25-TA-277: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 421) 6.2. apakšnodaļa par īpašiem līdzekļu pieprasīšanas nosacījumiem pašvaldībām.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
2024. gada 3. decembra Ministru kabineta protokollēmuma “Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""” (prot. Nr. 51 55. §) 4. punkts.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
2024. gada 3. decembra Ministru kabineta protokollēmuma “Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""” (prot. Nr. 51 55. §) 4. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pašvaldībām nepieciešami finanšu līdzekļi 177 524 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldību izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Naktī uz 2024. gada 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu, un 29. jūlijā no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas. Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra sēdē pieņemts VARAM otrais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1047 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz četrām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 1 063 315 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro.
Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra sēdē pieņemts VARAM trešais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1088 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz divām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 839 913 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai, tai skaitā:
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 803 031 euro,
2. Saldus novada pašvaldībai – 36 882 euro.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra sēdē pieņemts VARAM otrais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1047 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz četrām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 1 063 315 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro.
Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra sēdē pieņemts VARAM trešais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1088 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz divām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 839 913 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai, tai skaitā:
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 803 031 euro,
2. Saldus novada pašvaldībai – 36 882 euro.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Jelgavas novada pašvaldība
2024. gada 25. oktobrī Jelgavas novada pašvaldība VARAM iesniedza pieteikumu finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu radīto postījumu un izdevumu segšanai, bet 2024. gada 31. oktobrī atsauca minēto pieteikumu, norādot, ka atkārtoti sagatavos un iesniegs VARAM precizētu informāciju, ievērojot MK noteikumu Nr. 421 48.1 punktā noteikto termiņu (kas noteic, ka pašvaldība pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" iesniedz VARAM pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc notikušā neparedzētā gadījuma).
Jelgavas novada pašvaldība 2024. gada 11. decembrī, 2025. gada 9. janvārī, kā arī šā gada 28. janvārī (precizētu informāciju) iesniedza VARAM pieteikumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, pašvaldības izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta 55 Jelgavas novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ceļi, ielas, gājēju un riteņbraucēju celiņi, tilti, aizsargdambis un kapsētu infrastruktūra (detalizēta informācija par cietušajiem objektiem, veicamajiem atjaunošanas pasākumiem, finansiālā pamatojuma dokumenti u. tml., pieejama papildu dokumentos).
Izvērtējot Jelgavas novada pašvaldības iesniegtos infrastruktūras objektu īpašuma apliecinājuma dokumentus, tika konstatēts, ka visi vētras laikā cietušie objekti ir Jelgavas novada pašvaldības īpašumā/valdījumā (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Defektu aktus sagatavoja attiecīgo pagastu saimniecības daļu vadītāji, tajos iekļauta informācija par veicamajiem atjaunošanas darbiem un izmaksu aprēķins, kā arī ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas.
Jelgavas novada pašvaldība iesniedza divus līgumus:
1) 2024. gada 2. oktobra līgums Nr.JNP/5-34.3/24/230 par Jelgavas novada pašvaldības infrastruktūras objektu (pašvaldības ceļi un meliorācijas sistēmas) vētras radīto postījumu seku likvidēšanu (iepirkuma ID Nr. JNP 2024/91) 1.daļa “Grāvju, caurteku tīrīšana, caurteku nomaiņa, izskalojumu likvidēšana” ar SIA “Zemgales ceļu būve”;
2) 2024. gada 2. oktobra līgums Nr.JNP/5-34.3/24/228 par Jelgavas novada pašvaldības infrastruktūras objektu (pašvaldības ceļi un meliorācijas sistēmas) vētras radīto postījumu seku likvidēšanu (iepirkuma ID Nr. JNP 2024/91) 2.daļa “Ietves seguma remonts” ar SIA “DREAMWAY”.
Atbilstoši minētajiem līgumiem, iesniegti darbu nodošanas – pieņemšanas akti un rēķini. Papildus tam iesniegti pamatojuma dokumenti par visu rēķinu apmaksu.
Jelgavas novada pašvaldība pavadvēstulē un 5. pielikumā apliecina, ka par pašvaldības īpašumā vai valdījumā, finansējuma pieprasījumā ietvertajiem neapdrošinātajiem infrastruktūras objektiem, nepienākas apdrošināšanas atlīdzība un norāda, ka esošo finanšu resursu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu tās īpašumā esošo infrastruktūras objektu apdrošināšanu. Iesniegts Jelgavas novada domes 2024. gada 27. novembra lēmums Nr.14 “Par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru infrastruktūras objektu atjaunošanai”.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radītos postījumus, pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu atjaunošanai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 230 248 euro apmērā. Jelgavas novada pašvaldība, atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47. punktam, kas noteic pašvaldībai pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošināt līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti ne mazāk kā 30 procentu apmērā, un Jelgavas novada domes 2024. gada 27. novembra lēmumam Nr.14 “Par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru infrastruktūras objektu atjaunošanai”, gatava nodrošināt līdzfinansējumu 69 074 euro apmērā pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2023. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.11 "Par sociālās palīdzības nodrošināšanu zemu ienākumu mājsaimniecībām" un pamatojoties uz Jelgavas novada sociālā dienesta lēmumiem "Par sociālo palīdzību krīzes situācijā", septiņām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 4 111 euro apmērā.
Savukārt saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 5. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par Jelgavas novada pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam" un pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisijas lēmumiem, piecām personām tika izmaksāti vienreizēji pabalsti mājokļu atjaunošanai kopā 2 100 euro apmērā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, pašvaldībai par izmaksātajiem pabalstiem jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Tādējādi Jelgavas novada pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējumu 2 056 euro apmērā krīzes pabalstu kompensācijai un 1 050 euro apmērā par atbalsta kompensāciju mājokļu atjaunošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Jelgavas novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldības izdevumu, par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un mājokļu atjaunošanas atbalsta, kompensēšanai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 164 279 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu atjaunošanai – 161 174 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 2 055 euro,
- atbalstam mājokļu atjaunošanai – 1 050 euro.
2. Olaines novada pašvaldība
2024. gada 3. decembra Ministru kabineta protokollēmuma “Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""” (prot. Nr. 51 55. §) 4. punkts noteic, ka Olaines novada pašvaldības pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Olaines novada pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.
2025. gada 17. janvārī Olaines novada pašvaldība iesniedza VARAM pieteikumu finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai.
Pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā, lūztot kokam, tika bojāta Meža parka lapenes konstrukcija (koka nojume) un trīsvietīgais soliņš (kas atradās lapenē) Zemgales ielā 38, Olainē. Līdz ar to nepieciešams veikt lapenes un soliņa atjaunošanu (tai skaitā dokumentācijas sagatavošanu un saskaņošanu būvvaldē). Atjaunošanas darbus plānots veikt līdz 2025. gada jūnijam, kad būs piemēroti laikapstākļi (detalizēta informācija par cietušajiem objektiem, veicamajiem atjaunošanas pasākumiem, finansiālā pamatojuma dokumentiem u. tml., pieejama papildu dokumentos).
Izvērtējot Olaines novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušais objekts ir Olaines novada pašvaldības īpašumā (iesniegts zemesgrāmatas izraksts). Apsekošanā piedalījās attiecīgās jomas speciālists un ir pievienotas cietušā objekta fotogrāfijas. Iesniegta sertificēta speciālista sagatavota lokālā tāme nojumes un nojumes solu izgatavošanai un montāžai, akts un rēķins par izpildītiem darbiem 2024. gada augustā par lapenes demontāžu un novākšanu.
Olaines novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 23. oktobra domes lēmumu (prot.11., 22.p.) par “Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai” un 5. pielikumā norāda, ka pašvaldība apdrošina ēku infrastruktūru, mazos objektus neapdrošina, jo nav aktuāli.
Saskaņā ar Olaines novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radītos postījumus nepieciešami finanšu līdzekļi 18 921 euro apmērā.
Olaines novada pašvaldība, atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47. punktam un Olaines novada pašvaldības 2024. gada 23. oktobra domes lēmumam "Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”, gatava nodrošināt līdzfinansējumu 5 676 euro apmērā (kas ir 30 procenti no nepieciešamā finansējuma).
Tādējādi Olaines novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušās Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai nepieciešami finanšu līdzekļi 13 245 euro apmērā.
2024. gada 25. oktobrī Jelgavas novada pašvaldība VARAM iesniedza pieteikumu finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu radīto postījumu un izdevumu segšanai, bet 2024. gada 31. oktobrī atsauca minēto pieteikumu, norādot, ka atkārtoti sagatavos un iesniegs VARAM precizētu informāciju, ievērojot MK noteikumu Nr. 421 48.1 punktā noteikto termiņu (kas noteic, ka pašvaldība pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" iesniedz VARAM pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc notikušā neparedzētā gadījuma).
Jelgavas novada pašvaldība 2024. gada 11. decembrī, 2025. gada 9. janvārī, kā arī šā gada 28. janvārī (precizētu informāciju) iesniedza VARAM pieteikumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, pašvaldības izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta 55 Jelgavas novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ceļi, ielas, gājēju un riteņbraucēju celiņi, tilti, aizsargdambis un kapsētu infrastruktūra (detalizēta informācija par cietušajiem objektiem, veicamajiem atjaunošanas pasākumiem, finansiālā pamatojuma dokumenti u. tml., pieejama papildu dokumentos).
Izvērtējot Jelgavas novada pašvaldības iesniegtos infrastruktūras objektu īpašuma apliecinājuma dokumentus, tika konstatēts, ka visi vētras laikā cietušie objekti ir Jelgavas novada pašvaldības īpašumā/valdījumā (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Defektu aktus sagatavoja attiecīgo pagastu saimniecības daļu vadītāji, tajos iekļauta informācija par veicamajiem atjaunošanas darbiem un izmaksu aprēķins, kā arī ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas.
Jelgavas novada pašvaldība iesniedza divus līgumus:
1) 2024. gada 2. oktobra līgums Nr.JNP/5-34.3/24/230 par Jelgavas novada pašvaldības infrastruktūras objektu (pašvaldības ceļi un meliorācijas sistēmas) vētras radīto postījumu seku likvidēšanu (iepirkuma ID Nr. JNP 2024/91) 1.daļa “Grāvju, caurteku tīrīšana, caurteku nomaiņa, izskalojumu likvidēšana” ar SIA “Zemgales ceļu būve”;
2) 2024. gada 2. oktobra līgums Nr.JNP/5-34.3/24/228 par Jelgavas novada pašvaldības infrastruktūras objektu (pašvaldības ceļi un meliorācijas sistēmas) vētras radīto postījumu seku likvidēšanu (iepirkuma ID Nr. JNP 2024/91) 2.daļa “Ietves seguma remonts” ar SIA “DREAMWAY”.
Atbilstoši minētajiem līgumiem, iesniegti darbu nodošanas – pieņemšanas akti un rēķini. Papildus tam iesniegti pamatojuma dokumenti par visu rēķinu apmaksu.
Jelgavas novada pašvaldība pavadvēstulē un 5. pielikumā apliecina, ka par pašvaldības īpašumā vai valdījumā, finansējuma pieprasījumā ietvertajiem neapdrošinātajiem infrastruktūras objektiem, nepienākas apdrošināšanas atlīdzība un norāda, ka esošo finanšu resursu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu tās īpašumā esošo infrastruktūras objektu apdrošināšanu. Iesniegts Jelgavas novada domes 2024. gada 27. novembra lēmums Nr.14 “Par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru infrastruktūras objektu atjaunošanai”.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radītos postījumus, pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu atjaunošanai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 230 248 euro apmērā. Jelgavas novada pašvaldība, atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47. punktam, kas noteic pašvaldībai pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošināt līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti ne mazāk kā 30 procentu apmērā, un Jelgavas novada domes 2024. gada 27. novembra lēmumam Nr.14 “Par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru infrastruktūras objektu atjaunošanai”, gatava nodrošināt līdzfinansējumu 69 074 euro apmērā pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2023. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.11 "Par sociālās palīdzības nodrošināšanu zemu ienākumu mājsaimniecībām" un pamatojoties uz Jelgavas novada sociālā dienesta lēmumiem "Par sociālo palīdzību krīzes situācijā", septiņām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 4 111 euro apmērā.
Savukārt saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 5. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par Jelgavas novada pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam" un pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisijas lēmumiem, piecām personām tika izmaksāti vienreizēji pabalsti mājokļu atjaunošanai kopā 2 100 euro apmērā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, pašvaldībai par izmaksātajiem pabalstiem jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Tādējādi Jelgavas novada pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējumu 2 056 euro apmērā krīzes pabalstu kompensācijai un 1 050 euro apmērā par atbalsta kompensāciju mājokļu atjaunošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Jelgavas novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldības izdevumu, par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un mājokļu atjaunošanas atbalsta, kompensēšanai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 164 279 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu atjaunošanai – 161 174 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 2 055 euro,
- atbalstam mājokļu atjaunošanai – 1 050 euro.
2. Olaines novada pašvaldība
2024. gada 3. decembra Ministru kabineta protokollēmuma “Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""” (prot. Nr. 51 55. §) 4. punkts noteic, ka Olaines novada pašvaldības pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Olaines novada pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.
2025. gada 17. janvārī Olaines novada pašvaldība iesniedza VARAM pieteikumu finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai.
Pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā, lūztot kokam, tika bojāta Meža parka lapenes konstrukcija (koka nojume) un trīsvietīgais soliņš (kas atradās lapenē) Zemgales ielā 38, Olainē. Līdz ar to nepieciešams veikt lapenes un soliņa atjaunošanu (tai skaitā dokumentācijas sagatavošanu un saskaņošanu būvvaldē). Atjaunošanas darbus plānots veikt līdz 2025. gada jūnijam, kad būs piemēroti laikapstākļi (detalizēta informācija par cietušajiem objektiem, veicamajiem atjaunošanas pasākumiem, finansiālā pamatojuma dokumentiem u. tml., pieejama papildu dokumentos).
Izvērtējot Olaines novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušais objekts ir Olaines novada pašvaldības īpašumā (iesniegts zemesgrāmatas izraksts). Apsekošanā piedalījās attiecīgās jomas speciālists un ir pievienotas cietušā objekta fotogrāfijas. Iesniegta sertificēta speciālista sagatavota lokālā tāme nojumes un nojumes solu izgatavošanai un montāžai, akts un rēķins par izpildītiem darbiem 2024. gada augustā par lapenes demontāžu un novākšanu.
Olaines novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 23. oktobra domes lēmumu (prot.11., 22.p.) par “Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai” un 5. pielikumā norāda, ka pašvaldība apdrošina ēku infrastruktūru, mazos objektus neapdrošina, jo nav aktuāli.
Saskaņā ar Olaines novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radītos postījumus nepieciešami finanšu līdzekļi 18 921 euro apmērā.
Olaines novada pašvaldība, atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47. punktam un Olaines novada pašvaldības 2024. gada 23. oktobra domes lēmumam "Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”, gatava nodrošināt līdzfinansējumu 5 676 euro apmērā (kas ir 30 procenti no nepieciešamā finansējuma).
Tādējādi Olaines novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušās Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai nepieciešami finanšu līdzekļi 13 245 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā pašvaldību iesniegtos pieprasījumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tai skaitā finansiālā pamatojuma dokumentus, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk - Rīkojuma projekts), kas paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt VARAM finansējumu 177 524 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un atbalstu mājokļu atjaunošanai, tai skaitā:
1. Jelgavas novada pašvaldībai - 164 279 euro,
2. Olaines novada pašvaldībai - 13 245 euro.
1. Jelgavas novada pašvaldībai - 164 279 euro,
2. Olaines novada pašvaldībai - 13 245 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldību iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Dabas stihijas laikā tika bojāti vairāki pašvaldību infrastruktūras objekti un privātās dzīvojamās mājas, kas ietekmēja pašvaldību iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot pamatvajadzības.
Juridiskās personas
- Jelgavas novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība
Ietekmes apraksts
Olaines novada pašvaldībai jāatjauno dabas stihijas laikā cietušais infrastruktūras objekts.
Jelgavas novada pašvaldība nodrošināja dabas stihijas laikā cietušo infrastruktūras objektu atjaunošanu un sniedza atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā un mājokļu atjaunošanā.
Jelgavas novada pašvaldība nodrošināja dabas stihijas laikā cietušo infrastruktūras objektu atjaunošanu un sniedza atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā un mājokļu atjaunošanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
177 524
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
177 524
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-177 524
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-177 524
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
177 524
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ekonomiskās klasifikācijas kods 7460 “Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām”, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums un finansiālā pamatojuma dokumenti pieejami papildu dokumentos.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums un finansiālā pamatojuma dokumenti pieejami papildu dokumentos.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekts paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu.
Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta papildu dokumentiem ir ierobežotas pieejamības statuss. Pamats – Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. pants. Minētajam Rīkojuma projekta papildu dokumentiem ierobežotas pieejamības statuss saglabājams arī pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Finanšu ministrija
- Jelgavas novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radītie postījumi tiks novērsti, tai skaitā atjaunota bojātā transporta infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pašvaldību teritorijā kā gājējiem, tā arī transportlīdzekļiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2023. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.11 "Par sociālās palīdzības nodrošināšanu zemu ienākumu mājsaimniecībām" un pamatojoties uz Jelgavas novada sociālā dienesta lēmumiem "Par sociālo palīdzību krīzes situācijā", septiņām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 5. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par Jelgavas novada pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam" un pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisijas lēmumiem, piecām personām tika izmaksāti vienreizēji pabalsti mājokļu atjaunošanai.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 5. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par Jelgavas novada pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam" un pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisijas lēmumiem, piecām personām tika izmaksāti vienreizēji pabalsti mājokļu atjaunošanai.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi