Anotācija (ex-ante)

26-TA-1133: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1.punkts un 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu raksturojums.

Nekustamais īpašums “Koka māja” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5486
010 0407) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5486 010 0407) 0,6430 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 5486 010 0407 001) - Valgundes pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Koka māja”), ierakstīts Zemgales rajona tiesas Valgundes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000069314 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 21.11.2025. (pamats: 03.11.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4926R/25 (turpmāk – Akts Nr. 4926R/25).
Nekustamais īpašums “Koka māja” ar Aktu Nr. 4926R/25 un tā Pielikumu, pamatojoties uz Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 „Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 10.5. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 13.06.2025. lēmumu Nr. 6-12/52334, pieņemtas 03.11.2025. no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5486 010 0407) sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5486 010 0407) 0,6430 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 1003 - Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve, 0,6430 ha, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Ūdens objektu zeme,0,0270 ha, Zemes zem ēkām platība: 0,6160 ha;
- būve – Minerālmēslu noliktava (būves kadastra apzīmējums 5486 010 0407 001), būves kopējā platība 1161,2 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi.
Saskaņā ar Akta Nr. 4926R/25 Pielikumā norādīto informāciju, veicot nekustamā īpašuma “Koka māja” apsekošanu dabā, konstatēts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 5486 010 0407 001) ir raksturojama kā avārijas. Daļai ēkas trūkst ārsienu aizpildījums un jumta segums, betona kolonnas un sijas pakļautas laika apstākļu nelabvēlīgai ietekmei, daļai ēkas koka konstrukcijas ārsienas un azbestcementa lokšņu jumta segums. Betona konstrukcijas mitruma bojātas, izdrupušas, koka konstrukcijām trupes pazīmes. Iekštelpa aizaugusi ar sīkiem kokiem un krūmiem, tajā atrodas lielgabarīta atkritumi.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma “Koka māja” fiskālā kadastrālā vērtība 23.12.2025. ir 19680 euro, universālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 16091 euro.  
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5486 010 0407) NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,2335 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, 0,2335 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0004 ha.

Nekustamais īpašums “Koka māja” nav iznomāts.

Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes 08.01.2026. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/26/30 sniegto informāciju:
- funkcionālo zonu un tajā noteiktos teritorijas galvenos un papildizmantošanas veidus zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5486 010 0407) nosaka spēkā esošais Jelgavas novada teritorijas plānojums (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.), kas ietver Jelgavas novada pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 25 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 07.11.2024. lēmumu Nr.1 (protokols Nr.29/2024) (turpmāk – Apbūves noteikumi). Atbilstoši Apbūves noteikumiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5486 010 0407 noteiktās funkcionālās zonas ir Lauksaimniecības teritorija (L) un Ūdeņu teritorija (Ū);
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5486 010 0407 neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5486 010 0407 piekļūšana nodrošināta no pašvaldības ceļa VAL21 Timmas–Taigas–Oši.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot nekustamo īpašumu “Koka māja”, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam “Koka māja” noteiktos apgrūtinājumus, tā ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Lai nekustamā īpašuma “Koka māja” ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, minētā nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves tehnisko stāvokli.

2. Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) – zemesgabals 14981 m² platībā un namīpašums - Robežu ielā 190, Ventspilī,  ierakstīts Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 272 (turpmāk – Zemesgrāmata).

Īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā esošo zemi un 2/3 domājamām daļām no nekustamā īpašuma sastāvā esošām ēkām nostiprinātas Zemesgrāmatā uz fiziskas personas vārda.

Īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā esošajām ēkām 1/3 domājamās daļas apmērā nostiprinātas Zemesgrāmatā uz valsts vārda
Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 16.09.2025. (pamats: zvērinātas notāres 24.10.2017. akts par mantojuma lietas izbeigšanu, reģ.Nr.5209,  11.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr.4616R/25 (turpmāk – Akts Nr. 4616R/25).
Atbilstoši Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres  24.10.2017. aktam par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 5209, mantojamās masas sastāvā ietilpa 1/3 domājamā daļa no zemesgrāmatā neierakstīta ēku (būvju) īpašuma, kas atrodas Robežu ielā 190. Ventspilī. Saskaņā ar minētajā aktā norādīto informāciju, ņemot vērā to, ka kreditoru pretenzijas atbilstoši Civillikuma 416.panta otrajai daļai izsludinātajā termiņā nav pieteiktas un mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, manta atzīta par bezmantinieku mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.
Saskaņā ar Aktu Nr. 4616R/25 un tā pielikumu, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 901 10.5. apakšpunktu un Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres  24.10.2017. aktu par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 5209, Valsts ieņēmumu dienests nodeva un Finanšu ministrija 11.07.2025. pieņēma valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā 1/3 domājamās daļas no divām būvēm:
- būves – dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 001);
- būves – šķūņa (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 002).

Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 020 0602) sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 0602) 1,4981 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0600 - Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, 0,5955 ha, 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,9026 ha, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība, 1,4981 ha, zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 22030 euro, universālā kadastrālā vērtība ir 22022 euro;
- būve – dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 001), būves kopējā platība: 74,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1110 - Viena dzīvokļa mājas, būves fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 4240 euro, universālā kadastrālā vērtība ir 4053 euro:
- būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 002), būves kopējā platība: 51,0 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 44 euro, universālā kadastrālā vērtība ir 490 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 020 0602) fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. ir 26314 euro, universālā kadastrālā vērtība uz  01.01.2025. ir 26565 euro.

Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 0602) NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0008 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, 1,4981 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām, 1,4981 ha.
Minētie apgrūtinājumi tiešā veidā neskar būvju valstij piederošās 1/3 domājamās daļas lietošanu, vienlaikus jāņem vērā Aizsargjoslu likuma 35.panta septītajā daļā noteiktais, ka juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības.

NĪVKIS kā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 0602) īpašnieks un būvju (būvju kadastra apzīmējumi  2700 020 0602 001 un 2700 020 0602 002) 2/3 domājamo daļu īpašnieks reģistrēta fiziska persona.
NĪVKIS kā būvju (būvju kadastra apzīmējumi  2700 020 0602 001 un 2700 020 0602 002) 1/3 domājamās daļas īpašnieks reģistrēta valsts Finanšu ministrijas personā.

Jēdziens “namīpašums” Latvijas tiesību sistēmā apzīmē nekustamā īpašuma veidu, kas primāri sastāv no ēkas vai ēku kopuma. Lai gan mūsdienu normatīvajos aktos biežāk tiek lietoti specifiskāki termini, piemēram, “dzīvojamā māja” vai “būve”, termins “namīpašums” joprojām ir aktuāls, it īpaši denacionalizācijas un vēsturisko īpašuma attiecību kontekstā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, par nekustamā īpašuma objektu var noteikt zemes vienību, būvi vai telpu grupu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums definē dzīvojamo māju kā ēku, kas nodota ekspluatācijā, tai piederīgās ēkas (būves) un zemi, uz kuras tās atrodas, ja tās veido vienotu nekustamo īpašumu. Tiesu prakse apstiprina, ka namīpašuma sastāvā var ietilpt ne tikai galvenā ēka, bet arī dažādas palīgēkas. Piemēram, tiesa ir konstatējusi, ka namīpašums sastāv no dzīvojamās ēkas, pagraba, tualetes, šķūņa un nojumes (Rīgas Apgabaltiesas 18.12.2013. spriedums lietā Nr.C04414311), vai arī no vienas vienstāva koka dzīvojamās ēkas ar divām piebūvēm un četrām saimniecības ēkām (Rēzeknes tiesas 29.10.2013. spriedums lietā Nr. C26125511).
Ievērojot minēto, Zemesgrāmatas ierakstam par nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 020 0602) Robežu ielā 190, Ventspilī, sastāvu (zemes vienību un namīpašumu) nav pretrunas ar NĪVKIS datos reģistrēto minētā nekustamā īpašuma sastāvu attiecībā uz būvēm - Zemesgrāmatā ierakstītais namīpašums kā ēku kopums ietver abas NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā ierakstītās būves dzīvojamo ēku un palīgēku - šķūni.

Piekļuve nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) nodrošināta no pašvaldības Robežu ielas (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 2700 020 0143).

Uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 0602) vēl arī atrodas būve – pirts (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 006), kuras īpašuma tiesības nav reģistrētas.

Saskaņā ar Akta Nr. 4616R/25 pielikumā norādīto informāciju, veicot nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būve – dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 001) ir avārijas stāvoklī, daļēji sabrukusi, būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 2700 020 0602 002) ir sabrukusi, tai ir daļēji saglabājusies jumta konstrukcija.

Minētās būves valstij piederošās 1/3 domājamās daļas apmērā nav iznomātas vai izīrētas.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība 07.10.2025. vēstulē Nr. 1-47/2-4424-1 informējusi, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 2700 020 0602) sastāvā ietilpstošo ēku (būvju) 1/3 domājamā daļa tai nav nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.

Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā esošo būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002) valstij piederošā 1/3 domājamā daļa nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 24.02.2010. spriedumā lietā Nr. SKC-43 ir atzinis, ka arī ēkas (būves) domājamās daļas apvienošana ar zemi ir vērsta uz Civillikuma 968.pantā noteikto stāvokli, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat Senāts ir norādījis, ka vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts (zaudējis spēku 01.01.2023.), likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, Civillikuma 968. un 1383.pants).
Savukārt, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ievērojot iepriekš minēto, nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 020 0602) sastāvā esošo būvju kopīpašniekam, kas ir arī zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, īpašnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002) valstij piederošo 1/3 domājamo daļu.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Lai būvju valstij piederošo 1/3 domājamo daļu ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīts, ka netiek atsavināts viss nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 020 0602) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001 un 2700 020 0602 002), bet gan tikai valstij Finanšu ministrijas personā piederošā 1/3 domājamā daļa no minētajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002).  
Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja valstij piederošo 1/3 domājamo daļu no būvēm neiegādāsies kopīpašnieks, valsts daļas ieguvējam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīkojuma projektā norādītie valsts nekustamie īpašumi (domājamās daļas) nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu (domājamo daļu) tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu (domājamo daļu) atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Attiecīgi, sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Koka māja” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5486 010 0407) Valgundes pagastā, Jelgavas novadā, un valstij piederošo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā ietilpstošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002) – Robežu ielā 190, Ventspilī, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu (domājamo daļu) valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus (domājamās daļas) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu “Koka māja”, Valgundes pagastā, Jelgavas novadā - jebkura fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties minēto nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā ietilpstošo būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002) – Robežu ielā 190, Ventspilī, valstij piederošo 1/3 domājamo daļu – pirmpirkuma tiesīgā persona – būvju kopīpašnieks, kas vienlaikus ir arī zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties būvju valstij piederošo 1/3 domājamo daļu.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu “Koka māja”, Valgundes pagastā, Jelgavas novadā - jebkura juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties minēto nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 020 0602) sastāvā ietilpstošo būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2700 020 0602 001, 2700 020 0602 002) – Robežu ielā 190, Ventspilī, valstij piederošo 1/3 domājamo daļu – pirmpirkuma tiesīgā persona – būvju kopīpašnieks, kas vienlaikus ir arī zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts –juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties būvju valstij piederošo 1/3 domājamo daļu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Pielikumi