25-TA-2691: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk - Likums):
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/59), iekļaujot tajā jaunu 128.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Likuma subjektiem;
2) precizētu 2025. gada 28. martā transponētās Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1174 ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1174) tiesību normas, kas nosaka likvidējamām vienībām pārskatu sniegšanas un informācijas publiskošanas pienākumu nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai ESAP tiktu nodota informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, maksājumu saistību izpildi un, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, un par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kā arī noteiktu likvidējamām vienībām pārskatu sniegšanas un informācijas publiskošanas pienākumu apjoma nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 10. janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 32. pants paredz, ka Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
Likuma 64. panta piektā daļa paredz, ka iestādes vai finanšu sabiedrības, vismaz reizi gadā publisko informāciju par atbilstoša pašu kapitāla apjomu un atbilstīgo saistību apjomu; posteņu sastāvu, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā; noteikto minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.
Likuma 91.pantā noteikts, ka Latvijas Bankai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.
Likuma 104.pants paredz, ka Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.
Likuma 130.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un pieņemto nolēmumu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2014/59 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas nr. 2023/2859 7.pantā.
Likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
Likuma 64. panta piektā daļa paredz, ka iestādes vai finanšu sabiedrības, vismaz reizi gadā publisko informāciju par atbilstoša pašu kapitāla apjomu un atbilstīgo saistību apjomu; posteņu sastāvu, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā; noteikto minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.
Likuma 91.pantā noteikts, ka Latvijas Bankai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.
Likuma 104.pants paredz, ka Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.
Likuma 130.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un pieņemto nolēmumu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2014/59 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas nr. 2023/2859 7.pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts 32. pants un 104. pants papildināts ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu .
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, par īpašā vadītāja iecelšanu, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, par maksājumu saistību izpildi, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, kā arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, par maksājumu saistību izpildi, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, kā arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināts Likuma 32. pantā pēc vārdiem “ tīmekļvietnē publicē” ar vārdiem “un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā".
Papildināts Likuma 104. pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, kur:
(3) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
(4) Latvijas Banka šī likuma 32. pantā, 42. panta trešajā daļā, 64. panta piektajā daļā, 91. panta pirmajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(5) Šī likuma 32. panta pirmajā daļā un 64. panta piektajā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju.
(6) Šī likuma 42. panta trešajā daļā, 91. panta pirmajā daļā, otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 32. panta jaunā redakcija un šī likuma 104. panta trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Papildināts Likuma 104. pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, kur:
(3) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
(4) Latvijas Banka šī likuma 32. pantā, 42. panta trešajā daļā, 64. panta piektajā daļā, 91. panta pirmajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(5) Šī likuma 32. panta pirmajā daļā un 64. panta piektajā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju.
(6) Šī likuma 42. panta trešajā daļā, 91. panta pirmajā daļā, otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 32. panta jaunā redakcija un šī likuma 104. panta trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Problēmas apraksts
2025. gada 28. martā stājās spēkā likums “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”. Ar minētajiem grozījumiem tika pārņemta Direktīva Nr. 2024/1174. Ar šiem grozījumiem Likumā ir definēts jēdziens “likvidējamā vienība” un attiecībā uz likvidējamām vienībām noteikts piemērojamais režīms saskaņā ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību (turpmāk – MREL) regulējumu un iespēju noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL.
Direktīvas Nr. 2024/1174 1. pants paredz veikt grozījumus vairākos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 pantos. Pēc atbilstošo tiesību normu notifikācijas saziņā ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka nepieciešams tehniski precizēt jau transponētās Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības, un veikt atbilstošus grozījumus Likumā.
Direktīvas Nr. 2024/1174 1. pants paredz veikt grozījumus vairākos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 pantos. Pēc atbilstošo tiesību normu notifikācijas saziņā ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka nepieciešams tehniski precizēt jau transponētās Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības, un veikt atbilstošus grozījumus Likumā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešami tehniski redakcionāli precizējumi to Likuma normu piemērošanai, kurās jau transponētas Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības. Proti, Likumprojekta 2. pantā ir iekļauti grozījumi Likuma 61. pantā precizējot: 1) 3.2 daļas 1. punkta ievaddaļu (lai precizētu tajā ietverto Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 3. punkta “a” apakšpunktu (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 1. punkta ceturtās daļas “a” apakšpunkta “i” apakšpunkta ievaddaļu)); 2) piekto daļu un sestās daļas ievaddaļu (iekļaujot atsauci uz šā panta 3.1 daļu, lai aptvertu visas sabiedrības, kurām noregulējamās grupas konsolidācijas ietvaros var noteikt minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kā paredzēts Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 1. punktā), 3) 6.1 daļu (lai precizētu tajā ietverto Direktīvas 1. panta 3. punkta “b” apakšpunktu (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 2.a punkta ievaddaļu)).
Vienlaikus likumprojekta 3. pantā iekļauti grozījumi Likuma 64. panta sestajā daļā, ar kuru ir pārņemts Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 4. punkts (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.i panta 4. punkta otro, trešo un ceturto teikumu).
Vienlaikus likumprojekta 3. pantā iekļauti grozījumi Likuma 64. panta sestajā daļā, ar kuru ir pārņemts Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 4. punkts (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.i panta 4. punkta otro, trešo un ceturto teikumu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- likvidējamās vienības
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Ietekmes apraksts
Likvidējamā vienība - juridiska persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā vai – attiecībā uz vienībām, kas neietilpst grupā, – noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidē saskaņā ar maksātnespējas procesu, vai noregulējamās grupas vienība, kas pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas papildus pienākumi.
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas papildus pienākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (25-TA-2595).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.11. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 1. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un piektā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 3. punkts
Likuma 104. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 4. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un sestā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 5. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un sestā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi