Anotācija (ex-ante)

24-TA-677: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Rencēnu ielā 50, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1. un 2.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi, 45.panta pirmā daļa.
Rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Aizsardzības ministrija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Rencēnu ielā 50, Rīgā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 621 0807) – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2580 001) – Rencēnu ielā 50, Rīgā, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 621 0807) – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2580 001) – Rencēnu ielā 50, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums) nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000752196 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā, lēmuma datums 16.10.2023.
Aizsardzības ministrija 21.08. 2023. vēstulē Nr.MV-N/1721 informēja VNĪ, ka Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai un lūdz veikt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā māja, atbilstoši  Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai Aizsardzības ministrija piedāvāja Nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas pašvaldībai palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
Rīgas dome savā 11.10.2023. vēstulē Nr. DI-23-1781-nd informēja Aizsardzības ministriju, ka minētais nekustamais īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tā pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga. Līdz ar to, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.pantā noteiktajam, Nekustamais īpašums ir atsavināms Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Aizsardzības ministrija saskaņā ar 20.10.2023. vēstuli Nr.MV-N/2261 atkārtoti ierosina veikt Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2580 001) ar kopējo platību 152,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas, 11220102 - Daudzdzīvokļu 1-2 stāvu mājas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 22 849 euro.
Dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Tajā atrodas trīs dzīvokļi, kas kā telpu grupas reģistrētas NĪVKIS.
Nekustamā īpašuma vizuālā pārbaude ir veikta 03.04.2024. Saskaņā 03.04.2024. Nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes aktu, ēka nav ekspluatējama un tā atrodas avārijas stāvoklī, nepieciešams veikt apstādījumu sakopšanu, lai varētu veikt pamatu pilnvērtīgu apsekošanu, kā arī nepieciešams ēku iztīrīt no gružiem un novērst iespēju patvaļīgi iekļūt ēkā. No Būvvaldes nav saņemti norādījumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts un izīrēts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija ir informējusi, ka Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai un lūdz veikt tā atsavināšanu, secināms, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs to nelieto. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas 05.04.2024. papildus sniegto informāciju, Nekustamais īpašums atrodas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra bilancē, un ka NĪVKIS datu aktualizācija tiks veikta pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas un īpašuma tiesību pārreģistrācijas zemesgrāmatā. 
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 121 2580) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2580) Rencēnu ielā 50, Rīgā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000086622 nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Kraušanas serviss” 28100/48299 domājamo daļu apmērā, un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Avker” 20199/48299 domājamo daļu apmērā. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 121 2580) sastāvā ietilpst arī būve - Dzelzceļa pārvadājumu pārkraušanas angārs (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2580 006), kas atrodas zemes vienības īpašnieku tiesiskā valdījumā.
Uz minētās zemes vienības atrodas vēl divas būves – tilta celiņi (būves kadastra apzīmējums          0100 121 2580 005), kas atrodas zemes kopīpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kraušanas serviss” tiesiskā valdījumā, un dzelzceļa platforma (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2581 001), kas atrodas zemes kopīpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kraušanas serviss” īpašumā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem par zemes vienību noslēgta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kraušanas serviss” atsevišķā lietošanā zemes vienības daļa 28100 kv.m platībā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Avker” atsevišķā lietošanā zemes vienības daļa 20199 kv.m platībā. Pamats: 2011.gada 21.septembra līgums par nekustamā īpašuma Rīgā, Rencēnu ielā 35 lietošanas kārtības noteikšanu).
Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas lūgumu virzīt atsavināšanai Nekustamo īpašumu un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 2. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai.
Ievērojot iepriekš minēto, zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais Nekustamais īpašums, kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības, uz kuras atrodas Nekustamais īpašums, kopīpašniekiem vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības kopīpašnieki būs tiesīgi iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par Nekustamā īpašuma vizuālās apsekošanas laikā konstatēto (ka būve nav ekspluatējama, atrodas avārijas stāvoklī, nepieciešams veikt apstādījumu sakopšanu, lai varētu veikt pamatu pilnvērtīgu apsekošanu, kā arī nepieciešams ēku iztīrīt no gružiem un novērst iespēju patvaļīgi iekļūt ēkā), ka Nekustamais īpašums atrodas uz juridisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2580) Rencēnu ielā 50, Rīgā. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja Nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes vienības kopīpašnieki, Nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes vienības kopīpašnieki atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes vienības kopīpašniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Aizsardzības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2580) Rencēnu ielā 50, Rīgā, kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 2580) Rencēnu ielā 50, Rīgā, kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Aizsardzības ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi