.0781 ha platībā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000051282 lēmuma datums: 13.01.2012. Pamats – 25.01.2002. uzziņa par nekustamu īpašumu Nr.38-03-4/863. Uz atlikušajām zemes vienības domājamām daļām īpašuma tiesības nostiprinātas piecām fiziskām personām.
Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, lietošanas mērķis: “Transporta līdzekļu garāžu apbūve”, platība 0.0781 ha, Zemes lietošanas veids: pārējās zemes, platība 0.0781 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 75 454 euro.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" filiālei "Rīgas elektrotīkli" piederoši kabeļu tīkli, platība 56 m2;
2) Uz zemes gabala atrodas fiziskām personām piederošas garāžas.
NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0056;
2) Zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa;
3) Arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, platība 0.0781 ha.
Par valstij piederošo zemes vienības 851/2213 domājamo daļu lietošanu ir izsūtīti maksāšanas paziņojumi par zemes likumisko lietošanu – fiziskai personai (220/2213 domājamās daļas), fiziskai personai (220/2213 domājamās daļas), fiziskai personai (182/2213 domājamās daļas), fiziskām personām (kopīpašumā esošās 229/4426 domājamās daļas).  
Savukārt atlikušās valstij piederošās zemes vienības 390/2213 domājamās daļas ir piesaistāmas rīkojuma projektā iekļautajām par valstij piekritīgajām atzītajām 390/2213 domājamām daļām no nekustamā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 524 0088) -  jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kas atbilst garāžai Nr.217 un garāžai Nr.221.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība 19.04.2024. vēstulē Nr. DA-24-10105-nd informē, ka zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) robežās un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.
Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums), un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38, turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un Saistošajiem noteikumiem zemes vienība atrodas jauktas apbūves teritorijā (J), kur atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.2. apakšnodaļā.
Minētajā vēstulē Rīgas valstspilsētas pašvaldība vienlaikus informē, ka zemes vienība:
1) nav noteikta kā degradēta teritorija;
2) neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Tādejādi secināms, ka uz to neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) zemes vienībai ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši Saistošo noteikumu 2.6. apakšnodaļas un 3.16. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Alojas ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešajā daļā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt, jo zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, nav iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis (https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).
Ņemot vērā, ka valstij piederošās 390/2213 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 524 0088) – jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, un valstij piederošās 390/2213 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 024 2068) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām), proti, normas mērķis ir nodrošināt publiskās personas zemes, uz kuras atrodas ēka, sadalījumu proporcionāli starp visiem attiecīgās ēkas kopīpašniekiem, proti, zemes domājamo daļu sadalījumam ir jāatbilst/jābūt proporcionālam uz tās esošās būves domājamo daļu sadalījumam.
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 41.panta pirmajā daļā paredzēts, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeidzas tikai šādos gadījumos: 1) ja būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamā īpašumā; 2) ja būve, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, tiek nojaukta.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka ar dažādu pastāvīgu īpašumu objektu (būves un zemes) domājamo daļu iegādi nav iespējams apvienot tos vienā nekustamā īpašumā, proti, gan būves, gan zemes domājamās daļas atradīsies atsevišķā civiltiesiskā apgrozībā, tādējādi pastāv iespēja, ka pēc atsavināmo nekustamo īpašumu iegādes jaunais ieguvējs būves domājamās daļas un/vai zemes domājamās daļas pārdos atsevišķi, kas sarežģīs dalītajā īpašumā esošo nekustamo īpašumu īpašnieku struktūru un apgrūtinās pilnīgu dalītā īpašuma izbeigšanu nākotnē.
Izvērtējot minēto, kā arī to, ka atbilstoši Atsavināšanas likumā paredzētajam, jaunbūves domājamo daļu ieguvējam jebkurā gadījumā būs tiesības prasīt tam atsavināt valsts īpašumā esošās zemes vienības domājamās daļas proporcionāli tā īpašumā esošo jaunbūves domājamo daļu apmēram, valstij piederošo jaunbūves domājamo daļu pārdošana kopā ar tai piesaistāmajām valstij piederošajām zemes vienības domājamām daļām varētu samazināt valstij administratīvo resursu patēriņu un nodrošinās jaunbūves domājamo daļu ieguvējam likumā paredzēto iespēju iegādāties attiecīgas zemes vienības domājamās daļas viena lēmuma pieņemšanas procesa ietvaros.
Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, kā arī nodrošinātu valstij piederošo 390/2213 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 524 0088) – jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, ieguvējam ērtu un vienkāršotu procesu, vienlaikus iegūstot jaunbūves domājamām daļām piesaistāmās zemes vienības domājamās daļas, rīkojuma projekts paredz valstij piederošās 390/2213 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 524 0088) – jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, atsavināt kopā ar jaunbūvei piesaistāmajām valstij piederošajām 390/2213 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 024 2068) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā (turpmāk – atsavināmais nekustamais īpašums), ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, jaunbūves kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta trešajai daļai, ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā un 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvs, stāvoklis, kā arī tiks norādīts, ka tas atrodas kopīpašumā.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 024 2068) – zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 024 2068) Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Rīkojuma projekts paredz atsavināmā nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – būves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – būves (būves kadastra apzīmējums 0100 024 2068 001) – Aristida Briāna ielā 15/17, Rīgā, kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Finanšu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk