21-TA-1015: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1. apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektu (turpmāk- Igaunijas-Latvijas programma vai Programma).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atbalstīt programmas iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā (turpmāk – EK).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punkta pirmajai daļai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punkta pirmajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1. apakšpunktā doto uzdevumu, VARAM ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Igaunijas-Latvijas programmas 2021.-2027. gadam projektu.
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
-Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk - ETS mērķis) 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā.
2019. gadā VARAM sadarbībā ar Igaunijas pārstāvjiem uzsāka Programmas izstrādi, izveidojot Programmēšanas komiteju (turpmāk – PK), kurā piedalās abu valstu pārstāvji, kā arī konsultatīvu funkciju veic EK pārstāvis.
Lai nodrošinātu ETS mērķa 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot Programmu dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanu, Programmas izstrāde ir balstīta rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītajā mērķī – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto Programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, lai noteiktu Programmas iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī lemtu par stratēģiskā novērtējuma veikšanas nepieciešamību, Programma izstrādāja sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra Programmai netika piemērota, atbilstoši 2021.gada 11.janvāra Latvijas Republikas Vides pārraudzības valsts biroja lēmumam Nr.4-02/4. Ņemot vērā iesniegto informāciju par Programmu, kā arī, balstoties uz secinājumiem sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā, un ievērojot likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.2pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus, Latvijas Republikas Vides pārraudzības valsts birojs secināja, ka plānošanas dokuments nav saistīts ar būtiskām vides stāvokli ietekmējošām izmaiņām, tajā netiek plānotas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. un 2. pielikuma darbības, Programmā paredzētās darbības nav saistītas ar iespējamu negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
2021.gada novembrī partnervalstis apstiprināja Programmas projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai. Latvijā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 10.novembra līdz 2021. gada 8.decembrim. Turklāt 2021.gada 22.novembrī notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem, kas tikai iesniegti Programmas Vadošajai iestādei, Programmas dokuments tika precizēts un 2022.gada 6.janvārī apstiprināts PK.
Programmas dalībvalstis vienojušās Programmas Vadošās iestādes/Kopīgā sekretariāta funkcijas deleģēt Igaunijas Valsts Apvienotajām pakalpojumu centram (ar birojiem Tallinā un Tartu), nodrošinot sadarbības programmas pārvaldību, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu. Latvijas un Igaunijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību Programmas Uzraudzības komitejā, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, kā arī uzraugot Programmas īstenošanas progresu.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā ir noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (apstiprināts Ministru kabinetā 2021.gada 21.decembra sanāksmē, 21-TA-1584) (turpmāk - Interreg programmu vadības likums).
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta Programmas 7. sadaļā “Īstenošanas noteikumi”.
Papildus Vadošā iestāde izstrādā un Programmas Uzraudzības komiteja apstiprina Programmas īstenošanas nolikumu. Tas nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus, projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī Programmas izmaksu attiecināmību. Programmas īstenošanas nolikums ir saistošs Programmas vadībā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem.
Līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
Programmā valsts atbalstu piešķirs saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – GBER regula), 20.pantu un 20.a pantu.
Izņēmuma gadījumos (ir sagaidāms, ka šādu gadījumu būs ļoti maz vai nebūs vispār līdz ar GBER regulas grozījumiem attiecībā uz Interreg programmām) projektu partneri var saņemt Programmas līdzfinansējumu arī atbilstoši Komisijas 2013.gada 18.decembra regulai Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – de minimis regula).
Programmas īstenošanas nolikumā tiks noteikta programmas Vadošā iestāde (Igaunijā) kā atbildīgā iestāde par valsts atbalsta, saskaņā ar GBER regulu izvērtēšanu, piešķiršanu un uzskaiti. Programmas Vadošā iestāde tiks noteikta kā atbildīgā iestāde saskaņā ar de minimis regulu par de minimis atbalsta izvērtēšanu, piešķiršanu - līguma starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri noslēgšanu un uzskaiti Programmas līmenī.
Savukārt atbilstoši Interreg programmu vadības likumam VARAM reģistrēs de minimis atbalsta uzskaites sistēmā de minimis atbalsta piešķīrumu Latvijas Republikā reģistrētajiem finansējuma saņēmējiem.
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir konsultēt NAI (pēc pieprasījuma), sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, PKC, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju, sinerģiju, papildinātību un demarkāciju starp Programmu, ES finansētajām programmām, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.- 2027.gadam un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs Programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
-Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
-Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk - ETS mērķis) 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā.
2019. gadā VARAM sadarbībā ar Igaunijas pārstāvjiem uzsāka Programmas izstrādi, izveidojot Programmēšanas komiteju (turpmāk – PK), kurā piedalās abu valstu pārstāvji, kā arī konsultatīvu funkciju veic EK pārstāvis.
Lai nodrošinātu ETS mērķa 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot Programmu dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanu, Programmas izstrāde ir balstīta rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītajā mērķī – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto Programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, lai noteiktu Programmas iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī lemtu par stratēģiskā novērtējuma veikšanas nepieciešamību, Programma izstrādāja sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra Programmai netika piemērota, atbilstoši 2021.gada 11.janvāra Latvijas Republikas Vides pārraudzības valsts biroja lēmumam Nr.4-02/4. Ņemot vērā iesniegto informāciju par Programmu, kā arī, balstoties uz secinājumiem sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā, un ievērojot likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.2pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus, Latvijas Republikas Vides pārraudzības valsts birojs secināja, ka plānošanas dokuments nav saistīts ar būtiskām vides stāvokli ietekmējošām izmaiņām, tajā netiek plānotas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. un 2. pielikuma darbības, Programmā paredzētās darbības nav saistītas ar iespējamu negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
2021.gada novembrī partnervalstis apstiprināja Programmas projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai. Latvijā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 10.novembra līdz 2021. gada 8.decembrim. Turklāt 2021.gada 22.novembrī notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem, kas tikai iesniegti Programmas Vadošajai iestādei, Programmas dokuments tika precizēts un 2022.gada 6.janvārī apstiprināts PK.
Programmas dalībvalstis vienojušās Programmas Vadošās iestādes/Kopīgā sekretariāta funkcijas deleģēt Igaunijas Valsts Apvienotajām pakalpojumu centram (ar birojiem Tallinā un Tartu), nodrošinot sadarbības programmas pārvaldību, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu. Latvijas un Igaunijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību Programmas Uzraudzības komitejā, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, kā arī uzraugot Programmas īstenošanas progresu.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā ir noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (apstiprināts Ministru kabinetā 2021.gada 21.decembra sanāksmē, 21-TA-1584) (turpmāk - Interreg programmu vadības likums).
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta Programmas 7. sadaļā “Īstenošanas noteikumi”.
Papildus Vadošā iestāde izstrādā un Programmas Uzraudzības komiteja apstiprina Programmas īstenošanas nolikumu. Tas nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus, projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī Programmas izmaksu attiecināmību. Programmas īstenošanas nolikums ir saistošs Programmas vadībā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem.
Līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
Programmā valsts atbalstu piešķirs saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – GBER regula), 20.pantu un 20.a pantu.
Izņēmuma gadījumos (ir sagaidāms, ka šādu gadījumu būs ļoti maz vai nebūs vispār līdz ar GBER regulas grozījumiem attiecībā uz Interreg programmām) projektu partneri var saņemt Programmas līdzfinansējumu arī atbilstoši Komisijas 2013.gada 18.decembra regulai Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – de minimis regula).
Programmas īstenošanas nolikumā tiks noteikta programmas Vadošā iestāde (Igaunijā) kā atbildīgā iestāde par valsts atbalsta, saskaņā ar GBER regulu izvērtēšanu, piešķiršanu un uzskaiti. Programmas Vadošā iestāde tiks noteikta kā atbildīgā iestāde saskaņā ar de minimis regulu par de minimis atbalsta izvērtēšanu, piešķiršanu - līguma starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri noslēgšanu un uzskaiti Programmas līmenī.
Savukārt atbilstoši Interreg programmu vadības likumam VARAM reģistrēs de minimis atbalsta uzskaites sistēmā de minimis atbalsta piešķīrumu Latvijas Republikā reģistrētajiem finansējuma saņēmējiem.
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir konsultēt NAI (pēc pieprasījuma), sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, PKC, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju, sinerģiju, papildinātību un demarkāciju starp Programmu, ES finansētajām programmām, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.- 2027.gadam un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs Programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Programmā, saskaņā ar Interreg regulas 16. panta 5. punkta pirmo daļu pirms sadarbības programmas iesniegšanas EK iesaistītajām ES dalībvalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana Programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī abu dalībvalstu saistības nodrošināt Programmas īstenošanai vajadzīgo nacionālo līdzfinansējumu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nacionāli atbalstītu Programmas projekta turpmāku virzību apstiprināšanai EK. Papildus tiek dots deleģējums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt piekrišanu programmas saturam un valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī deleģējums VARAM 2021.-2027. gadā nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu programmas tehniskās palīdzības budžetā saskaņā ar piekrišanā noteikto, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē finansējuma saņēmējus (publisko vai privāto tiesību juridiskās personas), kurus šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
2 286 004
2 286 004
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
762 410
762 410
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
1 523 594
1 523 594
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
90 754
0
2 949 094
2 950 659
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
90 754
0
1 044 602
1 046 167
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
1 904 492
1 904 492
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-90 754
0
-663 090
-664 655
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-90 754
0
-282 192
-283 757
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
-380 898
-380 898
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-90 754
-663 090
-664 655
5.1. valsts pamatbudžets
0
-90 754
-282 192
-283 757
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
-380 898
-380 898
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmu līdzfinansē ERAF. Kopējais ERAF finansējums Programmai ir 26 004 949 euro, no tā līdz 7 % ir jāparedz tehniskās palīdzības budžetam.
ERAF līdzfinansējums finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Galvenie finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, kā arī privātie uzņēmumi.
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka Programmas finansējums nav sadalīts pa ES dalībvalstīm un partnervalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīga no Latvijas partneru līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžetiem ir aprēķināma tikai indikatīvi.
ERAF līdzfinansējums finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Galvenie finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, kā arī privātie uzņēmumi.
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka Programmas finansējums nav sadalīts pa ES dalībvalstīm un partnervalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīga no Latvijas partneru līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžetiem ir aprēķināma tikai indikatīvi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijas partneri (valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi) piesaistīs pieejamo finansējumu ar tādu pašu intensitāti kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Projektiem pieejamais finansējums 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir 67% apmērā no 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā. Tiek prognozēts, ka Latvijas partneru piesaistītā finansējuma apjoms kopumā būs 16 012 791 euro, t.sk. 12 810 233 euro ERAF finansējums.
Provizoriski 2021.-2027.gada plānošanas periodā valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes piesaistīs ERAF finansējumu 7 620 012 euro (anotācijas III sadaļas 1.punkts), savukārt citi projektu īstenotāji 5 190 221 euro (tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada). Attiecīgi nacionālais līdzfinansējums 20% apmērā plānots: valsts budžeta līdzfinansējums valsts budžeta iestādēm 635 342 euro, pašvaldību budžeta līdzfinansējums 1 269 661 euro, citu projektu īstenotāju līdzfinansējums 1 297 555 euro (tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada).
Sadalījums pa gadiem indikatīvi plānots atbilstoši šādai projektu ieviešanas dinamikai 2024.gads – 30%, 2025.gads – 30%, 2026.gads – 20%, 2027.gads – 15%, 2028.gads – 5%, attiecīgi euro izteiksmē:
Finansiālā ietekme uz finansējuma saņēmēju (pašvaldību) budžetiem (līdzfinansējums projektu īstenošanai 20% apmērā) tiks nodrošināts no attiecīgo pašvaldību budžetiem, ņemot vērā, ka Programmas atbalstīto projektu finanšu plūsma, t.sk. ERAF finansējuma plānošana, notiek finansējuma saņēmēju (pašvaldību) līmenī atbilstoši līgumiem par projektu īstenošanu.
Savukārt, ERAF finansējums, ko citi projektu finansējuma saņēmēji (biedrības un nodibinājumi) saņems no Programmas Vadošās iestādes, tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada. Ņemot vērā, ka minētais Programmas finansējums tiek pārskaitīts tieši finansējuma saņēmējam un netiek plānots valsts vai pašvaldību budžetos, tas netiek atspoguļots anotācijas III sadaļas 1.-5.punktā.
Provizoriski 2021.-2027.gada plānošanas periodā valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes piesaistīs ERAF finansējumu 7 620 012 euro (anotācijas III sadaļas 1.punkts), savukārt citi projektu īstenotāji 5 190 221 euro (tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada). Attiecīgi nacionālais līdzfinansējums 20% apmērā plānots: valsts budžeta līdzfinansējums valsts budžeta iestādēm 635 342 euro, pašvaldību budžeta līdzfinansējums 1 269 661 euro, citu projektu īstenotāju līdzfinansējums 1 297 555 euro (tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada).
Sadalījums pa gadiem indikatīvi plānots atbilstoši šādai projektu ieviešanas dinamikai 2024.gads – 30%, 2025.gads – 30%, 2026.gads – 20%, 2027.gads – 15%, 2028.gads – 5%, attiecīgi euro izteiksmē:
|
2024 |
2025 | 2026 | |
| ERAF budžeta iestādēm | 762 410 |
762 410 |
508 273 |
| ERAF citiem | 1 557 066 |
1 557 066 |
1 038 044 |
| ERAF pašvaldībām | 1 523 594 |
1 523 594 |
1 015 729 |
| Valsts budžeta līdzfinansējums | 190 602 | 190 602 | 127 069 |
| Pašvaldību budžeta līdzfinansējums |
380 898 |
380 898 |
253 932 |
| Cits līdzfinansējums |
389 267 |
389 267 | 259 511 |
| KOPĀ | 4 803 837 | 4 803 837 | 3 202 558 |
| 2027 | 2028 | |
| ERAF budžeta iestādēm | 381 205 | 127 068 |
| ERAF citiem | 778 534 | 259 511 |
| ERAF pašvaldībām | 761 797 | 253 932 |
| Valsts budžeta līdzfinansējums | 95 302 | 31 767 |
| Pašvaldību budžeta līdzfinansējums |
190 450 |
63 483 |
|
Cits līdzfinansējums |
194 631 |
64 879 |
| KOPĀ |
2 401 919 |
800 640 |
Finansiālā ietekme uz finansējuma saņēmēju (pašvaldību) budžetiem (līdzfinansējums projektu īstenošanai 20% apmērā) tiks nodrošināts no attiecīgo pašvaldību budžetiem, ņemot vērā, ka Programmas atbalstīto projektu finanšu plūsma, t.sk. ERAF finansējuma plānošana, notiek finansējuma saņēmēju (pašvaldību) līmenī atbilstoši līgumiem par projektu īstenošanu.
Savukārt, ERAF finansējums, ko citi projektu finansējuma saņēmēji (biedrības un nodibinājumi) saņems no Programmas Vadošās iestādes, tiešā veidā ietekmi uz valsts budžetu nerada. Ņemot vērā, ka minētais Programmas finansējums tiek pārskaitīts tieši finansējuma saņēmējam un netiek plānots valsts vai pašvaldību budžetos, tas netiek atspoguļots anotācijas III sadaļas 1.-5.punktā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Programmas efektīvu pārvaldību un ieviešanu, papildus ERAF līdzfinansējumam Programmas dalībvalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums Programmas tehniskās palīdzības budžetā laikā no 2023.-2029. gadam. Latvijas Republikai nacionālā līdzfinansējuma iemaksas Programmas tehniskās palīdzības budžetā, saskaņā ar Piekrišanas 1. pielikumā noteikto, jānodrošina 662 108 euro apmērā. Sadalījums pa gadiem indikatīvi tiek plānots:
2023.gadā – 90 754 euro;
2024.gadā – 91 590 euro;
2025.gadā – 93 155 euro;
2026.gadā – 94 432 euro;
2027.gadā – 95 897 euro;
2028.gadā – 97 390 euro.
2029.gadā – 98 890 euro.
2023.gadā – 90 754 euro;
2024.gadā – 91 590 euro;
2025.gadā – 93 155 euro;
2026.gadā – 94 432 euro;
2027.gadā – 95 897 euro;
2028.gadā – 97 390 euro.
2029.gadā – 98 890 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
VARAM noteiktajā kārtībā no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto iemaksu veikšanai programmas tehniskās palīdzības budžetā, lai tos ieplānotu VARAM budžeta apakšprogrammā 69.09.00. “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)”.
Finansējuma saņēmēji valsts budžeta iestādes – nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attiecīgās nozares ministrijas budžetā atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā plānos līdzekļus apstiprinātajiem projektiem un piešķirtā finansējuma sadalījumam pa gadiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības – priekšfinansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdz simts procentiem savas projekta daļas īstenošanai un izdevumus saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem, pieprasot finansējumu no 74.resorsa “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Valsts budžeta iestādes nodrošinās, ka valsts pamatbudžetam tiek nodrošināta ERAF līdzfinansējuma atmaksa līdzko tā tiek saņemta no Programmas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Interreg regulas 16.panta 5.punkta pirmā daļa
Rīkojuma projekta 1.un 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ārējā saite (angļu valodā) – Programmas līmenī veiktā publiskā apspriešana:
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā Latvijā iebildumi vai priekšlikumi par Programmas projektu Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” netika iesniegti.
