Anotācija (ex-ante)

Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Taču tajā pašā laikā pašreiz Latvijā darbaspēka izmaksu pieaugums vairākas reizes pārsniedz produktivitātes kāpumu, tāpēc minimālās algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas netiks kompensēts ar atbilstošu produktivitātes kāpumu, var radīt nopietnu spiedienu uz peļņas normas samazināšanos, lai saglabātu cenu konkurētspēju ārējos tirgos. Turpretim mazāka peļņa nozīmē mazākas investīcijas produktivitātes celšanai. Bez tam ilgstoši pozitīva darbaspēka vienības izmaksu dinamika palielina valsts ārējās nesabalansētības draudus, vienlaikus jāņem vērā arī šobrīd saspringtā ģeopolitiskā situācija, kā arī augstākas kā pirms Covid-19 krīzes izejvielu un energoresursu cenas, kas būtiski ietekmē uzņēmēju maksātspēju. Jāatzīmē, ka minimālās algas kāpums, palielinot minimālo algu par 80 EUR, kopējo algu kāpumu ietekmēs aptuveni par 1 procentpunktu.  Gan minimālās algas, gan kopējā algu līmeņa pieaugums palielina uzņēmēju darbaspēka izmaksas un, iespējams, rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus, kā arī var veicināt patēriņa cenu pieaugumu.

Detalizētas ekonomikas attīstības tendences un prognozes sk. anotācijas pielikumā.

Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts  to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.

Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.

Noteikumu projektam kopumā ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot darba samaksas līmeņa pieaugumu, ieguldījumus produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, noteikumu projektam var būt īstermiņā nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks to  darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.

Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku tautsaimniecības nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.

Noteikumu projektam kopumā būs labvēlīga ietekme uz nodarbinātību un tautsaimniecības attīstību, jo minimālās mēneša darba algas paaugstināšana veicinās darba vietu kvalitāti, mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt vairāk iesaisties darba tirgū, kā arī minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, it īpaši strauji pieaugošo cenu apstākļos.