Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams pilnveidot un precizēt Noteikumos Nr.555 ietverto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas, saņemšanas un apmaksas kārtību, veikt nepieciešamos grozījumus atbilstoši aktuālajam ārstniecības personu specialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu klasifikatoram, ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatoram, atbilstoši izmaiņām attiecībā uz regulējumu māsas profesionālajai darbībai, kā arī veikt citas objektīvi nepieciešamās izmaiņas un tehniskus grozījumus. Līdz ar to nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555.

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
1) paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar uztura speciālista sniegtajiem pakalpojumiem onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā (Noteikumu projekta 1. punkts). Tādējādi onkoloģisko slimību pacientiem onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā būs pieejami valsts apmaksāti uztura speciālista pakalpojumi un konsultācijas, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti un veicinātu atveseļošanos (atbilstošs uzturs palīdz mazināt nogurumu, nodrošina spēku un enerģiju, lai uzveiktu slimību, saglabā optimālu svaru un uzturvielu rezerves, atvieglo arī iespējamās terapijas blaknes un mazina risku saslimt ar infekcijas slimībām, palīdz ātrāk atveseļoties utt.). Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabineta plānojumā ir norādīts kopējais funkcionālo speciālistu slodžu skaits, neizdalot konkrētas specialitātes, līdz ar to ārstniecības iestāde atbilstoši pacientu vajadzībām var piesaistīt nepieciešamo funkcionālo speciālistu. Šajā gadījumā kabineta slodžu skaits netiek palielināts. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
2) papildināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes (Noteikumu projekta 2. punkts).
Līdz šim pacientiem, kuri slimo ar Covid-19 infekciju, netiek nodrošinātas valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vīzītes, pacientiem tas ir maksas pakalpojums. Minētais saistīts ar paaugstinātu epidemioloģisko apdraudējumu ārstam, līdz ar to ne visi ārsti bija gatavi doties mājas vizītēs pie Covid-19 pacientiem (pacienta veselības stāvokļa novērošanu ģimenes ārsts pamatā veic, telefoniski sazinoties ar pacientu un vienojoties par turpmāko novērošanas un ārstēšanas gaitu).
Vienlaikus tie ģimenes ārsti, kuri, izvērtējot epidemioloģiskās drošības riskus, devās mājas vizītēs pie Covid-19 pacientiem, ir vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu rast risinājumu valsts apmaksātām ģimenes ārstu mājas vizītēm pie Covid-19 pacientiem.
Ievērojot minēto, Veselības ministrija organizēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvju tikšanos, lai rastu risinājumu, kas ļautu Covid-19 pacientiem saņemt valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Diskusiju rezultātā sagatavots grozījums Noteikumu Nr.555 3.6.3.apakšpunktā, paredzot ģimenes ārsta mājas vizītes pie Covid-19 pacientiem iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā. Vienlaikus šo pakalpojumu nodrošinās tikai tie ģimenes ārsti, kuri par to būs vienojušies ar Nacionālo veselības dienestu, tas ir, ārsti, izvērtējot epidemioloģiskās drošības riskus, būs apliecinājuši vēlmi un iespējas šādu pakalpojumu sniegt. Pacientiem, kuru ģimenes ārsti šādu vienošanos nebūs noslēguši, primārā veselības aprūpe Covid-19 gadījumā tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā: ģimenes ārsta apmeklējums klātienē (vienojoties ar ārstu) vai attālināta uzraudzība un konsultēšana, savukārt, ja pacienta veselības stāvoklis ievērojami pasliktinās – saziņa ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
3) lai nodrošinātu uzsāktā valsts apmaksātās ārstēšanas kursa secīgu un pilnvērtīgu pabeigšanu, pagarināt vecumu, līdz kuram noteiktos gadījumos ir tiesības saņemt valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus (Noteikumu projekta 3. punkts).
Ievērojot minēto, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta ekspertiem Noteikumu projekts paredz valsts apmaksāto ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā, tai skaitā smagu žokļu–sejas deformāciju gadījumā, nodrošināt personām vecumā līdz 25 gadiem (šobrīd valsts apmaksāto ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā, tai skaitā arī smagu žokļu–sejas deformāciju gadījumā, nodrošina līdz 22 gadiem), ja ārstēšana uzsākta līdz 18 gadu vecumam. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
4) tiesības ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces (Noteikumu projekta 4. un 19. punkts). Grozījumi nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā ievietotajiem aizturētajiem ārzemniekiem saņemt sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumu Nr. 255 “Noteikumi par izmitināšanas centrā ievietotajam aizturētajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību” 4.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, kā arī saņemt kompensējamās zāles un medicīnas ierīces. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu. 
5) veikt izmaiņas Noteikumus Nr.555 ar 30.2. apakšpunktā (Noteikumu projekta 5. punkts), paredzot, ka šajā apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts nav tiesīgs izslēgt no savu pacientu saraksta bērnu (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu). Šāds grozījums pamatojams ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu un 6. panta 2.¹ daļas 3. un 13. punktu, kā arī ar Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2022-30-19AA (28.07.2022. Nr. 6-6/25):
"[...][5] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu bērni līdz pilngadības sasniegšanai atrodas vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. No aizgādības izriet vecāku pienākums rūpēties arī par bērna veselību un nodrošināt bērnam veselības aprūpi. Tātad vecāku tiesību un pienākumu apjomā ietilpst arī pienākums nodrošināt bērnam tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus, tai skaitā ģimenes ārsta veselības aprūpes pakalpojumus. Ja ārsts ārstniecības laikā ir sniedzis norādījumus par bērna veselības aprūpi, vecākiem ir pienākums rūpēties par to izpildi.
[5.1] Tiesībsargs vērš uzmanību, ka bērns sava vecuma dēļ ir atkarīgs no vecākiem un atrodas pakļāvības attiecībās ar viņiem. Vecāki ir svarīgākie cilvēki bērna dzīvē, no kuriem bērns mācās. Nav noliedzams, ka tam vecākam, kas īsteno bērna ikdienas aprūpi un audzināšanu, ir liela iespēja ietekmēt bērna uzvedību. Bērns sava vecuma un brieduma dēļ ne vienmēr ir spējīgs objektīvi izvērtēt vecāku rīcību un izprast savas vajadzības. Viens no veidiem, kā mācas bērns – viņš atdarina vecāku rīcības modeļus. Tas attiecas uz visām dzīves jomām, arī bērna veselības aprūpi. Ja vecāks apšauba un ignorē ārsta rekomendācijas, līdzīgs uzskats veidojas arī bērnā un šajā gadījumā izpildīt ārsta rekomendācijas bērnam patstāvīgi būs sarežģīti vai vispār neiespējami. Savukārt, ja vecāks atbildīgi izturas pret ārsta sniegtajiem norādījumiem par bērna veselības aprūpi, rūpējas par to ievērošanu, arī bērna iesaiste rekomendāciju izpildē būs daudz efektīvāka.
Ārsta noteiktā ārstēšanas režīma un rekomendāciju neievērošana, par kuru izpildi primāri ir atbildīgi vecāki, ir vecāku bērna aprūpes pienākuma nepildīšana, jo viņu pienākums ir rūpēties par bērna veselību. Bērna izslēgšana no ģimenes ārsta pacientu saraksta, pamatojoties uz minēto apstākli, rada bērna tiesību ierobežojumu viņa vecāku rīcības dēļ. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 2.panta 2. punktā noteikto valstij ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens bērns ir pasargāts no jebkādas diskriminācijas vai sodiem savu vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu statusa, darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ. Konkrētajā situācijā ar izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta bērns faktiski tiek sodīts par sava vecāka rīcību. Šāda situācija neatbilst Konvencijas 2.pantā noteiktajam un nav pieļaujama. Ja vecāki nerūpējas par bērna ģimenes ārsta norādījumu izpildi, tas nevar liegt bērnam tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pie konkrētā ārsta.
[5.2] Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Tas ir viens no vadošajiem bērna tiesību aizsardzības principiem, kas nostiprināts Konvencijas 3.pantā un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantā. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.[1] Bērna tiesību un interešu prioritāte nozīmē, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, ievērojot bērnu tiesības un intereses, bet arī likumdevējam normatīvie akti jāpieņem vai jāgroza, aizsargājot bērnu tiesības un intereses iespējami labākajā veidā[2]. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.¹ daļas 3. un 13.punkts paredz, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību, citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
Izslēdzot bērnu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, tiek liegtas bērna tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pie ģimenes ārsta, kurš iepriekš bērnu ir novērojis un pilnīgi informēts par viņa veselības stāvokli, vajadzībām un nepieciešamo aprūpi un ar kuru bērnam jau ir izveidojies kontakts. Tiesībsarga ieskatā, lai arī jaunajam bērna ģimenes ārstam tiek nodrošinātas tiesības saņemt no iepriekšējā ģimenes ārsta visus medicīniskos ierakstus par pacientu[3], tas tomēr ne vienmēr var būt pietiekami, lai iegūtu pilnu ainu par pacientu un nodrošinātu pilnīgu veselības aprūpes pēctecību. Saņemot veselības aprūpes pakalpojumus pie cita ģimenes ārsta, bērnam no jauna būs jāveido attiecības ar savu jauno ģimenes ārstu. Veselības aprūpes pakalpojumi ir saistīti ar pacienta izjautāšanu par viņa veselības stāvokli un dažādām manipulācijām ar ķermeni, kas var radīt bērnam negatīvas izjūtas, stresu un neveicināt bērna atvēršanos un uzticēšanos ārstam īpaši tad, kad to veic cits, pagaidām svešs bērnam speciālists. Savukārt bērna un ārsta attiecībām, kurās izveidojusies abpusēja uzticēšanās, ir būtiska nozīme, lai ārstniecības rezultāts būtu veiksmīgāks.
Jāatzīmē arī, ka ģimenes ārsts ir viens no bērna tiesību aizsardzības subjektiem.[4] Ja bērns ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, pastāv lielākā iespēja pārraudzīt bērna aprūpi ģimenē. Ārsts ir tā persona, kura var pamanīt bērna tiesību iespējamos pārkāpumus ģimenē, kas radušies, piemērām, vecāku nolaidības vai aprūpes trūkuma dēļ, vardarbības vai cita pārkāpuma rezultātā.  Ģimenes ārsta rīcība, ziņojot atbildīgajām iestādēm[5] par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem ģimenē, šajā gadījumā ļaus pēc iespējas ātrāk reaģēt uz bērna tiesību pārkāpumiem un tos novērst. Turpretī situācijā, kad bērns vispār nav reģistrēts pie ģimenes ārsta un nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus, iespēja laikus konstatēt iespējamos riskus bērna aprūpē ģimenē, novērst bērna tiesību pārkāpumus, kā arī palīdzēt bērnam tiek ierobežota.
Līdz ar to secināms, ka tiesiskais regulējums, kas ļauj bērnu izslēgt no ģimenes ārsta pacientu saraksta Noteikumu Nr.555 30.2.apakšpunktā noteiktajā gadījumā, nav vērsts uz bērna labāko interešu nodrošināšanu.
Noteikumu Nr.555 30.2.apakšpunktā noteiktā kārtība, kas paredz iespēju pēc ģimenes ārsta iniciatīvas un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinuma izslēgt personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, ir attiecināma uz ikvienu ģimenes ārsta pacientu, arī bērnu. Tiesībsarga ieskatā minētā kārtība var būt piemērota attiecībā uz pilngadīgiem pacientiem, jo pilngadīga persona spēj patstāvīgi izvērtēt savas darbības, apzināties savas rīcības sekas un līdz ar to atbildēt par to. Turpretim regulējuma piemērošana attiecībā uz bērniem nav pieļaujama, jo ģimenes ārsta veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšana bērnam par viņa vecāku rīcību - aprūpes pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu neatbilst bērna labākajām interesēm. [...]".
[1] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā un otrā daļa.
[2] Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr.2004-02-0106 11.punkts.
[3] Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 6. punkts.
[4] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkts.
[5] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmā daļa.
 
6) grozījumus atbilstoši aktuālajam ārstniecības personu specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu klasifikatoram, ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatoram (skatīts Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1. pielikumā “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzskaites kartes un izmaiņu lapas aizpildīšanā izmantojamie klasifikatori un saraksti” ietvertais 4. un 5. klasifikators, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/282367-arstniecibas-personu-un-arstniecibas-atbalsta-personu-registra-izveides-papildinasanas-un-uzturesanas-kartiba), kā arī atbilstoši izmaiņām māsas profesijas profesionālajā darbībā, kas tiesību aktos veiktas atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 537, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310369-par-konceptualo-zinojumu-par-masas-profesijas-turpmako-attistibu?&search=on) ietvertajiem pasākumiem. Būtiski norādīt, ka gan Noteikumu projektā, gan arī Noteikumos Nr.555 lietotais termins “māsa” atbilst Ārstniecības likumā (sk., piemēram, 44. pantu un pārejas noteikumu 35. punktu) un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (sk. 14. pantu) lietotajam terminam, kā arī šī termina lietojums saskaņots ar Latvijas Māsu asociāciju (sk. anotācijas 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto). Grozījumiem nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
Ievērojot minēto:
- Noteikumu projekta 6. punkts paredz svītrot Noteikumu Nr. 555 48. punkta prasību, ka veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa, jo atbilstoši Ārstniecības likuma 26. panta otrajai un ceturtajai daļai māsu sertifikācija vairs netiek veikta;
- Noteikumu projekta 10. punkts paredz precizēt Noteikumu Nr. 555 187. punktā ietverto prasību  māsai, kas sniedz pakalpojumus diabēta pacientu apmācības kabinetā – šobrīd tiesības apmācīt diabēta pacientus ir māsai, kura ir apguvusi diabēta pacientu apmācības metodi māsas praksē (diabēta aprūpes māsas papildspecialitāte vairs nepastāv);
-   Noteikumu projekta 13. punkts paredz svītrot Noteikumu Nr. 555 4. pielikuma 6.2.9., 6.2.13., 6.2.14., 6.2.16. un 6.2.35. apakšpunktu, jo tajos minētās māsas profesijas specialitātes vai papildspecialitātes vairs nepastāv, iekļaut māsu Noteikumu Nr. 555 4. pielikuma 6.2. apakšpunktā minētajā speciālistu sarakstā (grozījums attiecībā uz Noteikumu Nr.555 4. pielikuma 6.2.28.¹apakšpunktu), ņemot vērā tās profesionālo kompetenci, kas noteikta Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 497. punktā,  kā arī papildināt Noteikumu Nr. 555 4. pielikuma 6.2.46. apakšpunktu ar divām ārstnieciskām un diagnostiskām metodēm atbilstoši aktuālajam ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatoram;
- Noteikumu projekta 15. punkts paredz redakcionālas izmaiņas Noteikumu Nr. 555 10. pielikuma  2.18. apakšpunktā, kā arī 2. un 12. piezīmē atbilstoši aktuālajam māsas specialitāšu klasifikatoram;
- Noteikumu projekta 17. punkts paredz izmaiņas Noteikumu Nr. 555 12. pielikuma 2.1.6., 2.1.7., 2.1.11., 2.1.12., 2.1.15., 2.1.19., 2.1.22., 2.1.23., 2.1.24., un 2.1.26. apakšpunktā atbilstoši aktuālajam ārstu specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu klasifikatoram un aktuālajam ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatoram;
7) noteikt, ka personām, kuras slimo ar C hepatīta infekciju, infektologs ir pieejams kā tiešās pieejamības speciālists (pakalpojumu saņemšanai vairs nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums) (Noteikumu projekta 7. punkts).
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai. Lai uzlabotu C hepatīta epidemioloģisko situāciju Latvijā un sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas izvirzīto mērķi, Noteikumu projekts paredz atcelt nepieciešamību pēc ģimenes ārsta nosūtījuma pie infektologa pacientiem, kuri slimo ar C hepatīta infekciju. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
8) noteikt, ka speciālisti, kuri pakalpojumus sniedz garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, ir tiešās pieejamības speciālisti (pakalpojumu saņemšanai vairs nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums) (Noteikumu projekta 8. punkts).
Noteikumu Nr. 555 56.2. apakšpunktā ir noteikti tie gadījumi, kuros persona var saņemt valsts apmaksātos sekundārās veselības pakalpojumus, pēc savas iniciatīvas vēršoties pie tiešās pieejamības speciālistiem.
Garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, funkcionālais speciālists, psihologs, psihoterapeits, narkologs un psihiatrs. Noteikumu Nr. 555 56.2. apakšpunktā jau ir noteikts, ka narkologs un psihiatrs vai bērnu psihiatrs, ja persona slimo ar psihisku slimību, ir tiešās pieejamības speciālisti. Bērniem un pusaudžiem ar psihiskām slimībām, kā arī alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības problēmām uzsākt ārstēšanu ir psiholoģiski grūti, un nepieciešamība apmeklēt ģimenes ārstu pirms vēršanās pie speciālista vēl vairāk kavē pacienta vēršanos pēc nepieciešamās palīdzības. Lai veicinātu bērnu un pusaudžu motivāciju vērsties pēc palīdzības pie garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem strādājošiem speciālistiem, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 555 ar 56.2.13. apakšpunktu, kas nosaka, ka arī speciālisti, kas sniedz pakalpojumus  garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, ir tiešās pieejamības speciālisti. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
9) nosacījumus bioinformātiķa veiktā darba apmaksai, aprēķinot manipulāciju tarifus (Noteikumu projekta 9. punkts).
Pašreizējā Noteikumos Nr. 555 noteiktā kārtība un tarifu aprēķina metodoloģija paredz, ka bioinformātiķa darbs apmaksājams ar tarifa U elementu (pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas), ko aprēķina ar fiksētu koeficientu pret tarifa D elementu (darba samaksa). Taču ir situācijas, kad ir nepieciešama bioinformātiķa iesaiste manipulāciju nodrošināšanā, speciālistu darbu apmaksājot atbilstoši faktiskajai iesaistei un patērētajam darba laikam konkrēta pacienta ārstēšanas procesā. Piemēram, nosakot ģenētiskos variantus ar nākamās paaudzes sekvenēšanas (NGS) metodi onkoloģisko saslimšanu vai reto slimību gadījumos, no kā ir atkarīga pacienta tālākā terapija, ko nav iespējams nodrošināt bez bioinformātiķa iesaistes. Tāpēc Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 153.¹ punktu, paredzot, ka Nacionālais veselības dienests, aprēķinot manipulāciju tarifu, var piemērot Noteikumu Nr.555 153.1. un 153.2. apakšpunktā noteikto atalgojumu par bioinformātiķa veikto darbu, ja attiecīgā pakalpojuma sniegšanā bioinformātiķa veiktais darba laiks ir ilgāks par 30% no pakalpojumā norādītā darba laika. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
10) nodrošināt valsts apmaksātā skābekļa koncentratora nomu, kamēr pacients, kuram skābekļa koncentrators izsniegts lietošanai mājās, stacionēts stacionārajā ārstniecības iestādē (Noteikumu projekta 11. punkts).
2021. gadā uzsākta skābekļa terapija pacientiem pēc hronisku slimību saasinājuma vai elpošanas ceļu saslimšanām, izsniedzot skābekļa koncentratorus lietošanai mājās, bet to izsniegšanas noma tiek apmaksāta kā ambulatorais pakalpojums. Šobrīd pacientiem skābekļa koncentratora lietošanu nosaka uz laiku līdz 3 mēnešiem. Pēc ārsta rekomendāciju saņemšanas (subakūti pacienti pēc ārstēšanās stacionārā) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” organizē skābekļa koncentratora piegādi uz pacienta mājām un izraksta ambulatoro talonu par koncentratora nomu uz laiku līdz 3 mēnešiem (atkarībā no ārsta norādījumiem). Koncentratora administrēšana un piegāde uz pacienta dzīvesvietu izmaksā 91.55 euro par reizi, bet nomas maksa – 1.83 euro/dienā. 
Uzsākot minēto pakalpojumu, tika konstatētas problēmsituācijas, kas saistītas ar pacientu akūtu stacionēšanu (ar dažādām saslimšanām) un skābekļa koncentratoru nomas izmaksu segšanu skābekļa koncentratoru piegādātājiem. Ja pacients tiek stacionēts laika periodā, kamēr vēl tiek nodrošināta koncentratora noma, tā noma ir jāpārtrauc, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” ir jāorganizē koncentratora atgriešana, neskatoties uz pacienta stacionēšanas iemeslu un paredzamo stacionēšanas ilgumu. Pacientam izrakstoties no stacionāra, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” atkārtoti jāorganizē koncentratora piegāde un valstij jāsedz izmaksas – 91.55 euro apmērā.  Taču, turpinot nodrošināt nomu (apmaksājot ambulatoro talonu) pacienta stacionēšanas laikā, izmaksas būtu daudz mazākas – koncentratora administrēšanas izmaksas ir līdzvērtīgas 50 dienu nomas maksai. 
Ievērojot minēto, lai pacientam pēc izrakstīšanas no stacionāra netiktu pārtraukta skābekļa terapija, tāpēc ka stacionēšanas laikā pārtraukta skābekļa koncentratora noma, tādējādi radot risku pacienta veselībai un radot valstij papildu izmaksas, Noteikumu projekts paredz pacienta, kuram skābekļa koncentrators izsniegts lietošanai mājās, stacionēšanas laikā paralēli nodrošināt ambulatoro pakalpojumu par skābekļa koncentratora nomas izmaksu segšanu. 
11) precizēt un papildināt Noteikumu Nr.555 208.3. apakšpunktā ietverto nosacījumu, ko Nacionālais veselības dienests ievēro, veicot savstarpējos norēķinus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un Šveici par šo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām attiecībā uz stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, atbilstoši faktiskajai izmaksu uzskaites metodikai (Noteikumu projekta 12. punkts). Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
12) veikt šādas izmaiņas Noteikumu Nr.555 5. pielikumā (Noteikumu projekta 14. punkts):
- papildināt dienas stacionārā sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus ķīmijterapijā un hematoloģijā ar jaunu pamata manipulāciju 60555 – asins komponentu transfūzija;
- veikt tehnisku labojumu 9.piezīmē, labojot šobrīd nepareizi norādīto valsts kapitālsabiedrības veidu (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- atbilstoši ārstu speciālistu ieteikumiem paredzēt, ka noteiktas dienas stacionārā bērniem sniegtās manipulācijas turpmāk apmaksās ne tikai gadījumos, kad tās veiktas vispārējā anestēzijā, bet arī sedācijā (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
13) veikt šādas izmaiņas Noteikumu Nr. 555 10. pielikumā (Noteikumu projekta 15. punkts):
- redakcionālas izmaiņas Noteikumu Nr. 555 10. pielikuma  2.18. apakšpunktā, kā arī 2. un 12. piezīmē atbilstoši aktuālajam māsas specialitāšu klasifikatoram (skatīt šīs sadaļas 6. punktu). Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
- paredzēt traheostomētu pacientu aprūpes kabineta izveidi.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” jau ilgstoši saskaras ar problēmu, kas saistīta ar traheostomētu pacientu aprūpi gadījumos, kad nepieciešama izrakstīšana no stacionāra un tālākās aprūpes pēctecības nodrošināšana. Lielākās problēmas ir saistītas ar pacientu (to tuvinieku) izglītošanu, kuriem ir ilgstoša vai pastāvīga traheostoma, un aprūpes nodrošināšanu (kaniles, pārsēji, aprūpei nepieciešamais inventārs).
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” šobrīd ir izveidojusi apmācības programmu pacientiem, to tuviniekiem un personālam par traheostomētu pacientu aprūpi, taču šī programma balstās uz personāla entuziasmu, pašiniciatīvu un atbildību pret pacientiem. Pilnvērtīgas apmācības nodrošināšanai ilgtermiņā nepieciešams veidot traheostomētu pacientu aprūpes kabinetu, kurā vienuviet atbalstu saņemtu gan pacienti, gan arī personāls.
14) veikt izmaiņas Noteikumu Nr.555 11. pielikumā (Noteikumu projekta 16. punkts), papildinot 1.4. apakšpunktā minētos Vidzemes teritorijā ietilpstošos novadus ar Varakļānu novadu, jo atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam Varakļānu novads ir izdalīts kā atsevišķa administratīvā vienība. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
15) veikt šādas izmaiņas Noteikumu Nr.555 12. pielikumā (Noteikumu projekta 17. punkts):
- iekļaut Varakļānu novadu Madonas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā, pamatojoties uz pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem plānošanas vienībā (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- labot Noteikumu Nr.555 12. pielikuma 2.1.6., 2.1.7., 2.1.11., 2.1.12., 2.1.15., 2.1.19., 2.1.22., 2.1.23., 2.1.24., un 2.1.26. apakšpunktu atbilstoši aktuālajam ārstu specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu klasifikatoram un aktuālajam ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatoram (skatīt šīs sadaļas 6. punktu). Grozījumiem nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
- 2.1. apakšpunkts papildināts ar jaunu pakalpojumu veidu – skābekļa terapija, un atbilstoši tam veikts papildinājums arī 3.6. apakšpunktā. Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar 2021. gadā ieviestajiem skābekļa terapijas pakalpojumiem mājās pacientiem ar hronisku elpošanas nepietiekamību. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
16) veikt šādas izmaiņas Noteikumu Nr.555 15. pielikumā (Noteikumu projekta 18. punkts):
- svītrot veikto slēpto asiņu testu aptveri pie ģimenes ārsta reģistrētajiem pacientiem no ģimenes ārstam noteiktajām gada darbības rādītāju jomām un gada darbības rādītāju vērtēšanas kritērijiem. Grozījums nepieciešams saistībā ar jauna apmaksas modeļa ieviešanu par zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem, kas noteikts Noteikumu Nr.555 11.pielikuma 16.³ punktā. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
Saistībā ar grozījumiem gada darbības rādītāju vērtēšanas kritērijos, svītrojot slēpto asiņu testa veikšanu pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, par 15% palielināts nozīmīguma vērtējums cukura diabēta pacientu uzraudzībai, veicot glikohemoglobīna (glikētā Hb) mērījumus 2. tipa cukura diabēta pacientiem.
- precizēt 9. punktu, nosakot, ka izmaksājamos ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma līdzekļus ģimenes ārstam izmaksā līdz nākamā gada 1. septembrim (šobrīd – 1. maijam). Izmaiņas nepieciešamas objektīvu apsvērumu dēļ – ģimenes ārstu gada darbības novērtējuma līdzekļu aprēķinam veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmā “Vadības informācijas sistēma”, kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus, nepieciešams ilgāks laiks. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.