26-TA-2090: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Mazie Kelņi" Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4. punkts, 44. panta astotās daļas 1. punkts, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punkts un piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu "Mazie Kelņi", Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 22.12.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 4871R/25, ievērojot Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 10.5. apakšpunktā noteikto un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 11.04.2025. lēmumu Nr. 6-12/34273, saskaņā ar kuru SIA "Veiks" ir izslēgta no komercreģistra, nodeva nekustamo īpašumu "Mazie Kelņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0236) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0112) 3,6 ha platībā, tai skaitā zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi 3,4 ha platībā, – Pededzes pagastā, Alūksnes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Atbilstoši Komerclikuma 317. panta trešajai daļai manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000628288, lēmuma datums 28.01.2026.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 3,6 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0112) Zemes lietošanas mērķis ir (0201) "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība". Zemes lietošanas veidi: mežs - platība 3,4 ha, zeme zem ūdeņiem - platība 0,2 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 917 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 1 451 euro.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība uz 30.01.2026. ir 1 279 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija, platība 0,04 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha;
- pierobeža, platība 3,5281 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam reģistrēts apgrūtinājums: atzīme - ceļa servitūta teritorija, platība 0,04 ha.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" pieejamajiem datiem, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Atbilstoši informācijas sistēmai "Mantojums", Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neietilpst valsts, reģiona vai vietējas nozīmes aizsargājama objekta teritorijā vai tā aizsardzības zonā (aizsargjoslā).
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" 4.1.11. apakšpunktam Pededzes pagasts atrodas pierobežā, savukārt atbilstoši šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktam Pededzes pagasts atrodas arī pierobežas joslā. Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu attiecas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar 22.12.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4871R/25 pielikumā norādīto informāciju aptuveni pirms pieciem gadiem Nekustamā īpašumā veikta meža kailcirte, kas skar meža zemes izmantošanas vēsturi.
Valsts meža dienests ar 13.05.2026. vēstuli Nr. AVM.1-10/1061 informē, ka saskaņā ar 2022. gadā izsniegtu ciršanas apliecinājumu Nr. 1578771 veikta kailcirtes cirsmu izstrāde meža 1. kvartāla 1. nogabalā 1,55 ha platībā, 1. kvartāla 3. nogabalā 0,05 ha platībā un 1. kvartāla 4. nogabalā 0,53 ha platībā.
Nekustamajam īpašumam 06.01.2023. ir izsniegts vēl viens apliecinājums Nr. 1595476 koku ciršanai kailcirtē 1. kvartāla 2. nogabala daļā ar platību 0,79 ha, par kuru pēc tā derīguma termiņa beigām nav saņemta īpašnieka informācija par saimniecisko darbību.
12.05.2026. īpašums tika apsekots dabā un konstatēts, ka kailcirte veikta arī 1. kvartāla 2.nogabalā.
Pamatojoties uz apsekošanas rezultātiem, datu bāzē 1. kvartālā reģistrēts izcirtums, kuram piešķirts jauns nogabala numurs (Nr. 5).
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu meža īpašnieka pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu (Meža likuma 21. pants).
Izcirtumiem 1. kvartāla 1., 3. un 4. nogabalā meža atjaunošanas termiņš ir 31.12.2027., 1. kvartāla 5. nogabalā – 31.12.2028.
Alūksnes novada pašvaldība ar 09.02.2026. vēstuli Nr. ANP/1.35/26/314 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldībai pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Savukārt ar 17.02.2026. vēstuli Nr. ANP/1.35/26/380 Alūksnes novada pašvaldības informējusi, ka:
1) saskaņā ar spēkā esošo "Alūksnes novada Teritorijas plānojumu 2015.- 2027.gadam", turpmāk – Teritorijas plānojums, zemes vienība atrodas Teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā "Mežu teritorija", atļautā izmantošana "Mežsaimniecība";
2) saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto zemes vienībai nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ceļam;
3) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, pašvaldība iesaka izvērtēt likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā zemes vienībai noteiktos apgrūtinājumus;
4) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
5) zemes vienībai nav piekļuves.
Zemkopības ministrija 08.11.2025. vēstulē Nr. 8.4-5e/1935/2025 norādījusi, ka Nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa. Tuvākais pašvaldības autoceļš atrodas aptuveni 500 m attālumā. Lai nodrošinātu piekļuvi pašvaldības autoceļam, būtu jāšķērso vismaz trīs citām personām piederošās zemes vienības un meliorācijas grāvis. Lai tiktu līdz Teritorijas plānojumā norādītam pašvaldības autoceļam V394 būtu jāslēdz vismaz trīs servitūta līgumi.
Nekustamais īpašums nerobežojas ar LVM pārvaldīšanā esošu zemes vienību, tuvākā LVM pārvaldīšanā esošā zemes vienība atrodas aptuveni 5000 m attālumā (mērot piekļuvi pa ceļiem). Ievērojot minēto, Nekustamo īpašumu nav lietderīgi pārņemt Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Nekustamajam īpašumam būtu iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa V394 pa zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 3680 002 0114, 3680 002 0015 un 3680 002 0101), nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Lai arī minētā norma attiecas uz jaunveidojamiem zemes gabaliem, tā raksturo normatīvajā regulējumā paredzēto risinājumu piekļuves nodrošināšanai gadījumos, kad piekļuve īpašumam ir iespējama tikai caur citām zemes vienībām.
Konkrētajā gadījumā Nekustamajam īpašumam un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus,, kā arī uz piekļuvei izmantojamām zemes vienībām esošajiem ceļiem nav noteikts koplietošanas ceļa statuss, līdz ar to Nekustamajam īpašumam nav juridiski nodrošinātas piekļuves.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta "b" apakšpunktā noteikto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par zemes starpgabalu.
Zemes vienība atrodas aptuveni 640 m attālumā no tuvākā pašvaldības ceļa V394. Lai nodrošinātu piekļuvi nekustamajam īpašumam, nepieciešams šķērsot vismaz trīs atsevišķus īpašumus:
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0114), kur dabā pastāv apmēram 135 m garš piebraucamais ceļš;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0015), kur dabā pastāv apmēram 285 m garš piebraucamais ceļš;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0101), kur piekļuves ceļa nav un attiecīgajā posmā būtu nepieciešama jauna ceļa izbūve aptuveni 220 m garumā.
Līdz ar to piekļuves nodrošināšana nav iespējama ar viena servitūta nodibināšanu, bet prasa vienlaicīgu vienošanos ar vairākiem neatkarīgiem zemes īpašniekiem, kas mēdz būt sarežģīta un laikietilpīga. Pat pieņemot, ka vienošanos būtu iespējams panākt vienošanos ar zemes vienību īpašniekiem, tik un tā būtu nepieciešams atrisināt jautājumu par piekļuves izveidošanu pāri zemes vienībai, kur šobrīd ceļš neeksistē.
Attiecīgi, lai nodrošinātu piekļuvi zemes vienībai, būtu nepieciešama jauna ceļa izbūve aptuveni 220 m garumā un vismaz 4,5 m platumā. Tas nozīmē, ka būtu jāizveido aptuveni 990 m2 liela ceļa infrastruktūra. Šāda ceļa izbūve neizbēgami radītu ievērojamas izmaksas, ietverot: projektēšanas izmaksas; zemes sagatavošanas un būvniecības izmaksas; meliorācijas vai ūdens novades risinājumus, ja tādi nepieciešami; turpmākās uzturēšanas izmaksas.
Vienkārša grantēta piebraucamā ceļa izbūves izmaksas uz lauksaimniecības zemes (bez sarežģītiem grunts darbiem) būtu aptuveni 10 000 – 20 000 euro. Papildus tam servitūta nodibināšanai nepieciešama: servitūta teritorijas uzmērīšana (provizoriski ap 500 euro); līgumu sagatavošana un saskaņošana; nostiprinājuma lūgumu sagatavošana, otras puses notariālo pakalpojumu apmaksa, valsts nodevas ierakstīšana zemesgrāmatā (provizoriski ap 300 euro vai vairāk).
No tā secināms, ka piekļuves nodrošināšana konkrētajam nekustamajam īpašumam prasītu nesamērīgus resursus attiecībā pret iegūstamo rezultātu.
Atsavināmās zemes vienības universālā kadastrālā vērtība ir tikai 1 451 euro, kas ir nesamērīgi zema salīdzinājumā ar piekļuves nodrošināšanai nepieciešamajiem ieguldījumiem. Līdz ar to ceļa servitūta nodibināšana nav uzskatāma par ekonomiski pamatotu vai lietderīgu priekšnoteikumu turpmākai rīcībai ar nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka atsavināmajai zemes vienībai ir vairākas piegulošās zemes vienības, kuru īpašnieki potenciāli var būt ieinteresēti īpašuma iegādē savu īpašumu konsolidācijai vai apsaimniekošanas vajadzībām, nav pamata uzskatīt, ka piekļuves servitūta neesamība pati par sevi padara īpašumu nerealizējamu vai būtiski samazina tā atsavināšanas iespējas.
Šādos apstākļos, lai ievērotu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā noteikto pienākumu (pienākums publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu) nekustamais īpašums ir virzāms atsavināšanai, nerisinot jautājumu par piekļuves nodibināšanu.
Tā kā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas valsts īpašumā ir nonākusi pēc SIA "Veiks" izslēgšanas no komercreģistra un atbilstoši Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5. punktam ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, pie tās nav piekļuves, kā arī tā ir starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punktu, tās atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7. punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta astotās daļas 1. punktu zemes starpgabalu, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt zemes starpgabala kopīpašniekam vai tam zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, zemes vienībai piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0103), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Skaidas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0014) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000059810 nostiprinātas privātpersonai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0101), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Jaunegles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0101) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 192 nostiprinātas SIA "Ingka Investments Latvia";
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0175), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Vecegles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0175) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065327 nostiprinātas SIA "IRI Investments Latvia";
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0115), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Slīpumi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0028) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 272 nostiprinātas privātpersonai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0120), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Niedras-2" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 008 0130) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000188755 nostiprinātas SIA "Ingka Investments Latvia".
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamais īpašums tiks pārdots par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka Nekustamais īpašums atrodas pierobežas joslā un tā sastāvā esošā zeme ir meža zeme, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Pirmpirkuma tiesīgo personu atbilstība likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktajiem ierobežojumiem darījumos ar zemes īpašumiem tiks vērtēta brīdī, kad pretendenti būs iesnieguši pieteikumus.
Ievērojot, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā meža zemē (meža zemes platība atbilstoši NĪVKIS 3,4 ha) ir veikta kailcirte kopējā platībā - 2,92 ha, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka atbilstoši Meža likuma 21. pantā noteiktajam Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākums būs veikt meža atjaunošanas darbības atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajiem termiņiem, proti, izcirtumiem 1. kvartāla 1., 3. un 4. nogabalā līdz 31.12.2027., 1. kvartāla 5. nogabalā līdz 31.12.2028.
Atbilstoši Komerclikuma 317. panta trešajai daļai manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000628288, lēmuma datums 28.01.2026.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 3,6 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0112) Zemes lietošanas mērķis ir (0201) "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība". Zemes lietošanas veidi: mežs - platība 3,4 ha, zeme zem ūdeņiem - platība 0,2 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 917 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 1 451 euro.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība uz 30.01.2026. ir 1 279 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija, platība 0,04 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha;
- pierobeža, platība 3,5281 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,044 ha.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam reģistrēts apgrūtinājums: atzīme - ceļa servitūta teritorija, platība 0,04 ha.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" pieejamajiem datiem, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Atbilstoši informācijas sistēmai "Mantojums", Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neietilpst valsts, reģiona vai vietējas nozīmes aizsargājama objekta teritorijā vai tā aizsardzības zonā (aizsargjoslā).
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" 4.1.11. apakšpunktam Pededzes pagasts atrodas pierobežā, savukārt atbilstoši šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktam Pededzes pagasts atrodas arī pierobežas joslā. Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu attiecas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar 22.12.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4871R/25 pielikumā norādīto informāciju aptuveni pirms pieciem gadiem Nekustamā īpašumā veikta meža kailcirte, kas skar meža zemes izmantošanas vēsturi.
Valsts meža dienests ar 13.05.2026. vēstuli Nr. AVM.1-10/1061 informē, ka saskaņā ar 2022. gadā izsniegtu ciršanas apliecinājumu Nr. 1578771 veikta kailcirtes cirsmu izstrāde meža 1. kvartāla 1. nogabalā 1,55 ha platībā, 1. kvartāla 3. nogabalā 0,05 ha platībā un 1. kvartāla 4. nogabalā 0,53 ha platībā.
Nekustamajam īpašumam 06.01.2023. ir izsniegts vēl viens apliecinājums Nr. 1595476 koku ciršanai kailcirtē 1. kvartāla 2. nogabala daļā ar platību 0,79 ha, par kuru pēc tā derīguma termiņa beigām nav saņemta īpašnieka informācija par saimniecisko darbību.
12.05.2026. īpašums tika apsekots dabā un konstatēts, ka kailcirte veikta arī 1. kvartāla 2.nogabalā.
Pamatojoties uz apsekošanas rezultātiem, datu bāzē 1. kvartālā reģistrēts izcirtums, kuram piešķirts jauns nogabala numurs (Nr. 5).
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu meža īpašnieka pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu (Meža likuma 21. pants).
Izcirtumiem 1. kvartāla 1., 3. un 4. nogabalā meža atjaunošanas termiņš ir 31.12.2027., 1. kvartāla 5. nogabalā – 31.12.2028.
Alūksnes novada pašvaldība ar 09.02.2026. vēstuli Nr. ANP/1.35/26/314 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldībai pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Savukārt ar 17.02.2026. vēstuli Nr. ANP/1.35/26/380 Alūksnes novada pašvaldības informējusi, ka:
1) saskaņā ar spēkā esošo "Alūksnes novada Teritorijas plānojumu 2015.- 2027.gadam", turpmāk – Teritorijas plānojums, zemes vienība atrodas Teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā "Mežu teritorija", atļautā izmantošana "Mežsaimniecība";
2) saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto zemes vienībai nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ceļam;
3) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, pašvaldība iesaka izvērtēt likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā zemes vienībai noteiktos apgrūtinājumus;
4) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
5) zemes vienībai nav piekļuves.
Zemkopības ministrija 08.11.2025. vēstulē Nr. 8.4-5e/1935/2025 norādījusi, ka Nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa. Tuvākais pašvaldības autoceļš atrodas aptuveni 500 m attālumā. Lai nodrošinātu piekļuvi pašvaldības autoceļam, būtu jāšķērso vismaz trīs citām personām piederošās zemes vienības un meliorācijas grāvis. Lai tiktu līdz Teritorijas plānojumā norādītam pašvaldības autoceļam V394 būtu jāslēdz vismaz trīs servitūta līgumi.
Nekustamais īpašums nerobežojas ar LVM pārvaldīšanā esošu zemes vienību, tuvākā LVM pārvaldīšanā esošā zemes vienība atrodas aptuveni 5000 m attālumā (mērot piekļuvi pa ceļiem). Ievērojot minēto, Nekustamo īpašumu nav lietderīgi pārņemt Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Nekustamajam īpašumam būtu iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa V394 pa zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 3680 002 0114, 3680 002 0015 un 3680 002 0101), nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Lai arī minētā norma attiecas uz jaunveidojamiem zemes gabaliem, tā raksturo normatīvajā regulējumā paredzēto risinājumu piekļuves nodrošināšanai gadījumos, kad piekļuve īpašumam ir iespējama tikai caur citām zemes vienībām.
Konkrētajā gadījumā Nekustamajam īpašumam un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus,, kā arī uz piekļuvei izmantojamām zemes vienībām esošajiem ceļiem nav noteikts koplietošanas ceļa statuss, līdz ar to Nekustamajam īpašumam nav juridiski nodrošinātas piekļuves.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta "b" apakšpunktā noteikto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par zemes starpgabalu.
Zemes vienība atrodas aptuveni 640 m attālumā no tuvākā pašvaldības ceļa V394. Lai nodrošinātu piekļuvi nekustamajam īpašumam, nepieciešams šķērsot vismaz trīs atsevišķus īpašumus:
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0114), kur dabā pastāv apmēram 135 m garš piebraucamais ceļš;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0015), kur dabā pastāv apmēram 285 m garš piebraucamais ceļš;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0101), kur piekļuves ceļa nav un attiecīgajā posmā būtu nepieciešama jauna ceļa izbūve aptuveni 220 m garumā.
Līdz ar to piekļuves nodrošināšana nav iespējama ar viena servitūta nodibināšanu, bet prasa vienlaicīgu vienošanos ar vairākiem neatkarīgiem zemes īpašniekiem, kas mēdz būt sarežģīta un laikietilpīga. Pat pieņemot, ka vienošanos būtu iespējams panākt vienošanos ar zemes vienību īpašniekiem, tik un tā būtu nepieciešams atrisināt jautājumu par piekļuves izveidošanu pāri zemes vienībai, kur šobrīd ceļš neeksistē.
Attiecīgi, lai nodrošinātu piekļuvi zemes vienībai, būtu nepieciešama jauna ceļa izbūve aptuveni 220 m garumā un vismaz 4,5 m platumā. Tas nozīmē, ka būtu jāizveido aptuveni 990 m2 liela ceļa infrastruktūra. Šāda ceļa izbūve neizbēgami radītu ievērojamas izmaksas, ietverot: projektēšanas izmaksas; zemes sagatavošanas un būvniecības izmaksas; meliorācijas vai ūdens novades risinājumus, ja tādi nepieciešami; turpmākās uzturēšanas izmaksas.
Vienkārša grantēta piebraucamā ceļa izbūves izmaksas uz lauksaimniecības zemes (bez sarežģītiem grunts darbiem) būtu aptuveni 10 000 – 20 000 euro. Papildus tam servitūta nodibināšanai nepieciešama: servitūta teritorijas uzmērīšana (provizoriski ap 500 euro); līgumu sagatavošana un saskaņošana; nostiprinājuma lūgumu sagatavošana, otras puses notariālo pakalpojumu apmaksa, valsts nodevas ierakstīšana zemesgrāmatā (provizoriski ap 300 euro vai vairāk).
No tā secināms, ka piekļuves nodrošināšana konkrētajam nekustamajam īpašumam prasītu nesamērīgus resursus attiecībā pret iegūstamo rezultātu.
Atsavināmās zemes vienības universālā kadastrālā vērtība ir tikai 1 451 euro, kas ir nesamērīgi zema salīdzinājumā ar piekļuves nodrošināšanai nepieciešamajiem ieguldījumiem. Līdz ar to ceļa servitūta nodibināšana nav uzskatāma par ekonomiski pamatotu vai lietderīgu priekšnoteikumu turpmākai rīcībai ar nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka atsavināmajai zemes vienībai ir vairākas piegulošās zemes vienības, kuru īpašnieki potenciāli var būt ieinteresēti īpašuma iegādē savu īpašumu konsolidācijai vai apsaimniekošanas vajadzībām, nav pamata uzskatīt, ka piekļuves servitūta neesamība pati par sevi padara īpašumu nerealizējamu vai būtiski samazina tā atsavināšanas iespējas.
Šādos apstākļos, lai ievērotu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā noteikto pienākumu (pienākums publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu) nekustamais īpašums ir virzāms atsavināšanai, nerisinot jautājumu par piekļuves nodibināšanu.
Tā kā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas valsts īpašumā ir nonākusi pēc SIA "Veiks" izslēgšanas no komercreģistra un atbilstoši Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5. punktam ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, pie tās nav piekļuves, kā arī tā ir starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punktu, tās atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7. punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta astotās daļas 1. punktu zemes starpgabalu, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt zemes starpgabala kopīpašniekam vai tam zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, zemes vienībai piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0103), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Skaidas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0014) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000059810 nostiprinātas privātpersonai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0101), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Jaunegles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0101) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 192 nostiprinātas SIA "Ingka Investments Latvia";
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0175), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Vecegles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0175) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065327 nostiprinātas SIA "IRI Investments Latvia";
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0115), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Slīpumi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 002 0028) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 272 nostiprinātas privātpersonai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3680 002 0120), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Niedras-2" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3680 008 0130) Pededzes pagastā, Alūksnes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Pededzes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000188755 nostiprinātas SIA "Ingka Investments Latvia".
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamais īpašums tiks pārdots par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka Nekustamais īpašums atrodas pierobežas joslā un tā sastāvā esošā zeme ir meža zeme, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Pirmpirkuma tiesīgo personu atbilstība likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. pantā noteiktajiem ierobežojumiem darījumos ar zemes īpašumiem tiks vērtēta brīdī, kad pretendenti būs iesnieguši pieteikumus.
Ievērojot, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā meža zemē (meža zemes platība atbilstoši NĪVKIS 3,4 ha) ir veikta kailcirte kopējā platībā - 2,92 ha, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka atbilstoši Meža likuma 21. pantā noteiktajam Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākums būs veikt meža atjaunošanas darbības atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajiem termiņiem, proti, izcirtumiem 1. kvartāla 1., 3. un 4. nogabalā līdz 31.12.2027., 1. kvartāla 5. nogabalā līdz 31.12.2028.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošais Nekustamais īpašums – nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Nekustamo īpašumu atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44. panta astotā daļa, kā arī Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts.
Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4. panta ceturtajā vai 4.1 daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8. pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37. panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4. panta ceturtajā daļā un 4.1 daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Nekustamo īpašumu atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44. panta astotā daļa, kā arī Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts.
Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4. panta ceturtajā vai 4.1 daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8. pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37. panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4. panta ceturtajā daļā un 4.1 daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta" 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024 noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi