1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Grozījumi 52.pantā stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā, paredzot, ka pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis. Noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.
Izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības – upuris, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā, tai skaitā kārtību, kādā nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu par valsts budžeta līdzekļiem no vardarbības cietušiem bērniem, un šī valsts deleģētā uzdevuma izpildes nosacījumus, nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” (turpmāk – noteikumi nr.1613).
Ja ārstniecības iestādē sniegta palīdzība bērnam, kuram konstatētas iespējamas vardarbības sekas, ārstniecības iestāde nekavējoties par to ziņo policijai un pašvaldības sociālajam dienestam (noteikumu nr.1613 3.punkts). Ja bāriņtiesai radušās aizdomas, ka bērns cietis no vecāku vardarbības, tā informē pašvaldības sociālo dienestu un pēc tam, kad bērns saņēmis nepieciešamo ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, nosūta bērnu pie psihologa vai sociālā darbinieka, kurš izvērtē un nosaka, vai bērnam nepieciešama sociālā rehabilitācija (noteikumu nr.1613 4.punkts). Ja ir aizdomas, ka bērns no vardarbības cietis bērnu aprūpes iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā (turpmāk – iestāde), iestādes vadītājs, bērna vecāki, audžuģimene vai aizbildņi par to informē bāriņtiesu, pašvaldības sociālo dienestu un pieprasa psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu par cietušo bērnu (noteikumu nr.1613 5.punkts).
Psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pieprasījuma 10 dienu laikā sniedz atzinumu. Atzinumā norāda šādu informāciju:
vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes;
nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pasākumi;
vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā (turpmāk – dzīvesvieta) vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;
vai bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā;
vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, ņemot vērā bērna psiholoģisko stāvokli un vecumu (noteikumu nr.1613 6.punkts).
Ja saskaņā ar psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu ir nepieciešams, lai kopā ar bērnu sociālās rehabilitācijas institūcijā uzturētos kāds viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, šīs personas uzturēšanos attiecīgajā institūcijā arī finansē no valsts budžeta līdzekļiem (noteikumu nr.1613 7.punkts).
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā vai iestādē sniedz konsultāciju veidā (ne vairāk par divdesmit 45 minūtes ilgām konsultācijām) vai sociālās rehabilitācijas kursa veidā sociālās rehabilitācijas institūcijā (noteikumu nr.1613 8.punkts).
Pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pamatota iesnieguma nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām var tikt pagarināts (noteikumu nr.1613 9.punkts).
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu koordinē pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi;
psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;
izrakstu no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta) (noteikumu nr.1613 11.punkts);
Pašvaldības sociālais dienests:
pieņem noteikumu nr.1613 11.punktā minētos dokumentus un reģistrē tos īpašā žurnālā;
triju darbdienu laikā pēc noteikumu nr.1613 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas:
izsniedz iestādes vadītājam, bērna vecākam, audžuģimenei, aizbildnim vai bāriņtiesai nosūtījumu bērna sociālajai rehabilitācijai kādā no minētajām vietām:
dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas laiku;
nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 30 dienu ilgam sociālās rehabilitācijas kursam;
nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 60 dienu ilgam kompleksam sociālās rehabilitācijas kursam;
kontrolē noteikumu nr.1613 12.2.1.1.apakšpunktā minētā līguma izpildi un sniegtā sociālā pakalpojuma apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam;
pēc pakalpojuma sniedzēja nodrošinātā pakalpojuma pabeigšanas un pakalpojuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam, iesniedz nodibinājumā "Latvijas Bērnu fonds" pārskatu par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā vai iestādē, un nosūta dokumentus par šo pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;
ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu līdz sociālo pakalpojumu sniedzējam;
informē pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, kā arī par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;
sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam (noteikumu nr.1613 12.punkts).
Savukārt nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds":
organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu institūcijā nodibinājumos, kuru vienīgais dibinātājs ir Latvijas Bērnu fonds, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko iepirkumu, nodrošinot, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā ir pieejami visos plānošanas reģionos (nodibinājums “Centrs Valdardze” Valmierā; nodibinājums “Latgales reģionālais atbalsta centrs „Rasas pērles” Rugāju pagastā; nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”; nodibinājums “Zantes ģimenes atbalsta centrs”);
ja nepieciešams, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko iepirkumu, izvēlas citus Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus sociālo pakalpojumu sniedzējus un slēdz līgumus ar tiem (patlaban iepirkumā ietvaros izraudzītie pakalpojuma sniedzēji: Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem Dobelē; Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne” Ventspilī). Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas, tā samaksas un pārskatu sniegšanas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;
pamatojoties uz pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju, lemj par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu konkrētām pašvaldībām un slēdz līgumus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dzīvesvietā, kā arī samaksā par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kuri sniegti dzīvesvietā. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas, samaksas un pārskatu sniegšanas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;
saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālās rehabilitācijas institūciju sniegto informāciju veido datubāzi par dzīvesvietā, iestādē un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības;
reizi mēnesī sniedz Labklājības ministrijai informāciju par sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu un izlietoto valsts finansējumu atbilstoši noteikumu nr.1613 14.punktā minētajam līgumam;
informē iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, kā arī par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;
Gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē vai sociālās rehabilitācijas kursa sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanas bērns (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai (noteikumu nr.1613 14.1 punkts).
Saskaņā ar nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" 2024.gada 18.janvārī sniegto informāciju 2023.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā saņēma 1503 bērni, krīzes centrā - 941 bērns.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas sagatavotajiem pārskatiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām 2022. gadā (aktuālā pieejamā pārskatu informācija) 2022. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem saņēmuši 1 611 bērni. No minēto bērnu kopskaita:
No minēto bērnu kopskaita:
1) 736 bērns saņēma sociālo rehabilitāciju pēc piedzīvotas emocionālas vardarbības (618 – vardarbība ģimenē; 118 – vardarbība ārpus ģimenes);
2) 132 bērni saņēma sociālo rehabilitāciju pēc piedzīvotas fiziskas vardarbības (103 – vardarbības ģimenē; 29 – vardarbības ārpus ģimenes);
3) 77 saņēma sociālo rehabilitāciju pēc piedzīvotas seksuālas vardarbības (39 – vardarbības ģimenē; 38 – vardarbības ārpus ģimenes);
4) 330 bērni saņēma sociālo rehabilitāciju pēc pamešanas novārtā (pēc vecāku nolaidības);
5) 336 bērni saņēma sociālo rehabilitāciju pēc vairāku veidu vardarbības kombinācijas [276 – vardarbības ģimenē (tajā skaitā – 174 bērni cietuši arī no fiziskas vardarbības; 25 bērni cietuši arī no seksuālas vardarbības; 24 bērni cietušo arī no fiziskas un seksuālas vardarbības); 60 – vardarbības ārpus ģimenes (tajā skaitā 33 bērni cietuši arī no fiziskas vardarbības; 25 bērni cietušo arī no seksuālas vardarbības; 8 bērni cietuši arī no fiziskas un seksuālas vardarbības).
Saskaņā ar nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" sniegto informāciju aptuveni 100 bērniem gadā tiek sniegts 60 dienu sociālās rehabilitācijas kurss krīzes centrā, saistībā ar bērna piedzīvoto vardarbību, par ko ir uzsākts kriminālprocess. 60 dienu komplekss sociālās rehabilitācijas kurss cietušajiem bērniem tiek nodrošināts, ja bērns ir atzīts par cietušo kriminālprocesā.
Saskaņā ar nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" sniegto statistisko informāciju rehabilitēto bērnu skaits 60 dienu kursa ietvaros:
2023.gadā - 40 (līdz 26.02.2023.);
2022.gadā – 146;
2021.gadā – 94;
2020.gadā – 121;
2019.gadā – 138;
2018.gadā – 118;
2017.gadā – 154;
2016.gadā – 167;
2015.gadā – 113;
2014.gadā – 133.
Vienlaikus norādāms, ka patlaban nav pieejami statistikas dati par to, cik vainīgajām personām ir noslēdzies kriminālprocess ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu. Lai šādus datus varētu apstrādāt, nepieciešama vardarbībā cietušo bērnu un vainīgo personas datu apstrāde (cietušā bērna personas dati, krimināllietas numurs u.c.), ko attiecīgi reglamentēs Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51. panta 1.3 daļā doto pilnvarojumu (nākotnes redakcija, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā).
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto statistisko informāciju bez personas datu apstrādes (bez konkrētu personu meklēšanas Tiesu informatīvajā sistēmā) iespējams izgūt informāciju tikai par statistikas datiem par notiesātajām personām pēc Krimināllikuma 174. panta (cietsirdība un vardarbība pret bērnu). Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegtajiem datiem 2022. gadā pēc minētā Krimināllikuma panta par cietsirdību un vardarbību pret bērnu notiesātas 28 personas.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem (Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2022. gada 12 mēnešos) 2022. gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušiem atzīti 542 bērni. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka ne visi kriminālprocesa noslēdzas ar personas atzīšanu par vainīgu, ne visiem bērniem, kuri atzīti par cietušajiem kriminālprocesā, tiek sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums (bērna likumiskais pārstāvis to nav lūdzis; nav tikusi konstatēta vardarbība vai emocionālās traumas esība).
Noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits pēc Krimināllikuma panta 2022. gadā
Krimināllikuma pants: bērnu skaits
125.p. - tīšs smags miesas bojājums: 3;
126.p. - tīšs vidēja smaguma miesas bojājums: 1;
130.p. - tīšs viegls miesas bojājums: 27;
131.p. - miesas bojājums aiz neuzmanības: 5;
132.p. - draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu: 5;
153.p. - personas nolaupīšana: 2;
154.1 p. - cilvēku tirdzniecība: 1;
159.p. - izvarošana: 61;
160.p. - seksuāla vardarbība: 121;
161.p. - seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu: 28;
162. p. - pavešana netiklībā: 41;
162.1p. - pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās: 10;
164.p. - personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana: 1;
166.p. - pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana: 34;
174.p. - cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo: 99;
176.p. - laupīšana: 17;
231.p. - huligānisms: 6.
Avots: Valsts policija
No vainīgajām personām tiek atgūti izdevumi par sociālo rehabilitāciju bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām. Tādējādi tiek nodrošināts, ka izdevumi, ko valsts ik gadu izlieto bērnu, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, sociālai rehabilitācijai, tiek atgūti no vainīgajām personām, novēršot, ka vainīgās personas rīcības dēļ valstij nodarīti zaudējumi, kas izriet no neatļautas darbības (vainīgās personas izdarīts noziedzīgs nodarījums pret cietušo bērnu).
Par cietušajam bērnam sniegto sociālo rehabilitāciju finanšu līdzekļus atmaksā persona, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis. Ja persona ir bijusi vardarbīga pret bērnu un par to ir ierosināts kriminālprocess, kura rezultātā ir pieņemts nolēmums, notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, personai ir jāatmaksā no valsts budžeta iztērētie finanšu līdzekļi par sociālo rehabilitāciju bērnam, kas cietis no prettiesiskām darbībām.
Finanšu līdzekļi nav jāatmaksā, ja iestājas visi trīs priekšnosacījumi:
persona atzīta pat vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu;
personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns;
uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.
Nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" izdod administratīvo aktu, uzliekot vainīgai personai pienākumu samaksāt minētos izdevumus, šo administratīvo aktu nosūta uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.pantu, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam rakstveidā, mutvārdos vai citādi, neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 3. pantu dokumenta paziņošanu iestāde veic:
1) uz vietas iestādē vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību;
2) izmantojot pasta pakalpojumus;
3) izmantojot elektroniskos sakarus;
4) publiski.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Pēc lēmuma izdošanas personai ir jāatmaksā lēmumā norādītā summa Administratīvā procesa likuma D daļā paredzētajā kārtībā. Līdzekļi ieskaitāmi lēmumā norādītajā valsts kases kontā.
Ja vardarbību veikusī persona ir mirusi parāda summa tiek dzēsta. Parādsaistības nepāriet uz mirušā parādnieka mantiniekiem, jo parāds ir tiešā veidā saistīts ar konkrētās personas veikto prettiesisko rīcību pret bērnu.
Lai apstrīdētu iestādes pieņemto lēmumu, persona iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz iestādē, kas izdevusi administratīvo aktu, šajā gadījumā - nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds". Šajā posmā nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" pārbauda, vai iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu ir sagatavots korekti, ir nepieciešamie paraksti un citas būtiskas iesnieguma sastāvdaļas. Ja iesniegums nav sagatavots korekti, tad tas tiek nosūtīts atpakaļ trūkumu novēršanai. Ja iesniegums sagatavots korekti, to nodod tālāk Labklājības ministrijai izskatīšanai. Labklājības ministrija izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu. Labklājības ministrijas lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Informāciju par valsts budžeta līdzekļu apmēru, kurš iztērēts par cietušā bērna sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" saņems no pašvaldības sociālā dienesta un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Pašvaldības sociālais dienests un citi sociālo pakalpojumu sniedzēji nosūta informāciju nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" par faktiski bērnam nodrošināto sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu (pakalpojums dzīvesvietā vai iestādē konsultāciju veidā vai sociālās rehabilitācijas kursa veidā sociālās rehabilitācijas institūcijā) un par pakalpojuma apmēru, kādu bērns faktiski saņēmis, piemēram, psihologa konsultāciju skaitu, izmaksām, kas veido sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Atmaksas apmērs atbilst faktiski iztērētajai naudas summai par šī pakalpojuma apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, piemēram, ja cietušais bērns sociālās rehabilitācijas ietvaros ir saņēmis 7 psihologa konsultācijas dzīvesvietā un pakalpojums ir izbeigts, tad jāatmaksā valsts iztērētie finanšu līdzekļi par šīm 7 konsultācijām.
Līdz ar izdevumu atgūšanas funkcijas uzdošanu nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds", nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" būs jāveic arī atgūto līdzekļu uzraudzība, uzskaite, atgriešana valsts budžetā un informācijas par atgūtajiem līdzekļiem sagatavošana un sniegšana Labklājības ministrijai un pēc nepieciešamības arī citām personām un iestādēm. Lai nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" varētu veikt iepriekš minēto, nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" ir jābūt atvērtam Valsts kasē kontam, kurš tiek norādīts nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" izdotajā administratīvajā aktā par līdzekļu atmaksu.
Anotācijas pielikumā pievienots shematisks atspoguļojums tam, kā plānota finanšu līdzekļu atgūšana, veicamās darbības.
Noteikumu 5. punkta ievadā ir noteikts, ka Pašvaldību sociālie dienesti, nodibinājumi, kuru viens no dibinātājiem ir fonds, un citi Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji, kurus fonds ir izvēlējies pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 5. datumam pēc pakalpojuma sniegšanas beigām, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus un sniedz fondam informāciju par rehabilitāciju saņēmušajiem bērniem. Informācijas sistēmas sasaistes līdzekļi ir tehnoloģijas un metodoloģijas, kas nodrošina dažādu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu. Tie ietver dažādus standartus, protokolus, interfeisus un pakalpojumus, kas ļauj sistēmām efektīvi “sarunāties” un dalīties ar informāciju. Šādi sasaistes līdzekļi ir būtiski, lai nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas plūsmu starp dažādām sistēmām, kas ir īpaši svarīgi valsts pārvaldes un privātā sektora organizācijām, kurām ir nepieciešama savstarpēji saderīga datu apmaiņa.
Lai pašvaldības varētu efektīvāk apstrādāt un nodot informāciju par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem Labklājības ministrija īsteno projektu “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana”*. Digisoc projekta mērķis ir nodrošināt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes celšanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, kā arī izstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu “DigiSoc” . Projektu plānots pabeigt līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
*Š.g. 4. jūnijā apstiprināts MK rīk. Nr. 440 “Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu”, ar kuru ir apstiprināts ANM investīcijas 2.1.2.1. projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas DigiSoc izstrāde” īstenošanai nepieciešamais finansējums ( projekta izmaksas ne vairāk kā 7 050 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 6 000 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 1 050 000 euro apmērā). Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas AF apakšsistēmā, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtība sagatavos pieprasījumu finansējuma pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz LM budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammu 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” minētā projekta īstenošanas nodrošināšanai 2024.gadā, kā arī sagatavos pieprasījumu bāzes izdevumu 2025.-2028.gadam precizēšanai.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2023.gada 14.novembra atbildes vēstulē sniegto viedokli Tieslietu ministrijas ieskatā nodibinājumu "Latvijas Bērnu fonds" būtu iespējams noteikt par iestādi, kura kompetenta veikt likumā paredzēto uzdevumu par izdevumu atgūšanu, nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajām prasībām un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļā paredzētais uzdevums. Līdz ar to nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" var deleģēt likumā paredzēto uzdevumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, lai atgūtu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļā minētos izdevumus, nepieciešams izdot administratīvos aktus. Līdz ar to atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajam ārējā normatīvajā aktā nepieciešams paredzēt nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" tiesības izdot administratīvo aktus saistībā ar likumā paredzēto uzdevumu, to atbilstoši anotācijā pamatojot.
Tāpat ir tikuši vērtēti atbilstošākie izdevumu atgūšanai nepieciešamo datu apstrādes risinājumi, tajā skaitā konsultējoties ar Tieslietu ministriju par iespējām izgūt nepieciešamos personas datus no Tiesu informatīvās sistēmas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2023.gada 14.novembra atbildes vēstulē sniegto viedokli šādu piekļuves tiesību nodrošināšana Tiesu informatīvās sistēmas datiem nebūtu atbalstāma, tās vietā būtu apsverama datu iegūšana no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās Kriminālprocesa informācijas sistēmas un Sodu reģistra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra.
Labklājības ministrijas ieskatā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikto uzdevumu (finanšu līdzekļu atgūšanu no vainīgās personas) būtu iespējams veikt visefektīvāk, minimizējot apstrādājamo personas datu apjomu (samazinot reižu skaitu, kad nepieciešams veikt personas datu apstrādi, kā arī, samazinot informācijas sistēmu skaitu, kurās nepieciešams veikt personas datu apstrādi par vardarbību veikušo personu un cietušo bērnu), ja nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" varētu saņemt informāciju nepastarpināti no tiesas par vainīgajai personai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu (par notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīdi) un no prokuratūras nepastarpinātu informāciju par vainīgajai personai spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu (prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās brīdi). Proti, nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" nebūtu pastāvīgi jāmonitorē, kurā brīdī spēkā stājas nolēmums un persona tiek atzīta par vainīgu, jo šo informāciju jau būtu sniegusi tiesa un prokuratūra. Šādā gadījumā, tiesai vai prokuroram, nododot minēto informāciju nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" , valstij būtu iespējams efektīvi nodrošināt finanšu līdzekļu atgūšanu.
Taču minētā risinājuma ieviešanai nav ticis gūts kompetento institūciju atbalsts.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Fiziskas personas
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji
- Pašvaldību sociālie dienesti
- personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis bērns;
- ir spēkā stājies tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgo nodarījumu;
- bērns ir saņēmis valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no noziedzīgām darbībām cietušiem bērniem.
Noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu. Ja personai iepriekš ir bijušas pārtrauktas aizgādības tiesības un uz nolēmuma spēkā stāšanās brīdi tās ir atjaunotas, tad personai nav jāatmaksā valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
- Nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds"
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
| Nr. p. k. | apakšprogramma | 2024. gads | 2025.gads un turpmāk ik gadu |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 2 | 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” | 58 842 | 128 959 |
| 3 | 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” | 39 228 | 85 973 |
| 4 | KOPĀ | 98 070 | 214 932 |
2023. gada 20. aprīlī pieņemts likums “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (spēkā stājās 2023. gada 16. maijā). Atbilstoši minētajam likumam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. pants papildināts ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu, paredzot, ka pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis (noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas). Izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesību akta projekts paredz izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Saskaņā ar likumu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” grozījums par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta papildināšanu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem tiks nodrošināts, ka izdevumi, ko valsts ik gadu izlieto bērnu, kas cietuši no vardarbības vai nolaidības, sociālai rehabilitācijai, tiek piedzīti no vainīgajām personām. Šādi tiek novērsts, ka vainīgās personas rīcības dēļ valstij tiek nodarīti zaudējumi, kas izriet no neatļautas darbības (vainīgās personas izdarīts noziedzīgs nodarījums pret cietušo bērnu).
Atbilstoši Ministru kabineta 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 41.punktam, atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums samazināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 22.03.00 "Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei" 2023.–2025. gada prioritārā pasākuma "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tajā skaitā bērniem īpašās situācijās" apakšpasākumam "Nodrošināta ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegto pakalpojumu pilnveide un paplašināšana, kā arī stiprinātas aizbildņu prasmes un zināšanas bērnu aprūpē" izdevumus pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām 2024. gadam 101 828 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk ik gadu 171 945 euro apmērā un palielināt izdevumus atlīdzībai 2024. gadam 101 828 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk ik gadu 171 945 euro apmērā, lai izveidotu četras amata vietas (apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" ietvaros samazinot ilgstoši vakantās amata vietas un atlīdzības izdevumus novirzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodarbināto atlīdzības nodrošināšanai), tajā skaitā trīs amata vietas, lai nodrošinātu regresa piedziņas procesa organizēšanu, un vienu amata vietu vardarbības prevencijas nodrošināšanai. Piešķirtā finansējuma ietvaros ir paredzēts papildu finansējums Labklājības ministrijai 2024. gadā 58 842 euro apmērā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu 128 959 euro apmērā 3 amata vietu nodrošināšanai Labklājības ministrijai regresa piedziņas procesa organizēšanai (vardarbībā cietušu bērnu rehabilitācijas pakalpojumu izdevumu piedziņa no vainīgām personām).
3 amata vietu nodrošināšana Labklājības ministrijai regresa piedziņas procesa organizēšanai ir nepieciešama, jo šiem Labklājības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem būs jānodrošina iesaiste gan konkrētu izdevumu atgūšanas lietu risināšanā, gan arī jārisina politikas līmeņa jautājumi, kas saistīti gan ar konkrētu izdevumu atgūšanas procesu, gan arī vardarbības pret bērniem novēršanu kopumā, lai samazinātu tādu situāciju rašanās iespējamību, kad bērni cieš no vardarbības un secīgi cietušajiem bērniem nepieciešams nodrošināt valsts garantēto atbalstu, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radītu psiholoģiski traumatizējošo pieredzi.
Labklājības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem būs jāizskata personu iesniegumi par Latvijas Bērnu fonda pieņemto lēmumu par izdevumu atgūšanu no vainīgās personas apstrīdēšanu. Minēto atbildīgo ministrijas darbinieku darba pienākumos arī būs Labklājības ministrijas lēmumu sagatavošana Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā saistībā ar ministrijā saņemtajiem iesniegumiem par Latvijas Bērnu fonda lēmumu apstrīdēšanu. Minētie Labklājības ministrijas darbinieki veiks lēmuma pieņemšanai lietā papildus nepieciešamās informācijas noskaidrošanu, kā arī veiks citas Administratīvā procesa likumā noteiktās darbības.
Noteikumu projektā arī noteikts, ka Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja Labklājības ministrijas pieņemtais lēmums tiks pārsūdzēts tiesā, tad Labklājības ministrijas darbiniekiem būs jānodrošina piedalīšanās administratīvajā procesā tiesā, t.sk. arī sagatavošanās tiesas sēdēm, piedalīšanās tiesvedības procesā visās tiesu instancēs, ņemot vērā, ka daļā lietu iztiesāšana var būt vairākās instancēs (administratīvās lietas tiesā pirmajā instancē izskata administratīvajā rajona tiesā, apelācijas instancē - administratīvajā apgabaltiesā, savukārt kasācijas sūdzības izskata Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā).
Trīs Labklājības ministrijas darbinieku iesaiste šī uzdevuma izpildē ir svarīga, lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, tajā skaitā, kad kāds no minētajiem darbiniekiem ir prombūtnē vai vienlaicīgi ir jāpiedalās administratīvajā procesā, jāveic noteiktas procesuālas darbības vairākās lietās vienlaicīgi.
Prognozējams, ka sākotnēji izdevumu atgūšanas process kā jaunieviests regulējums radīs daudziem iedzīvotājiem jautājumus, arī vainīgajām personām tas potenciāli varētu radīt jautājumus. Paredzams, ka daudzas personas tādēļ nepastarpināti vērsīsies Labklājības ministrijā kā atbildīgajā institūcijā par jaunieviesto politiku. Atbildīgajiem Labklājības ministrijas darbiniekiem ministrijas kompetences ietvaros būs pienākums sagatavot atbildes pēc būtības un skaidrojumus par lietām, kas saistītas ar izdevumu atgūšanu. Lai arī noteikumos noteiktā institūcija, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir Latvijas Bērnu fonds, paredzams, ka uz daudziem ar izdevumu atgūšanu saistītiem jautājumiem būs nepieciešama arī Labklājības ministrijas sagatavota atbilde, jo īpaši pirmajā gadā, kamēr būs izveidojusies zināma noteikumu piemērošanas prakse.
Tāpat norādāms, ka Labklājības ministrijai būs jānodrošina izdevumu atgūšanas procesa pārraudzība, lai Latvijas Bērnu fonds sekmīgi izpildītu izdevumu atgūšanas procesā noteiktās darbības, samazinātos risks, ka tiek izdots administratīvais akts, kuru pēcāk ministrijai nākas atcelt noteiktu trūkumu dēļ. Atbildīgajiem Labklājības ministrijas darbiniekiem būs arī jāsniedz Latvijas Bērnu fondam nepieciešamais konsultatīvais atbalsts, lai nodrošinātu, ka visi ar izdevumu atgūšanu saistītie iespējamie neskaidrie jautājumi tiktu savlaikus operatīvi risināti un tiktu pienācīgi izpildīts likumā noteiktais pienākums par valsts izdevumu atgūšanu no vainīgajām personām (visos gadījumos, kad likums šādu pienākumu paredz, tiktu veiktas nepieciešamās darbības izdevumu atgūšanai).
Atbildīgajiem Labklājības ministrijas darbiniekiem arī būs regulāri jāvērtē nepieciešamie procesa optimizācijas pasākumi (piemēram, vai potenciāli nākotnē jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas nodrošinās to, ka prokurori par priekšrakstu par sodu un tiesneši sniedz informāciju par notiesājošo spriedumu uzreiz Latvijas Bērnu fondam, nodrošinātu iespēju samazināt personas datu apstrādi), kā arī jāsagatavo citi nepieciešamie priekšlikumi, tajā skaitā, normatīvo aktu grozījumi, skaidrojoši un metodoloģiski materiāli u.tml. procesa optimizēšanai. Atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem arī būs jāgādā par to no biznesa procesu viedokļa, lai tiktu nodrošināti un, ja nepieciešams, regulāri atjaunināti IKT risinājumi efektīvai datu apstrādes nodrošināšanai, informācijas, kas nepieciešama izdevumu atgūšanas procesa nodrošināšanai, efektīvai apmaiņai starp informācijas sistēmām (t.sk. sekojot līdzi tam un novēršot iespējamu personas datu apstrādes dublēšanos - novēršot nepieciešamību vienus un tos pašus personas datus ievadīt divos vai vairākos reģistros vai informācijas sistēmās, sūtīt vairākas atskaites par vienu un to pašu bērnam sniegto pakalpojumu). Tāpat atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem būs jāvērtē vajadzība pēc papildu pasākumiem, motivējošajiem līdzekļiem, lai novērstu, ka atsevišķas vainīgās personas izvairās no izdevumu samaksas (piemēram, transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums).
