Anotācija (ex-ante)

Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Brunavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 70, tā sastāvs pēc Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējumu 4046 010 0013) 55,5 ha platībā sadales un zemes kadastrālās uzmērīšanas:
1. Zemes vienība (kadastra apzīmējums 4046 010 0085) 0,0335 ha platībā, kas veido Nekustamā īpašuma daļu un ir nepieciešama Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
2. Zemes vienība (kadastra apzīmējums 4046 010 0084) 55,5 ha platībā, kas veido Nekustamā īpašuma atlikušo (neatsavināmo) daļu un netiek skarta ar Rail Baltica projekta risinājumiem.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas divām fiziskām personām 1/3 un 2/3 domājamās daļās (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieki).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai  piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījumu Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
1. servitūta ceļš 1,45 km;
2. Dienvidu elektrotīkli 0,4 kV EPL josla 0,8km/5m 0,4 ha;
3. Dienvidu elektrotīkli 20 kV EPL josla 0,5km/13m - 0,6 km.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam, zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotai Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4046 010 0085) 0,0335 ha platībā, kuru nepieciešams atsavināt Rail Baltica projekta īstenošanai, noteiktie apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts galvenajiem autoceļiem lauku apvidos - 0,0335 ha platībā;
ceļa servitūta teritorija - 0,0165 ha platībā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 12. pantu ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Aizsargjoslu likuma VI nodaļa satur noteikumus par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem minētajās aizsargjoslās. Līdz ar to secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotai Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4046 010 0085) zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā daļa) 55,4675 ha platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N ir veidojama kā atsevišķa zemes vienība un izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Saskaņā ar Likuma 20. panta pirmo daļu atlīdzības noteikšanai 2023. gada 27. jūnijā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "GRANT THORNTON BALTIC" sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs, piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk - Institūcija) pārstāvim, apsekoja Nekustamo īpašumu un 2023. gada 1. septembrī sagatavoja Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Vērtējums). Nekustamā īpašuma īpašnieki apsekošanā nepiedalījās.
Nekustamā īpašuma īpašnieki zaudējumus un prasījumus nav pieteikuši, kā arī nav snieguši informāciju par citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt Nekustamā īpašuma daļas atlīdzības apmēru.
Institūcijas izveidotā Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk - Atlīdzības noteikšanas komisija) 2023. gada 13. septembra sēdē izvērtēja Vērtējumu un tam pievienoto dokumentāciju un pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Vērtējumā noteiktajai Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai 388,60 EUR jeb 1,16 EUR par kvadrātmetru.
Institūcija 2023. gada 13. septembrī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2795 informēja Nekustamā īpašuma īpašniekus par aprēķināto atlīdzības apmēru un izteica uzaicinājumu piedalīties Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 1. novembra sēdē aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai.
Institūcijā 2023. gada 19. septembrī un 20. oktobrī tika saņemtas Nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanas Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 13. septembra sēdē aprēķinātās atlīdzības apmēram.
Līdz ar to Institūcija, rīkojoties Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 28. punktā minētajā kārtībā, Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 27. oktobra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja aprēķināto atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 388,60 EUR jeb 1,16 EUR par kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma īpašnieki bija informēti par Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdi 2023. gada 27. oktobrī.
Par atlīdzības apmēru un par jautājuma tālāko virzību Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 35. un 36. punktu regulējumu, Nekustamā īpašuma īpašnieki ir informēti rakstiski.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 15. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3324 un 2023. gada 15. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3325 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 388,60 EUR (tirgus vērtība).

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma "Šaltes", Brunavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4046 010 0013) daļu.