Anotācija (ex-ante)

Konceptuālajā ziņojumā ir ietverta spēkā esošās pedagogu darba samaksas sistēmas izpēte, t.sk. veikta salīdzinošā analīze ar pārējām Baltijas valstīm, atkārtoti secinot skolu tīkla sakārtošanas būtisko nozīmi. Salīdzinot vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo vidusskolā 2020. gadā (Igaunijā – 117 euro, Lietuvā – 166 euro un Latvijā 154 euro), tam pretnostatot vidējo algu vai zemāko algas likmi visās Baltijas valstīs, ir pārliecinoši redzams, ka lielāku darba samaksu var sasniegt tieši ar efektīvāku skolu tīklu un labāku skaita proporciju starp skolēniem un skolotāju, nevis kāpinot vidējo mērķdotācijas apmēru.
Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas (turpmāk – mērķdotācija) sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, t.i. ministrija veic mērķdotācijas sadali katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju (pašvaldību un komercsabiedrību) lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru.
Līdz ar to neskatoties ikgadēju pedagogu zemākās darba samaksas likmes kāpumu (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 17 "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim" (turpmāk – rīkojums Nr. 17) 2019./2020. mācību gadā –  750 euro, 2020./2021. mācību gadā – 790 euro, 2021./2022. mācību gadā – 830 euro), nav bijis pietiekams stimuls risināt to, ka lielā mērā dēļ nesakārtotā skolu tīkla būtiski liels skaits skolotāju strādā, piemēram, mazāk par pusi slodzes, t.i. mazāk par 15 stundām nedēļā. 2021./2022. mācību gadā 21% skolotāju strādā mazāk nekā pusi slodzes (vidēji 7,7 stundas nedēļā), un viņu vidējā alga ir 261 euro (VIIS 2021. gada 11. oktobra tarifikācijas dati).

2021. gada 21. decembrī Ministru kabinetā atbalstītais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz noteikumu projekts, ir pāreja no spēkā esošajā regulējumā noteiktā finansējuma aprēķina sasaistes ar zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi uz finansējuma aprēķinu, kas balstīts uz mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam. Noteikumu projekts nostiprina konceptuālajā ziņojumā trīs noteiktās prasības pašvaldībām: pirmkārt, pienākumu un atbildību, veicot mērķdotācijas sadali izglītības iestādēm, rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu, treškārt, ne mazāk kā septiņus procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15 procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm. Savukārt vēl divi iepriekš minētie obligātie mērķdotācijas sadales nosacījumi izriet gan no atbalsta personāla kritiskās nepieciešamības izglītojamajiem, kas apgūst speciālās izglītības programmas vai kas saskaras ar grūtībām izglītības apguvē dažādu sociāli ekonomisko iemeslu dēļ, kurus ir papildus pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, gan arī no nepieciešamības saglabāt spēkā esošo nosacījumu par 15 procentiem mērķdotācijas skolas administrācijas darba apmaksai. Kopumā šos augstāk minētos nosacījumus pašvaldības pieņēma kā pietiekamus un atbalstīja tikšanās reizēs vēl pirms konceptuālā ziņojuma atbalsta Ministru kabinetā (periodā no 2021. gada 26. oktobra līdz 2021. gada 10. decembrim noritēja individuālas sarunas ar katru pašvaldību). Vienlaikus atsaucoties uz konceptuālajā ziņojumā minēto, pašvaldībai veicot mērķdotācijas sadali, noteikumu projektā ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai, kas ir publiski pieejama, noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādas izglītības iestādes varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas.

Tiekoties ar pašvaldībām, ministrijai bija uzdots jautājums par to, kā nodrošināt taisnīgu mērķdotācijas sadali situācijā, kad pašvaldība, politisku motīvu vadīta, no kopējās pašvaldībā saņemtās mērķdotācijas vēlētos uzturēt salīdzinoši mazas un kvalitātes kritērijiem neatbilstošas skolas uz pašvaldības lielo skolu rēķina. Lai izvairītos no šādas situācijas, noteikumu projekta 14.4. apakšpunkts paredz pašvaldībai pienākumu ievērot noteikumos noteikto mērķdotācijas aprēķina kārtību, un noviržu gadījumā ir nepieciešama publiski pieejama pašvaldības izglītības attīstības stratēģija, kas skaidro pašvaldības rīcību.

Atšķirībā no konceptuālajā ziņojumā noteiktā un reģionālo koeficientu labākai uztveramībai, kā arī ņemot vērā pašvaldību ierosinājumus, par bāzi mērķdotācijai vienam izglītojamam tiek izmantots vidējais mērķdotācijas apjoms vienam izglītojamam pašvaldībā ar zemāko vidējo mērķdotācijas apjomu uz vienu izglītojamo – Rīga. Atbilstoši 2021.gada 1.septembrī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī izmantojot pedagogu zemākās darba algas likmes vērtību 900 euro un izglītojamo skaitu 2021. gada 1.septembrī Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, ir aprēķināts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam, kas apgūst vispārizglītojošo klātienes izglītības programmu: 1.-6. klašu grupā – 94 euro; 7.-9. klašu grupā – 121 euro; 10.‑12. klašu grupā – 130 euro. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, kas tiek īstenotas no  1. līdz 9. klasei vai no 1. līdz 12. klasei, ir aprēķināts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam 1.-9. klašu grupā – 108 euro un 1.-12. klašu grupā – 115 euro. Līdzīgi tiek iegūts arī vidējās mērķdotācijas apmērs – 80 euro – bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma.

Programmu koeficientu aprēķina princips atbilst konceptuālajā ziņojumā izklāstītajam, t.i. tiek ņemts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam konkrētajā izglītības programmā un dalīts ar vidējo mērķdotācijas vērtību vienam izglītojamam attiecīgajā klašu grupā. Piemēram, vidējais mērķdotācijas apmērs speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem ir 261 euro. Tādējādi attiecīgo speciālo izglītības programmu koeficients veidojas 261 euro dalot ar 115 euro (vidējais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam Rīgā 1.-12. klase) un iegūstot 2,27 (noteikumu projektā 7.2.1. apakšpunkts). Pirmsskolas vecuma bērniem, kas apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmas, mērķdotācijas aprēķinā tiek izmantoti tādi pat speciālo izglītības programmu koeficienti kā skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas. Līdzīgi ir iegūti koeficienti, ko paredzēts piemērot skolēnu skaitam neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās, kā arī bērnu skaitam pirmsskolas speciālās izglītības programmās.

Neskatoties uz to, ka konceptuālajā ziņojumā nebija atsauces uz sociālās korekcijas izglītības programmām, un ir ieceres veidot speciālu likumu un tajā norādīt arī atbilstošu fiskālo ietekmi saistībā ar sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni", tomēr līdz tam brīdim ir paredzēts saglabāt esošā noteikumu redakcijā noteikto apmēru, aprēķinus līdzīgi ar pārējām izglītības programmām veicot uz vienu izglītojamo pret vidējo mērķdotāciju 1.-9. klases posmā ar koeficientu 2.

Konceptuālajā ziņojumā piektās sadaļas 1. punktā ministrijai tika dots uzdevums līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošināt izstrādātā valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai modeļa izvērtēšanu, piesaistot auditoru kompānijas ekspertus. Atbilstoši minētajam uzdevumam ministrija nodrošināja auditoru kompānijas "KPMG Baltics SIA" piesaisti, kas 2021. gada 15. decembrī sniedza ziņojumu (pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/media/15076/download) "Eksperta pakalpojumi par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa priekšlikumiem" (turpmāk – auditoru ziņojums). Kontekstā ar programmu koeficientiem, auditoru ziņojumā tika minētas novirzes attiecībā uz mūzikas un valodu, u.c. padziļināto programmu koeficientiem. Taču šajā gadījumā ministrija sekoja iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mācību jomām "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā", un saglabāja 30% un 20% attiecību pret izglītības vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo.

Noteikumu projektā papildu koeficienti netiek paredzēti:
1) izglītojamiem, kas vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, tiek piemēroti tās programmas koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst, piemēram, speciālās programmas, neklātienes, u.c.;
2) izglītojamiem, kas pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu apgūst ģimenē, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst;
3) izglītojamiem, kas, pamatojoties uz starptautisko līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmas, tiek piemēroti tie programmu koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst;
4) izglītojamiem, kas eksterni apgūst vispārējo izglītību, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst;
5) ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 6. punktā noteikto, sākot ar 2022./2023. mācību gadu vairs nav vakara (maiņu) izglītības programmu, šīs programmas koeficients netiek piemērots noteikumu projektā;
6) ilgstoši slimojošajiem izglītojamiem, kas  vispārējās pamatizglītības programmas apgūst slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst.
Šāda pieeja salīdzinājumā ar 2021. gada 1.septembrī spēkā esošo normatīvo regulējumu lielākoties dod pašvaldībām papildu mērķdotāciju, ko pašvaldība var izmantot atbilstoši pašvaldības izglītības attīstības stratēģijai, un rada iespēju pašvaldībai, mērķdotācijas sadali veikt, izvērtējot izglītojamo vajadzības izglītības procesā.

Noteikumu projekts aicina pašvaldības, sadalot mērķdotāciju atbalsta personālam (noteikumu projektā 15. punkts), veidot vienotu atbalsta personāla tīklojumu pašvaldībā, kā arī, atsaucoties uz Diasporas likumā (5. panta otrās daļas 3. punktā minētais iekļaušanas princips) noteikto prasību, sniegt atbalstu prioritārā kārtā - imigrējošiem un remigrējošiem izglītojamiem, iekļaujot šo ģimeņu bērnus Latvijas izglītības sistēmā.

Lai aprēķinātu reģionālos koeficientus, līdzīgi pa klašu grupām aprēķina mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam pa pašvaldību grupām. Piemēram: pašvaldībām, kurām ir zemāks teritoriālās ietekmes novērtējums (lūdzu skatīt turpmāko paragrāfu), vidējās mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam posmā 1.-12.klase ir 158 euro, tādējādi reģionālais koeficients veidojas 158 euro dalot ar 115 euro, kas ir vidējais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam Rīgas pašvaldības skolās 1.-12. klasē, un iegūstot 1,37 (noteikumu projekta 6.3. apakšpunkts).

Teritoriālās ietekmes novērtējums (anotācijas 1. pielikums) pašvaldībām ārpus Rīgas, valstspilsētām un Rīgas robežpašvaldībām, izņemot Ropažu novadu (kas tika pārcelts uz vidējo novadu grupu, teritorijas raksturojuma dēļ), sakārto pašvaldības viendabīgās grupās. Pašvaldību ranžējums tika veidots pēc izglītojamo skaita uz kvadrātkilometru (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) to koriģējot ar konkrētajā pašvaldībā esošo pilsētu teritoriju (blīvi apdzīvotas) un lauku teritoriju (reti apdzīvotas) iedzīvotāju skaita attiecību (Centrālās statistikas dati 2021. gadu, atskaites kods RIG060).

Augstāk minētais reģionālo koeficientu aprēķins tika diskutēts ar visām pašvaldībām periodā no 2022. gada 11. janvāra līdz 2022. gada 25. janvārim, kur katrā diskusiju iterācijā tika kopīgi rasti gan labāki aprēķini, gan labotas matemātiskās kļūdas, tā sasniedzot to aprēķinu un pašvaldību ranžējumu, kas dots anotācijas 1. pielikumā.

2021. gada 11. oktobra pašvaldību vispārizglītojošo skolu tarifikācijas dati, kas pieejami VIIS, rāda, ka vidējā darba algas likme Rīgas pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolotājiem (četri amati: sākumizglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un speciālās izglītības skolotājs) ir 1 002 euro, Mārupes novadā – 1 094 euro, Salaspils novadā – 1 082 euro, Ķekavas novadā – 1 071 euro, Ādažu novadā – 1 025 euro. Lai mazinātu minēto pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, sarunās ar pašvaldībām tika diskutētas iespējas Rīgas, pārējo valstspilsētu (izņemot Jēkabpils, Ogres un Valmieras valstspilsētas) un Rīgas robežpašvaldību (izņemot Ropažu novadu) gadījumā nodrošināt pakāpenisku reģionālo koeficientu vienādošanu (noteikumu projekta 26., 27. un 28. punkts). Noteikumu projekta redakcijā ir izvēlēts valstspilsētu koeficients 1,07, kurš tiktu piemērots minēto pašvaldību grupai mērķdotācijas aprēķinā no 2024. gada 1. septembra.

Programmu koeficientu tālākā piemērošana aprēķinos ir dota zemāk ar piemēru.
Piemēram, ja pašvaldībā ir:
1) 2 087 1.-6. klases skolēni;
2) 909 7.-9. klases skolēni;
3) 379 10-12. klases skolēni;
4) 136 53., 54., 55., 56. un 57. speciālo izglītības programmu 1.-12. klases skolēni;
5) 75 51., 52. un 58. speciālo izglītības programmu 1.-12. klases skolēni;
6) 7 59. speciālās izglītības programmas 1.-12. klases skolēni;
7) 13 neklātienes un tālmācību izglītības programmas 1.-12. klases skolēni;
8) 199 valsts ģimnāzijas 10.-12. klases skolēni;
9) 173 1.-9. klases skolēni pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika";
10) 271 1.-9. klases skolēni pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (izņemot mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika"). 
Tad pašvaldības mērķdotācijas aprēķins veidojas sekojoši:
680 433 euro =
1) 2 087 x 94 euro x 1,31 +
2) 909 x 121 euro x 1,31 +
3) 379 x 130 euro x 1,31 +
4) 136 x 115 euro x 1,31 x 2,27 +
5) 75 x 115 euro x 1,31 x 3,75 +
6) 7 x 115 euro x 1,31 x 5,64 +
7) 13 x 115 euro x 1,31 x 0,76 +
8) 199 x 130 euro x 1,31 x 1,2 +
9) 173 x 108 euro x 1,31 x 1,3 +
10) 271 x 108 euro x 1,31 x 1,2

Pirmsskolu izglītības iestāžu gadījumā aprēķina principi ir identiski ar augstāk minēto aprakstu. Vienlaikus atšķirībā no spēkā esošā regulējuma speciālo programmu bērni vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, kas ir ārpus speciālajām grupiņām, līdz šim netika finansēti no mērķdotācijas, ir iekļauti aprēķinā un turpmāk tiks finansēti.
Ja ņemot citu pašvaldību kā aprēķina piemēru, kurā ir:
1) 1 043 5-6 gadīgi bērni pirmsskolas grupās;
2) 129 53., 54., 55. un 57. speciālo programmu 5-6 gadīgi bērni;
3) 6 51., 52., 56. un 58. speciālo programmu 5-6 gadīgi bērni;
4) neviena 59. speciālās programmas 5-6 gadīgi bērna;
5) 37 53., 54., 55. un 57. speciālo programmu 1,5-4 gadīgi bērni;
6) 3 51., 52., 56. un 58. speciālo programmu 1,5-4 gadīgi bērni;
7) neviena 59. speciālās programmas 1,5-4 gadīgi bērna.
Tad pašvaldības mērķdotācijas aprēķins veidojas sekojoši:
152 334 euro =
1) 1 043 x 80 euro x 1,31 +
2) 129 x 80 euro x 1,31 x 2,27 +
3) 6 x 80 euro x 1,31 x 3,75 +
4) 0 x 80 euro x 1,31 x 5,64 +
5) 37 x 80 euro x 1,31 x 2,27 +
6) 3 x 80 euro x 1,31 x 3,75 +
7) 0 x 80 euro x 1,31 x 5,64.

Katra pašvaldība sarunu procesā tika iepazīstināta ar finansējuma aprēķinu un finansējuma apmēru, katrai pašvaldībai izvērtēšanai nodoti arī precizētie aprēķini.

Atbilstoši noteiktajam konceptuālajā ziņojumā, noteikumu projekts kā pārejas periodu paredz 2022./2023. mācību gadu, kurā ir nostiprināts solidaritātes princips, t.i. lai tām pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas rezultātā ir finansējuma –
1) samazinājums, saglabātos tāds pat, kāds tas ir nostiprināts likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" (turpmāk – budžeta likums), t.i. pedagogu zemākās mēneša algas likmes 2022./2023. mācību gadā 8,4% pieauguma apmērā salīdzinot ar 2021./2022. mācību gadu, – samazinājums tiek kompensēts līdz budžeta likumā ietvertajam apmēram;
2) pieaugums, un tas ir lielāks par 2,5%, salīdzinot ar budžeta likumā ierēķināto 8,4% pieauguma apmēru,  palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5% apmērā.

Neskatoties uz objektīvi sniegto auditoru ziņojumu, kas rekomendēja piemērot stingrākus finansējuma izlīdzināšanas nosacījumus, saglabājot gan augstāku pieaugumu, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas un pilnībā nekompensēt samazinājumu tiem, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas, ministrija ierosina pārejas mācību gadā tomēr piedāvāt šo izlīdzināšanu solidārā apmērā. Tādējādi pašvaldībām tiek dots viens papildu mācību gads kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.

Konceptuālajā ziņojumā aprakstītā Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka būtiska ietekme uz pedagogu reālās darba samaksas palielināšanu ir ne tikai pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizēšanu, piemēram, apvienojot, bet arī nodrošinot tādu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, kas ļauj palielināt skolotāju slodzi, to tuvinot darba slodzei, kas atbilst mēneša darba algas likmei. Lai veicinātu pašvaldības, kārtojot skolu tīklu, veikt darbības, kas vērstas uz skolēnu un skolotāju skaita attiecības palielināšanu, noteikumu projektā paredzēts no 2023. gada 1. septembra aprēķināt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, 0,5 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai (noteikumu projekta 12.6. apakšpunkts).

VIIS dati liecina, ka 2021. gada 1. septembrī pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolēnu un skolotāju (četri amati: sākumizglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un speciālās izglītības skolotājs, kas summēti pēc personu kodiem) skaita attiecība bija 10. Pašvaldību skaits, kurās minētā attiecība vienāda ar 10 vai lielāka – 19. Savukārt trīs pašvaldībās (Augšdaugavas novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads) minētā attiecība ir mazāka par 7. Pašvaldībās, kur skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Minētais papildu finansējuma aprēķins pašvaldībām tiktu veikts kārtējā gada septembrī, saskaņā ar noteikumu projektā aprakstīto metodiku vispirms aprēķinot mērķdotācijas apjomu katrai pašvaldībai, pēc tam tām pašvaldībām, kurām VIIS dati liecina par 12.6. apakšpunkta nosacījumu izpildi, aprēķinātais mērķdotācijas apjoms tiek palielināts par 0,5 procentiem.

Tomēr jāņem vērā, ka šāda papildu finansējuma piešķiršana nav ilgtermiņa process. Veicot pedagogu darba samaksas un noslodzes monitoringu, kā arī izvērtējot pašvaldību darbības kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanā kontekstā ar reālajām iespējām skolu tīkla sakārtošanā, var tik pārskatīti gan reģionālie koeficienti, gan papildu finansējuma piešķiršanas nosacījumi.

Līdzvērtīgi tam, kā tas notiek Igaunijā, un arī Latvijā tiek paredzēts periodiski pārskatīt vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo. Atsaucoties uz rīkojumā Nr. 17 noteikto, finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Līdz ar to zemākās mēneša algas likmes pieaugums tiks nodrošināts gan no centrālās valdības budžeta, gan pašvaldību budžeta.

Noteikumu projekta pārejas daļā saglabājas arī spēkā esošajā regulējumā noteiktā kārtība, kādā tiek finansētas pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi 2022./2023.mācību gadā. Savukārt ar 2023./2024. mācību gadu stāsies spēkā noteikumu projekta 8. un 9. punktos noteiktā kārtība minētajām pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem.

Mērķdotācijas aprēķinos pašvaldībām jāņem vērā arī to profesionālās un vispārizglītojošo skolu izglītojamie, kas šajās skolās apgūst vispārējās izglītības programmu, t.i. Jelgavas Amatu vidusskola, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola un Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola. Tāpat arī speciālās izglītības iestādes, kuras, sākot ar 2022./2023. mācību gadu maina savu statusu no speciālās izglītības iestādes uz vispārizglītojošo izglītības iestādi, t.i. Rīgas Valda Avotiņa pamatskola, Rīgas sākumskola "Valodiņa" un Rīgas 66. vidusskola, arī tiks iekļauta precizētajos aprēķinos. Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmumā noteikto uzdevumu, ministrija līdz 2022. gada 1. maijam precizēs modeļa "Skolēns pašvaldībā" nepieciešamā finansējuma aprēķinus un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".