25-TA-244: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (turpmāk – projekts) sagatavots, lai precizētu zvejas tiesību nomas tiesisko regulējumu un uzlabotu zvejas limitu izmantošanas efektivitāti iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, kā arī mazinātu ziņu par rūpniecisko zvejas tiesību nomu iesniegšanas administratīvo slogu pašvaldībām, un efektīvāk izmantotu elektroniskās dokumentu aprites dotās iespējas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt, ka pašvaldībām jāizvērtē nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāte, un jāsamazina limiti to neefektīvas izmantošanas gadījumos; iznomājot ūdenstilpi zivsaimnieciskiem mērķiem, Zivju fonda dotācijas veidošanai ieskaitāma daļa no kopējās nomas maksas; jāievēro Eiropas Savienībā pastāvošie nosacījumi, lai varētu izvērtēt nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai zvejas tiesību nomas maksas samazinājumam; samazināts administratīvais slogs datu sniegšanā un Lauku atbalsta dienestam šo datu apkopošanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumos Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk - noteikumi Nr. 918) būtu jāveic vairāki precizējumi un papildinājumi (skat. anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" 1) - 20) problēmu un risinājumu). Vajadzētu noteikt ka pašvaldības var izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu būtu jāparedz, ka pašvaldības, iznomājot ūdenstilpi zivsaimnieciskiem mērķiem, Zivju fondā ieskaita vismaz 10 % no kopējās nomas maksas. Savukārt, lai izvērtētu nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai zvejas tiesību nomas maksas samazinājuma pielietojuma gadījumos, atbilstoši Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulai (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), noteikumi Nr. 918 būtu jāpapildina ar konkrētiem nosacījumiem. Lai mazinātu pašvaldību administratīvo slogu, noteikumos Nr. 918 būtu jāparedz, ka pašvaldības tikai vienu reizi gadā, nevis divas reizes gadā, kā tas ir pašlaik, iesniedz valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) ziņas saistībā iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām. Lai mazinātu Lauku atbalsta dienesta administratīvo slogu, būtu jāparedz, ka Lauku atbalsta dienests tikai vienu reizi gadā apkopo ziņas, ko pašvaldības iesniegušas informācijas sistēmā (pašreiz šī informācija Lauku atbalsta dienestam ir jāapkopo divas reizes gadā).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Tā kā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1 nolemts atzīt par pareizāku ģeogrāfiskā objekta nosaukuma "Rīgas jūras līcis" īsāku formu "Rīgas līcis", visā noteikumu Nr. 918 tekstā vārdi "Rīgas jūras līcis" būtu aizstājami ar vārdiem "Rīgas līcis".
Risinājuma apraksts
1) Visā noteikumu Nr. 918 tekstā vārdus "Rīgas jūras līcis" aizstāt ar vārdiem "Rīgas līcis".
Problēmas apraksts
2) Būtu nepieciešams precizēt, ka tikai komerczvejas nomas līguma pagarināšanā priekšroka ir dodama iepriekšējam nomniekam, lai izslēgtu nosacījumu, ka tas pats ir piemērojams arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, dodot iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.
Risinājuma apraksts
2) Izteikt noteikumu Nr. 918 8. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja komerczvejai pagarina nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Tāpat noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 10.2. apakšpunkts izsakāms jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja Nomnieks, kas veic komercdarbību zvejniecībā, līguma darbības laikā godprātīgi pilda šā līguma saistības, Iznomātājs dod viņam priekšroku, pagarinot šā līguma darbību uz jaunu periodu.
Problēmas apraksts
3) Noteikumus Nr. 918 nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, lai pašvaldība varētu nomniekiem samazināt nākamajā gadā piešķiramos zvejas limitus, ja tie zvejas rīkus iepriekšējā gadā nav izmantojuši, un iedalīt tos citiem nomniekiem, kuru zvejas efektivitātes potenciāls ir lielāks un kam šāds limits vajadzīgs papildus. Turklāt vajadzētu arī paredzēt, ka gadījumā, ja pēc zvejas limitu sadales vēl ir atlicis neizmantots zvejas limita apjoms, prioritāri izskatīt iespēju to piešķirt jaunajam zvejniekam - fiziskai personai līdz 40 gadu vecumam, kuras mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā (kā uzņēmuma dalībniekam vai vadītājam).
Risinājuma apraksts
3) Papildināt noteikumus Nr. 918 ar jaunu - 8.1 - punktu, nosakot, ka, piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.3 punktā minētos zvejas efektivitātes rādītājus un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu, var piešķirt tiem nomniekiem, kuri uzrāda augstākus zvejas efektivitātes rādītājus, kā arī, ja pēc zvejas limitu sadales vēl ir atlicis neizmantots zvejas limita apjoms, attiecīga pieprasījuma gadījumā, prioritāri izskata iespēju to piešķirt jaunajam zvejniekam - fiziskai personai līdz 40 gadu vecumam, kuras mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā (kā uzņēmuma dalībniekam vai vadītājam).
Problēmas apraksts
5) Noteikumu Nr.918 62. punktā būtu nepieciešams precizēt, ka zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var iedalīt uz laiku līdz pieciem gadiem. Šāds precizējums nepieciešams lai mazinātu administratīvo slogu, jo šobrīd informācijas sistēmā protokolu var ievadīt tikai uz 1 gadu. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas gan saistībā ar nomas maksas samaksas aprēķinu katrā gadā, gan arī ar saistīto dokumentu (zvejas atļauja, zvejas žurnāls) izsniegšanu, kas tāpat kā iepriekš informācijas sistēmā tiks noformēti ik gadu, balstoties uz sākotnēji ievadīto informāciju, kas darbosies piecus gadus.
Risinājuma apraksts
5) Precizēt noteikumu Nr.918 62.punktu, nosakot, ka komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz termiņu līdz pieciem gadiem. Attiecīgi informācijas sistēmā būs iespējams ievadīt zvejas limitu protokolu uz pieciem gadiem.
Problēmas apraksts
6) Lai zvejas limitu ne tikai varētu samazināt kārtējā gadā, bet iznomātājam būtu arī tiesības to ņemt vērā, piešķirot zvejas limitus nākamajā gadā, būtu jāprecizē noteikumu Nr. 918 64. punkts.
Risinājuma apraksts
6) Izteikt noteikumu Nr. 918 64. punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka iznomātājs, izdarot attiecīgus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, izpildot noteikumu Nr. 918 64.1. un 64.2. apakšpunktā minētos nosacījumus.
Problēmas apraksts
7) Tā kā rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku skaits, kas zvejo starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras, ir neliels, kā arī šai zvejai ir sava specifika, noteikumu Nr. 918 71.1 punktā uzskaitītie kritēriji nebūtu attiecināmi uz zveju starptautiskajos ūdeņos.
Risinājuma apraksts
7) Izteikt noteikumu Nr. 918 71.1 punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņem vērā noteikumu Nr. 918 71.1 1. - 71.1 4. apakšpunktā minētos nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā.
Problēmas apraksts
8) Pašvaldības lūdza noteikumos norādīt zvejas efektivitātes vērtēšanas kritērijus, jo noteikumos Nr. 918 ietvertais jēdziens „zvejas efektivitāte” nav pietiekams. Izdarot grozījumus noteikumu Nr. 918 71.3 punktā, tiktu sniegti konkrēti zvejas efektivitātes kritēriji (iegūtās nozvejas apjomi, zvejā pavadītās dienas, iedalīto zvejas limitu izmantošanas līmenis), kurus pašvaldības, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, varētu iekļaut savos saistošajos noteikumos, lai vērtētu zvejas rīku izmantošanas efektivitāti attiecīgajā gadā, un piešķirtu turpmākos zvejas rīku limitus. Pašvaldības nepieciešamos datus šo zvejas efektivitātes kritēriju izvērtēšanai iegūtu no zvejnieku zvejas žurnāliem informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
8) Izteikt noteikumu Nr. 918 71.3 punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldība, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai, kas saistīti ar nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeni (iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadītās dienas, iedalīto zvejas rīku limits izmantošanas līmenis u.c.) iepriekšējā nomas periodā vai gadā.
Problēmas apraksts
9) Būtu nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 918 79.1. apakšpunktu, 79. punkta ievaddaļu apvienojot ar 79.2. apakšpunktu, jo zvejas limitus dažādos apjomos var nodot vairāku iemeslu dēļ (nav pieejams kuģis attiecīgajā periodā, ir gada beigas u.c.). Pašreizējā 79.1. apakšpunkta redakcija var radīt draudus neapgūt Latvijai piešķirto zvejas kvotu, ja zvejniekam tiek uzlikts par pienākumu saglabāt zvejas limitus noteiktos apjomos.
Risinājuma apraksts
9) Svītrot noteikumu Nr. 918 79.1. apakšpunktu un 79. punkta ievaddaļu apvienot ar 79.2. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
10) Būtu nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 918 87.1 2. apakšpunktā ietverto normu, ka zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājums nav piemērojams nomniekam, kam Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga, jo nomas maksas samazinājums tiek pielietots saskaņā ar de minimis atbalstu, kā tas ar projektu ir paredzēts noteikumu Nr. 918 100.2 punktā.
Risinājuma apraksts
10) svītrot noteikumu Nr. 918 87.1 2. apakšpunkta pēdējo teikumu.
Problēmas apraksts
11) Būtu jānosaka, ka pašvaldības, iznomājot ūdenstilpi zivsaimnieciskiem mērķiem, Zivju fondā ieskaita vismaz 10 % no kopējās nomas maksas, informāciju par to sniedzot informācijas sistēmā. Šāda norma nepieciešama, jo Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piektais punkts nosaka, ka dotāciju Zivju fondam no vispārējiem ieņēmumiem cita starpā veido arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie maksājumi - daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij, saskaņā ar attiecīgās ūdenstilpes nomas līguma papildu nosacījumiem (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida).
Risinājuma apraksts
11) Papildināt noteikumus Nr. 918 ar 97.1 punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumos, Ja ūdenstilpe, ievērojot tiesību aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Par veikto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība attiecīgu informāciju iesniedz informācijas sistēmā noteikumu Nr. 918 102. punktā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
12) Būtu jāprecizē noteikumu Nr. 918 98. punkta ievaddaļa, jo pašpatēriņa zvejas veids un raksturs neparedz attiecīgās politikas atbalsta mehānismus vai atlaižu pielietošanas nepieciešamību.
Risinājuma apraksts
12) Izteikt noteikumu Nr. 918 98. punkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, var piemērot rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas veic komerczveju.
Problēmas apraksts
13) Noteikumu Nr. 918 98.3. apakšpunktā būtu jāparedz, ka nomas maksas samazinājuma pielietojums tiktu attiecināts tikai uz gadījumiem, kad tas veicina zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides mērķu sasniegšanu, proti, zvejojot invazīvās vai nevēlamās zivju sugas, vai zvejojot zivju sugas no neizmantotiem krājumiem, piemēram, baltās zivis, kuru mērķtiecīga izzveja (piemēram, melioratīvā zveja) var veicināt eitrofikācijas mazināšanu iekšzemes ūdenstilpēs. Tāpat vajadzētu precizēt arī 98.4. apakšpunktu, jo pašvaldībai ir jāsaņem no rūpnieciskās zvejas tiesības nomnieka pamatots apliecinājums par stihiskas nelaimes gadījumā bojā gājušiem zvejas rīkiem vai peldošiem līdzekļiem.
