Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar uzturēšanas darbiem 19. aprīlī no plkst. 23.00 līdz 20. aprīļa plkst. 12.00 ir iespējami traucējumi juridisko personu pilnvarošanas risinājumā.
22-TA-2499: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk – Likums) (ar grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2022.gada 11.augustā) 3.pants un 8.1pants.
Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma Nr.39, 67.§, 5.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes mērķis ir nodrošināt Labklājības ministrijai (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA)) finansējumu ne vairāk kā 23 086 981 euro apmērā, lai laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim Latvijā dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušās personām, apgādnieku zaudējušām personām, personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, izmaksātu mērķētu ikmēneša pabalstu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Augstās inflācijas, energoresursu un ar to saistīto preču un pakalpojumu cenu pieauguma rezultātā pensijas vecumu sasniegušās personas, personas ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušās personas, un personas, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personas ar Latvijā piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir noteikta invaliditāte, vai arī kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, šobrīd ir nonākušas sarežģītā situācijā, kurā vairs nespēj veikt visus obligātos maksājumus, iegādāties pārtiku, medikamentus un apmierināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības. Savukārt valsts pienākums šādā situācijā ir savu iespēju robežās nodrošināt atbalstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vidējie pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. 2022.gada jūnijā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas) bija 406,07 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 435,20 euro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas - 236,33 euro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,96 euro. Ņemot vērā, straujo inflāciju, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenu kāpumu, pie esošajiem pensiju apmēriem ir svarīgi sniegt papildu atbalstu.
 
Arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kuru piešķir, ja nav tiesības uz valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir salīdzinoši zems. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vecuma gadījumā ir 109 euro, III grupas invaliditātes gadījumā tā apmērs ir 109 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 136 euro, II grupas invaliditātes gadījumā - 156,96 euro (strādājošiem - 130,80 euro), personām ar invaliditāti no bērnības - 195,84 euro (strādājošiem - 163,20 euro), I grupas invaliditātes gadījumā - 198,38 euro (strādājošiem - 152,60 euro), personām ar invaliditāti no bērnības - 247,52 euro (strādājošiem - 190,40 euro).
 
Ja bērnam noteikta invaliditāte, tad papildu ģimenes valsts pabalstam piešķir un izmaksā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Tiesības saņemt šo piemaksu ir bērna vecākam vai tā likumiskajam pārstāvim. Piemaksas apmērs ir 106,72 euro mēnesī. Bērna ar invaliditāti aprūpe rada papildu slodzi - gan emocionālo, gan finansiālo, kas, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti, vispārējā cenu un elektroenerģijas kāpuma laikā tiek izjusts vēl vairāk.
 
Arī ģimenes, kurās viens vai abi vecāki miruši un bērni saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību par apgādnieku zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir īpaša grupa, kurai būtu jāsniedz atbalsts straujās inflācijas, energoresursu un ar to saistīto preču un pakalpojumu sadārdzinājuma laikā.

Latvijā ieceļojošās personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu saskaras ar dažādām grūtībām. Šīm personām ir grūtības iekļauties sabiedrībā, ko aktualizē kultūras atšķirības. Tāpat viņas saskaras ar problēmām, kas saistītas ar nodarbinātību, mājokli, kā arī iespējām saņemt sociālās garantijas. Vispārējs cenu kāpums šīs grūtības ir pastiprinājušas, īpaši sarežģītā situācijā nostādot pensijas vecuma sasniegušās personas un personas ar invaliditāti, kurām, piemēram, nav bijusi iespēja Latvijā uzkrāt pietiekamu apdrošināšanas stāžu, lai piešķirtu vecuma vai invaliditātes pensiju, vai arī, iespēja Latvijā nodzīvot kopumā 60 mēnešus (5 gadus), no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti, lai saņemtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma vai invaliditātes gadījumā. Turklāt, ja personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu aprūpē ir bērns ar invaliditāti, tad tas rada vēl papildu slodzi - gan emocionālo, gan finansiālo. Līdz ar to arī šī ir personu grupa, kurai būtu jāsniedz atbalsts šajā inflācijas, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājuma laikā.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu straujās inflācijas, energoresursu un ar to saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpuma ietekmi, Rīkojuma projekts paredz nodrošināt finansējumu, lai laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim atbilstoši Likuma 81.pantam* pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām izmaksātu valsts pabalstu šādā apmērā:
1) 30 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vai to kopsumma nepārsniedz 300 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
2) 20 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vai to kopsumma ir robežās no 301 euro līdz 509 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
3) 10 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vai to kopsumma ir robežās no 510 euro līdz 603 euro (atmetot euro centus) mēnesī.
Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 euro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī.
 
Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijas Republikā piešķirtās:
- vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja;
- speciālās valsts pensijas saņēmēja;
- izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte;
- atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja;
- valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.
 
Valsts pabalstu 30 euro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir:
- Latvijas Republikā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja;
- pilngadīga persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
- persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.
 
Valsts pabalsta izmaksa tiks uzsākta 2022.gada novembrī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma Nr.39, 67.§  “Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”” 5.punktu Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadam no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 23 086 981 euro apmērā, lai laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim  Latvijā dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti izmaksātu pabalstu 30 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 euro mēnesī, 20 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 euro līdz 509 euro mēnesī, 10 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 euro līdz 603 euro mēnesī, kā arī izmaksātu pabalstu 30 euro mēnesī personām, kuras saņem Latvijas Republikā piešķirto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, pilngadīgai personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijas Republikā un kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijas Republikā, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

* Kopējais atbalsta periods ir no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam (7 mēneši). Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma Nr.39, 67.§, 10.punktam, Labklājības ministrijai nepieciešamais finansējums pabalstu izmaksai 2023.gadam ne vairāk kā 59 888 748 euro apmērā tiks paredzēts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
  • apgādnieku zaudējušās personas
  • personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē personas, kuras dzīvo Latvijā un saņem kādu no šiem pakalpojumiem: vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, speciālo valsts vai izdienas pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, kā arī personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurām ir noteikta invaliditāte, vai arī kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti.
 
Pēc VSAA sniegtās informācijas 2022.gada aprīlī Latvijā dzīvojošie pensiju saņēmēji bija 465,4 tūkst., atlīdzību saņēmēji - 12 tūkst., valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji - 20,7 tūkst., piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti - 8,4 tūkst. 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam visbiežāk pakļauto iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, t.sk. ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti) situāciju, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
23 086 981
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
23 086 981
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-23 086 981
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-23 086 981
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
23 086 981
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu valsts pabalsta izmaksu pensijas vecumu sasniegušajām personām, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām un personām, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, kā arī personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurām ir noteikta invaliditāte, vai arī kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, 2022.gadā Labklājības ministrijai (VSAA) papildu nepieciešams finansējums ne vairāk kā 23 086 981 euro apmērā. Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.

Tā kā šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt faktiskos izdevumus valsts atbalsta mēnesī izmaksām, un Labklājības ministrijai 2022.gada pēdējos mēnešos nebūs brīvu līdzekļu, ko sākotnēji novirzīt valsts atbalsta izmaksām dēļ strauji pieaugušajiem izdevumiem saistībā ar pensiju, pabalstu un atlīdzību indeksāciju (ko ietekmējis gan indeksācijas koeficienta palielinājums 2022.gadā no 1,0236 budžetā plānotā līdz 1,2287, gan fakts, ka 2022.gadā indeksācija ir jānodrošina no augusta, iepriekš oktobra, t.i., par 2 mēnešiem vairāk), Labklājības ministrija finansējumu valsts atbalstam pieprasīs pa daļām, sākotnēji pieprasot prognozētās izmaksas 1 mēnesim (novembrim), atbilstoši veiktajam aprēķinam 11 233 306 euro, t.i., 23 086 981 euro - 620 370 euro (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti, ko par novembra mēnesi izmaksā decembrī) : 2 mēneši.

Atlikušo finansējumu Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši nepieciešamības izvērtējumam 2022.gada novembra beigās (kad būs zināmas aptuvenās novembra faktisko izmaksu tendences). Ņemot vērā, ka valsts atbalsta izmaksas plānotas līdz 2022.gada decembra beigām, gadījumā, ja decembra beigās finansējums netiks izlietots pilnībā, tad neizlietotie līdzekļi paliks atlikumā Labklājības ministrijas apakšprogrammā 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, tad tik veiktas apropriācijas izmaiņas.

Izdevumi tiks veikti Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Valsts pabalsta izmaksu nodrošinās VSAA.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Anotācijas pielikums