Vienlaikus atbildīgo ministrijas darbinieku pienākumos ietilps prevencijas pasākumu izstrāde (piemēram, informatīvi un izglītojoši pasākumi, komunikācijas stratēģija), lai novērstu tādu situāciju rašanos, kad bērni cieš noziedzīgos nodarījumos un cietušajiem bērniem nepieciešams valsts garantētais atbalsts psiholoģiskās traumas mazināšanai, t.sk. politikas plānošanas pasākumi par jautājumiem, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, veicinot riska situāciju novēršanu bērnam ciest noziedzīgā nodarījumā. Vienlaikus atbildīgajiem darbiniekiem tiks uzticēts arī pienākums gādāt par pakalpojumu pilnveidošanu vardarbībā cietušajiem bērniem, kā arī vardarbību veikušām personām, tos vēl vairāk pielāgojot konkrētajam pakalpojuma saņēmējam (piemēram, vardarbībā cietušajiem bērniem pieejamā pakalpojuma apjoma palielināšana, izmantojamo metožu klāsta paplašināšana, pielāgot to individuālām bērna vajadzībām un celt kvalitātes standartus, lai bērns pieaugot atkārtoti nekļūtu par cietušo).
Vidēji gadā ir aptuveni 2000 bērnu, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, daļai šo bērnu ir noteikts cietušās personas statuss kriminālprocesā, daļa šo kriminālprocesu noslēgsies ar vainīgās personas notiesāšanu vai ar prokurora priekšrakstu par sodu. Faktisko apstrīdēto lēmumu un pārsūdzēto lēmumu skaitu, vidējo šādu lēmumu skaitu noteiktā laika posmā Labklājības ministrijai būs iespējams konstatēt pēc tam, kad būs sākusies noteikumu piemērošana praksē.
Atbilstoši Labklājības ministrijas lēmumam regresa piedziņas procesa organizēšanai (vardarbībā cietušu bērnu rehabilitācijas pakalpojumu izdevumu piedziņa no vainīgām personām) nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" (turpmāk - LBF), apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros, ir piešķirts papildu finansējums 2024. gadā 39 228 euro apmērā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu 85 973 euro apmērā 2 amata vietu nodrošināšanai. Papildu finansējums LBF kapacitātes palielināšanai nodrošināts no sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem (pakalpojums institūcijā) plānotā finansējuma.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. pantā kā viens no valsts pienākumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā ir noteikta sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai procesiem.
Līdz 2018. gadam Labklājības ministrija šo pienākumu pildīja tikai ievietojot bērnus institūcijā, kurā bērni uzturējās līdz 1 gadam un pēc šī laika atgriezās ierastajā vidē.
2018. gadā sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu tika uzsākts pilotprojekts par iespējām minētajiem bērniem sniegt sabiedrībā balstītu pakalpojumu – neizņemot bērnu no ierastās vides, bet sniedzot intensīvas intervences pakalpojumu. Laikā starp 2018. un 2021. gadu valsts bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, nodrošināja iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu gan institūcijā, gan dzīvesvietā.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Slimnīca „Ģintermuiža””, kas uz publiskā iepirkuma pamata sniedza sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām, 2021. gada 31.augustā lauza ar Labklājības ministriju noslēgto pakalpojuma sniegšanas līgumu. VSIA Slimnīca „Ģintermuiža”” neturpināja sniegt pakalpojumu, lai gan LM vairākkārt pielāgoja finanšu grozu slimnīcas norādītajām faktiskajām pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Tomēr pakalpojuma sniedzējs saskārās arī ar cilvēkresursu trūkumu, esošās komandas izdegšanu, nespēju piesaistīt jaunus speciālistus un kopumā vairs nevarēja sasniegt izvirzītos sociālās rehabilitācijas mērķus. No tā brīža valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pieejams tikai dzīvesvietā, tādējādi sasniedzot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās valsts funkcijas īstenošanu.
Šobrīd situācija ir tāda, ka Latvijā nav pakalpojuma sniedzēja, kas būtu gatavs nodrošināt pakalpojumu institūcijā atkarīgiem bērniem, jo ne tikai pieejamais finansējums bāzē ir nepietiekams[1], lai nodrošinātu pakalpojumu, bet nepieciešams izstrādāt pilnveidotu pakalpojuma saturu. Labklājības ministrija ir vairākkārt uzrunājusi potenciālos pakalpojuma sniedzējus, bet šobrīd starp pakalpojuma sniedzējiem nav intereses tieši šādu – pakalpojumu institūcijā – sniegt. Tomēr Labklājības ministrijas plānos pagaidām neietilpst pēc būtības neatjaunot valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā īstenošanu, lai gan starp psihiatriem un narkologiem nav vienpŗātības, kā šādam pakalpojumam vajadzētu izskatīties un kurš to varētu sniegt.
Tikmēr Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju plāno ieviest jaunu “sociālā mentora” pakalpojumu bērniem, kuri vielu lietošanas dēļ ir nonākuši slimnīcā, lai motivētu bērnus un ģimeni turpināt saņemt narkologa palīdzību, kā arī Labklājības ministrijas nodrošināto pakalpojumu dzīvesvietā.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija nodrošina finansējumu pakalpojumiem, kuriem ir pakalpojuma sniedzēji un pieprasījums pārsniedz budžeta iespējas, tad bāzē pieejamais finansējums pakalpojumam institūcijā atkarīgiem bērniem1 kopš 2021. gada tiek novirzīts citu pakalpojumu pieejamības un nozarei ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai.
Labklājības ministrijai, sadarbībā ar Veselības ministriju, ne tikai ir nepieciešams izstrādāt pilnveidotu pakalpojumu institūcijā atkarīgiem bērniem saturu, bet arī nepieciešams atrast pakalpojuma sniedzēju, kurš būtu gatavs uzņemties šī pakalpojuma sniegšanu, un tikai tad ministrija pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu[2] virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Tikai papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanas gadījumā Labklājības ministrija sagatavos attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
[1] Bāzē 291 632 euro
[2] Indikatīvi nepieciešams finansējums vidēji uz 1 bērnu mēnesī - 12 500 euro, kas piem., institūcijas nodrošināšanai, kurā ir 8 klientu vietas, būtu nepieciešams 1 200 000 euro gadā.
Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā "Kapacitātes stiprināšana un tai uzlikto papildu funkciju izpildes nodrošināšana, kas saistīta ar regresa piedziņas procesa organizēšanu (vardarbībā cietušu bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izdevumu piedziņa no vainīgajām personām)".
Lai nodrošinātu šo noteikumu 5. punktā minētās informācijas izgūšanu, izmantojot informācijas sasaistes līdzekļus, tiks izmantoti DigiSoc projekta līdzekļi (papildus skat. 1.3.sadaļu “Risinājuma apraksts”).
Paredzēts, ka nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” Labklājības ministrijas īstenotā projekta “DigiSoc” ietvaros līdz 2026.gada 1.jūlijam būs izveidota speciāla darba vide DigiSoc platformā, kurā nodibinājumam tiks nodrošināta iespēja veikt nepieciešamo datu apstrādi, kas saistīti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu prettiesiskās darbībās cietušiem bērniem, kā arī datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošināšanu izdevumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērnam atgūšanu no vainīgajām personām, tajā skaitā arī datu apstrādi par personām, no kurām nepieciešams veikt izdevumu atgūšanu saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļu.
Lai nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” varētu veikt noteikumos minēto datu pārbaudi Kriminālprocesa informācijas sistēmā, Sodu reģistrā un Fizisko personu reģistrā, paredzēts izmantot minēto informācijas sistēmu pārziņu, Iekšlietu ministrijas informācijas centra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” piedāvātos tehniskos risinājumus, atbilstoši informācijas sistēmu funkcionālajām un tehniskajām iespējām.
Lai nodrošinātu noteikumu projekta 7.1.apakšpunktā minētās informācijas izgūšanu no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošinās nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā saņemt informāciju no attiecīgās informācijas sistēmas. Minētais tiks nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Šim nolūkam papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
Lai nodrošinātu noteikumu projekta 7.2.apakšpunktā minētās informācijas izgūšanu no Sodu reģistra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošinās nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iespēju saņemt informāciju no Sodu reģistra pēc nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” rakstiska pieprasījuma Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (informācijas pieprasījums par vainīgās personas datu noskaidrošanu konkrētā kriminālprocesā). Nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” regulāri nosūtīs Iekšlietu ministrijas Informācijas centram rakstiskus pieprasījumus par konkrētajiem kriminālprocesiem, lai noskaidrotu vainīgo personu un galīgo nolēmumu (spēkā stājies tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu). Minētais tiks nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Šim nolūkam papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
Lai nodrošinātu iespēju no 2026. gada 1. jūlija nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iegūt informāciju no Fizisko personu reģistra, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus, tiks izmantots starpsistēmu risinājums (ziņu apmaiņa starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un nodibinājumu “Latvijas Bērnu fonds” tiks nodrošināta starpsistēmu risinājuma ietvaros), jo minētā risinājuma ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir visi nepieciešamie servisi, lai nodrošinātu datu nodošanu nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds”.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju pārvaldei nav nepieciešams papildu finansējums, lai ieviestu noteikumu projekta 15.punktā noteikto datu apmaiņas risinājumu (nodrošināt iespēju nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iegūt informāciju no Fizisko personu reģistra, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus), jo pārvaldei visi nepieciešamie servisi datu nodošanai ir pieejami.
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām". Latvijas Vēstnesis, 205, 30.12.2009.
4.1.2. Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumi Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi". Latvijas Vēstnesis, 148, 17.09.2010.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts kase
- Labklājības ministrija
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Zvērināti tiesu izpildītāji
- Administratīvās tiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Labklājības ministrijai būs jānodrošina iesaiste gan konkrētu izdevumu atgūšanas lietu risināšanā, gan arī jārisina politikas līmeņa jautājumi, kas saistīti gan ar konkrētu izdevumu atgūšanas procesu, gan arī vardarbības pret bērniem novēršanu kopumā, lai samazinātu tādu situāciju rašanās iespējamību, kad bērni cieš no vardarbības un secīgi cietušajiem bērniem nepieciešams nodrošināt valsts garantēto atbalstu, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radītu psiholoģiski traumatizējošo pieredzi. Labklājības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem būs jāizskata personu iesniegumi par Latvijas Bērnu fonda pieņemto lēmumu par izdevumu atgūšanu no vainīgās personas apstrīdēšanu. Minēto atbildīgo ministrijas darbinieku darba pienākumos arī būs Labklājības ministrijas lēmumu sagatavošana Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā saistībā ar ministrijā saņemtajiem iesniegumiem par Latvijas Bērnu fonda lēmumu apstrīdēšanu. Labklājības ministrijai būs jānodrošina izdevumu atgūšanas procesa pārraudzība, lai Latvijas Bērnu fonds sekmīgi izpildītu izdevumu atgūšanas procesā noteiktās darbības, samazinātos risks, ka tiek izdots administratīvais akts, kuru pēcāk ministrijai nākas atcelt noteiktu trūkumu dēļ. Atbildīgajiem Labklājības ministrijas darbiniekiem būs arī jāsniedz Latvijas Bērnu fondam nepieciešamais konsultatīvais atbalsts, lai nodrošinātu, ka visi ar izdevumu atgūšanu saistītie iespējamie neskaidrie jautājumi tiktu savlaikus operatīvi risināti un tiktu pienācīgi izpildīts likumā noteiktais pienākums par valsts izdevumu atgūšanu no vainīgajām personām (visos gadījumos, kad likums šādu pienākumu paredz, tiktu veiktas nepieciešamās darbības izdevumu atgūšanai), kā arī jāveic citas funkcijas, kas detalizētāk aprakstītas anotācijas 3. sadaļas 6. punktā.
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikts šāds datu apstrādes apjoms par cietušo bērnu un vainīgo personu:
identitātes dati,
vainīgās personas kontaktinformācija,
ziņas par vainīgās personas dzīvesvietu un kriminālo sodāmību,
ziņas par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušo bērnu,
ar izdevumu atgūšanu saistītās informācija.
Savukārt Ministru kabinetam dots pilnvarojums noteikt izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteiktā uzdevuma (atgūt izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu) izpildes nodrošināšanai iegūst datus no:
pašvaldību sociālajiem dienestiem, nodibinājumiem, kuru vienīgais dibinātājs ir fonds, un citiem Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" izvēlējies pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, par vardarbībā cietušo bērnu, kuram sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, - ar mērķi identificēt bērnus, kuriem sniegts pakalpojums, par kuriem ir nepieciešams veikt izdevumu atgūšanu, un par to pieņemt lēmumu:
dati, kas nepieciešami, lai bērnu identificētu (vārds, uzvārds; personas kods);
dati, kas nepieciešami, lai varētu pārliecināties, vai vardarbība, no kuras bērns bija cietis un saistībā ar kuru bērnam tiek sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, ir saistīts ar kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo (saņemtais pakalpojums un tā apjoms; laika posms, kurā saņemta rehabilitācija; datums, kad bērns cietis no vardarbības);
dati, kas nepieciešami, lai noteiktu, kāds ir izdevumu apjoms, kas no vainīgās personas jāatgūst (pakalpojuma izdevumu apmērs);
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Kriminālprocesa informācijas sistēmas un Sodu reģistra pārziņa) par bērnu un vainīgo personu - personas identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā:
dati, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu un vainīgo personu identificētu (cietušā bērna un vainīgās personas vārds, uzvārds un personas kods). Dati par bērna vārdu un uzvārdu, un personas kodu jāizgūst, lai būtu iespējams pārliecināties, ka šis ir tas pats bērns, kurš ir saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ir arī atzīts par cietušo kriminālprocesā;
dati, kuri nepieciešami, lai noskaidrotu, kāds ir cietušā bērna un vainīgās personas statuss kriminālprocesā (vai bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā; kriminālprocesa numurs);
dati, kuri nepieciešami, lai varētu pārliecināties, vai vardarbība, no kuras bērns bija cietis un saistībā ar kuru bērnam tika sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, ir saistīts ar kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo (noziedzīga nodarījuma izdarīšanas datums);
dati, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos, vai uz personu attiecināms atbrīvojums no pienākuma atmaksāt izdevumus valstij par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas datums; kriminālprocesa izbeigšanas datums; kriminālprocesa izbeigšanas pamats; tiesas vai prokuratūras nosaukums);
dati, kuri nepieciešami, lai nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” varētu noteikumos noteiktā termiņā pieņemt lēmumu par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu (prokurora priekšraksta par sodu vai tiesas sprieduma pieņemšanas datums; prokurora priekšraksta par sodu vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās datums);
nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” izdodamajā administratīvajā aktā par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, ietveramā informācija, lai identificētu konkrēto tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (kriminālprocesa numurs); kriminālprocesa numuru nepieciešams noskaidrot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, lai pēc tam būtu iespējams identificēt informāciju Sodu reģistrā, noskaidrot, vai Kriminālprocesa informācijas sistēmā minētais kriminālprocess ir pabeigts ar notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu;
Informāciju nepieciešams iegūt, ja par noziedzīgo nodarījumu ir spēkā stājies tiesas spriedums. Šajā gadījumā nepieciešama informācija par kriminālprocesu, lai noskaidrotu vai sociālā rehabilitācija saņemta par konkrēto noziedzīgo nodarījumu, kā arī nepieciešama informācija par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, lai būtu iespējams vērtēt vai konkrētajā gadījumā nebūs piemērojams izņēmuma gadījums, kas atrunāts Bērnu tiesību aizsardzības likumā (52. panta 1.2 daļa) un nebūs jāizdod administratīvo aktu par līdzekļu atgriešanu valsts budžetā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (Fizisko personu reģistra pārziņa) par vainīgo personu un bērnu, kurš cietis minētajā noziedzīgajā nodarījumā -, lai noskaidrotu, vai uz vainīgo personu nav attiecināms Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.1 daļā noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ka arī vai uz vainīgo personu nav attiecināms Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.2 daļā noteiktais nosacījums:
dati, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu un vainīgo personu identificētu (vārds, uzvārds, personas kods);
dati, kuri nepieciešami, lai paziņotu vainīgajai personai nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” izdoto administratīvo aktu (vainīgās personas deklarētā, reģistrētā, norādītā dzīvesvietas adrese vai papildu adrese);
dati, kuri nepieciešami, lai noskaidrotu, vai uz vainīgo personu attiecināms atbrīvojums no pienākumu atmaksāt valstij izdevumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cietušajam bērnam (ziņas par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu par vainīgās personas cietušo bērnu, iekļaujot sekojošo informāciju: lēmuma spēkā stāšanās datums un norāde uz lēmuma veidu – aizgādības tiesību pārtraukšana, atņemšana vai atjaunošana);
dati, kuri nepieciešami, lai noskaidrotu, vai sniegtā pakalpojuma izdevumu piedziņa pret vainīgo personu izbeidzama un parāda summa dzēšama (ziņas par miršanas datumu). Noteikumu 13. punktā noteikts, ka ar vainīgās personas nāvi sniegtā pakalpojuma izdevumu piedziņu pret vainīgo personu izbeidz un parāda summu dzēš. Ņemot vērā iepriekš minēto, informācija par miršanas datumu nepieciešama, lai nodibinājums "Latvijas bērnu fonds" varētu iegūt ziņas par vainīgās personas miršanas faktu, tai pat laikā neiegūstot un neapstrādājot papildu datus par miršanas apstākļiem, ietverot tikai to informāciju, kas nepieciešama datu apstrādes nolūkos.
Ievērojot to, ka lēmuma pieņemšanai tiks iegūta un apstrādāta informācija par bērnam saņemto rehabilitācijas pakalpojumu (veidu un to apjomu), faktu, ka bērns ir cietis no vardarbības, tiks veikta veselības datu apstrāde.
Personas datu, veselības datu un informācijas par sodāmību apstrāde datu subjektu (bērna, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un personas, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis) identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta panta 1.2 un 1.3 daļas, Ministru kabineta noteikumu 6., 7. un 8. punkta pamata.
Personas datu glabāšana
Nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” šajos noteikumos minētos personas datus glabās:
1) 5 gadus no sociālās rehabilitācijas pabeigšanas brīža, ja šajā laikā nav stājies spēkā tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā pret bērnu;
2) 5 gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
Šāda datu glabāšanas termiņš ir nepieciešams, lai:
būtu iespējams no vainīgās personas atgūt valsts izdevumus, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu cietušajam bērnam;
lai nodrošinātu vainīgās personas tiesības aizstāvēt savas tiesības iespējama nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” pret personu vērsta pārkāpuma gadījumā.
Šāds datu glabāšanas termiņi nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” ir nepieciešami, lai pēc tam, kad cietušais bērns ir pabeidzis saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” būtu pietiekami ilgs laiks, lai identificētu cietušos bērnus un vainīgās personas un lai pieņemtu lēmumu par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī lai vainīgā persona varētu veikt izdevumu samaksu saskaņā ar minēto lēmumu vai, ja vainīgā persona minētos izdevumus noteiktajā termiņā nesamaksā, lai izdevumu atgūšanu būtu iespējams veikt piespiedu kārtā.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Tāpat nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds”) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu. Tādējādi personas datu glabāšanas termiņš nosakāms 5 gadi.
Vienlaikus, nosakot cietušā bērna personas datu glabāšanas termiņu, ir jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa un 2.1 daļas 10.un 13.punktu, proti, tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes, citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus. Lai ievērotu bērna labākās intereses, valsts nepieciešams gādāt, lai netiktu pārmērīgi ilgi uzglabāti cietušā bērna dati pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas.
Vienlaikus datu glabāšanas termiņa aprēķinā nepieciešams ņemt vērā laiku, kas nepieciešams, lai persona varētu izmatot tiesības apstrīdēt nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” pieņemto lēmumu par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, Labklājības ministrijā, kā arī izmantot savas tiesības minēto lēmumu pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Vienlaikus, aprēķinot šo termiņu, ir jāņem vērā, ka nepieciešams personām, kuru dati tikuši apstrādāti, tiesības celt pretenzijas pret valsti par personu tiesību aizskārumu.
Pamatojums šādam personas datu glabāšanas ilgums ir pamatots ar nolūku novērst nesamērīgu administratīvo slogu, personas datu glabāšanu nesamērīgi ilgi. Proti, nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” veiks personas datu apstrādi manuāli, monitorējot visus sociālo rehabilitāciju saņēmušos bērnus. Ņemot vērā to, ka vidēji sociālo rehabilitāciju saņem aptuveni 2000 bērni gadā, sasniedzot 5 gadu slieksni, tie būs aptuveni 10 000 bērni, par kuriem tiks regulāri monitorēti dati. Lai aizsargātu bērnu labākās intereses un viņu dati netiktu uzglabāti pārmērīgi ilgu laika posmu un netiktu pārmērīgi apstrādāti ir noteikts 5 gadu uzglabāšanas termiņš. Ja ir iestājusies vardarbības veicēja, parādnieka nāve, datus vairs nav nepieciešams apstrādāt regresa nolūkā.
Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 22.pantu tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem saglabājas trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā tās radušās. Tiesības bērnam saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu rodas saskaņā ar sociālā dienesta nosūtījumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu (Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” 12.2.1.apakšpunkts).
Nosakot datus, kuri nepieciešami izdevumu atgūšanai no vainīgās personas, glabāšanas termiņu, nepieciešams ņemt vērā arī termiņus, kādos praktiski ir iespējama pabeigt kriminālprocesu, personu atzīt par vainīgu ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu.
Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu kriminālprocess ilgst ilgāku laiku nekā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana cietušajam bērnam. Piemēram, ja bērnam sociālās rehabilitācijas kurss tiek pabeigts, kad bērns saņēmis valsts garantētās 20 psihologa konsultācijas (piemēram, ja bērns saņem vienu psihologa konsultāciju nedēļā, tad sociālās rehabilitācijas kurss tiks pabeigts 20 nedēļās jeb piecos mēnešos), savukārt kriminālprocess līdz notiesājošam spriedumam vai prokurora priekšrakstam par sodu var būt jāgaida krietni ilgāk (jāņem vērā visas procesa stadijas, gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas un kasācijas kārtībā, ja spriedums ir pārsūdzēts).
Kriminālprocesa likumā normatīvi nostiprinātā stadiju sistēma:
pirmstiesas kriminālprocess:
-izmeklēšana;
- kriminālvajāšana;
lietas izskatīšana pirmās instances tiesā:
- lietas sagatavošana iztiesāšanai;
- iztiesāšana;
- sprieduma taisīšana, pasludināšana, kopijas izsniegšana;
nolēmumu spēkā stāšanās un ar tiem saistīto jautājumu izskatīšana:
-nodošana izpildei;
- izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana (https://juristavards.lv/eseja/282404-ii-terminu-un-stadiju-izpratne-kriminalprocesualaja-sistema/) .
Pirmstiesas kriminālprocesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, izmeklēšanas iestādei, piemēram, Valsts policijai, jānoskaidro, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, kura persona ir saucama pie kriminālatbildības un vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai uz tiesu.
Pirmstiesas izmeklēšanas maksimālo ilgumu ietekmē tas, cik smags (atbilstoši Krimināllikuma 7. pantā noteiktajai klasifikācijai) noziedzīgs nodarījums tiek izmeklēts. Proti, Krimināllikuma 56. pantā ir paredzēts kriminālatbildības noilgums, t. i., personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:
2 gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
5 gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
10 gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
15 gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu;
20 gadi, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
Atšķirībā no pirmstiesas maksimālā izmeklēšanas ilguma krimināllietas iztiesāšanas maksimālais termiņš normatīvajos aktos nav noteikts (https://lvportals.lv/tiesas/328031-kada-ir-kriminalprocesa-klasiska-izmeklesanas-kede-2021).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.pantu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Augstāka iestāde atsaka apstrīdēšanas iesniegumu izskatīt pēc būtības, ja tas iesniegts:
1) nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un ja tā iesniedzējs nav lūdzis procesuālā termiņa atjaunošanu;
2) vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad kļuva zināms vai vajadzēja kļūt zināmam par iestādes faktisko rīcību. Šajā punktā minētais termiņš nav atjaunojams.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 354.pantu lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ierosina pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Pieteikumu izskata tā pati tiesa, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 360.1 pantu administratīvais akts, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nav nododams izpildei, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Noilguma termiņā neieskaita laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir reģistrēta ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav nododams izpildei, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši gadi.
Administratīvajam aktam, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpildes noilgums iestājas:
1) likumā noteiktajā termiņā, ja piespiedu izpildi veic iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;
2) atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, ja izpildrīkojums ar pienākumu adresātam samaksāt noteiktu naudas summu piespiedu izpildei tiek nodots zvērinātam tiesu izpildītājam viena gada laikā no administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņa beigām vai no brīža, kad administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu, uz kura pamata administratīvais akts izdots, piekrīt tiesu izpildītājam.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.pantu cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība, ir tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu. Saskaņā ar minētā likuma 17.pantu privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Ja privātpersona nokavējusi šā panta pirmajā daļā minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu.
Saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katrs tiesību aizskārums, t. i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību. Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Saskaņā ar Civillikuma 1896. pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis. Saskaņā ar Civillikuma 1898. panta 2. punktu dažos gadījumos noilgumu aprēķinot var atskaitīt zināmu laiku vai nu tā sākuma atlikšanai vai tecējuma apturēšanai, tā tad vispār tā termiņa pagarināšanai. Pie tādiem gadījumiem pieder sekojošie: aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu prasījumi; tiem noilguma tecējums apturēts pa visu to laiku, kamēr turpinās aizbildnība vai aizgādnība.
Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu 20. panta piektajā punktā noteikts, “Atbalsta dienesti glabā personas datus tik ilgi, cik nepieciešams atbalsta pakalpojumu sniegšanai, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc pēdējā kontakta starp atbalsta dienestu un cietušo personu”. Labklājības ministrijai ir pieejama informācija, ka 12 mēnešu termiņš tiks aizstāts ar 5 gadu termiņu. Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes sniegto priekšlikumu arī regresa noteikumiem tiek piemērots 5 gadu datu glabāšanas termiņš.
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas. Šajā gadījumā personai nav jāveic finanšu līdzekļu atmaksa, lai kopumā nepasliktinātu ģimenes finansiālo stāvokli un lai bērns netiktu tieši vai netieši vainots par to, ka šāds maksājums ir jāveic.