Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas palielināšanu” (turpmāk – projekts) mērķis ir efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, paredzot apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai.
Projekts stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajam.

-

Likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem 1 800 000 euro apmērā ir novirzīti vēža skrīninga diagnostikai un  pacientiem inovatīvās terapijas turpināšanai onkoloģijā šādās budžeta apakšprogrammās:
1) 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” — šķidruma citoloģijas diagnostiskās metodes pielietošana dzemdes kakla vēža skrīningā un biomarķieru (gēnu mutāciju) noteikšana pacientiem ar metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi  - 544 099 euro;
2) 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” — prostatas vēža skrīnings, veicot valsts apmaksātu PSA noteikšanu - 109 390 euro;
3) 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” — jaunu inovatīvo zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana onkoloģijas pacientu ārstēšanai - 1 146 511 euro.
1) Dzemdes kakla vēža skrīninga diagnostikas uzlabošanas pasākumi, pārejot no Leišmana krāsojuma metodes uztriepes citoloģijas uz šķidruma citoloģiju.
Latvijā sievietēm vecumā no 15 – 44 gadiem dzemdes kakla vēzis ir visbiežāk sastopamais audzējs un otrais biežākais nāves cēlonis pēc krūts audzēja.  Leišmana krāsojuma metodi neizmanto nevienā Eiropas valstī, tā ir novecojusi metode ar zemu sensitivitāti. Eiropas dzemdes kakla vēža skrīninga vadlīnijās ir rekomendēts primārā HPV skrīninga algoritms. Pāreja uz šķidruma citoloģiju var būt kā starposms pārejai uz primārā HPV testēšanas algoritmu. Šobrīd pēc uztriepes citoloģijas A2, A3, A5 gadījumos veic HPV testēšanu. Pārējot uz šķidruma citoloģijas metodi, no viena parauga (transporta šķidruma konteinera) ir veicami abi testi un sievietei nav jānāk uz atkārotu vizīti, lai paņemtu otru analīzes paraugu. No š.g.1.jūnija tika uzsākta pāreja uz valsts organizētā dzemdes kakla vēža skrīningu ar šķidruma citoloģijas metodi. Veicot izmaiņas dzemdes kakla vēža izmeklējuma metodē, līdz 2021.gada 31.decembrim noteikts pārejas periods, kad ir iespējams veikt gan citoloģiskās uztriepes izmeklējumu, gan šķidruma citoloģiju. No 2022.gada būs iespējams veikt tikai šķidruma citoloģiju.
Dzemdes kakla skrīnings 9 mēnešos veikts 47 828 sievietēm, kas ir 60% no gadam plānotā dzemdes kakla skrīninga izmeklējumu skaita, tajā skaitā ar šķidruma citoloģijas metodi veikto izmeklējumu skaits sasniedz 29% no gadam plānotā. Ņemot vērā to, ka no 2022.gada dzemdes kakla skrīningu jāveic tikai ar šķidruma citoloģijas metodi, tiek prognozēts, ka laika posmā no oktobra līdz gada beigām šīs metodes pielietojums būtiski paplašināsies, sasniedzot gadam plānoto apmēru (skat. pielikuma 1. un 2.tabulu).
2) Gēnu mutāciju noteikšana pacientiem ar plaušu vēzi.
No akcīzes nodokļa ieņēmumiem piešķirti līdzekļi 298 552 euro apmērā gēnu mutācijas noteikšanai 558 pacientiem ar plaušu vēzi.
2021.gada 1.aprīlī tika ieviests jauns izmeklējums ģenētisko biomarķieru/ mutāciju noteikšanai onkoloģijas pacientiem ar plaušu vēzi (C34). Pakalpojuma ieviešana reālajā dzīve ir prasījusi vairāk laika kā iepriekš paredzēts – tas saistīts ar ārstniecības personāla apmācībām datu interpretācijā, iekārtu lietošanā. Lai gan nākamās paaudzes sekvencēšanas (NGS) tehnoloģija citās valstīs ir metode, ko lieto onkoloģisko saslimšanu diagnostikā jau daudzus gadus, tomēr Latvijā tā ir jaunums, un speciālisti norādīja, ka vērtīgi būtu paplašināt diagnozes, kam NGS izmeklējums tiktu veikts.
No šī gada 1.jūlija NGS izmeklējumam tika paplašinātas piemērojamās diagnozes – piemērojot tās arī olnīcu un kolorētākajam vēzim. Kaut gan NGS izmeklējums sniedz plašu informāciju par pacienta veselības stāvokli, tomēr ārsti-speciālisti, izstrādājot Biomarķieru noteikšanas algoritmu pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi pirmās rindas terapijas izvēlei/ diagnozes noteikšanai, secināja, ka ir nepieciešams valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozā iekļaut arī Imūnhistoķīmijas izmeklējumu PD-L1, kas ir būtisks nesīkšūnu vēža prognostiskais marķieris. Lai iekļautu PD-L1 izmeklējumu onkoloģisko mutāciju noteikšanas algoritmā, Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) no 2021.gada 1.oktobra ir veicis izmaiņas onkoloģisko mutāciju izmeklējumu apmaksas nosacījumos – papildinot ar jauniem izmeklējumiem, kas var būt kā alternatīva NGS izmeklējumiem gadījumos, kad pacienta interesēs ir saņemt ātrāku izmeklējuma rezultātu nekā tas ir NGS gadījumā – ātrāku bet ne precīzāku.
Pacientam efektīvāko un piemērotāko izmeklējumu veikšanas veidu nosaka ārstējošais ārsts – speciālists. Šobrīd veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmā ārstniecības iestādes nav uzrādījušas datus par šo pakalpojumu veikšanu. Plānots, ka līdz gada beigām finansējums tiks apgūts 143 938 euro apmērā (skat. pielikuma 3.tabulu), veidojot 154 614 euro ekonomiju no likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” piešķirtā finansējuma (33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
3) Prostatas vēža skrīnings, veicot valsts apmaksātu prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu.
Prostatas specifiskā antigēna (PSA) tests tiek izmantots kā skrīninga onkomarķieris prostatas vēža noteikšanai, to nosaka arī, lai izvērtētu prostatas vēža terapijas efektivitāti. Likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” no akcīzes nodokļa ieņēmumiem prostatas vēža skrīninga uzlabošanai novirzīti 109 390 euro (papildus budžeta bāzē esošajiem līdzekļiem), paredzot ar PSA testu izmeklēt 108 156 vīriešus.
Līdz 2021.gada maijam  pacienti PSA izmeklējumus varēja veikt ar speciālista vai ģimenes ārsta nosūtījumu. Ieviešot prostatas vēža skrīningu tika paplašināts pacientu loks, kas var veikt izmeklējumu profilaktiskos nolūkos. Atbilstoši ieviestajai jaunajai pakalpojumu programmai, vēl ne visi speciālisti pilnīgi aizpilda uzskaites dokumentus, norādot, ka izmeklējums ir veikts tieši skrīninga ietvaros. Līdz ar to veidojas situācija, ka prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu turpina veikt gan ārpusskrīninga ietvaros kā atsevišķu izmeklējumu, gan profilakses nolūkā - prostatas skrīninga ietvaros. 2021.gada 9 mēnešos kopumā PSA noteikšanai prostatas skrīninga ietvaros un ārpusskrīninga ietvaros ir izlietoti 611 673 euro, kuros PSA testi veikti 112 454 vīriešiem (skat. pielikuma 4. un 5.tabulu).
Plānotais mērķis 2021.gadā veikt PSA testu 108 156 vīriešiem ir sasniegts (skat. pielikuma 4.tabulu),  tomēr, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs procedūras, tiek prognozēts, ka 2021.gadā PSA noteikšana būs veikta 151 505 vīriešiem. Tam papildus nepieciešami 240 534 euro, kuru daļējai segšanai VM piedāvā novirzīt ekonomiju 154 614 euro apmērā no gēnu mutāciju noteikšanai pacientiem ar plaušu vēzi 2021.gadam ieplānotā finansējuma, veicot apropriācijas pārdali starp VM apakšprogrammām (no 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” uz 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”), pārējo finansējumu novirzot no NVD esošiem resursiem.

4) Medikamentu nodrošināšana onkoloģiskās inovatīvās terapijas turpināšanai
Likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” no akcīzes nodokļa ieņēmumiem jaunu inovatīvo zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai onkoloģijas pacientu ārstēšanai novirzīti 1 146 511 euro.
2020.gada 8 mēnešos inovatīvo medikamenti tika nozīmēti  943 onkoloģijas pacientu ārstēšanai, savukārt, 2021.gada 8 mēnešos inovatīvo terapiju bija nepieciešams nozīmēt jau 1 678 pacientiem (pieaugums par 78% jeb 735 pacientiem). Papildus 735 pacientu ārstēšana ir radījusi deficītu 3 404 651 euro apmērā (tai skaitā, jauno inovatīvo medikamentu, kuri iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā no 2018.gada, izlietojuma gada prognoze pārsniedz pieejamos resursus  par 767 833 euro)  (skat. pielikuma 6.tabulu). 
Veselības ministrija sniedz priekšlikumu akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumu daļu 1 083 134 euro novirzīt onkoloģijas ārstēšanai paredzēto inovatīvo medikamentu apmaksai vidēji 234 pacientiem.
Papildus informējam, ka pielikuma 6.tabulā uzrādītais zāļu ražotāju vai zāļu vairumtirgotāju (turpmāk - zāļu ražotāji) līdzdalības maksājums zāļu kompensācijā 2021.gadā 8 001 335 euro apmērā tiek veikts pamatojoties uz MK 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 50.2. un 61.2 4.punktu. Izdevumu īpatsvars par inovatīvajām kompensējamām zālēm onkoloģijas ārstēšanai, ko sedz zāļu ražotāji, veido gandrīz pusi no kopējiem izdevumiem inovatīvajām zālēm onkoloģijas ārstēšanai un rada risku, ka zāļu ražotāji var atteikties no turpmākas finansiālās līdzdalības maksājumiem ilgākā termiņā un izņemt no kompensējamo zāļu saraksta savus ražotos medikamentus onkoloģijas ārstēšanai, liedzot pacientiem turpmāk  nodrošināt terapiju ar inovatīvajiem medikamentiem.
 

-

-