Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
23-TA-2345: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Darba likuma pārejas noteikumu 27.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, ka Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Darba likuma pārejas noteikumu 27.punkts.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 euro.
Ar grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā 2022. gada 25. novembrī, noteikts, ka Ministru kabinets MK noteikumos Nr. 656 nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros  no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā noteikts, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Labklājības ministrija katru gadu izstrādā un publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par minimālās darba algas situāciju.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2024.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Darba ņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba ņēmējiem.

Saskaņā ar  Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem 2018.-2021. gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16,0%.  

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022. gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019. gadā līdz 13,0% 2021. gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts. 

2023. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Juridiskās personas
  • Darba devēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (700 euro).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Taču tajā pašā laikā pašreiz Latvijā darbaspēka izmaksu pieaugums vairākas reizes pārsniedz produktivitātes kāpumu, tāpēc minimālās algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas netiks kompensēts ar atbilstošu produktivitātes kāpumu, var radīt nopietnu spiedienu uz peļņas normas samazināšanos, lai saglabātu cenu konkurētspēju ārējos tirgos. Turpretim mazāka peļņa nozīmē mazākas investīcijas produktivitātes celšanai. Bez tam ilgstoši pozitīva darbaspēka vienības izmaksu dinamika palielina valsts ārējās nesabalansētības draudus, vienlaikus jāņem vērā arī šobrīd saspringtā ģeopolitiskā situācija, kā arī augstākas kā pirms Covid-19 krīzes izejvielu un energoresursu cenas, kas būtiski ietekmē uzņēmēju maksātspēju. Jāatzīmē, ka minimālās algas kāpums, palielinot minimālo algu par 80 EUR, kopējo algu kāpumu ietekmēs aptuveni par 1 procentpunktu.  Gan minimālās algas, gan kopējā algu līmeņa pieaugums palielina uzņēmēju darbaspēka izmaksas un, iespējams, rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus, kā arī var veicināt patēriņa cenu pieaugumu.

Detalizētas ekonomikas attīstības tendences un prognozes sk. anotācijas pielikumā.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts  to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot darba samaksas līmeņa pieaugumu, ieguldījumus produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, noteikumu projektam var būt īstermiņā nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks to  darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku tautsaimniecības nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā būs labvēlīga ietekme uz nodarbinātību un tautsaimniecības attīstību, jo minimālās mēneša darba algas paaugstināšana veicinās darba vietu kvalitāti, mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt vairāk iesaisties darba tirgū, kā arī minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, it īpaši strauji pieaugošo cenu apstākļos.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Saskaņā ar 2022. gada 27. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā ietekme no minimālās darba algas paaugstināšanas 2024. gadā no 620 euro  uz 700 euro ir jau ņemta vērā Finanšu ministrijas sagatavotajās makroekonomiskajās prognozēs,  nodokļu ieņēmumu prognozēs, kā arī valsts budžeta izdevumos un apstiprinātas likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”. 

Tādējādi izmaiņas Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību" saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu uz 700 euro neietekmēs prognozētos nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus.

Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem LM vērsās Latvijas Pašvaldību savienībā (turpmāk – LPS).  LPS rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par 700 euro, līdz ar to nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2024. gadā un turpmāk ik gadu saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu.
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā un saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumu Nr.563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 10.2.apakšpunktu, atbildīgās  ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālo mēneša darba algu, un, ja nepieciešams – par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”.
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvija ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas, par kuras biedri kļuva 1921.gadā (darbību tajā atjaunojot 1991.gadā), 1970.gada konvenciju Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”, kuras 1.pants paredz, ka dalībvalsts pienākums ir izveidot minimālās algas sistēmu, kas attiecas uz visiem darba algas saņēmējiem, savukārt 3.pants paredz, ka, nosakot minimālās algas līmeni, ir jāņem vērā darbinieku un viņu ģimeņu vajadzības, ievērojot vispārējo algu līmeni valstī, iztikšanai nepieciešamo minimumu, sociālās drošības pabalstus un citu sociālo grupu dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, tajā skaitā – ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.
Noteikumu 2.punkts.
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumi Nr. 563 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kanceleja
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām, sākot ar 2023.gadu, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk - NTSP) sēdē 2022.gada 16.jūnijā, kā arī NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs 2022.gada 20.aprīlī un 2022.gada 21.septembrī.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts darba inspekcija
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta normu ievērošanu darba tiesisko attiecību jomā uzraudzīs Valsts darba inspekcija, bet Valsts ieņēmumu dienests uzraudzīs noteikumu projekta normu ievērošanu, izskatot darba devēju ikmēneša ziņojumus par obligātajām iemaksām, kuros tai skaitā norādami dati par darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli  un aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Ekonomiskās attīstības izmaiņas un prognozes