Anotācija (ex-ante)

24-TA-1294: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Rājumsila ielā 10, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Tieslietu ministrija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Rājumsila ielā 10, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 1422) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  0100 121 1422) 1,0705 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 1422 002, 0100 121 2574 001, 0100 121 2574 002, 0100 121 2574 003, 0100 121 2574 004, 0100 121 2574 005, 0100 121 2574 007, 0100 121 2574 009, 0100 121 2574 010 un 0100 121 2574 011) Rājumsila ielā 10, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000489610, kopā ar nekustamā īpašuma sastāvā Tieslietu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2574 008,  0100 121 2574 012, 0100 121 2574 013 un 0100 121 2574 014) (turpmāk tekstā viss kopā – Nekustamais īpašums).
Tieslietu ministrija 11.04.2024. vēstulē Nr. 1-17/1181 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Tieslietu ministrijai, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldei to funkciju veikšanai, un lūdz veikt Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 1.0705 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 1422), lietošanas mērķi - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, platība 0,8912 ha, Komercdarbības objektu apbūve, platība 0,1793 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 76 487 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 1,0705 ha.
Zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,2145 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0030 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0,0081 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0013 ha;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0004 ha.
 -  Šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 121 1422 002), kopējā platība ir 8,7 m2, galvenais lietošanas veids: 1274  - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 158 euro;
- Administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 001), kopējā platība ir 85,1 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 16 982 euro;
- Garāža (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 002), kopējā platība ir 136,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas”, būves tips (12420101) “Smagās tehnikas garāžas”, būves kadastrālā vērtības uz 01.01.2024. noteikta 8272 euro;
- Noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 003), kopējā platība ir 347,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips (12520102) “Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas”, būves kadastrālā vērtības uz 01.01.2024. noteikta 25 174 euro;
- Noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 004), kopējā platība ir 247,3 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips (12520102) “Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 21 213 euro;
- Noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 005), kopējā platība ir 470,2 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 -  Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips (12520102) “Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 39 234 euro;
- Noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 007), kopējā platība ir 437,6 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips (12520102) “Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 44 747 euro;
- Nojume (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 008), kopējā platība ir 17,3 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740205) “Nojumes”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 192 euro;
- Šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 009), kopējā platība ir 48,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 677 euro;
- Nojume (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 010), kopējā platība ir 277 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740205) “Nojumes”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 3546 euro;
- Nojume (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 011), kopējā platība ir 26,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740205) “Nojumes”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 343 euro;
- Tualete (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 012), kopējā platība ir 3 m2, galvenais lietošanas: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 48 euro;
- Šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 013), kopējā platība ir 16,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 269 euro;
- Šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2574 014), kopējā platība ir 30,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 553 euro.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmās daļas 1. punktu zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas mazēkas, izņemot garāžas. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, 2.20. apakšpunktam mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
Ņemot vērā minēto, secināms, kā zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2574 008 un 0100 121 2574 012) Rājumsila ielā 10, Rīgā. Minētās būves ir ierakstāmas zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā.
Tieslietu ministrija 11.04.2024. vēstulē Nr. 1-17/1181 norāda, ka attiecībā uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumiem 0100 121 2574 013 un 0100 121 2574 014) Rājumsila ielā 10, Rīgā, uz doto brīdi ir saglabājušās būvju daļas (pamati un sienas), līdz ar to netiek izsniegtas izziņas par būvju neesamību.
Tieslietu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2574 008, 0100 121 2574 012, 0100 121 2574 013 un 0100 121 2574 014) ir piederīgas Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistītas ar zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar Nekustamo īpašumu atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā uz zemes vienības Tieslietu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves, kas ir nesaraujami saistītas ar Nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Pēc Nekustamā īpašuma iegūšanas, tā ieguvējam būs tiesības veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma sakārtošanai, tai skaitā būvju demontāžai vai atjaunošanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 24.04.2024. vēstuli Nr. DA-24-10388-nd informē, ka:
1) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība daļēji atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), kā arī daļā, ko skar Rājumsila ielas sarkanās līnijas, transporta infrastruktūras teritorijā (TR1); 
2) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu 23. punkta izpratnē, tā robežojas ar Rājumsila ielu (D kategorija) (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0198).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Tieslietu ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam  – Tieslietu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ, Tieslietu ministrija
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi