Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes reformu plāna 2020, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 "Par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020", 1.2. pasākums paredz Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumus regulējuma pilnveidei un efektīvākai darba snieguma vadībai un 1.3. pasākums paredz pilnveidot darba izpildes novērtēšanas sistēmu, t.sk. ieviest augstākā līmeņa vadītāju darba snieguma vadības un novērtēšanas sistēmu visās valsts tiešās pārvaldes institūcijās, kas balstās uz darba snieguma rādītāju mērīšanu.

Lai nodrošinātu Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 minēto pasākumu izpildi ir jāveic grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādē nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 494).
Šobrīd Noteikumos Nr. 494 noteikts, ka nodarbinātajam nosaka un vērtē izvirzītos mērķus un uzdevumus, tomēr, ņemot vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 noteikto, Noteikumos Nr. 494 jāparedz, ka tiek izvirzīti un attiecīgi vērtēti mērķi, sasniedzamie rezultāti un snieguma rādītāji.
Tāpat ievērojot to, ka mērķi un uzdevumi līdz šim Noteikumos un Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmā (turpmāk – NEVIS) tika lietoti kā sinonīmi, projekts paredz svītrot vārdu "uzdevumi".

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" 5.8. apakšpunktam stratēģijas saturā iekļauj sasniedzamos rezultātus jeb pārmaiņas, kuras raksturos noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpi, un to snieguma rādītājus un atbilstoši 5.9. apakšpunktam stratēģijas saturā iekļauj galvenos snieguma rādītājus (KPI), kuri demonstrēs institūcijas darbības progresu un raksturos svarīgākos institūcijas sasniedzamos rezultātus.
Sasniedzamie rezultāti atspoguļo, kā tiks mērīts mērķu sasniegšanas progress un kādu līmeni ir plānots sasniegt stratēģijas periodā. Sasniedzamie rezultāti ir pārmaiņas, kuras raksturo noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpi, un snieguma rādītāji izsaka to konkrētās vērtībās. Visi stratēģijā minētie rādītāji ir iestādes snieguma rādītāji – tie demonstrē iestādes sniegumu mērķu sasniegšanā. Atsevišķus snieguma rādītājus, kuri ir svarīgākie attiecīgajā periodā un kuri attiecas uz vairākām prioritātēm, tādējādi raksturojot svarīgāko mērķu sasniegšanu, institūcija definē kā galvenos snieguma rādītājus (GSR) (angļu val. key performance indicators jeb KPI). (Vairāk par snieguma rādītājiem - Stratēģiskās plānošanas vadlīnijās valsts pārvaldes iestādēm. https://www.mk.gov.lv/lv/media/12837/download).
Tādējādi iestādes stratēģijā nosaka sasniedzamos rezultātus un galvenos snieguma rādītājus (KPI), kuri demonstrē institūcijas darbības progresu un raksturo svarīgākos institūcijas sasniedzamos rezultātus.
Izejot no minētā, iestādes vadītājam – NEVIS kopā ar mērķiem un sasniedzamiem rezultātiem, nosaka galvenos snieguma rādītājus, kas raksturo attiecīgās institūcijas stratēģijas īstenošanu.
Attiecīgi padotajiem (visiem valsts civildienesta ierēdņiem, darbiniekiem) tiek izvirzīti pakārtotie mērķi, sasniedzamie rezultāti un snieguma rādītāji.
Tādējādi sadaļā, kurā līdz šim norādīja mērķi un uzdevumus, turpmāk norādīs - mērķi un tieši pie "Rezultāti" turpmāk norādīs "sasniedzamos rezultātus un snieguma rādītājus".
Šīs anotācijas pielikumā ir sniegti piemēri mērķu kaskadēšanai un rezultātu un snieguma rādītāju definēšanai, ņemot vērā galvenos snieguma rādītājus. (minētie piemēri pēc noteikumu projekta pieņemšanas būs pieejami arī Ministru kabineta tīmekļvietnē).

Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" 15. punktu iestādes līdz 2022. gada 1. jūlijam ietver stratēģijā sasniedzamos rezultātus jeb pārmaiņas, kuras raksturos noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpi, un to snieguma rādītājus, tai skaitā tādus, kuri ir kopīgi visām tiešās pārvaldes institūcijām un ir definēti valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumentos, kā arī galvenos snieguma rādītājus, kuri demonstrēs institūcijas darbības progresu un raksturos svarīgākos institūcijas sasniedzamos rezultātus, un novērtēšanas periodi ir dažādi, tas ir, ir iestādes, kurām novērtēšanas periods beidzas septembrī, oktobrī u.tml., kad objektīvi nevar paspēt par 2022. gada novērtēšanas periodu novērtēt arī rezultatīvos radītājus un snieguma rādītājus, jo no 1. jūlija ir pārlieku īss periods, tad nepieciešams noteikt, ka rezultatīvos rādītājus un snieguma rādītājus norāda sākot ar periodu, kas ietver 2023. gadu.
Ievērojot minēto, noteikumu noslēguma jautājumi tiek papildināti ar šādu regulējumu "Sistēmā NEVIS mērķus, sasniedzamos rezultātus un snieguma rādītājus darba izpildes novērtēšanai norāda, sākot ar periodu, kas ietver 2023. gadu.".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" amatpersonām (darbiniekiem) tiek noteiktas kategorijas.
Minētie noteikumi zaudēja spēku 2022. gada 1. jūlijā, jo stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients", kas neparedz kategorijas.

Noteikumu Nr. 494 4.5. apakšpunktā tiek svītrots vārds "kategoriju".
Vienlaikus 4.5. apakšpunktā noteiktais darba izpildes veids paliek, to precizējot (citos gadījumos, lai noteiktu individuālo mēnešalgu (piemēram, ja nav noteikts pārbaudes laiks)), jo saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 10.2. apakšpunktu amatpersonai (darbiniekam), stājoties amatā (dienestā, darbā), ja nav noteikts pārbaudes laiks, mēnešalgas noteikšanā sākotnēji piemēro kritēriju – kvalifikācija un kompetences, un ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pārskata mēnešalgu atbilstoši pārējiem kritērijiem – darba snieguma līmenis un regulārais darba apjoms. Līdzīgs regulējums noteikts arī 11.2. apakšpunktā amatpersonām (darbiniekiem), kurus ieceļ vai pārceļ citā amatā vai pieņem darbā tajā pašā vai citā valsts tiešās pārvaldes iestādē.

2022. gada 2. jūnija likums "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredz:
1. izslēgt regulējumu par to, ka personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma;
2. noteikt, ka iestādes vadītāju novērtē pirms lēmuma par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos pieņemšanas.

1. No Noteikumu Nr. 494 23. punkta tiek svītrots regulējums, ka komisijas sastāvā ir locekļi no personu saraksta, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu apstiprinājis Ministru kabinets.
Tādējādi noteikumu projekts (Noteikumu Nr. 494 22. un 23. punkts) paredz, ka komisiju izveido attiecīgais Ministru kabineta loceklis. Komisijas sastāvā ir ne mazāk kā pieci locekļi. 
Tādējādi turpmāk ierēdņu vērtēšanas komisiju apstiprinās ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa rīkojumu.

2. 2022. gada 2. jūnija likumā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredzēts, ka iestādes vadītāju novērtē pirms lēmuma par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos pieņemšanas. 
Šāda regulējuma mērķis bija noteikt, ka pirms minētā lēmuma pieņemšanas, tiek veikts arī vispusīgs vadības kompetenču novērtējums, piesaistot ārējo pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to šī novērtēšana atšķirsies no kārtējās novērtēšanas. Ārējo pakalpojuma sniedzēju nodrošinās Valsts kanceleja (skat. likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (reģ. Nr. 1320/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B9D099A7C56D0771C22587DB002817FA?OpenDocument).
Tādējādi ir noteikts, ka iestādes vadītājs, tostarp Valsts kancelejas direktors, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs sešus mēnešus pirms termiņa beigām un, pirms tiek pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu vai atbrīvošanu, ir obligāti novērtējams. Minētais novērtējums var tikt ņemts vērā gan pieņemot lēmumu par termiņa pagarinājumu, gan par pārcelšanu un turpmāko karjeras attīstību (iesaistot Valsts kanceleju), gan lemjot par noteiktu kompetenču attīstību u.tml.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz, ka, lai novērtētu iestādes vadītāja vadības kompetences pirms Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanas, ministrija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iestādes vadītāja piecu gadu termiņa beigām, informē Valsts kanceleju par novērtēšanas nepieciešamību.
Tā kā lēmumu pieņem Ministru kabineta loceklis sešus mēnešus pirms piecu gadu termiņa beigām, tad ministrija par novērtēšanas nepieciešamību informē ne vēlāk kā sešus mēnešus (tas var būt, piemēram, divas nedēļas pirms 6 mēnešu termiņa iestāšanās vai vairāk) pirms iestādes vadītāja piecu gadu termiņa beigām, lai Ministru kabineta loceklis var savlaicīgi pieņemt lēmumu, ņemot vērā ārējo vadības kompetenču novērtējumu. Par nepieciešamību pēc vadības kompetenču novērtēšanas Valsts kanceleju informē ministrija, jo tās rīcībā jābūt informācijai gan par valsts sekretāra, gan tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo iestāžu vadītāju termiņiem, turklāt lēmumu par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu vai atbrīvošanu pieņem Ministru kabineta loceklis. Attiecīgi Valsts kancelejas direktora, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja un Valsts administrācijas skolas direktora gadījumā pati Valsts kanceleja sekos termiņiem, jo minētos vadītājus amatā ieceļ Ministru prezidents, nevis ministrs. 
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts kanceleja pēc informācijas saņemšanas par vadības kompetenču novērtēšanas nepieciešamību, sazinās ar iestādes vadītāju un vienojas par novērtēšanas laiku. 
Lai nodrošinātu, ka visiem iestāžu vadītājiem tiek vērtētas vienādas vadības kompetences, tādējādi arī veicinot objektivitāti un caurskatāmību, noteikumu projekts paredz noteikt piecas vērtējamās vadības kompetences (komandas vadīšana, orientācija uz attīstību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, stratēģiskais redzējums), kuras būs jāvērtē ārējam pakalpojuma sniedzējam. Kompetences ir izvēlētas no Noteikumu Nr. 494 35.7. apakšpunkta, kurā ir noteiktas kompetences augstākā līmeņa vadītājiem un ir tās kompetences, kuras pēdējā laikā ministrijas izvēlās kā vērtējamās kompetences atlases procesā.
Kompetenču intervija ir padziļināta, strukturēta uzvedības intervija, kuras laikā tiek veidotas specifiskas jautājumu grupas ar mērķi noskaidrot attiecīgo kompetenci un tās līmeni vadītājam. Tā fokusējas uz vadītāja kompetencēm, nevis amatu un tā prasībām. 
Tāpat līdzīgi kā Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība" noteikumu projekts paredz, ka vadības kompetenču novērtēšanu veic divi neatkarīgi personālvadības speciālisti un Valsts kancelejas pārstāvis kā novērotājs piedalās vadības kompetenču novērtēšanā.
Noteikumu projekts paredz, ka novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Minētais nepieciešams, lai divi neatkarīgi personālvadības speciālisti varētu kvalitatīvi sagatavot kopīgu iestādes vadītāja vadības kompetenču novērtējumu rakstiski, piemēram, nepieciešamības gadījumā atkārtoti noklausīties teikto.
Pēc tam, kad no diviem neatkarīgiem personālvadības speciālistiem tiks saņemts kopīgs vadītāja vadības kompetenču novērtējumu Valsts kanceleja to nosūtīs iestādes vadītājam informācijai un Ministru kabineta loceklim lēmuma pieņemšanai.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, ievērojot Valsts civildienesta likuma 37. pantā noteikto, vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts. Tādējādi tieši ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents savas rīcības brīvības ietvaros, izdarot lietderības apsvērumus, pieņem lēmumu. Norādāms, ka likumdevējs nav devis konkrētus norādījumus, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu (skat. Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. A420250819 13.punktu).