Latvijas pašvaldības, ka arī nevalstiskā sektora organizācijas izmantoja iespēju pieteikt komentārus programmas Kopīgajām sekretariātam, izmantojot Programmas tīmekļa vietni. Savos jautājumos Programmai Latvijas pārstāvji interesējas par iespēju Programmas ietvaros izstrādāt kopīgus rīcības plānus abu valstu pašvaldībām, izteica priekšlikumus par nepieciešamību paredzēt finansējumu nozīmīgiem projektiem tiešā pierobežā (Valkā un Valgā), ierosināja ņemt vērā rezultātus, kas ir panākti realizējot sadarbības projektus iepriekšējos Programmas periodos, domājot par kapitalizāciju projektu rezultātiem un sasniegumiem, kā arī minēja ļoti konkrētas iniciatīvas, piemēram, starp atbalstāmajām aktivitātēm paredzēt darbības, kas sekmētu saskaņotas pieejas jūras un piekrastes zaļas infrastruktūras izpētē un pārvaldībā.
Pēc abās dalībvalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam, Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas dokumenta projekts PK apstiprināts 2022.gada 6.janvārī rakstiskās procedūras laikā.
Latvijas pašvaldības, ka arī nevalstiskā sektora organizācijas izmantoja iespēju pieteikt komentārus programmas Kopīgajām sekretariātam, izmantojot Programmas tīmekļa vietni. Savos jautājumos Programmai Latvijas pārstāvji interesējas par iespēju Programmas ietvaros izstrādāt kopīgus rīcības plānus abu valstu pašvaldībām, izteica priekšlikumus par nepieciešamību paredzēt finansējumu nozīmīgiem projektiem tiešā pierobežā (Valkā un Valgā), ierosināja ņemt vērā rezultātus, kas ir panākti realizējot sadarbības projektus iepriekšējos Programmas periodos, domājot par kapitalizāciju projektu rezultātiem un sasniegumiem, kā arī minēja ļoti konkrētas iniciatīvas, piemēram, starp atbalstāmajām aktivitātēm paredzēt darbības, kas sekmētu saskaņotas pieejas jūras un piekrastes zaļas infrastruktūras izpētē un pārvaldībā.
Pēc abās dalībvalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam, Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas dokumenta projekts PK apstiprināts 2022.gada 6.janvārī rakstiskās procedūras laikā.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Programma nodota publiskajai apspriešanai Latvijas Republikā laikā no 2021. gada 10.novembrā līdz 2021. gada 8.decembrim. Sabiedrības pārstāvji aicināti rakstiski sniegt viedokli par Programmas dokumentu tā izstrādes laikā.
2021.gada 22.novembrī notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme, kuras laikā netika sniegti priekšlikumi Programmas uzlabošanai. Sanāksmē sniegtie ieteikumi attiecībā uz programmas pārvaldību tiks ņemti vērā izstrādājot Programmas īstenošanas nolikumu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai kopumā ir netieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju. Indikatīvās atbalsta aktivitātes var skart ļoti plašas mērķa grupas (kopumā vietējos iedzīvotājus), taču tās netieši ietekmē nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, radot tām labvēlīgus apstākļus. Atbalsta aktivitātes būs bezmaksas un neuzliks pienākumu iesaistīties obligātā kārtā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Programmas vadības un programmas projektu īstenošanas ietvaros tiks īstenotas vispārīgas darbības, kas attiecas uz projekta personālu un projekta aktivitātēm, kas vērstas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, piemēram:
-personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot darba vietu/formu un tehnoloģijas;
-īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.;
-īstenojot pētījumus, novērtējumus, izstrādājot metodikas tiks ievērotas personu ar invaliditāti intereses;
- vadības, apmācību, pieredzes apmaiņas un informēšanas pasākumi u.c. darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.
-personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot darba vietu/formu un tehnoloģijas;
-īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.;
-īstenojot pētījumus, novērtējumus, izstrādājot metodikas tiks ievērotas personu ar invaliditāti intereses;
- vadības, apmācību, pieredzes apmaiņas un informēšanas pasākumi u.c. darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz dzimumu līdztiesību. Institūcijas, kas ir iesaistītas programmas vadībā un programmas projektu īstenošanā, īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskās vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Institūcijas, kas ir iesaistītas programmas vadībā un programmas projektu īstenošanā, īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši ietekmē nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Programma kopumā ir ar netiešu pozitīvu ietekmi uz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas principiem un pamattiesību ievērošanu. Vērtējot projektus finansējuma saņemšanai, programma ņem vērā vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principus, īstenojot pasākumus un darbības, kuru mērķis ir novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem jebkurā jomā, veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projekta kopsavilkums
2. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts latviešu valodā
3. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts angļu valodā