Nomas maksas samazinājums nebūtu piemērojams pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaicīgi var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku, kā arī, ņemot vērā, ka nomas maksas samazinājums komerczvejai gadījumā, ja zvejas rīku lieto mazāk kā 3 mēnešus, nav pamatots, jo tāda var būt atsevišķu specializētās zvejas rīku lietošanas specifika, tāpēc būtu jāsvītro noteikumu Nr. 918 98.5. apakšpunkts.
Nomas maksas samazinājums nebūtu piemērojams pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaicīgi var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku, kā arī, ņemot vērā, ka nomas maksas samazinājums komerczvejai gadījumā, ja zvejas rīku lieto mazāk kā 3 mēnešus, nav pamatots, jo tāda var būt atsevišķu specializētās zvejas rīku lietošanas specifika, tāpēc būtu jāsvītro noteikumu Nr. 918 98.5. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
13) Izteikt noteikumu Nr. 918 98.3 apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka atvieglojumus var piemērot, ja tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanai. Izteikt 98.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka atvieglojumus var piemērot, ja iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un par šo faktu pašvaldībai ir iesniegts pamatots apliecinājums, vai arī šāds fakts ir atbilstoši norādīts informācijas sistēmā. Svītrot 98.5. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
14) Lai izvērtētu nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 717/2014, būtu jāievēro konkrēti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz mazākas nozīmes (de minimis) atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.
Risinājuma apraksts
14) Papildināt noteikumus Nr. 918 ar 100.2 - 100.14 punktu, lai varētu izvērtēt nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai (ES) Nr. 717/2014.
Problēmas apraksts
15) Lai mazinātu pašvaldību administratīvo slogu, būtu jāparedz, ka pašvaldības turpmāk tikai vienu reizi gadā iesniedz informācijas sistēmā ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanas, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem (pašreiz šī informācija ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā saskaņā ar pārskata formu noteikumu Nr. 918 4. pielikumā).
Risinājuma apraksts
15) Izteikt noteikumu Nr. 918 102. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedz informācijas sistēmā līdz 15.janvārim – par iepriekšējo gadu. Svītrot noteikumu Nr. 918 4. pielikumu.
Problēmas apraksts
16) Lai mazinātu Lauku atbalsta dienesta administratīvo slogu, būtu jāparedz, ka Lauku atbalsta dienests apkopo ziņas, ko pašvaldības saskaņā ar noteikumu Nr. 918 102. punktu iesniegušas informācijas sistēmā, tikai vienu reizi gadā (pašreiz šī informācija Lauku atbalsta dienestam ir jāapkopo divas reizes gadā).
Risinājuma apraksts
16) Izteikt noteikumu Nr. 918 103. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests apkopo ziņas, ko pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu iesniegušas informācijas sistēmā, un līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavo un publicē Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē pārskatu par kopējiem iepriekšējā gada rezultātiem.
Problēmas apraksts
17) Būtu jāsvītro noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 3.8. apakšpunkts, jo visa zvejas žurnālos uzrādītā informācija ir pieejama informācijas sistēmā, bet pienākums uzrādīt zvejas rīkus kontrolējošām iestādēm ir noteikts noteikumos par rūpniecisko zveju.
Risinājuma apraksts
17) Svītrot noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 3.8. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
18) Būtu jāprecizē noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3. apakšpunkta ievaddaļa, jo iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, ir tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekrīt un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds ir risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Savukārt noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3.2. apakšpunktā būtu jāmin konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums. Turklāt rūpniecisko zvejas tiesību iznomātājam būtu vienpusēji jāizbeidz pašpatēriņa zvejas nomas līgums, ja pašpatēriņa zvejā Nomniekam ir piemērots administratīvais sods saskaņā ar Zvejniecības likuma 30.panta sesto vai astoto daļu (komerczvejā nomas līgums tiek izbeigts, ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti).
Risinājuma apraksts
18) Izteikt noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3. apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka Iznomātājs vienpusēji izbeidz nomas līgumu. Izteikt noteikumu Nr. 918 1. pielikuma 7.3.2. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Iznomātājs vienpusēji izbeidz nomas līgumu, ja pašpatēriņa zvejā Nomniekam ir piemērots administratīvais sods saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta sesto vai astoto daļu, vai komerczvejā ir anulēta licence (speciālā atļauja) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos.
Problēmas apraksts
19) Vajadzētu papildināt noteikumu Nr. 918 2.1 pielikuma II tabulas 9. punktu, jo būtu jāievieš nomas maksu par apaļā jūrasgrunduļa murda limitu. Zveja ar šo rīku tika ieviesta 2018. gadā, bet nomas maksa tajā laikā netika noteikta, jo bija nepieciešams izvērtēt zvejas efektivitāti, nozvejas apjomus vairāku gadu griezumā un ar rīka izmantošanu saistītos tehniskos un bioloģiskos datus. Balstoties uz uzkrāto pieredzi un faktiskajiem zvejas rezultātiem, tika secināts, ka jūrasgrunduļu murds ir efektīvs rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai un pēc tehniskiem parametriem tas būtu pielīdzināms lucīšu murdam, tāpēc abi zvejas rīki būtu atbilstoši vienai zvejas rīku kategorijai un nomas maksai - 21,34 euro. Turklāt jūrasgrunduļu murds ir efektīvs rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai un pēc tehniskiem parametriem tas būtu pielīdzināms lucīšu murdam, tāpēc abi zvejas rīki būtu atbilstoši vienai zvejas rīku kategorijai.
Risinājuma apraksts
19) Papildināt noteikumu Nr. 918 2.1 pielikuma II tabulas 9. punktu ar vārdiem "un apaļo jūrasgrunduļu murds".
Problēmas apraksts
20) Noteikumu Nr. 918 2.1 pielikuma IV tabula (Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras) būtu jāpapildina ar atsevišķu nomas maksu par mencas nozvejas limitu, lai salāgotu nomas maksu par mencas nozvejas limitu Baltijas jūrā, kas ir 14,23 euro par vienu tonnu (noteikumu Nr. 918 2.1 pielikuma I tabula) ar maksu par mencas nozvejas limitu starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras.
Risinājuma apraksts
20) Papildināt noteikumu Nr. 918 2.1 pielikuma IV tabulu ar jaunu zivju sugas nosaukumu "menca", nosakot maksu par mencas nozvejas limitu 14,23 euro par vienu tonnu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- nomnieki - pašpatēriņa zvejnieki
Ietekmes apraksts
Ja komerczvejai pagarinās nomas līguma termiņu, priekšroka būs dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Šādi tiks izslēgts nosacījums, ka tāda pati kārtība ir piemērojama arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, lai dotu iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.
Nomas maksas samazinājumu netiks piemērots pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaicīgi var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku. Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.
Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumā (turpmāk - parauglīgums) tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.
Nomas maksas samazinājumu netiks piemērots pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaicīgi var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku. Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.
Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumā (turpmāk - parauglīgums) tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.
Juridiskās personas
- nomnieki - komerczvejnieki
Ietekmes apraksts
Pašvaldība, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, noteiks tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai, kas saistīti ar nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu (nozvejas apjoms, zvejā pavadītās dienas, zvejas rīku limits u.c.) izmantošanas līmeni iepriekšējā nomas periodā vai gadā.
Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.
Ja ūdenstilpe, ievērojot tiesību aktus par publisko ūdeņu nomu, tiks iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu, pašvaldībai ūdenstilpes nomas maksā būs jāiekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas, par veikto maksājumu sniedzot attiecīgu informāciju informācijas sistēmā noteikumu Nr. 918 102.punktā noteiktajā kārtībā.
Pašvaldībām tikai reizi gadā (pašlaik - divas reizes gadā) būs jāapkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanas, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas pašvaldībai būs jāiesniedz informācijas sistēmā līdz 15.janvārim – par iepriekšējo gadu.
Ja komerczvejai pagarinās nomas līguma termiņu, priekšroka būs dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Šādi tiks izslēgts nosacījums, ka tāda pati kārtība ir piemērojama arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, dodot iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.
Lai izvērtētu nomnieka, kas veic komerczveju, atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 717/2014, būs jāievēro konkrēti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz mazākas nozīmes (de minimis) atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.
Parauglīgumā tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.
Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.
Ja ūdenstilpe, ievērojot tiesību aktus par publisko ūdeņu nomu, tiks iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu, pašvaldībai ūdenstilpes nomas maksā būs jāiekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas, par veikto maksājumu sniedzot attiecīgu informāciju informācijas sistēmā noteikumu Nr. 918 102.punktā noteiktajā kārtībā.
Pašvaldībām tikai reizi gadā (pašlaik - divas reizes gadā) būs jāapkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanas, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas pašvaldībai būs jāiesniedz informācijas sistēmā līdz 15.janvārim – par iepriekšējo gadu.
Ja komerczvejai pagarinās nomas līguma termiņu, priekšroka būs dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Šādi tiks izslēgts nosacījums, ka tāda pati kārtība ir piemērojama arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, dodot iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.
Lai izvērtētu nomnieka, kas veic komerczveju, atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 717/2014, būs jāievēro konkrēti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz mazākas nozīmes (de minimis) atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.
Parauglīgumā tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
nomnieki - komerczvejnieki
palielinās
Vērtības nozīme:
7,62
Iekšējo ūdeņu un piekrastes ZVEJNIEKA vidējā stundas tarifa likme, (2025. gada aprīļa dati)
0,50
vidējais laiks de minimis atbalsta uzskaites veidlapas aizpildīšanai un iesniegšanai
20
komerczvejnieku, kuri pieteiksies atvieglojumiem, skaits
1
de minimis atbalsta uzskaites veidlapas iesniegšanas biežums gadā
76,20
7,62 euro x 0,5h x 20 komerczvejnieki = 76,20 euro
Kopā
76,20
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
nomnieki - pašpatēriņa zvejnieki
neietekmē
Kopā
0,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
nomnieki - pašpatēriņa zvejnieki
neietekmē
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
426,80
nomnieki - pašpatēriņa zvejnieki
Jā
Vērtības nozīme:
21,34
viena apaļo jūrasgrunduļu murda nomas maksa
20
iznomātie apaļo jūrasgrunduļu murdi
426,80
21,34 euro x 20 murdi = 426,80 euro
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
853,60
nomnieki - komerczvejnieki
Jā
Vērtības nozīme:
21,34
viena apaļo jūrasgrunduļu murda nomas maksa
40
iznomātie apaļo jūrasgrunduļu murdi
853,60
21,34 euro x 40 murdi = 853,60 euro
Kopā
1 280,40
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Biedrība "Mazjūras zvejnieki"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
tiks ievietota
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, biedrību “Mazjūras zvejnieki”, biedrību "Latvijas Zvejnieku federācija", piekrastes pašvaldībām
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
samazinās
Vērtības nozīme:
10,64
Referenta vidējā stundas tarifa likme, (2025. gada aprīļa dati)
1,00
vidējais laiks viena pārskata sagatavošanai un iesniegšanai
40
pašvaldību, kuras iesniedz pārskatu, skaits
1
pārskats iesniegšanas biežums samazināts no divām uz vienu reizi gadā
-425,60
10,64 euro x 40 pašvaldības = 425,60 euro
Kopā
-425,60
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
Jā
Vērtības nozīme:
20,00
de minimis atbalsta administrēšana (piešķiršana un uzskaite) vienam komerczvejniekam
20
komerczvejnieku, kuri pieteiksies atvieglojumiem, skaits
400,00
20 euro x 20 komerczvejnieki = 400 eur
Kopā
400,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi