23-TA-402: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 11.oktobra sēdes protokola Nr.52 5.§ 82. punktā Veselības ministrijai dots uzdevums līdz 2023. gada 30. decembrim izveidot vienotu laboratorisko izmeklējumu sistēmu, tai skaitā e-nosūtījuma izveidi. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma pirmās daļas izpildi, proti izveidot vienotu laboratorisko izmeklējumu sistēmu, tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" (turpmāk – Grozījumu projekts), kas papildina Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumus Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.134) ar ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātu vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmai (turpmāk – veselības informācijas sistēma), nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un to glabāšanas ilgumu.
Tāpat MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauta jauna vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskā pacienta kartes. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi, starptautisko saistību izpildi atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, un nodrošina oficiālo statistiku.
Lai pacientam atvieglotu atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienībai "Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs", Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot to elektroniskā veidā, un paātrinātu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju, tiek papildināti MK noteikumi Nr.134, nosakot ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai veselības informācijas sistēmai, nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un to glabāšanas ilgumu.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.134 13.punkts nosaka prasību, kura stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra, autentificējoties veselības informācijas sistēmā, izmantot tikai kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, nepieciešams noteikt autentificēšanās izņēmuma gadījumu veselības informācijas sistēmā, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) ārstniecības personas varētu piekļūt veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem ierobežotas pieejamības pacienta datiem, veicot operatīvo darbu.
Tāpat MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauta jauna vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskā pacienta kartes. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi, starptautisko saistību izpildi atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, un nodrošina oficiālo statistiku.
Lai pacientam atvieglotu atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienībai "Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs", Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot to elektroniskā veidā, un paātrinātu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju, tiek papildināti MK noteikumi Nr.134, nosakot ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai veselības informācijas sistēmai, nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un to glabāšanas ilgumu.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.134 13.punkts nosaka prasību, kura stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra, autentificējoties veselības informācijas sistēmā, izmantot tikai kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, nepieciešams noteikt autentificēšanās izņēmuma gadījumu veselības informācijas sistēmā, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) ārstniecības personas varētu piekļūt veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem ierobežotas pieejamības pacienta datiem, veicot operatīvo darbu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu projekta mērķis ir iekļaut veselības informācijas sistēmā jaunus datus - laboratorisko izmeklējumu rezultātus, atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, nodrošināt starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu veselības informācijas sistēmā un noteikt šo datu apstrādes kārtību, kā arī noteikt autentificēšanās izņēmuma gadījumu veselības informācijas sistēmā NMPD ārstniecības personām neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma apkalpošanas laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD) ir uzsācis darbu pie jaunu digitālās veselības ekosistēmas pakalpojumu ieviešanas, ieklausoties nozares vajadzībās un izvērtējot veselības informācijas sistēmas, Digitālā zaļā sertifikāta un manavakcina.lv projektu gaitā gūtās mācības. Būtiskākie šīs pārejas elementi ir:
- atvieglota ārstniecības iestāžu integratoru sadarbspēja ar valsts centrālajām sistēmām, uzsākot pāreju uz HL7 FHIR (Health Level 7, Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartiem.
- darbs pie jaunām vizuālām saskarnēm datu attēlošanā pacientiem un ārstniecības speciālistiem (kā daļa no Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas moduļa 1. kārtas).
Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas izmeklējumu moduļa 1. kārtas projektu ietvaros tiek veidots veselības informācijas sistēmas jaunais kodols, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai, nodrošinot sistēmas stabilitāti un ātrdarbību, jo pārejot uz FHIR izmantošanu, digitālās veselības ekosistēmas kodolā būs modulārs dizains, kas būtiski uzlabos paredzētās sistēmas veiktspēju un stabilitāti, kā arī dos iespēju integratoriem mijiedarboties tikai ar tām datu apmaiņām, kas tiem ir nepieciešamas.
Digitālās veselības ekosistēmas kodols ir orientēts uz to, lai radītu vidi, kura ir droša un atvērta visiem nozares pārstāvjiem veselības aprūpes procesu uzlabošanai nepieciešamās informācijas ievadei un izgūšanai, radot priekšnosacījumus pacienta datu ātrai un efektīvai apritei.
Kā redzamākie rezultāti digitālās veselības ekosistēmas veidošanā būs ērtākas datu apmaiņas ar ārstniecības iestādēm un esošajā elektroniskajā veselības kartē esošo datu pārņemšana un padarīšana pieejama jaunā digitālās veselības kodola saskarnē.
1. Ar datumu, kad Ministru kabineta sēdē tiks pieņemts un stāsies spēkā Grozījumu projekts, ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju, kā arī apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
Vienlaikus Grozījumu projektā ir noteikts, ka pienākums ārstniecības iestādēm sniegt laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (Grozījumu projekta 24. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
2. Jaunā vēža pacienta kartes funkcionalitāte veselības informācijas sistēmā tiks nodrošināta no 2024. gada 1. janvāra. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt datus vēža pacienta kartei veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1.janvāra (Grozījumu projekta 24. punkts)
3. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (Grozījumu projekta 25. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2025. gada 1. janvāra.
4. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunkts par lietotāja autentificēšanos veselības informācijas sistēmā, izmantojot tikai kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, piemērojams ar 2024.gada 1.janvāri, tad Grozījumu projekta 19., 20., un 23. punkta par autentificēšanās izņēmumu NMPD ārstniecības personām spēkā stāšanās termiņš ir 2024.gada 1.janvāris.
- atvieglota ārstniecības iestāžu integratoru sadarbspēja ar valsts centrālajām sistēmām, uzsākot pāreju uz HL7 FHIR (Health Level 7, Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartiem.
- darbs pie jaunām vizuālām saskarnēm datu attēlošanā pacientiem un ārstniecības speciālistiem (kā daļa no Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas moduļa 1. kārtas).
Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas izmeklējumu moduļa 1. kārtas projektu ietvaros tiek veidots veselības informācijas sistēmas jaunais kodols, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai, nodrošinot sistēmas stabilitāti un ātrdarbību, jo pārejot uz FHIR izmantošanu, digitālās veselības ekosistēmas kodolā būs modulārs dizains, kas būtiski uzlabos paredzētās sistēmas veiktspēju un stabilitāti, kā arī dos iespēju integratoriem mijiedarboties tikai ar tām datu apmaiņām, kas tiem ir nepieciešamas.
Digitālās veselības ekosistēmas kodols ir orientēts uz to, lai radītu vidi, kura ir droša un atvērta visiem nozares pārstāvjiem veselības aprūpes procesu uzlabošanai nepieciešamās informācijas ievadei un izgūšanai, radot priekšnosacījumus pacienta datu ātrai un efektīvai apritei.
Kā redzamākie rezultāti digitālās veselības ekosistēmas veidošanā būs ērtākas datu apmaiņas ar ārstniecības iestādēm un esošajā elektroniskajā veselības kartē esošo datu pārņemšana un padarīšana pieejama jaunā digitālās veselības kodola saskarnē.
1. Ar datumu, kad Ministru kabineta sēdē tiks pieņemts un stāsies spēkā Grozījumu projekts, ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju, kā arī apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
Vienlaikus Grozījumu projektā ir noteikts, ka pienākums ārstniecības iestādēm sniegt laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (Grozījumu projekta 24. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
2. Jaunā vēža pacienta kartes funkcionalitāte veselības informācijas sistēmā tiks nodrošināta no 2024. gada 1. janvāra. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt datus vēža pacienta kartei veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1.janvāra (Grozījumu projekta 24. punkts)
3. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (Grozījumu projekta 25. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2025. gada 1. janvāra.
4. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunkts par lietotāja autentificēšanos veselības informācijas sistēmā, izmantojot tikai kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, piemērojams ar 2024.gada 1.janvāri, tad Grozījumu projekta 19., 20., un 23. punkta par autentificēšanās izņēmumu NMPD ārstniecības personām spēkā stāšanās termiņš ir 2024.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ārstniecības iestādēm vai ārstniecības personām ne vienmēr ir pieejami pacientiem veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti, tai skaitā, kas veikti par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem. Ir apgrūtināta laboratorisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšana dinamikā, ja izmeklējumi ir veikti dažādās laboratorijās. Līdz ar informācijas apgrūtinātu pieejamību ir gadījumi, kad laboratorijas izmeklējumi tiek nozīmēti atkārtoti, jo nav zināmi to rezultāti vai izmeklējumi tiek veikti biežāk, kā tas nepieciešams.
Visu laboratorijas izmeklējumu rezultātu digitālas informācijas pieejamība no pirmavota - laboratorijas, kas veica izmeklējumu, nodrošinātu ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanu un rezultātā uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, un laboratoriju veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
2. MK noteikumos Nr.134 noteikts, ka veselības informācijas sistēmā tiek reģistrētas divas atsevišķas kartes: Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
Lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes statistikas sagatavošanu, Latvijā ir izveidots ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistrs, kur tiek uzkrāta nepersonalizēta informācija arī par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.746) 5. punktam, NVD reizi mēnesī no veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC nepersonalizētus datus par pacientiem, kuriem diagnosticētas slimības un šos datus SPKC iekļauj ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.
2022.gadā tika uzsākta Latvijas vēža reģistra modernizācija, kas ietver gan centralizētās reģistra funkcionalitātes modernizāciju, tai skaitā jaunu standartu, piemēram, HL7 FHIR un jaunu klasifikatoru ieviešanu, gan nepieciešamās onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu platformas izveidi klīnisko universitāšu slimnīcās. Latvijas vēža reģistra attīstība paredzēta trijos posmos. Pirmajā posmā tiek modernizēts Latvijas populācijas vēža reģistrs, otrajā posmā tiks veidots jauns skrīninga reģistrs, trešajā posmā paredzēta Klīniskā vēža reģistra izveide, kas nodrošinās klīnicistiem un pētniekiem nepieciešamos datus.
Latvijas vēža reģistra pirmā posma modernizācija ietver tāda datu apjoma veselības informācijas sistēmā nodrošināšanu, kurš nepieciešams, lai SPKC nodrošinātu oficiālo statistiku, kā arī starptautisko saistību izpildi, iesniedzot datus Eiropas vēža reģistra tīklam (ENCR - European Network of Cancer Registries), Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (IARC- International Agency for Research on Cancer) un citām starptautiskajām datu bāzēm, atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, nodrošinot starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai.
Turpinot darbu pie Latvijas vēža reģistra modernizācijas, nākotnē būtu izvērtējama grozījumu veikšana MK noteikumos Nr.746 vai atsevišķa normatīvā regulējuma izstrāde minētajam reģistram.
Eiropas vēža reģistra tīklam atbilstoši vadlīnijām (Call for Data Protocol for European Population-Based Cancer Registries to update European Cancer Information System. European Network of Cancer Registries. March, 2022.) ir jāsniedz informācija par sekojošām audzēju grupām:
1. Visi primārie audzēji, pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai (turpmāk - SSK-O) ar audzēja dabu=3, tai skaitā plakanšūnu ādas karcinomas.
2. In-situ audzēji, pēc SSK- O klasifikācijas ar audzēja dabu=2.
3. Audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=1: thymomas (8580/1‐8585/1), uroteliālie (C65‐C68), olnīcu (C56), centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753), gastrointestināli stromālie audzēji (GIST) (8936/1) un gastroenteropātiskie neiroendokrīnie audzēji (C15‐C26, 8150/1‐8153/1,8155/1‐8158/1, 8240/1‐8242/1, 8248/1).
4. Labdabīgie audzēji, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=0: centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753).
5. Audzēji, kas nosaukti vai uzskatāmi par sekundārajiem pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=6.
Veselības informācijas sistēmā tiek ieviestas novitātes attiecībā uz datiem, kas tiek uzkrāti par onkoloģiskajiem pacientiem. Pirmkārt, tiek izmantots jauns datu apmaiņas tehniskais standarts – HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētus datus. Otrkārt, izstrāde tika balstīta uz izvirzīto principu “API-first” un “ievadi vienreiz” princips, kas nozīmē, ka sākotnēji tiek izstrādāts centrālais kodols un integrācijas platforma, ko izmantojot ārstniecības iestāde var integrēties un iesūtīt datus, kas ievadīti ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās (ja veselības informācijas sistēmai nepieciešamie dati ir ievadīti ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, tad izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API - Application programming interface) tie tiek nodoti veselības informācijas sistēmai).
Treškārt, veselības informācijas sistēmā tiek paplašināts vēža pacienta kartē uzkrājamo datu tvērums - Vēža pacienta karte tiek papildināta ar jaunu informācija - molekulāriem un citoģenētiskiem izmeklējumiem un informāciju par skrīningu, pacienta esamību zaļajā, dzeltenajā koridorā.
Tāpat tiek atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi.
Informācija veselības informācijas sistēmā jāsniedz ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikta pacientu ar ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana un turpmākā novērošana.
Datu ievades un apstrādes iespējas veselības informācijas sistēmā ir paredzētas sekojošos veidos:
1. Ievadot datus ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, kura, izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API), var iesūtīt veselības informācijas sistēmai ārstniecības iestādes izmantotās informācijas sistēmā radītos datus;
2. Ievadot datus veselības informācijas sistēmā, ja ārstniecības iestādes nevar nodrošināt datu apmaiņu, izmantojot sistēma-sistēma risinājumu.
Veselības informācijas sistēmā jāsniedz informācija par katru pacientu, kuram ir diagnosticēts ļaundabīgs audzējs pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (turpmāk - SSK-10) diagnožu kodiem C00-C97, audzējiem in situ D00-D09 un labdabīgiem audzējiem D32, D33 un D35. Informācija veselības informācijas sistēmā, neatkarīgi no tā, vai onkoloģiskā diagnostika un ārstēšana apmaksāta no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem, jāsniedz:
1. Stacionārajām ārstniecības iestādēm, kurās ir onkoloģijas pakalpojumu profils (V, IV līmeņa ārstniecības iestādes), kurās tiek diagnosticēti un ārstēti (t.sk. paliatīvā aprūpe) pacienti ar ļaundabīgajiem audzējiem vai audzējiem in situ. Tās ir sekojošas: VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";
2. Pārējām stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ārstu speciālistu privātpraksēm (dermatoloģijas, uroloģijas u.c.), dienas stacionāriem, neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas un pakļautības, jāsniedz informācija par pacientiem, kuriem diagnosticēti ļaundabīgi audzēji un audzēji in situ, un/vai veikta ārstēšana;
3. Ģimenes ārstam:
- ja ģimenes ārsts diagnosticē slimības progresiju, lokālu recidīvu vai attālas metastāzes, un pacients netiek tālāk nosūtīts pie speciālista (ķirurga, onkologa ķīmijterapeita, radiologa terapeita u.c.);
- ja ģimenes ārsts uzsāk vai pabeidz endokrīnu terapiju (pēc speciālista rekomendācijām);
- ja pacientam tiek uzsākta simptomātiska terapija (piemēram, pretsāpju terapija).
Ja pacientam tiek diagnosticēts ļaundabīgs audzējs un pacients netiek nosūtīts pie speciālista (onkologa ķīmijterapeita, ķirurga, radiologa terapeita u.c.) sakarā ar smagu vispārējo stāvokli, plašu metastātisku slimību vai, ja pacients atsakās no tālākiem izmeklējumiem, ārstēšanas, tad ģimenes ārsts veido vēža pacientu karti, aizpildot visus nepieciešamus datu laukus.
MK noteikumos Nr.134 28. punktā noteikts, ka ārstniecības atbalsta persona veselības informācijas sistēmā ir tiesīga piekļūt šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 6.5. un 6.6. apakšpunktā norādītajiem datiem, kā arī apstrādāt tos pacienta datus, kurus tā ievadījusi veselības informācijas sistēmā. Ārstniecības atbalsta personām tiesības apstrādāt tos pacienta datus veselības informācijas sistēmā, kurus tā ievadījusi, veselības informācijas sistēmā tika piešķirtas, lai dati, kas nepieciešami ar noteiktām slimībām slimojošo personu reģistram nebūtu jāievada ārstniecības personām, tādējādi atvieglojot viņu darbu, bet vienlaikus nodrošinātu atbilstošu datu aizsardzību. Ārstniecības atbalsta personas, kuru darbs saistīts ar medicīnisko dokumentu apstrādi, kā piemēram, medicīniskās informācijas ievade datu bāzēs, ir veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis (Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, profesijas kods Profesiju klasifikatorā: 2120 18 un 2120 20).
Lai nodrošinātu, ka ārstniecības atbalsta personām ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pacientu datu aizsardzības jautājumos Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” ir noteikts, ka ārstniecības atbalsta persona, kura vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, Veselības inspekcijā iesniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecības par licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi par pacientu datu aizsardzības jautājumiem vismaz 8 stundu apjomā.
3. MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktā ir noteikts, ka veselības informācijas sistēmā iekļauj ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu - nāves cēloni. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunktam veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs – šo noteikumu 6.9.1 apakšpunktā norādītos datus. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.12.8. apakšpunktu noteikts, ka SPKC veido, uztur un papildina Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 40.pielikumā "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" par nāves cēloni tiek norādītas visas slimības vai stāvokļi, kas saistīti ar nāves iestāšanos. Nāves cēlonis, ko izmanto primārai statistiskai uzskaitei, saucams par nāves pamatcēloni.
4. Lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878) noteiktajā kārtībā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktu iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
MK noteikumu Nr.878 77.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētos atzinumus persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" līdz dienai, kad ārstniecības speciālistiem tos būs iespējams sagatavot NVD pārziņā esošajā veselības informācijas sistēmā un tiks izveidots tehniskais risinājums datu saņemšanai informācijas sistēmā "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma" (turpmāk - SPOLIS).
Savukārt, lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (tiflotehnika un surdotehnika) personām ar redzes un dzirdes invaliditāti, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr.250) noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.250 19.punktu, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz biedrībā vai savienībā iesniegumu un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu vai atbilstošas specialitātes ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību izsniegts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas.
Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 17.20. apakšpunkts nosaka, ka NVD jāsniedz informācija SPOLIS par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (atzinuma sniegšanas datums, tās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, diagnoze, diagnozes kods, funkcionālo traucējumu apraksts, par kuru sniegts atzinums, ieteikumi, ieteicamais tehniskā palīglīdzekļa veids un palīglīdzeklis, ārstējošā ārsta vārds, uzvārds, personas kods, identifikatora numurs). SPOLIS tiek uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL), sākot no personas iesnieguma, ārstniecības personas atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams.
Datu apstrāde nepieciešama, lai būtu iespējams vērtēt TPL pakalpojuma apjomu un nodrošināšanas efektivitāti gan personu grupās (invaliditāte, funkcionālie traucējumi), gan specifiski atbilstoši diagnozei un blakusdiagnozei. Vienlaikus, nepieciešamības gadījumā personas līmenī gan ārstniecības personām, kas izsniedz TPL atzinumu, gan citām ārstniecības personām, kas vērtē TPL ārstniecības procesa kontekstā, būtu iespējams izsekot TPL lietošanai dinamikā, nosakot jaunu TPL nepieciešamību.
5. NMPD, nodrošinot neatliekamo medicīnisko palīdzību (turpmāk - NMP) iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā ikdienā un ārkārtas situācijās, NMP izsaukumu apstrādei, medicīnisko dokumentu noformēšanai, kā arī informācijas apstrādei un uzkrāšanai izmanto NMP dispečerizācijas risinājumu Emy, kura ir slēgta informācijas sistēma, kurā lietotāji, uzsākot darbu sistēmā, autentificējas, izmantojot vienfaktora autentifikācijas mehānismu – lietotājvārdu un paroli vai aktīvās direktorijas līdzekļus. NMP dispečerizācijas risinājums Emy jau šobrīd ir integrēts arī ar veselības informācijas sistēmu. NMPD ārstniecības personas izmanto veselības informācijas sistēmas servisus operatīvajā pirmsslimnīcas NMP sniegšanas procesā, tostarp NMP brigādēm lietojot ikdienas darbībā planšetdatorus izsaukuma elektroniskās kartes aizpildīšanā, atrodoties pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, lai izgūtu pacienta elektroniskās veselības kartes (EVK) informāciju, kas ļauj precizēt pacienta vārdu un uzvārdu atbilstoši personas kodam, kā arī iegūt papildu informāciju pakalpojuma nodrošināšanā – papildu slimību anamnēze, atklātās alerģijas, noteiktie medikamenti un izveidotie elektroniskie nosūtījumi. Šie dati tiek skatīti, lai saņemtu informāciju par pacienta identitāti un veselības vēsturi, lai nodrošinātu operatīvu NMP sniegšanu un arī datu kvalitāti. Šajos gadījumos darbs ar sistēmu notiek pacienta klātbūtnē, ārstniecības operatīvajā procesā, bieži dzīvības glābšanai steidzamās situācijās. Autentifikācija un darbs NMP dispečerizācijas risinājumā Emy ir speciāli pielāgots operatīvam ārstniecības režīmam un pacienta datu aplūkošana no veselības informācijas sistēmas ir izveidota maksimāli ērta, ātra un parocīga. Šī brīža risinājums ļauj sadarboties sistēmām, nodrošinot visus drošības pasākumus – personas autentifikāciju, ierakstu auditāciju, darbību izsekojamību, kā arī nodrošinot lietotājam darbības ērtumu papildus informācijas iegūšanai, nospiežot atbilstošo pogu uz planšetdatora ekrāna.
6. Informācijas par ārstniecības personu un ārstniecības iestādi apstrādi veselības informācijas sistēmā paredz gan MK noteikumu Nr.134 9. punkts, gan 1.-5., 7.-21. pielikums.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 9. punktam veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāti šādi ierobežotas pieejamības dati par personu, kas apstrādājusi pacienta datus veselības informācijas sistēmā:
9.1. vārds (vārdi), uzvārds, Veselības inspekcijas piešķirtais ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas identifikators ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, reģistrācijas numurs farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā farmaceitiem un farmaceitu asistentiem, specialitāte vai amats;
9.2. iestādes nosaukums, ārstniecības iestādēm – arī kods ārstniecības iestāžu reģistrā un adrese.
Informācijas par ārstniecības personu (vārds (vārdi), uzvārds, Veselības inspekcijas piešķirtais ārstniecības personas identifikators, ārstniecības personas specialitāte, ārstniecības personas valsts) un datu par ārstniecības iestādi (ārstniecības iestādes nosaukums, ārstniecības iestādes kods Ārstniecības iestāžu reģistrā;) apstrādes mērķis ir identificēt pacienta ārstniecības personu un ārstniecības iestādi, kurā tika veikta ārstniecība.
7. MK noteikumu Nr.134 11.4.7.apakšpunkts nosaka, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz šo noteikumu 8. pielikumā (potēšanas pase) norādītos datus – šo noteikumu 11.4.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, ja ārstniecības iestāde šo noteikumu 13. punktā minētajā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par veselības informācijas sistēmas izmantošanu ir vienojusies par vakcinācijas datu apstrādi veselības informācijas sistēmā. Tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" (23-TA-1800), kas precizē kārtību par vakcinācijas datu sniegšanu veselības informācijas sistēmai.
Visu laboratorijas izmeklējumu rezultātu digitālas informācijas pieejamība no pirmavota - laboratorijas, kas veica izmeklējumu, nodrošinātu ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanu un rezultātā uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, un laboratoriju veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
2. MK noteikumos Nr.134 noteikts, ka veselības informācijas sistēmā tiek reģistrētas divas atsevišķas kartes: Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
Lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes statistikas sagatavošanu, Latvijā ir izveidots ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistrs, kur tiek uzkrāta nepersonalizēta informācija arī par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.746) 5. punktam, NVD reizi mēnesī no veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC nepersonalizētus datus par pacientiem, kuriem diagnosticētas slimības un šos datus SPKC iekļauj ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.
2022.gadā tika uzsākta Latvijas vēža reģistra modernizācija, kas ietver gan centralizētās reģistra funkcionalitātes modernizāciju, tai skaitā jaunu standartu, piemēram, HL7 FHIR un jaunu klasifikatoru ieviešanu, gan nepieciešamās onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu platformas izveidi klīnisko universitāšu slimnīcās. Latvijas vēža reģistra attīstība paredzēta trijos posmos. Pirmajā posmā tiek modernizēts Latvijas populācijas vēža reģistrs, otrajā posmā tiks veidots jauns skrīninga reģistrs, trešajā posmā paredzēta Klīniskā vēža reģistra izveide, kas nodrošinās klīnicistiem un pētniekiem nepieciešamos datus.
Latvijas vēža reģistra pirmā posma modernizācija ietver tāda datu apjoma veselības informācijas sistēmā nodrošināšanu, kurš nepieciešams, lai SPKC nodrošinātu oficiālo statistiku, kā arī starptautisko saistību izpildi, iesniedzot datus Eiropas vēža reģistra tīklam (ENCR - European Network of Cancer Registries), Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (IARC- International Agency for Research on Cancer) un citām starptautiskajām datu bāzēm, atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, nodrošinot starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai.
Turpinot darbu pie Latvijas vēža reģistra modernizācijas, nākotnē būtu izvērtējama grozījumu veikšana MK noteikumos Nr.746 vai atsevišķa normatīvā regulējuma izstrāde minētajam reģistram.
Eiropas vēža reģistra tīklam atbilstoši vadlīnijām (Call for Data Protocol for European Population-Based Cancer Registries to update European Cancer Information System. European Network of Cancer Registries. March, 2022.) ir jāsniedz informācija par sekojošām audzēju grupām:
1. Visi primārie audzēji, pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai (turpmāk - SSK-O) ar audzēja dabu=3, tai skaitā plakanšūnu ādas karcinomas.
2. In-situ audzēji, pēc SSK- O klasifikācijas ar audzēja dabu=2.
3. Audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=1: thymomas (8580/1‐8585/1), uroteliālie (C65‐C68), olnīcu (C56), centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753), gastrointestināli stromālie audzēji (GIST) (8936/1) un gastroenteropātiskie neiroendokrīnie audzēji (C15‐C26, 8150/1‐8153/1,8155/1‐8158/1, 8240/1‐8242/1, 8248/1).
4. Labdabīgie audzēji, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=0: centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753).
5. Audzēji, kas nosaukti vai uzskatāmi par sekundārajiem pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=6.
Veselības informācijas sistēmā tiek ieviestas novitātes attiecībā uz datiem, kas tiek uzkrāti par onkoloģiskajiem pacientiem. Pirmkārt, tiek izmantots jauns datu apmaiņas tehniskais standarts – HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētus datus. Otrkārt, izstrāde tika balstīta uz izvirzīto principu “API-first” un “ievadi vienreiz” princips, kas nozīmē, ka sākotnēji tiek izstrādāts centrālais kodols un integrācijas platforma, ko izmantojot ārstniecības iestāde var integrēties un iesūtīt datus, kas ievadīti ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās (ja veselības informācijas sistēmai nepieciešamie dati ir ievadīti ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, tad izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API - Application programming interface) tie tiek nodoti veselības informācijas sistēmai).
Treškārt, veselības informācijas sistēmā tiek paplašināts vēža pacienta kartē uzkrājamo datu tvērums - Vēža pacienta karte tiek papildināta ar jaunu informācija - molekulāriem un citoģenētiskiem izmeklējumiem un informāciju par skrīningu, pacienta esamību zaļajā, dzeltenajā koridorā.
Tāpat tiek atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi.
Informācija veselības informācijas sistēmā jāsniedz ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikta pacientu ar ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana un turpmākā novērošana.
Datu ievades un apstrādes iespējas veselības informācijas sistēmā ir paredzētas sekojošos veidos:
1. Ievadot datus ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, kura, izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API), var iesūtīt veselības informācijas sistēmai ārstniecības iestādes izmantotās informācijas sistēmā radītos datus;
2. Ievadot datus veselības informācijas sistēmā, ja ārstniecības iestādes nevar nodrošināt datu apmaiņu, izmantojot sistēma-sistēma risinājumu.
Veselības informācijas sistēmā jāsniedz informācija par katru pacientu, kuram ir diagnosticēts ļaundabīgs audzējs pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (turpmāk - SSK-10) diagnožu kodiem C00-C97, audzējiem in situ D00-D09 un labdabīgiem audzējiem D32, D33 un D35. Informācija veselības informācijas sistēmā, neatkarīgi no tā, vai onkoloģiskā diagnostika un ārstēšana apmaksāta no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem, jāsniedz:
1. Stacionārajām ārstniecības iestādēm, kurās ir onkoloģijas pakalpojumu profils (V, IV līmeņa ārstniecības iestādes), kurās tiek diagnosticēti un ārstēti (t.sk. paliatīvā aprūpe) pacienti ar ļaundabīgajiem audzējiem vai audzējiem in situ. Tās ir sekojošas: VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";
2. Pārējām stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ārstu speciālistu privātpraksēm (dermatoloģijas, uroloģijas u.c.), dienas stacionāriem, neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas un pakļautības, jāsniedz informācija par pacientiem, kuriem diagnosticēti ļaundabīgi audzēji un audzēji in situ, un/vai veikta ārstēšana;
3. Ģimenes ārstam:
- ja ģimenes ārsts diagnosticē slimības progresiju, lokālu recidīvu vai attālas metastāzes, un pacients netiek tālāk nosūtīts pie speciālista (ķirurga, onkologa ķīmijterapeita, radiologa terapeita u.c.);
- ja ģimenes ārsts uzsāk vai pabeidz endokrīnu terapiju (pēc speciālista rekomendācijām);
- ja pacientam tiek uzsākta simptomātiska terapija (piemēram, pretsāpju terapija).
Ja pacientam tiek diagnosticēts ļaundabīgs audzējs un pacients netiek nosūtīts pie speciālista (onkologa ķīmijterapeita, ķirurga, radiologa terapeita u.c.) sakarā ar smagu vispārējo stāvokli, plašu metastātisku slimību vai, ja pacients atsakās no tālākiem izmeklējumiem, ārstēšanas, tad ģimenes ārsts veido vēža pacientu karti, aizpildot visus nepieciešamus datu laukus.
MK noteikumos Nr.134 28. punktā noteikts, ka ārstniecības atbalsta persona veselības informācijas sistēmā ir tiesīga piekļūt šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 6.5. un 6.6. apakšpunktā norādītajiem datiem, kā arī apstrādāt tos pacienta datus, kurus tā ievadījusi veselības informācijas sistēmā. Ārstniecības atbalsta personām tiesības apstrādāt tos pacienta datus veselības informācijas sistēmā, kurus tā ievadījusi, veselības informācijas sistēmā tika piešķirtas, lai dati, kas nepieciešami ar noteiktām slimībām slimojošo personu reģistram nebūtu jāievada ārstniecības personām, tādējādi atvieglojot viņu darbu, bet vienlaikus nodrošinātu atbilstošu datu aizsardzību. Ārstniecības atbalsta personas, kuru darbs saistīts ar medicīnisko dokumentu apstrādi, kā piemēram, medicīniskās informācijas ievade datu bāzēs, ir veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis (Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, profesijas kods Profesiju klasifikatorā: 2120 18 un 2120 20).
Lai nodrošinātu, ka ārstniecības atbalsta personām ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pacientu datu aizsardzības jautājumos Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” ir noteikts, ka ārstniecības atbalsta persona, kura vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, Veselības inspekcijā iesniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecības par licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi par pacientu datu aizsardzības jautājumiem vismaz 8 stundu apjomā.
3. MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktā ir noteikts, ka veselības informācijas sistēmā iekļauj ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu - nāves cēloni. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunktam veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs – šo noteikumu 6.9.1 apakšpunktā norādītos datus. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.12.8. apakšpunktu noteikts, ka SPKC veido, uztur un papildina Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 40.pielikumā "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" par nāves cēloni tiek norādītas visas slimības vai stāvokļi, kas saistīti ar nāves iestāšanos. Nāves cēlonis, ko izmanto primārai statistiskai uzskaitei, saucams par nāves pamatcēloni.
4. Lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878) noteiktajā kārtībā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktu iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
MK noteikumu Nr.878 77.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētos atzinumus persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" līdz dienai, kad ārstniecības speciālistiem tos būs iespējams sagatavot NVD pārziņā esošajā veselības informācijas sistēmā un tiks izveidots tehniskais risinājums datu saņemšanai informācijas sistēmā "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma" (turpmāk - SPOLIS).
Savukārt, lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (tiflotehnika un surdotehnika) personām ar redzes un dzirdes invaliditāti, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr.250) noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.250 19.punktu, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz biedrībā vai savienībā iesniegumu un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu vai atbilstošas specialitātes ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību izsniegts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas.
Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 17.20. apakšpunkts nosaka, ka NVD jāsniedz informācija SPOLIS par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (atzinuma sniegšanas datums, tās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, diagnoze, diagnozes kods, funkcionālo traucējumu apraksts, par kuru sniegts atzinums, ieteikumi, ieteicamais tehniskā palīglīdzekļa veids un palīglīdzeklis, ārstējošā ārsta vārds, uzvārds, personas kods, identifikatora numurs). SPOLIS tiek uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL), sākot no personas iesnieguma, ārstniecības personas atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams.
Datu apstrāde nepieciešama, lai būtu iespējams vērtēt TPL pakalpojuma apjomu un nodrošināšanas efektivitāti gan personu grupās (invaliditāte, funkcionālie traucējumi), gan specifiski atbilstoši diagnozei un blakusdiagnozei. Vienlaikus, nepieciešamības gadījumā personas līmenī gan ārstniecības personām, kas izsniedz TPL atzinumu, gan citām ārstniecības personām, kas vērtē TPL ārstniecības procesa kontekstā, būtu iespējams izsekot TPL lietošanai dinamikā, nosakot jaunu TPL nepieciešamību.
5. NMPD, nodrošinot neatliekamo medicīnisko palīdzību (turpmāk - NMP) iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā ikdienā un ārkārtas situācijās, NMP izsaukumu apstrādei, medicīnisko dokumentu noformēšanai, kā arī informācijas apstrādei un uzkrāšanai izmanto NMP dispečerizācijas risinājumu Emy, kura ir slēgta informācijas sistēma, kurā lietotāji, uzsākot darbu sistēmā, autentificējas, izmantojot vienfaktora autentifikācijas mehānismu – lietotājvārdu un paroli vai aktīvās direktorijas līdzekļus. NMP dispečerizācijas risinājums Emy jau šobrīd ir integrēts arī ar veselības informācijas sistēmu. NMPD ārstniecības personas izmanto veselības informācijas sistēmas servisus operatīvajā pirmsslimnīcas NMP sniegšanas procesā, tostarp NMP brigādēm lietojot ikdienas darbībā planšetdatorus izsaukuma elektroniskās kartes aizpildīšanā, atrodoties pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, lai izgūtu pacienta elektroniskās veselības kartes (EVK) informāciju, kas ļauj precizēt pacienta vārdu un uzvārdu atbilstoši personas kodam, kā arī iegūt papildu informāciju pakalpojuma nodrošināšanā – papildu slimību anamnēze, atklātās alerģijas, noteiktie medikamenti un izveidotie elektroniskie nosūtījumi. Šie dati tiek skatīti, lai saņemtu informāciju par pacienta identitāti un veselības vēsturi, lai nodrošinātu operatīvu NMP sniegšanu un arī datu kvalitāti. Šajos gadījumos darbs ar sistēmu notiek pacienta klātbūtnē, ārstniecības operatīvajā procesā, bieži dzīvības glābšanai steidzamās situācijās. Autentifikācija un darbs NMP dispečerizācijas risinājumā Emy ir speciāli pielāgots operatīvam ārstniecības režīmam un pacienta datu aplūkošana no veselības informācijas sistēmas ir izveidota maksimāli ērta, ātra un parocīga. Šī brīža risinājums ļauj sadarboties sistēmām, nodrošinot visus drošības pasākumus – personas autentifikāciju, ierakstu auditāciju, darbību izsekojamību, kā arī nodrošinot lietotājam darbības ērtumu papildus informācijas iegūšanai, nospiežot atbilstošo pogu uz planšetdatora ekrāna.
6. Informācijas par ārstniecības personu un ārstniecības iestādi apstrādi veselības informācijas sistēmā paredz gan MK noteikumu Nr.134 9. punkts, gan 1.-5., 7.-21. pielikums.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 9. punktam veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāti šādi ierobežotas pieejamības dati par personu, kas apstrādājusi pacienta datus veselības informācijas sistēmā:
9.1. vārds (vārdi), uzvārds, Veselības inspekcijas piešķirtais ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas identifikators ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, reģistrācijas numurs farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā farmaceitiem un farmaceitu asistentiem, specialitāte vai amats;
9.2. iestādes nosaukums, ārstniecības iestādēm – arī kods ārstniecības iestāžu reģistrā un adrese.
Informācijas par ārstniecības personu (vārds (vārdi), uzvārds, Veselības inspekcijas piešķirtais ārstniecības personas identifikators, ārstniecības personas specialitāte, ārstniecības personas valsts) un datu par ārstniecības iestādi (ārstniecības iestādes nosaukums, ārstniecības iestādes kods Ārstniecības iestāžu reģistrā;) apstrādes mērķis ir identificēt pacienta ārstniecības personu un ārstniecības iestādi, kurā tika veikta ārstniecība.
7. MK noteikumu Nr.134 11.4.7.apakšpunkts nosaka, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz šo noteikumu 8. pielikumā (potēšanas pase) norādītos datus – šo noteikumu 11.4.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, ja ārstniecības iestāde šo noteikumu 13. punktā minētajā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par veselības informācijas sistēmas izmantošanu ir vienojusies par vakcinācijas datu apstrādi veselības informācijas sistēmā. Tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" (23-TA-1800), kas precizē kārtību par vakcinācijas datu sniegšanu veselības informācijas sistēmai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.1. Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju par veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Nepieciešams normatīvais regulējums, lai nodrošinātu, ka informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem (neatkarīgi no tā, vai pakalpojums apmaksāts no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem) noteiktā apjomā un digitāli būtu pieejama ārstniecības personām un pacientiem vienuviet, tas ir, veselības informācijas sistēmā, bez maksas uzreiz pēc rezultātu pieejamības ārstniecības iestāžu laboratorijās.
1.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts informācijas par laboratorisko izmeklējuma rezultātiem uzglabāšanas ilgums.
1.3. Iespēja ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju un ārstniecības iestādēm, kā arī ārstniecības personām apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem plānots nodrošināt līdz ar Grozījumu projekta pieņemšanu Ministru kabinetā. Sākotnēji informācijas par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem pieejamība tiks nodrošināta integrācijas risinājumos ar ārstniecības iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām un secīgi arī veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Paredzams, ka ārstniecības iestādēm būs nepieciešams papildus laiks, lai nodrošinātu integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai (arī saņemšanai) veselības informācijas sistēmā, un datu nodošana notiks pakāpeniski, iesaistoties arvien vairāk laboratorijām. Līdz ar to nepieciešams pārejas laiks, kad visas ārstniecības iestādes varēs ieviest integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai veselības informācijas sistēmā.
1.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts informācijas par laboratorisko izmeklējuma rezultātiem uzglabāšanas ilgums.
1.3. Iespēja ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju un ārstniecības iestādēm, kā arī ārstniecības personām apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem plānots nodrošināt līdz ar Grozījumu projekta pieņemšanu Ministru kabinetā. Sākotnēji informācijas par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem pieejamība tiks nodrošināta integrācijas risinājumos ar ārstniecības iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām un secīgi arī veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Paredzams, ka ārstniecības iestādēm būs nepieciešams papildus laiks, lai nodrošinātu integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai (arī saņemšanai) veselības informācijas sistēmā, un datu nodošana notiks pakāpeniski, iesaistoties arvien vairāk laboratorijām. Līdz ar to nepieciešams pārejas laiks, kad visas ārstniecības iestādes varēs ieviest integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai veselības informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
1.1. Veselības informācijas sistēmā saglabātā informācija par laboratorijas izmeklējumu rezultātiem būs pieejama, ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās, kad tās būs ieviesušas atbilstošu integrācijas risinājumus darbam ar veselības informācijas sistēmu. Pacientiem un ārstniecības personām veselības informācijas sistēmā tiks attēlota informācija par veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, ja iespējams, varēs tikt attēlots arī tā novērtējums, un radīta iespēja skatīt informāciju secīgi izvēlētā laika periodā. Rezultāta novērtējums ietvers informāciju, vai izmeklējums ir noteiktā intervāla robežās, vai ārpus references intervāla. Visi rezultāti nav jāvērtē, piemēram, gadījumiem, kad izmeklējuma rezultāts ir apraksta formā (ģenētiskam izmeklējumam).
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 8. un 31. punkts) ar jaunu pielikumu (22.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par pacientu laboratoriskā izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 14. punktā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.12. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz par laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (22. pielikums) pēc tā iegūšanas, nekavējoties.
22.pielikumā - informācija par laboratoriskā izmeklējuma rezultātiem plānots saņemt par visām personām, tajā skaitā ārzemniekiem, līdz ar to, lai identificētu valstisko piederību, nepieciešama valstiskā piederība - valsts.
22.pielikumā ietvertie personas dati tiek apstrādāti, lai varētu identificēt personu un sazinātos par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
1.2. Medicīnisko datu uzglabāšanu regulē MK noteikumi Nr.265. Laboratorijas izmeklējumu rezultāti tiek uzglabāti Stacionāra un dienas stacionāra pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr. 265 2. pielikums) vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr.265 47. pielikums). Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 265 35.8. apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu 2. un 47. pielikumā minētos dokumentus glabā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves, nepieciešams MK noteikumos Nr.134 noteikt tādu pašu uzglabāšanas ilgumu arī attiecībā uz digitālajiem datiem par laboratorisko izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 2. punkts nosaka, ka MK noteikumi Nr. 134 tiek papildināti ar 3.2.5. apakšpunktu, paredzot veselības informācijas sistēmā laboratoriskā izmeklējuma rezultāta (22. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
Medicīnisko ierakstu uzglabāšana noteiktajā termiņā (40 gadi pēc pēdējā veiktā ieraksta vai 15 gadiem pēc pacienta nāves) ir nepieciešama ne tikai ārstniecības procesam, bet arī administratīvo/juridisko saistību īstenošanai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu aprīti noteikto medicīniskie ieraksti būtu uzglabājami tik ilgi, cik tas nepieciešams ārstniecības nodrošināšanai, pētījumu īstenošanai un administratīvo/juridisko saistību īstenošanai.
Atbilstoši Krimināllikuma 56.pantam ilgākais laika periods, kad personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ir, ja no dienas, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājuši piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar Krimināllikumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 56.panta pirmo prim daļu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu (šajos gadījumos personu var saukt pie kriminālatbildības, ja ir pagājuši 30 gadi). Atbilstoši iepriekšminētajam pantam gadījumā, ja nepilngadīgā persona ir cietusi no seksuālās vardarbības, tad medicīniskie dokumenti būtu jāglabā līdz nepilngadīgā persona sasniedz pilngadību un atbilstoši noilgumam kriminālprocesā tie būtu jāuzglabā vēl 20 gadus.
1.3. Grozījumu projekta 24. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 22. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 8. un 31. punkts) ar jaunu pielikumu (22.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par pacientu laboratoriskā izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 14. punktā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.12. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz par laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (22. pielikums) pēc tā iegūšanas, nekavējoties.
22.pielikumā - informācija par laboratoriskā izmeklējuma rezultātiem plānots saņemt par visām personām, tajā skaitā ārzemniekiem, līdz ar to, lai identificētu valstisko piederību, nepieciešama valstiskā piederība - valsts.
22.pielikumā ietvertie personas dati tiek apstrādāti, lai varētu identificēt personu un sazinātos par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
1.2. Medicīnisko datu uzglabāšanu regulē MK noteikumi Nr.265. Laboratorijas izmeklējumu rezultāti tiek uzglabāti Stacionāra un dienas stacionāra pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr. 265 2. pielikums) vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr.265 47. pielikums). Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 265 35.8. apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu 2. un 47. pielikumā minētos dokumentus glabā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves, nepieciešams MK noteikumos Nr.134 noteikt tādu pašu uzglabāšanas ilgumu arī attiecībā uz digitālajiem datiem par laboratorisko izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 2. punkts nosaka, ka MK noteikumi Nr. 134 tiek papildināti ar 3.2.5. apakšpunktu, paredzot veselības informācijas sistēmā laboratoriskā izmeklējuma rezultāta (22. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
Medicīnisko ierakstu uzglabāšana noteiktajā termiņā (40 gadi pēc pēdējā veiktā ieraksta vai 15 gadiem pēc pacienta nāves) ir nepieciešama ne tikai ārstniecības procesam, bet arī administratīvo/juridisko saistību īstenošanai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu aprīti noteikto medicīniskie ieraksti būtu uzglabājami tik ilgi, cik tas nepieciešams ārstniecības nodrošināšanai, pētījumu īstenošanai un administratīvo/juridisko saistību īstenošanai.
Atbilstoši Krimināllikuma 56.pantam ilgākais laika periods, kad personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ir, ja no dienas, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājuši piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar Krimināllikumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 56.panta pirmo prim daļu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu (šajos gadījumos personu var saukt pie kriminālatbildības, ja ir pagājuši 30 gadi). Atbilstoši iepriekšminētajam pantam gadījumā, ja nepilngadīgā persona ir cietusi no seksuālās vardarbības, tad medicīniskie dokumenti būtu jāglabā līdz nepilngadīgā persona sasniedz pilngadību un atbilstoši noilgumam kriminālprocesā tie būtu jāuzglabā vēl 20 gadus.
1.3. Grozījumu projekta 24. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 22. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
Problēmas apraksts
2.1. Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek veikti pilnveidojumi – modernizēta vēža pacienta kartes funkcionalitāte, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.134, apvienojot vienā pielikumā divus pielikumus: MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karti (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karti (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
2.2. Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) šobrīd neparedz vairāku nepieciešamu datu veidu iekļaušanu veselības informācijas sistēmā iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanai, kā arī paredz tādu datu iekļaušanu, kas vairs nav aktuāli, tāpēc ir nepieciešams jauno vēža pacienta karti papildināt ar jauniem:
1) klasifikatoriem un klasifikācijām, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju veselības informācijas sistēmā;
2) datu laukiem, kas ir nozīmīgi datu apstrādei un analīzei, kā arī atsevišķus datu laukus vēža pacienta kartē pārveidot vai svītrot.
2.3. Starptautiskie klasifikatori un klasifikācijas onkoloģijas jomā jāaktualizē atbilstoši aktuālajai situācijai, bet Latvijā nav noteikta atbildīgā institūcija par klīnisko onkoloģijas klasifikatoru izstrādi un aktualizāciju.
2.4. Vēža pacienta kartē esošie dati ir jāpapildina atbilstoši pacienta slimības norises gaitai. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts, ka ārstniecības persona varētu labot citas ārstniecības personas ievadītos datus vēža pacienta kartē.
2.5. Ir nepieciešams laiks, lai nodrošinātu datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Vienlaikus jāatzīmē, ka dati par karšu, kas izveidotas pirms 2014. gada, izveidotāju (iestāde, lietotājs) ir nepilnīgi un nav pārizmantojami. Šie dati tiks saglabāti un nepieciešamības gadījumā tos varēs analizēt, bet tie netiks pilnvērtīgi konvertēti uz Vēža pacienta kartes risinājumu. Piemēram, uz šodienu 57 536 slimības karšu ierakstiem nav zināms kartes izveidotājs, savukārt 373 285 ierakstos - informācija par kartes izveidotāju ir nepilnīga.
2.6. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 28. punktā noteiktajam veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim ir tiesības ievadīt, piemēram, MK noteikumu Nr.134 7.15. un 7.16. apakšpunktā minētos datus (onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (15. pielikums) un onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (16.pielikums)) veselības informācijas sistēmā, bet nav tiesību piekļūt citu ārstniecības personu un ārstniecības personu ievadītajai informācijai, piemēram, onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (15. pielikums) un onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (16.pielikums). No 2024. gada 1. janvāra esošais vēža pacientu datu apstrādes modulis veselības informācijas sistēmā tiks slēgts un tiks ieviests jaunais vēža pacientu datu apstrādes modulis, kas, lai nodrošinātu ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistra par pacientiem ar onkoloģiskajām slimībām datu kvalitāti, veidots pēc cita standarta un principiem, un paredz, ka iepriekš ievadītie dati veselības informācijas sistēmā vēža pacienta kartē ir redzami personai, kura aktualizē informāciju par konkrēto pacientu un tā onkoloģisko saslimšanu vēža pacienta kartē.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai (kurš būs pieejams arī VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”).
Lai nodrošinātu datu kvalitāti, ārstniecības iestādēm jāpārskata datu apstrādes procesi un jānodrošina, ka vēža pacientu datus ārstniecības iestādes informācijas sistēmā vai veselības informācijas sistēmā (ja ārstniecības iestādei nav sava informācijas sistēma, kas integrēta ar veselības informācijas sistēmu) ievada un aktualizē ārstniecības persona. Lai to nodrošinātu, ārstniecības iestādēm, jo īpaši SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kas ir lielākā onkoloģiskā klīnika Latvijā, jāveic iekšējo datu apstrādes procesu pārskatīšana, jānodrošina ārstniecības personu apmācības un arī veselības aprūpes statistiķa/medicīnas statistiķa tehniskais atbalsts ārstniecības personām datu ievadē. Tāpat 2024.gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” turpinās vēsturisko vēža pacientu kartes datu ievadi veselības informācijas sistēmā, kur arī būs nepieciešams ārstniecības atbalsta personu atbalsts.
Līdz ar to nepieciešams noteikt tiesības veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim uz noteiktu laiku apstrādāt Vēža pacienta kartes datus (7.23. apakšpunktā minētie dati), tas ir, tiesības piekļūt un apstrādāt citu ārstniecības iestāžu ievadīto informāciju par vēža pacientu, lai veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis spētu nodrošināt atbalstu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām apgūt datu ievadi jaunajā vēža pacienta kartē.
Ar 2025. gada 1. janvāri Vēža pacienta kartes aizpildīšanu nodrošinās ārstniecības persona.
2.2. Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) šobrīd neparedz vairāku nepieciešamu datu veidu iekļaušanu veselības informācijas sistēmā iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanai, kā arī paredz tādu datu iekļaušanu, kas vairs nav aktuāli, tāpēc ir nepieciešams jauno vēža pacienta karti papildināt ar jauniem:
1) klasifikatoriem un klasifikācijām, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju veselības informācijas sistēmā;
2) datu laukiem, kas ir nozīmīgi datu apstrādei un analīzei, kā arī atsevišķus datu laukus vēža pacienta kartē pārveidot vai svītrot.
2.3. Starptautiskie klasifikatori un klasifikācijas onkoloģijas jomā jāaktualizē atbilstoši aktuālajai situācijai, bet Latvijā nav noteikta atbildīgā institūcija par klīnisko onkoloģijas klasifikatoru izstrādi un aktualizāciju.
2.4. Vēža pacienta kartē esošie dati ir jāpapildina atbilstoši pacienta slimības norises gaitai. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts, ka ārstniecības persona varētu labot citas ārstniecības personas ievadītos datus vēža pacienta kartē.
2.5. Ir nepieciešams laiks, lai nodrošinātu datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Vienlaikus jāatzīmē, ka dati par karšu, kas izveidotas pirms 2014. gada, izveidotāju (iestāde, lietotājs) ir nepilnīgi un nav pārizmantojami. Šie dati tiks saglabāti un nepieciešamības gadījumā tos varēs analizēt, bet tie netiks pilnvērtīgi konvertēti uz Vēža pacienta kartes risinājumu. Piemēram, uz šodienu 57 536 slimības karšu ierakstiem nav zināms kartes izveidotājs, savukārt 373 285 ierakstos - informācija par kartes izveidotāju ir nepilnīga.
2.6. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 28. punktā noteiktajam veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim ir tiesības ievadīt, piemēram, MK noteikumu Nr.134 7.15. un 7.16. apakšpunktā minētos datus (onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (15. pielikums) un onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (16.pielikums)) veselības informācijas sistēmā, bet nav tiesību piekļūt citu ārstniecības personu un ārstniecības personu ievadītajai informācijai, piemēram, onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (15. pielikums) un onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (16.pielikums). No 2024. gada 1. janvāra esošais vēža pacientu datu apstrādes modulis veselības informācijas sistēmā tiks slēgts un tiks ieviests jaunais vēža pacientu datu apstrādes modulis, kas, lai nodrošinātu ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistra par pacientiem ar onkoloģiskajām slimībām datu kvalitāti, veidots pēc cita standarta un principiem, un paredz, ka iepriekš ievadītie dati veselības informācijas sistēmā vēža pacienta kartē ir redzami personai, kura aktualizē informāciju par konkrēto pacientu un tā onkoloģisko saslimšanu vēža pacienta kartē.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai (kurš būs pieejams arī VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”).
Lai nodrošinātu datu kvalitāti, ārstniecības iestādēm jāpārskata datu apstrādes procesi un jānodrošina, ka vēža pacientu datus ārstniecības iestādes informācijas sistēmā vai veselības informācijas sistēmā (ja ārstniecības iestādei nav sava informācijas sistēma, kas integrēta ar veselības informācijas sistēmu) ievada un aktualizē ārstniecības persona. Lai to nodrošinātu, ārstniecības iestādēm, jo īpaši SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kas ir lielākā onkoloģiskā klīnika Latvijā, jāveic iekšējo datu apstrādes procesu pārskatīšana, jānodrošina ārstniecības personu apmācības un arī veselības aprūpes statistiķa/medicīnas statistiķa tehniskais atbalsts ārstniecības personām datu ievadē. Tāpat 2024.gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” turpinās vēsturisko vēža pacientu kartes datu ievadi veselības informācijas sistēmā, kur arī būs nepieciešams ārstniecības atbalsta personu atbalsts.
Līdz ar to nepieciešams noteikt tiesības veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim uz noteiktu laiku apstrādāt Vēža pacienta kartes datus (7.23. apakšpunktā minētie dati), tas ir, tiesības piekļūt un apstrādāt citu ārstniecības iestāžu ievadīto informāciju par vēža pacientu, lai veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis spētu nodrošināt atbalstu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām apgūt datu ievadi jaunajā vēža pacienta kartē.
Ar 2025. gada 1. janvāri Vēža pacienta kartes aizpildīšanu nodrošinās ārstniecības persona.
Risinājuma apraksts
2.1. Ar Grozījumu projekta 6. un 29. punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.134 7.15. apakšpunkts un 15.pielikums "Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte", kā arī ar Grozījumu projekta 7. un 30. punktu tiek svītrots 7.16. apakšpunkts un 16. pielikums "Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte". Savukārt ar Grozījumu projekta 9. un 32. punktu MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti 7.23. apakšpunktu un jaunu 23.pielikumu "Vēža pacienta karte". Tam pakārtoti tehniski tiek precizēts MK noteikumu Nr.134 3.2.1. (Grozījumu projekta 1. punkts) un 11.4.10. apakšpunkts (Grozījumu projekta 13. punkts).
Dati, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, tiks pārcelti/integrēti uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti (23. pielikums "Vēža pacienta karte") un to uzglabāšana tiks nodrošināta saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 3.2.1. apakšpunktu.
Jauna vēža pacienta karte tiek veidota pacientam, kuram Latvijā tiek sniegti ar vēzi saistīti diagnostikas, ārstēšanas vai aprūpes pakalpojumi. Vēža pacienta karte sastāv no vairākām sadaļām:
1. Informācija par vēža pacientu – satur pacienta demogrāfiskos datus.
2. Diagnostikas dati – satur datus par diagnozes atklāšanas veidu, pēdējā veiktā skrīninga izmeklējumiem un rezultātiem, un datus par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā (dati par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā būs pieejami, sākot ar 01.01.2025.).
3. Audzēja pamatdati – satur datus par diagnozi, atbilstoši aktuālajām klasifikācijām, diagnozes pamatošanas veidu.
4. Audzēja dati – satur datus par audzēja TNM, audzēja stadiju, rezekcijas līniju stāvokli un citiem rādītājiem.
5. Slimības norises gaita – satur informāciju par slimības progresiju, lokālu recidīvu, attālajām metastāzēm, remisiju, noņemšanu no uzskaites.
6. Vēža pacienta ārstēšanas dati – satur informāciju par saņemto ārstēšanu.
7. Molekulārā un citoģenētiskās izmeklēšana - satur informāciju par pacientam veikto molekulāro un citoģenētisko izmeklēšanu.
Vēža pacienta kartē pacientu raksturojošā informācija tiek izmantota Oficiālās statistikas programmas rādītāju nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanā starptautiskām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer - IARC, European Network of Cancer Registries- ENCR), kas ietver datus sadalījumā pa dzimumiem, vecuma grupām, administratīvi teritoriālajām vienībām (valstspilsētas, novadi; statistiskie, plānošanas reģioni). Pacients Vēža reģistrā tiek identificēts pēc personas koda, jo informācija tiek papildināta par pacienta saņemto ārstēšanu slimības dinamikā, slimības gaitu, kā arī personas kods tiek izmantots datu sasaistei ar Fizisko personu reģistru un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi informācijas iegūšanai par miršanas datumu un nāves pamatcēloni.
2.2. Jaunā vēža pacienta karte (23. pielikums) tiek papildināta ar jauniem klasifikatoriem un klasifikācijām: SSK-O-3.2 klasifikatoru, Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru, TNM klasifikāciju, AnnArbor/Lugano klasifikāciju un Clark metodes rādītāju.
1) Starptautiskā slimību klasifikācija onkoloģijai versija 3.2. (ICD-O-3.2. International Classification of Diseases for Oncology) (turpmāk - SSK-O-3.2. klasifikators). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 3.2. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē un 16. pielikuma 3.1. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas reģistrācijas kartē šobrīd diagnozes kods tiek norādīts atbilstoši aktuālajai SSK-10 redakcijai. Tāpat atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 4. punktam audzēja morfoloģija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai otrajam izdevumam (SSK-O-2), kas ir daļa no SSK-10 klasifikatora.
SSK-O-3.2. klasifikators, kas pēdējo reizi tika atjaunināts 2021. gada 25. janvārī, ir starptautiski pieņemta onkoloģisko slimību diagnožu un morfoloģijas klasifikācija. SSK-O-3.2 klasifikācijā morfoloģijas klasifikators būtiski paplašināts ar jaunākajiem audzēju histoloģijas veidiem, ietverot audzēju ģenētisko testēšanu, pārmantotus vēža veidus, dažādus sindromus u.c. Klasifikācijas atjauninājumi regulāri tiek papildināti ar jaunākajiem izmeklēšanas veidiem.
Lai SPKC nodrošinātu vēža pacientu datu iesniegšanu starptautiskajām institūcijām (Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai, Eiropas nacionālo vēža reģistru tīklam) saskaņā ar šo institūciju kvalitātes prasībām, SPKC veic nepersonalizētu datu par vēža pacientu pārkodēšanu atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram. Datu ievadīšana par vēža pacientiem veselības informācijas sistēmā atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram nodrošinās kvalitatīvāku, pilnīgāku un salīdzināmāku informāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
2) Starptautiskā bērnu vecumposma vēžu klasifikators (ICCC – International Classification of Childhood Cancer, IARC 2017.). Starptautiskā bērnu vecumposma vēža koda un nosaukuma iekļaušana vēža pacienta kartē ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautiskām prasībām atbilstošu bērnu vecumposma vēžu kodēšanu, kā arī iespēju veikt datu salīdzināšanu starptautiskā līmenī. Minētais klasifikators ir veidots, balstoties uz mūsdienīgiem starptautiskiem standartiem, un ir saskaņā ar starptautisko datu vākšanas, kodēšanas un klasifikācijas sistēmu, kas ir nepieciešamie nosacījumi, lai uzlabotu starptautisko populācijā bāzēto bērnu vecumposma vēža pacientu datu kvalitāti un salīdzināmību.
3) Audzēja histoloģiskā pakāpe - sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota stadijas noteikšanai, kā arī piemērotākās terapijas izvēlei. Audzēja histoloģiskā pakāpe tiek noteikta saskaņā ar UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM (Tumor, Node, Metastases) klasifikāciju. Patlaban ir spēkā TNM klasifikācijas 8. versija.
4) Audzēja stadija pēc Limfātiskās sistēmas audzēju klasifikācijas (AnnArbor/Lugano) tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
5) Clark metodes rādītājs tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
SSK-O-3.2 klasifikators ir iztulkots, un līdz 2023.gada beigām SPKC organizēs apmācības ārstniecības personām par vispārīgajām izmaiņām saistībā ar veselības informācijas sistēmas jauno vēža pacienta kartes funkcionalitāti, savukārt, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Latvijas Patologu asociācija organizēs apmācības patologiem.
Jaunā vēža pacienta karte (23.pielikums) tiek papildināta ar jauniem datu laukiem:
- Vitālais statuss. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus Eiropas vēža reģistra tīklam un citām starptautiskajām datu bāzēm. Vitālais statuss tiek aprēķināts balstoties uz datiem: miršanas datums un personas statuss (aktīvs/pasīvs). Ja personas statuss ir "Aktīvs" un personai nav miršanas datums, tad vitālais statuss = dzīvs; Ja personas statuss ir "Aktīvs" un personai ir miršanas datums, tad vitālais statuss = miris; Ja personas statuss ir "Pasīvs"- tad vitālais statuss = nav zināms."
- Diagnozes noteikšanas valsts. Ar mērķi identificēt pacientus, kuriem sākotnējā vēža diagnostika ir veikta citā valstī, lai šīs personas netiktu iekļautas Latvijā diagnosticēto vēža gadījumu skaitā, un lai novērstu dubultu pacientu skaita ziņošanu Eiropas datu bāzēm.
- Informācija par pacienta esamību zaļajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts zaļajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; pirmreizējais konsīlija datums - ar mērķi noteikt, cik daudz pacientu, kuriem ir atklāts ļaundabīgs audzējs, ir bijuši iekļauti zaļajā koridorā, kā arī noteikt pieejamību primārajiem un sekundārajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, noteikt laiku līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai, kā arī uzlabot datu analīzes iespējas un izvērtēt zaļā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību zaļajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025. un datu nodošana par konsīlija datumu var tikt nodrošināta ar 2025.gada 1.jūliju, MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 57. punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī un 2.2.4.apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā." (Grozījumu projekta 26. punkts)].
- Informācija par pacienta esamību dzeltenajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts dzeltenajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; pirmreizējais konsīlija datums – ar mērķi izvērtēt primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu pieejamību pacientiem ar slimības progresiju (recidīviem), tādējādi izvērtējot arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un dzeltenā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību dzeltenajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025. un datu nodošana par konsīlija datumu var tikt nodrošināta ar 2025.gada 1.jūliju, MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 57. punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī un 2.3.4.apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā."(Grozījumu projekta 26. punkts)].
- Skrīninga dati. Pievienotie datu lauki: pēdējais veiktais diagnozei atbilstošais skrīnings: skrīninga datums; pēdējā veiktā skrīninga rezultāts - ar mērķi identificēt skrīningā atklātos vēža gadījumus, lai veiktu skrīninga ietekmes uz saslimstību un mirstību rādītāju analīzi, nodrošināt valsts organizētā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitātes un kvalitātes analīzi, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus skrīninga programmās.
- Molekulārās un citoģenetiskās izmeklēšanas dati. Nepieciešami ar mērķi iegūt informāciju par pacientam veiktajiem molekulārās un citoģenētiskās izmeklēšanas rezultātiem diagnozes precizēšanai un pacientam piemērotās individualizētas ārstēšanas taktikas izvēlei un slimības norises gaitas prognozēšanai, kā arī, lai novērtētu uz rezultātu vērstas terapijas efektivitāti. Dati nodrošinās nepieciešamo statistiku par pacientiem noteiktās diagnozēs ar noteiktu slimības apakštipu, kas nepieciešams noteikta veida pakalpojumu plānošanai. Dati tiek iegūti no NVD veselības informācijas sistēmas.
- Bērnu vecumposma vēža diagnozes kods un nosaukums. Tiek norādīts, pamatojoties uz Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru.
- Audzēja topogrāfijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. topogrāfijas klasifikatoram.
- Audzēja morfoloģijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Audzēja diferenciācijas pakāpe. Tiek norādīta atbilstoši SSK-O-3.2 diferenciācijas pakāpes klasifikatoram (Grade 1- 4 solīdiem audzējiem, no augstas diferenciācijas pakāpes līdz nediferencētam, anaplastiskam audzējam; Grade 5 - 8 hematoloģiskajiem audzējiem; Grade 9-nezināms, kad audzēja diferenciācijas pakāpe nav zināma vai piemērojama).
- TNM klasifikācijas veids. Veids kā un kad tiek noteikta audzēja TNM klasifikācija: noteikts tikai pēc nāves autopsijā (aTNM), noteikts klīniski vai histoloģiski (cTNM, pTNM), kā arī gadījumos, kad stadija noteikta pēc sākotnēji saņemtas terapijas pirms ķirurģiskas, staru terapijas, vai pēc staru vai sistēmiskās terapijas (ycTNM, ypTNM).
- Audzēja histoloģiskā pakāpe. Tā sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota audzēja stadijas noteikšanai un atbilstošas terapijas izvēlei. Tā tiek noteikta saskaņā ar Starptautiskās vēža kontroles apvienības UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM klasifikāciju 8. versijai.
- Audzēja stadija pēc AnnArbor/ Lugano klasifikācijas. Tā tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
- Clark metodes rādītājs. Tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
- Noņemšana no uzskaites. Nepieciešams gadījumos, ja pacients pārcēlies uz dzīvi citā valstī, kļūdaini noteikta diagnoze, pacients miris no onkoloģiskas/ hematoloģiskas slimības, miris no cita cēloņa, ilgstoši nav informācijas par personu, un nav iespējams iegūt informāciju par personas vitālo statusu, vai arī ir cits iemesls.
- Rezekcijas līniju stāvoklis. Nosaka, ja pacientam ir veikta ķirurģiska operācija, operācijas materiāla histoloģijā tiek novērtēts rezekcijas līniju stāvoklis: tīras (R0) vai ar audzēja šūnām tajās (R1-2). Rezekcijas līniju stāvoklis ir viens no ķirurģiskā darba kvalitātes rādītājiem.
- Ārvalstu ārstniecības iestāde, kurā saņemta ārstēšana. Tā kā ārstēšanu pacients var saņemt arī ārvalstīs - gan kā valsts apmaksātu, gan kā maksas pakalpojumu, tad ir paredzēts reģistrēt informāciju arī par ārvalstīs veiktu ārstēšanu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu pieejamību reģistrā.
- Ārstēšanas veids. Atbilstoši klasifikatoram par saņemtajiem ārstēšanas veidiem: ķirurģija, staru terapija, ķimijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, mērķterapija, perifēro asins cilmes šūnu transplantācija, paliatīvā aprūpe.
- Ārstētā slimība. Tiek norādīta atbilstoši SSK-10 un SSK-O-3.2. klasifikatoram.
- Staru terapijas apakšveids. Tiek norādīts atbilstoši klasifikatoram: distances dobuma (kontakta), kodolmedicīna, intraoperatīva distances.
- Staru terapijas metode. Atbilstoši klasifikatoram: tuvfokusa rentgenterapija, kontakta/brahiterapija, elektronu režīma staru terapija, 3D konformālā staru terapija, intensitātes modulēta staru terapija, ar elpošanu sinhronizēta staru terapija, ar attēliem vadītā staru terapija, stereotaktiskā ķermeņa staru terapija, radioķirurģija, tilpuma modulētā staru terapija.
- Kursā saņemto greju skaits. Grejs (Gy) ir jonizējošā starojuma devas mērvienība, ko pielieto staru terapijā.
- Kursā saņemto frakciju skaits. Staru terapijas kursa ilguma sadalījums.
- Ķīmijterapijas līnija, endokrīnās terapijas līnija, imūnterapijas līnija, mērķterapijas līnija. Terapijas līnija ir audzēja sistēmiskās ārstēšanas rezultāta sadalījums pēc tā efektivitātes, balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem. Terapijas līnija ir svarīga, īpaši pacientiem ar izplatītu audzēju, kā arī lai nozīmētu inovatīvos medikamentus pirmajā, otrajā vai nākamajās līnijās un iegūtu informāciju par saņemtajiem medikamentiem.
- Endokrīnās terapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: profilaktiska, paliatīva, cita endokrīnā terapija.
- Imūnterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita imūnterapija.
- Mērķterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita mērķterapija.
- Transplantācijas veids. Atbilstoši klasifikatoram tiek norādīta autologās transplantācijas (paša pacienta perifērisko asins cilmes šūnu) vai allogēnās jeb donora šūnu transplantācijas veids.
- Ķīmijterapijas pārtraukšanas datums un iemesls, endokrīnas terapijas pārtraukšanas datums un iemesls, imūnterapijas pārtraukšanas datums un iemesls, mērķterapijas pārtraukšanas datums un iemesls. Nepieciešami ar mērķi nodrošināt iespēju analizēt informāciju par valsts apmaksāto terapiju (kompensējamiem medikamentiem onkoloģisko pacientu ārstēšanā), identificēt medikamentus, ar kuriem terapija tiek uzsākta, bet netiek turpināta noteiktu iemeslu dēļ (piemēram, slimības progresija, kas varētu liecināt par terapijas neefektīvitāti). [Ņemot vērā, ka terapiju pārtraukšanas iemesliem nepieciešams izstrādāt klasifikatoru, MK noteikumu Nr.134 55.punktā tiek noteikts, ka 23.pielikuma 6.4.3.6., 6.4.3.7., 6.4.4.5., 6.4.4.6., 6.4.5.5., 6.4.5.6., 6.4.6.5., 6.4.6.6. apakšpunkts stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri (Grozījuma projekta 24.punkts)].
Attiecībā uz Vēža pacienta kartes datiem, kas tiek iegūti no Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmas, Grozījumu projekta izstrādes laikā ar NVD un SPKC tika noteikts, ka no NVD Vadības informācijas sistēmas tiek atjaunoti:
1) Vēža pacienta kartes 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.4. un 2.5. apakšpunktā minētie dati - pirmo reizi pie Vēža pacienta kartes sagatavošanas (kartes statuss “iesniegts”) un otro reizi pēc 60 dienām.
2) Vēža pacienta kartes 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. apakšpunktā minētie dati - 1 reizi ceturksnī.
Minētā datu atjaunošanas regularitāte tiek iekļauta SPKC mājaslapā publicētajos metodiskajos norādījumos informācijas sniegšanai vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība.
Ja laika gaitā tiks secināts, ka būs nepieciešams mainīt datu atjaunošanas regularitāti, kas tiks noteikta metodiskajos norādījumos informācijas sniegšanai vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība, par to SPKC būs jāvienojas un jāsaskaņo ar NVD.
Vienlaikus minēto izmaiņas gadījumā būs jāparedz papildu finansējums, un izmaiņu ieviešana tiks realizēta pēc papildus finansējuma piešķiršanas.
Vēža pacienta kartē (23.pielikums) tiek noteikti šādi datu lauki, pārveidojot MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) esošos datu laukus:
- Simptomātiskās terapijas sākuma datums, tiek pārveidots: Paliatīvās aprūpes uzsākšanas datums, kas norāda to, ka pacientam vairs nav plānota specifiska terapija.
- Metode, ar kādu diagnoze pamatota, tiek apvienota ar lauku Metode, ar kādu diagnoze ir apstiprināta un tiek izteikta šādā redakcijā: Diagnozes pamatošanas veids.
Jaunā Vēža pacienta kartē (23.pielikums) turpmāk netiek iekļauti šādi datu lauki:
- Pacienta tautība – līdz šim lauks par pacienta tautību ir bijis slikti aizpildīts, kā rezultātā dati nav bijuši interpretējami un tālāk izmantojami epidemioloģiskajai analīzei. Šādu datu iegūšana ir arī administratīvais slogs ārstniecības personām. Starptautiskajās datu bāzēs tiek izmantota rase un etniskā piederība, bet netiek izmantota tautība.
- Audzēja morfoloģija un kods atbilstoši aktuālajai starptautiskajai statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai (SSK-10), jo audzēja morfoloģija un kods tiek noteikti, atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Informācija par riska faktoriem (smēķēšana, alkohols, starojums, ķīmiskas vielas, pārmantotība, iedzimts sindroms kas predisponē, citostatiska ārstēšana). Informācija par riska faktoriem tiek aizpildīta retos gadījumos un nav objektīvi interpretējama. Piemēram, laika posmā no 2005. -2019. gadam reģistrētajiem plaušu vēža gadījumiem smēķēšanas statuss nav aizpildīts 86% gadījumu. Plānojot turpmāko Latvijas vēža reģistra attīstību, būtu jāizvērtē, kuri riska faktori un kādi to parametri būtu jāiekļauj vēža pacienta kartē, lai tie būtu izmantojami turpmākajā datu analīzē un profilakses pasākumu plānošanā, kā arī klīniskajā praksē. Arī šādu datu iegūšana ir administratīvais slogs ārstniecības personām.
- Vēlīnas diagnostikas iemesli – speciālistu vidū nav vienots viedoklis un izpratne par šī lauka izmantošanu, interpretēšanu un lietderību. Šie datu lauki arī esošajā reģistrā netiek izmantoti datu analīzei un statistikas vajadzībām, jo ir slikti aizpildīti.
- Glīson skaitlis prostatas audzējiem – vēža pacienta kartē tiek svītrots kā atsevišķs rādītājs, jo tā vērtība tiek ņemta vērā norādot audzēja histoloģisko pakāpi, kur klasifikācija tiek izmantoti Glīsona rādītāji.
- FAB (French-American-British) klasifikācija akūtas mieloleikozes gadījumā – attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas mieloleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās Pasaules Veselības organizācijas (turmpāk - PVO) klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- FAB (French- American-British) klasifikācija akūtas limfoleikozes gadījumā - attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas limfoleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru arī jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās PVO klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- Ārstēšana ar J terapiju – reģistrā netiks izdalīta kā atsevišķa ārstēšanas sadaļa, bet tiks iekļauta kā daļa no staru terapijas pie apakšveida – kodolmedicīna.
2.3. Grozījumu projekta 4. punktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 3.4 punktu, nosakot, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23. pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā. Slimību kontroles un profilakses centrs klasifikatorus un klasifikācijas pielīdzina pārrobežu datu apmaiņā izmantotajā datubāze esošajiem terminiem, veic klasifikatoru un klasifikāciju tulkošanu un sagatavošanu un iesniedz tos Nacionālajam veselības dienestam.
Savukārt, Grozījumu projekta 11. punkts (MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunkts) tiek papildināts, nosakot, ka Slimību profilakses un kontroles centrs veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz aktuālos 23. pielikumā noteikto vēža pacienta datu apstrādei nepieciešamos klasifikatorus un klasifikācijas. Minētais nodrošinās regulāru datu apmaiņu, un par datu apmaiņas nosacījumiem abas iestādes vienojas savstarpējā starpresoru vienošanās līgumā.
2.4. MK noteikumu Nr.134 22.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ārstniecības persona, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus pacientam ar onkoloģisku saslimšanu, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, var labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus vēža pacienta kartē (23.pielikums) (Grozījumu projekta 21. punkts).
Gadījumos, kad būs nepieciešams detalizēti redzēt ierakstu modifikācijas vēža pacienta kartes datos, piem. izmeklēšanas gadījumi, tad sistēmā būs pieejami auditācijas pieraksti.
2.5. Ņemot vērā, ka norisinās darbs pie risinājuma izstrādes, kas nodrošinās datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tiek noteikts, ka Grozījumu projekta prasības attiecībā uz jauno Vēža pacienta karti (MK noteikumu Nr.134 3.2.1., 7.15., 7.16., 11.4.10.apakšpunkts un 22.punkts) stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
2.6. Ar Grozījumu projekta 28. punktu MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 59. punktu, nosakot, ka veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis līdz 2025. gada 1. janvārim veselības informācijas sistēmā ir tiesīgs apstrādāt (reģistrācija, organizēšana, aplūkošana) šo noteikumu 7.23. apakšpunktā minētos datus.
Dati, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, tiks pārcelti/integrēti uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti (23. pielikums "Vēža pacienta karte") un to uzglabāšana tiks nodrošināta saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 3.2.1. apakšpunktu.
Jauna vēža pacienta karte tiek veidota pacientam, kuram Latvijā tiek sniegti ar vēzi saistīti diagnostikas, ārstēšanas vai aprūpes pakalpojumi. Vēža pacienta karte sastāv no vairākām sadaļām:
1. Informācija par vēža pacientu – satur pacienta demogrāfiskos datus.
2. Diagnostikas dati – satur datus par diagnozes atklāšanas veidu, pēdējā veiktā skrīninga izmeklējumiem un rezultātiem, un datus par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā (dati par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā būs pieejami, sākot ar 01.01.2025.).
3. Audzēja pamatdati – satur datus par diagnozi, atbilstoši aktuālajām klasifikācijām, diagnozes pamatošanas veidu.
4. Audzēja dati – satur datus par audzēja TNM, audzēja stadiju, rezekcijas līniju stāvokli un citiem rādītājiem.
5. Slimības norises gaita – satur informāciju par slimības progresiju, lokālu recidīvu, attālajām metastāzēm, remisiju, noņemšanu no uzskaites.
6. Vēža pacienta ārstēšanas dati – satur informāciju par saņemto ārstēšanu.
7. Molekulārā un citoģenētiskās izmeklēšana - satur informāciju par pacientam veikto molekulāro un citoģenētisko izmeklēšanu.
Vēža pacienta kartē pacientu raksturojošā informācija tiek izmantota Oficiālās statistikas programmas rādītāju nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanā starptautiskām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer - IARC, European Network of Cancer Registries- ENCR), kas ietver datus sadalījumā pa dzimumiem, vecuma grupām, administratīvi teritoriālajām vienībām (valstspilsētas, novadi; statistiskie, plānošanas reģioni). Pacients Vēža reģistrā tiek identificēts pēc personas koda, jo informācija tiek papildināta par pacienta saņemto ārstēšanu slimības dinamikā, slimības gaitu, kā arī personas kods tiek izmantots datu sasaistei ar Fizisko personu reģistru un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi informācijas iegūšanai par miršanas datumu un nāves pamatcēloni.
2.2. Jaunā vēža pacienta karte (23. pielikums) tiek papildināta ar jauniem klasifikatoriem un klasifikācijām: SSK-O-3.2 klasifikatoru, Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru, TNM klasifikāciju, AnnArbor/Lugano klasifikāciju un Clark metodes rādītāju.
1) Starptautiskā slimību klasifikācija onkoloģijai versija 3.2. (ICD-O-3.2. International Classification of Diseases for Oncology) (turpmāk - SSK-O-3.2. klasifikators). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 3.2. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē un 16. pielikuma 3.1. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas reģistrācijas kartē šobrīd diagnozes kods tiek norādīts atbilstoši aktuālajai SSK-10 redakcijai. Tāpat atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 4. punktam audzēja morfoloģija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai otrajam izdevumam (SSK-O-2), kas ir daļa no SSK-10 klasifikatora.
SSK-O-3.2. klasifikators, kas pēdējo reizi tika atjaunināts 2021. gada 25. janvārī, ir starptautiski pieņemta onkoloģisko slimību diagnožu un morfoloģijas klasifikācija. SSK-O-3.2 klasifikācijā morfoloģijas klasifikators būtiski paplašināts ar jaunākajiem audzēju histoloģijas veidiem, ietverot audzēju ģenētisko testēšanu, pārmantotus vēža veidus, dažādus sindromus u.c. Klasifikācijas atjauninājumi regulāri tiek papildināti ar jaunākajiem izmeklēšanas veidiem.
Lai SPKC nodrošinātu vēža pacientu datu iesniegšanu starptautiskajām institūcijām (Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai, Eiropas nacionālo vēža reģistru tīklam) saskaņā ar šo institūciju kvalitātes prasībām, SPKC veic nepersonalizētu datu par vēža pacientu pārkodēšanu atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram. Datu ievadīšana par vēža pacientiem veselības informācijas sistēmā atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram nodrošinās kvalitatīvāku, pilnīgāku un salīdzināmāku informāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
2) Starptautiskā bērnu vecumposma vēžu klasifikators (ICCC – International Classification of Childhood Cancer, IARC 2017.). Starptautiskā bērnu vecumposma vēža koda un nosaukuma iekļaušana vēža pacienta kartē ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautiskām prasībām atbilstošu bērnu vecumposma vēžu kodēšanu, kā arī iespēju veikt datu salīdzināšanu starptautiskā līmenī. Minētais klasifikators ir veidots, balstoties uz mūsdienīgiem starptautiskiem standartiem, un ir saskaņā ar starptautisko datu vākšanas, kodēšanas un klasifikācijas sistēmu, kas ir nepieciešamie nosacījumi, lai uzlabotu starptautisko populācijā bāzēto bērnu vecumposma vēža pacientu datu kvalitāti un salīdzināmību.
3) Audzēja histoloģiskā pakāpe - sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota stadijas noteikšanai, kā arī piemērotākās terapijas izvēlei. Audzēja histoloģiskā pakāpe tiek noteikta saskaņā ar UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM (Tumor, Node, Metastases) klasifikāciju. Patlaban ir spēkā TNM klasifikācijas 8. versija.
4) Audzēja stadija pēc Limfātiskās sistēmas audzēju klasifikācijas (AnnArbor/Lugano) tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
5) Clark metodes rādītājs tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
SSK-O-3.2 klasifikators ir iztulkots, un līdz 2023.gada beigām SPKC organizēs apmācības ārstniecības personām par vispārīgajām izmaiņām saistībā ar veselības informācijas sistēmas jauno vēža pacienta kartes funkcionalitāti, savukārt, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Latvijas Patologu asociācija organizēs apmācības patologiem.
Jaunā vēža pacienta karte (23.pielikums) tiek papildināta ar jauniem datu laukiem:
- Vitālais statuss. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus Eiropas vēža reģistra tīklam un citām starptautiskajām datu bāzēm. Vitālais statuss tiek aprēķināts balstoties uz datiem: miršanas datums un personas statuss (aktīvs/pasīvs). Ja personas statuss ir "Aktīvs" un personai nav miršanas datums, tad vitālais statuss = dzīvs; Ja personas statuss ir "Aktīvs" un personai ir miršanas datums, tad vitālais statuss = miris; Ja personas statuss ir "Pasīvs"- tad vitālais statuss = nav zināms."
- Diagnozes noteikšanas valsts. Ar mērķi identificēt pacientus, kuriem sākotnējā vēža diagnostika ir veikta citā valstī, lai šīs personas netiktu iekļautas Latvijā diagnosticēto vēža gadījumu skaitā, un lai novērstu dubultu pacientu skaita ziņošanu Eiropas datu bāzēm.
- Informācija par pacienta esamību zaļajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts zaļajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; pirmreizējais konsīlija datums - ar mērķi noteikt, cik daudz pacientu, kuriem ir atklāts ļaundabīgs audzējs, ir bijuši iekļauti zaļajā koridorā, kā arī noteikt pieejamību primārajiem un sekundārajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, noteikt laiku līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai, kā arī uzlabot datu analīzes iespējas un izvērtēt zaļā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību zaļajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025. un datu nodošana par konsīlija datumu var tikt nodrošināta ar 2025.gada 1.jūliju, MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 57. punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī un 2.2.4.apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā." (Grozījumu projekta 26. punkts)].
- Informācija par pacienta esamību dzeltenajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts dzeltenajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; pirmreizējais konsīlija datums – ar mērķi izvērtēt primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu pieejamību pacientiem ar slimības progresiju (recidīviem), tādējādi izvērtējot arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un dzeltenā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību dzeltenajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025. un datu nodošana par konsīlija datumu var tikt nodrošināta ar 2025.gada 1.jūliju, MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 57. punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī un 2.3.4.apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā."(Grozījumu projekta 26. punkts)].
- Skrīninga dati. Pievienotie datu lauki: pēdējais veiktais diagnozei atbilstošais skrīnings: skrīninga datums; pēdējā veiktā skrīninga rezultāts - ar mērķi identificēt skrīningā atklātos vēža gadījumus, lai veiktu skrīninga ietekmes uz saslimstību un mirstību rādītāju analīzi, nodrošināt valsts organizētā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitātes un kvalitātes analīzi, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus skrīninga programmās.
- Molekulārās un citoģenetiskās izmeklēšanas dati. Nepieciešami ar mērķi iegūt informāciju par pacientam veiktajiem molekulārās un citoģenētiskās izmeklēšanas rezultātiem diagnozes precizēšanai un pacientam piemērotās individualizētas ārstēšanas taktikas izvēlei un slimības norises gaitas prognozēšanai, kā arī, lai novērtētu uz rezultātu vērstas terapijas efektivitāti. Dati nodrošinās nepieciešamo statistiku par pacientiem noteiktās diagnozēs ar noteiktu slimības apakštipu, kas nepieciešams noteikta veida pakalpojumu plānošanai. Dati tiek iegūti no NVD veselības informācijas sistēmas.
- Bērnu vecumposma vēža diagnozes kods un nosaukums. Tiek norādīts, pamatojoties uz Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru.
- Audzēja topogrāfijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. topogrāfijas klasifikatoram.
- Audzēja morfoloģijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Audzēja diferenciācijas pakāpe. Tiek norādīta atbilstoši SSK-O-3.2 diferenciācijas pakāpes klasifikatoram (Grade 1- 4 solīdiem audzējiem, no augstas diferenciācijas pakāpes līdz nediferencētam, anaplastiskam audzējam; Grade 5 - 8 hematoloģiskajiem audzējiem; Grade 9-nezināms, kad audzēja diferenciācijas pakāpe nav zināma vai piemērojama).
- TNM klasifikācijas veids. Veids kā un kad tiek noteikta audzēja TNM klasifikācija: noteikts tikai pēc nāves autopsijā (aTNM), noteikts klīniski vai histoloģiski (cTNM, pTNM), kā arī gadījumos, kad stadija noteikta pēc sākotnēji saņemtas terapijas pirms ķirurģiskas, staru terapijas, vai pēc staru vai sistēmiskās terapijas (ycTNM, ypTNM).
- Audzēja histoloģiskā pakāpe. Tā sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota audzēja stadijas noteikšanai un atbilstošas terapijas izvēlei. Tā tiek noteikta saskaņā ar Starptautiskās vēža kontroles apvienības UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM klasifikāciju 8. versijai.
- Audzēja stadija pēc AnnArbor/ Lugano klasifikācijas. Tā tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
- Clark metodes rādītājs. Tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
- Noņemšana no uzskaites. Nepieciešams gadījumos, ja pacients pārcēlies uz dzīvi citā valstī, kļūdaini noteikta diagnoze, pacients miris no onkoloģiskas/ hematoloģiskas slimības, miris no cita cēloņa, ilgstoši nav informācijas par personu, un nav iespējams iegūt informāciju par personas vitālo statusu, vai arī ir cits iemesls.
- Rezekcijas līniju stāvoklis. Nosaka, ja pacientam ir veikta ķirurģiska operācija, operācijas materiāla histoloģijā tiek novērtēts rezekcijas līniju stāvoklis: tīras (R0) vai ar audzēja šūnām tajās (R1-2). Rezekcijas līniju stāvoklis ir viens no ķirurģiskā darba kvalitātes rādītājiem.
- Ārvalstu ārstniecības iestāde, kurā saņemta ārstēšana. Tā kā ārstēšanu pacients var saņemt arī ārvalstīs - gan kā valsts apmaksātu, gan kā maksas pakalpojumu, tad ir paredzēts reģistrēt informāciju arī par ārvalstīs veiktu ārstēšanu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu pieejamību reģistrā.
- Ārstēšanas veids. Atbilstoši klasifikatoram par saņemtajiem ārstēšanas veidiem: ķirurģija, staru terapija, ķimijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, mērķterapija, perifēro asins cilmes šūnu transplantācija, paliatīvā aprūpe.
- Ārstētā slimība. Tiek norādīta atbilstoši SSK-10 un SSK-O-3.2. klasifikatoram.
- Staru terapijas apakšveids. Tiek norādīts atbilstoši klasifikatoram: distances dobuma (kontakta), kodolmedicīna, intraoperatīva distances.
- Staru terapijas metode. Atbilstoši klasifikatoram: tuvfokusa rentgenterapija, kontakta/brahiterapija, elektronu režīma staru terapija, 3D konformālā staru terapija, intensitātes modulēta staru terapija, ar elpošanu sinhronizēta staru terapija, ar attēliem vadītā staru terapija, stereotaktiskā ķermeņa staru terapija, radioķirurģija, tilpuma modulētā staru terapija.
- Kursā saņemto greju skaits. Grejs (Gy) ir jonizējošā starojuma devas mērvienība, ko pielieto staru terapijā.
- Kursā saņemto frakciju skaits. Staru terapijas kursa ilguma sadalījums.
- Ķīmijterapijas līnija, endokrīnās terapijas līnija, imūnterapijas līnija, mērķterapijas līnija. Terapijas līnija ir audzēja sistēmiskās ārstēšanas rezultāta sadalījums pēc tā efektivitātes, balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem. Terapijas līnija ir svarīga, īpaši pacientiem ar izplatītu audzēju, kā arī lai nozīmētu inovatīvos medikamentus pirmajā, otrajā vai nākamajās līnijās un iegūtu informāciju par saņemtajiem medikamentiem.
- Endokrīnās terapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: profilaktiska, paliatīva, cita endokrīnā terapija.
- Imūnterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita imūnterapija.
- Mērķterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita mērķterapija.
- Transplantācijas veids. Atbilstoši klasifikatoram tiek norādīta autologās transplantācijas (paša pacienta perifērisko asins cilmes šūnu) vai allogēnās jeb donora šūnu transplantācijas veids.
- Ķīmijterapijas pārtraukšanas datums un iemesls, endokrīnas terapijas pārtraukšanas datums un iemesls, imūnterapijas pārtraukšanas datums un iemesls, mērķterapijas pārtraukšanas datums un iemesls. Nepieciešami ar mērķi nodrošināt iespēju analizēt informāciju par valsts apmaksāto terapiju (kompensējamiem medikamentiem onkoloģisko pacientu ārstēšanā), identificēt medikamentus, ar kuriem terapija tiek uzsākta, bet netiek turpināta noteiktu iemeslu dēļ (piemēram, slimības progresija, kas varētu liecināt par terapijas neefektīvitāti). [Ņemot vērā, ka terapiju pārtraukšanas iemesliem nepieciešams izstrādāt klasifikatoru, MK noteikumu Nr.134 55.punktā tiek noteikts, ka 23.pielikuma 6.4.3.6., 6.4.3.7., 6.4.4.5., 6.4.4.6., 6.4.5.5., 6.4.5.6., 6.4.6.5., 6.4.6.6. apakšpunkts stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri (Grozījuma projekta 24.punkts)].
Attiecībā uz Vēža pacienta kartes datiem, kas tiek iegūti no Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmas, Grozījumu projekta izstrādes laikā ar NVD un SPKC tika noteikts, ka no NVD Vadības informācijas sistēmas tiek atjaunoti:
1) Vēža pacienta kartes 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.4. un 2.5. apakšpunktā minētie dati - pirmo reizi pie Vēža pacienta kartes sagatavošanas (kartes statuss “iesniegts”) un otro reizi pēc 60 dienām.
2) Vēža pacienta kartes 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. apakšpunktā minētie dati - 1 reizi ceturksnī.
Minētā datu atjaunošanas regularitāte tiek iekļauta SPKC mājaslapā publicētajos metodiskajos norādījumos informācijas sniegšanai vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība.
Ja laika gaitā tiks secināts, ka būs nepieciešams mainīt datu atjaunošanas regularitāti, kas tiks noteikta metodiskajos norādījumos informācijas sniegšanai vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība, par to SPKC būs jāvienojas un jāsaskaņo ar NVD.
Vienlaikus minēto izmaiņas gadījumā būs jāparedz papildu finansējums, un izmaiņu ieviešana tiks realizēta pēc papildus finansējuma piešķiršanas.
Vēža pacienta kartē (23.pielikums) tiek noteikti šādi datu lauki, pārveidojot MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) esošos datu laukus:
- Simptomātiskās terapijas sākuma datums, tiek pārveidots: Paliatīvās aprūpes uzsākšanas datums, kas norāda to, ka pacientam vairs nav plānota specifiska terapija.
- Metode, ar kādu diagnoze pamatota, tiek apvienota ar lauku Metode, ar kādu diagnoze ir apstiprināta un tiek izteikta šādā redakcijā: Diagnozes pamatošanas veids.
Jaunā Vēža pacienta kartē (23.pielikums) turpmāk netiek iekļauti šādi datu lauki:
- Pacienta tautība – līdz šim lauks par pacienta tautību ir bijis slikti aizpildīts, kā rezultātā dati nav bijuši interpretējami un tālāk izmantojami epidemioloģiskajai analīzei. Šādu datu iegūšana ir arī administratīvais slogs ārstniecības personām. Starptautiskajās datu bāzēs tiek izmantota rase un etniskā piederība, bet netiek izmantota tautība.
- Audzēja morfoloģija un kods atbilstoši aktuālajai starptautiskajai statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai (SSK-10), jo audzēja morfoloģija un kods tiek noteikti, atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Informācija par riska faktoriem (smēķēšana, alkohols, starojums, ķīmiskas vielas, pārmantotība, iedzimts sindroms kas predisponē, citostatiska ārstēšana). Informācija par riska faktoriem tiek aizpildīta retos gadījumos un nav objektīvi interpretējama. Piemēram, laika posmā no 2005. -2019. gadam reģistrētajiem plaušu vēža gadījumiem smēķēšanas statuss nav aizpildīts 86% gadījumu. Plānojot turpmāko Latvijas vēža reģistra attīstību, būtu jāizvērtē, kuri riska faktori un kādi to parametri būtu jāiekļauj vēža pacienta kartē, lai tie būtu izmantojami turpmākajā datu analīzē un profilakses pasākumu plānošanā, kā arī klīniskajā praksē. Arī šādu datu iegūšana ir administratīvais slogs ārstniecības personām.
- Vēlīnas diagnostikas iemesli – speciālistu vidū nav vienots viedoklis un izpratne par šī lauka izmantošanu, interpretēšanu un lietderību. Šie datu lauki arī esošajā reģistrā netiek izmantoti datu analīzei un statistikas vajadzībām, jo ir slikti aizpildīti.
- Glīson skaitlis prostatas audzējiem – vēža pacienta kartē tiek svītrots kā atsevišķs rādītājs, jo tā vērtība tiek ņemta vērā norādot audzēja histoloģisko pakāpi, kur klasifikācija tiek izmantoti Glīsona rādītāji.
- FAB (French-American-British) klasifikācija akūtas mieloleikozes gadījumā – attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas mieloleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās Pasaules Veselības organizācijas (turmpāk - PVO) klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- FAB (French- American-British) klasifikācija akūtas limfoleikozes gadījumā - attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas limfoleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru arī jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās PVO klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- Ārstēšana ar J terapiju – reģistrā netiks izdalīta kā atsevišķa ārstēšanas sadaļa, bet tiks iekļauta kā daļa no staru terapijas pie apakšveida – kodolmedicīna.
2.3. Grozījumu projekta 4. punktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 3.4 punktu, nosakot, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23. pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā. Slimību kontroles un profilakses centrs klasifikatorus un klasifikācijas pielīdzina pārrobežu datu apmaiņā izmantotajā datubāze esošajiem terminiem, veic klasifikatoru un klasifikāciju tulkošanu un sagatavošanu un iesniedz tos Nacionālajam veselības dienestam.
Savukārt, Grozījumu projekta 11. punkts (MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunkts) tiek papildināts, nosakot, ka Slimību profilakses un kontroles centrs veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz aktuālos 23. pielikumā noteikto vēža pacienta datu apstrādei nepieciešamos klasifikatorus un klasifikācijas. Minētais nodrošinās regulāru datu apmaiņu, un par datu apmaiņas nosacījumiem abas iestādes vienojas savstarpējā starpresoru vienošanās līgumā.
2.4. MK noteikumu Nr.134 22.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ārstniecības persona, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus pacientam ar onkoloģisku saslimšanu, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, var labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus vēža pacienta kartē (23.pielikums) (Grozījumu projekta 21. punkts).
Gadījumos, kad būs nepieciešams detalizēti redzēt ierakstu modifikācijas vēža pacienta kartes datos, piem. izmeklēšanas gadījumi, tad sistēmā būs pieejami auditācijas pieraksti.
2.5. Ņemot vērā, ka norisinās darbs pie risinājuma izstrādes, kas nodrošinās datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tiek noteikts, ka Grozījumu projekta prasības attiecībā uz jauno Vēža pacienta karti (MK noteikumu Nr.134 3.2.1., 7.15., 7.16., 11.4.10.apakšpunkts un 22.punkts) stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
2.6. Ar Grozījumu projekta 28. punktu MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 59. punktu, nosakot, ka veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis līdz 2025. gada 1. janvārim veselības informācijas sistēmā ir tiesīgs apstrādāt (reģistrācija, organizēšana, aplūkošana) šo noteikumu 7.23. apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
3.1. Ņemot vērā, ka primārai statistiskai uzskaitei tiek izmantots nāves pamatcēlonis, nevis nāves cēlonis, nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
3.1. MK noteikumu Nr.134 6.9.1 tiek izteikts jaunā redakcijā kā "nāves pamatcēlonis" (Grozījumu projekta 5. punkts).
Problēmas apraksts
4.1. Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Šobrīd pacients atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai saņem papīra formātā.
Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāta un apkopta dažāda veida veselības nozares informācija, būtu lietderīgi šo informāciju - ārstniecības personas atzinumu, iekļaut veselības informācijas sistēmā, kā rezultātā veselības informācijas sistēmā reģistrētie dati tiktu bez kavēšanās nodoti SPOLIS, lai SPOLIS uzkrātu visa nepieciešamo informāciju personas lietai, kā arī būtu iespējams izsekot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
4.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai uzglabāšanas ilgums.
Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāta un apkopta dažāda veida veselības nozares informācija, būtu lietderīgi šo informāciju - ārstniecības personas atzinumu, iekļaut veselības informācijas sistēmā, kā rezultātā veselības informācijas sistēmā reģistrētie dati tiktu bez kavēšanās nodoti SPOLIS, lai SPOLIS uzkrātu visa nepieciešamo informāciju personas lietai, kā arī būtu iespējams izsekot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
4.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai uzglabāšanas ilgums.
Risinājuma apraksts
4.1. Atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iekļaušana veselības informācijas sistēmā dos iespēju SPOLIS nekavējoties attiecīgo dokumentu izgūt no veselības informācijas sistēmas tehniskas datu apmaiņas veidā, atvieglojot un paātrinot TPL saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 10. un 33. punkts) ar jaunu pielikumu (24.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Grozījumu projektā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.13. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz atzinumā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai norādītos datus (24. pielikums) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 (divu) darbdienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pacientam (Grozījumu projekta 15. punkts).
2 darbdienas paredzētas gadījumiem, kad TPL nepieciešamība konstatēta mājās, kur nav pieejamas tehniskās iespējas.
Tāpat ar 33.6 punktu (Grozījumu projekta 22. punkts) tiek noteikts, ka veselības informācijas sistēma informāciju par personai izsniegtu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) nodod Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (SPOLIS).
Vienlaikus Grozījumu projekta 25. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 24. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai sniegt no 2025. gada 1. janvāra.
4.2. TPL ķermeņa funkciju mērīšanai, atbalstīšanai, apmācībai vai aizstāšanai personai var būt nepieciešams ilgstoši un tiem ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2. pielikuma 6. ailē laiks, pēc kura beigām persona var tikt uzņemta jauna tehniskā palīglīdzekļa rindā (gadi). Iepriekš minētā regulējumā lielākais laika intervāls līdz atkārtotai uzņemšanai gaidīšanas TPL rindā ir 10 gadi. Secīgi ir nepieciešams TPL atzinumus uzglabāt 10 gadus, lai ārstniecības persona var pārliecināties par iepriekš nozīmētiem TPL, to klāstu un izvēlēties personai atbilstošāko nepieciešamo TPL, ņemot vērā veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju.
MK noteikumu Nr. 134 3.2.6. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot veselības informācijas sistēmā atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta (Grozījumu projekta 3. punkts).
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 10. un 33. punkts) ar jaunu pielikumu (24.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Grozījumu projektā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.13. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz atzinumā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai norādītos datus (24. pielikums) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 (divu) darbdienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pacientam (Grozījumu projekta 15. punkts).
2 darbdienas paredzētas gadījumiem, kad TPL nepieciešamība konstatēta mājās, kur nav pieejamas tehniskās iespējas.
Tāpat ar 33.6 punktu (Grozījumu projekta 22. punkts) tiek noteikts, ka veselības informācijas sistēma informāciju par personai izsniegtu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) nodod Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (SPOLIS).
Vienlaikus Grozījumu projekta 25. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 24. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai sniegt no 2025. gada 1. janvāra.
4.2. TPL ķermeņa funkciju mērīšanai, atbalstīšanai, apmācībai vai aizstāšanai personai var būt nepieciešams ilgstoši un tiem ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2. pielikuma 6. ailē laiks, pēc kura beigām persona var tikt uzņemta jauna tehniskā palīglīdzekļa rindā (gadi). Iepriekš minētā regulējumā lielākais laika intervāls līdz atkārtotai uzņemšanai gaidīšanas TPL rindā ir 10 gadi. Secīgi ir nepieciešams TPL atzinumus uzglabāt 10 gadus, lai ārstniecības persona var pārliecināties par iepriekš nozīmētiem TPL, to klāstu un izvēlēties personai atbilstošāko nepieciešamo TPL, ņemot vērā veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju.
MK noteikumu Nr. 134 3.2.6. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot veselības informācijas sistēmā atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta (Grozījumu projekta 3. punkts).
Problēmas apraksts
5.1. MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunkts nosaka prasību, kura stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra, autorizējoties veselības informācijas sistēmā, izmantot tikai kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
NMP izsaukuma laikā pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī NMP dispečerizācijas risinājums Emy nenodrošina kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kā arī ārstniecības personām nav pieejamas kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas līdzekļu iekārtas. Planšetdators nav personalizēts, tas ir darba instruments, kuru lieto vairākas personas. Tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ tam nav paredzēts pievienot ierīces, lai lietotu eID, kā arī drošības nolūkos nav iespējams izmantot personīgos viedtālruņus eParaksts mobile lietošanai. Turklāt MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunktā norādītās prasības ir ērtas, lietojot informācijas sistēmas konkrētā stacionārā darba vietā, nevis operatīvajā režīmā atrodoties pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, vai ārpus telpām. NMP dispečerizācijas risinājumā Emy lietotāji autentificējas, izmantojot vienfaktora autentifikācijas mehānismu – lietotājvārdu un paroli vai aktīvās direktorijas līdzekļus.
Lietotāju autentifikācija veselības informācijas sistēmā izsaukuma laikā pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, izmantojot kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, katrā pacienta datu skatīšanas gadījumā nav iespējama. Datu nesaņemšana no veselības informācijas sistēmas samazinās NMPD sniegto pakalpojumu kvalitāti, jo potenciāli netiks saņemta pacienta klīniskā vēsture, informācija par alerģijām un citi EVK dati, kā arī ietekmēs datu kvalitāti, piemēram, tiks ievadīti neprecīzi personas dati, kas rada risku uz veselības informācijas sistēmu nosūtīt kļūdainu informāciju par pacientiem sniegto NMP izsaukumu.
NMP izsaukuma laikā pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī NMP dispečerizācijas risinājums Emy nenodrošina kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kā arī ārstniecības personām nav pieejamas kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas līdzekļu iekārtas. Planšetdators nav personalizēts, tas ir darba instruments, kuru lieto vairākas personas. Tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ tam nav paredzēts pievienot ierīces, lai lietotu eID, kā arī drošības nolūkos nav iespējams izmantot personīgos viedtālruņus eParaksts mobile lietošanai. Turklāt MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunktā norādītās prasības ir ērtas, lietojot informācijas sistēmas konkrētā stacionārā darba vietā, nevis operatīvajā režīmā atrodoties pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, vai ārpus telpām. NMP dispečerizācijas risinājumā Emy lietotāji autentificējas, izmantojot vienfaktora autentifikācijas mehānismu – lietotājvārdu un paroli vai aktīvās direktorijas līdzekļus.
Lietotāju autentifikācija veselības informācijas sistēmā izsaukuma laikā pie pacienta un/ vai operatīvajā medicīniskajā transporta līdzeklī, izmantojot kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, katrā pacienta datu skatīšanas gadījumā nav iespējama. Datu nesaņemšana no veselības informācijas sistēmas samazinās NMPD sniegto pakalpojumu kvalitāti, jo potenciāli netiks saņemta pacienta klīniskā vēsture, informācija par alerģijām un citi EVK dati, kā arī ietekmēs datu kvalitāti, piemēram, tiks ievadīti neprecīzi personas dati, kas rada risku uz veselības informācijas sistēmu nosūtīt kļūdainu informāciju par pacientiem sniegto NMP izsaukumu.
Risinājuma apraksts
5.1. Lai NMPD ārstniecības personas NMP sniegšanas procesā varētu piekļūt veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem ierobežotas pieejamības pacienta datiem MK noteikumu Nr.134 22. un 27. punktā noteiktajā apjomā, neizmantojot MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunktā norādītās prasības, ir nepieciešams noteikt autentificēšanās veselības informācijas sistēmā izņēmuma gadījumu, nosakot piekļuvi tikai no konkrētas slēgtas informācijas sistēmas NMP dispečerizācijas risinājuma Emy.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 33.7 punktu (Grozījuma projekta 23. punkts), kas nosaka, ka operatīvai piekļuvei pacienta datiem izsaukuma apkalpošanas laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas apstrādā pacienta pamatdatus un šo noteikumu 7.punktā noteiktos datus, izņemot 6.19., 6.20., 7.10., 7.11., 7.12. un 7.21. apakšpunktā minētos datus, izmantojot neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečerizācijas risinājumu Emy.
Tāpat tiek precizēts MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunkts (Grozījuma projekta 19. punkts) un 14.5.5. apakšpunkts (Grozījuma projekta 20. punkts), papildinot ar 33.7 punktā noteikto izņēmuma gadījumu.
Vienlaikus MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunktā tiek precizēts termins “kvalificēti personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi” atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi”.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 33.7 punktu (Grozījuma projekta 23. punkts), kas nosaka, ka operatīvai piekļuvei pacienta datiem izsaukuma apkalpošanas laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas apstrādā pacienta pamatdatus un šo noteikumu 7.punktā noteiktos datus, izņemot 6.19., 6.20., 7.10., 7.11., 7.12. un 7.21. apakšpunktā minētos datus, izmantojot neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečerizācijas risinājumu Emy.
Tāpat tiek precizēts MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunkts (Grozījuma projekta 19. punkts) un 14.5.5. apakšpunkts (Grozījuma projekta 20. punkts), papildinot ar 33.7 punktā noteikto izņēmuma gadījumu.
Vienlaikus MK noteikumu Nr.134 13.3. apakšpunktā tiek precizēts termins “kvalificēti personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi” atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi”.
Problēmas apraksts
6.1. MK noteikumi Nr.134 nenosaka, ka informāciju par ārstniecības personu un ārstniecības iestādi (MK noteikumu Nr.134 9. punkts un 1.-5.,7.-21. pielikums) veselības informācijas sistēmā sniedz Veselības inspekcija. Nepieciešams veikt tehniskus precizējumus, nosakot šīs informācijas datu avotu, kas ir Veselības inspekcija.
Risinājuma apraksts
6.1. MK noteikumu 11.8. tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka Veselības inspekcija – šo noteikumu 8.3. apakšpunktā un 4. pielikuma 21. un 22. punktā norādītos datus un informāciju par ārstniecības personu (vārds (vārdi), uzvārds, Veselības inspekcijas piešķirtais ārstniecības personas identifikators, ārstniecības personas specialitāte, ārstniecības personas valsts) un datus par ārstniecības iestādi (ārstniecības iestādes nosaukums, ārstniecības iestādes kods Ārstniecības iestāžu reģistrā;) (Grozījumu projekta 16. punkts).
Problēmas apraksts
7.1. Lai salāgotu MK noteikumos Nr. 134 noteikto kārtību par vakcinācijas datu sniegšanu veselības informācijas sistēmai ar plānotajām izmaiņām vakcinācijas kārtību regulējošajos normatīvajos aktos, nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.134 11.4.7. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
7.1. MK noteikumu 11.4.7. tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz 8. pielikumā (potēšanas pase) norādītos datus – normatīvajos aktos par vakcināciju noteiktajā kārtībā (Grozījumu projekta 12. punkts). Grozījums par šo punktu stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību - pacientam vienuviet - veselības informācijas sistēmā bez maksas - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, kā arī radīta iespēja secīgi skatīt veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātus izvēlētā laika periodā.
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības aprūpi, ārstniecības procesu - Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, pakāpeniski arī dinamikā, tajā skaitā, ja tie veikti dažādās laboratorijās par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu, rezultātā uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
Tieši attiecas un samazina administratīvo slogu – svarīga un aktuāla informācija par pacientam veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejama vienuviet gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām nekavējoties pēc veikto izmeklējumu rezultātu reģistrēšanas veselības informācijas sistēmā, mazinot arī nepamatotu atkārtotu izmeklējumu veikšanu.
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības aprūpi, ārstniecības procesu - Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, pakāpeniski arī dinamikā, tajā skaitā, ja tie veikti dažādās laboratorijās par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu, rezultātā uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
Tieši attiecas un samazina administratīvo slogu – svarīga un aktuāla informācija par pacientam veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejama vienuviet gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām nekavējoties pēc veikto izmeklējumu rezultātu reģistrēšanas veselības informācijas sistēmā, mazinot arī nepamatotu atkārtotu izmeklējumu veikšanu.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību – ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja sniegt informāciju un apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem vienuviet - veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Tādēļ tiek noteikts pārejas laiks, kad visas medicīnas laboratorijas varēs ieviest savus digitālos risinājumus laboratorijas izmeklējuma rezultātu nodošanai veselības informācijas sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 953 711
0
700 079
0
700 079
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 953 711
0
700 079
0
700 079
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 953 711
0
700 079
510 084
700 079
501 288
501 288
2.1. valsts pamatbudžets
1 953 711
0
700 079
510 084
700 079
501 288
501 288
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-510 084
0
-501 288
-501 288
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-510 084
0
-501 288
-501 288
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-510 084
-501 288
-501 288
5.1. valsts pamatbudžets
0
-510 084
-501 288
-501 288
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Grozījumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2023.gadā ir 1 953 711 euro, savukārt 2024.gadam un turpmāk ik gadu 700 079 euro apmērā, tai skaitā:
1. Laboratorijas sistēma/modulis 1 kārtas izstrādē 2022 gadā tika ieguldīti 804 948.76 euro ar PVN, kuru finansēja no “Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu” projekta līdzekļiem, E-veselības jaunā kodola izveides ietvaros. Lai turpinātu uzsāktā projekta izstrādi un ieviešanu 2023. gadam nepieciešamais finansējums 998 250 euro apmērā (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā), kuru VM ir novirzījusi Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes izveidei un papildināšanai ar iespēju apskatīt laboratoriju informāciju, kā arī šo datu centralizētai apstrādei un saņemšanai no laboratorijām. Šobrīd Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes izveides darbi ir procesā un līdz 2023.gada beigām plānots pabeigt šos darbus.
2. Kā arī VM ir novirzījusi finansējumu NVD informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, uzturēšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai 2023. gadam 355 461 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, tai skaitā:
- “ONKO populācijas reģistrs I kārtas uzturēšana” 30 787 euro apmērā 2023. gadam un 105 512 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 4.pielikumā);
- “Laboratorijas portāla uzturēšana” 24 971 euro apmērā 2023. gadam un 94 864 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā);
- “DigiVes infrastruktūras uzturēšana” 299 703 euro apmērā 2023. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 5.pielikumā).
3. VM novirzījusi finansējumu NVD (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā (detalizēti aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā).
Savukārt, sākot no 2024. gada un turpmāk, lai nodrošinātu Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbību nepieciešams piesaistīt ekspertu pakalpojumu (tiks izmantots ārpakalpojuma sniedzējs un jaunus amata vietas netiks izveidotas) šādu uzdevumu īstenošanai, kur nepieciešams papildu finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu 497 600 euro apmērā (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 6.pielikumā):
1.1. koordinēt un uzraudzīt pacientu pamatdatu un laboratorisko izmeklējumu datu elektronisko apmaiņu ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācijas sistēmām (turpmāk – IS);
1.2. nodrošināt savietojamību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS;
1.3. nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS izstrādātājiem un ārstniecības iestāžu pilnvarotajām personām par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;
1.4. nodrošināt un organizēt medicīnas laboratoriju novērojumu identificēšanas nosaukumu un kodu klasifikatoru (turpmāk – LOINC klasifikators) karšu izmaiņu realizāciju un atjaunošanu saskaņā ar HL7 FHIR standartu;
1.5. vadīt un veikt problēmu risināšanu, kas saistīta ar datu apmaiņas nodrošināšanu;
1.6. vadīt uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
1.7. sniegt lietotājiem pirmā līmeņa konsultatīvo un tehnisko atbalstu;
1.8. pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;
1.9. koordinēt starpresoru jautājumu risināšanu, kas attiecas uz nepieciešamo klasifikatoru un klasifikāciju uzturēšanu;
1.10. koordinēt ārstniecības iestāžu/laboratoriju IS izstrādātāju atbalstu integrāciju nodrošināšanai;
1.11. koordinēt LOINC klasifikatoru standartizēšanu un kartēšanas rezultātu saskaņošanu;
1.12. nodrošināt IS un IKT infrastruktūras pārraudzību, administrēšanu un darbību.
Gadījumā ja finansējums ekspertu pakalpojumu iegādei 497 600 euro apmērā netiks piešķirts, tiks nodrošināta Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbības uzturēšana esošā finansējuma ietvarā tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu datu apriti Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbības ietvarā pieslēgtajiem datu devējiem, būs apgrūtināta tālāka attīstība, uzturēšana, lietotāju atbalsts, operatīvs integrācijas risinājumu atbalsts, t.sk. ieviešanai ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS. Nebūs iespējama savlaicīga identificēto problēmu un kļūdu analīze un to novēršana, t.sk. IS, IKT infrastruktūras un integrācijas risinājumu darbības pārtraukumu gadījumos.
LOINC klasifikatora kvalitatīva izveide un tā vērtību operatīva pārvaldība un kartēšana ir pamats ārstniecības iestādēs un laboratorijās izmantoto dažādo manipulāciju klasifikatoru vērtību salāgošanai vienotai datu interpretācijai un attiecināmo vērtību automatizētai kontrolei, tādējādi nepietiekamu resursu apstākļos, ietekmējot datu kvalitāti un to turpmāku pārizmantojamību laboratorisko izmeklējumu pārvaldības sistēmā, tajā skaitā ietekmējot datu turpmākas analīzes iespējas, liedzot nodrošināt datos balstītus lēmumus.
Resursu trūkums radīs paaugstinātu slodzi, stresu esošajiem darbiniekiem, veicinot viņu izdegšanu, negatīvi ietekmējot darba kvalitāti, veicinot riskus darbinieku aiziešanai, iegūto zināšanu un kompetences zaudēšanai iestādē, radot arī papildu finanšu zaudējumus un risku neprognozētiem pakalpojumu un IS darbības pārtraukumiem.
- 2022.gada 11.oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā" (prot.Nr.52 5.§) un atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu pamatbudžeta apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" samazināt izdevumus subsīdijām un dotācijām 2023. gadam 1 353 711 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā saistībā ar Veselības ministrijas prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu pakalpojuma programmā "Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana" un palielināt apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" izdevumus precēm un pakalpojumiem 2023. gadam 355 461 euro apmērā un pamatkapitāla veidošanai 998 250 euro apmērā, 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, un izdevumus, lai nodrošinātu laboratorijas izmeklējumu sistēmas izstrādi un citu informācijas un komunikācijas sistēmu attīstību un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un uzturēšanu.
- Saeimā 2023.gada 9.martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru tika atbalstīti Veselības ministrijas prioritārie pasākumi 2023.-2025.gadam, tai skaitā Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" ietvaros - prioritāro pasākumu “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana” apakšpasākumu "Nodrošināta ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra papildināšana un uzturēšana, medicīniska informācijas uzkrāšana un apmaiņa starp pacientu un viņa ārstniecībā iesaistītajām personām, kas sevī ietver onkoloģisko pacientu reģistru" (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā.
Papildu nepieciešams veikt izstrādi, lai papildinātu E-veselība dokumenta “Atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanu” ievades formu ar diviem jauniem datu laukiem, kā arī veikt izrietošās izmaiņas datu bāzē un API servisos:
a) izvēles lauks "steidzamība (ir/nav)" – pazīmes lauks. Lauka nosaukums “Steidzams”. Nav obligāti aizpildāms
b) ja laukā “Steidzams” norādīts "ir" - tad ļaut reģistrēt steidzamības iemeslu - 300 simbolu lauks – brīvā teksta lauks, pieejams, ja pazīme “Steidzams” ir iespējota. Lauka nosaukums “Steidzamības pamatojums”.
Izstrādes izmaksas ietver datu lauku pievienošanu datu bāzē (EVK) un lietotāju saskarnē (portāls), lauku validācijas (pārbaudes) algoritmu izstrāde, izmaiņas dokumentācijās, pārejas posma uzturēšanu (kad Ārstniecības iestāžu IS integratori var iesūtīt gan jaunās, gan vecās formas atzinumus) - atbalsts LM SPOLIS integrācijām, jo ir izmaiņas datu formā un atbalsts Ārstniecības iestāžu IS integratoriem. Papildus nepieciešamais finansējums minēto papildu funkciju ieviešanai 2024.gadam 12 484 euro apmērā un 2025.gadu un turpmāk ik gadu 3 688 euro apmērā.
Papildu nepieciešamais finansējums 2024.gadam 510 084 euro (12 484 + 497 600 = 510 084) apmērā, 2025.gadam un turpmāk ik gadu 501 288 euro (3 688 + 497 600 = 501 288) apmērā tiks nodrošināts no rezervēta finansējuma 275 milj.euro apmērā atbilstoši MK 2023.gada 26.septembra protokollēmuma (prot.Nr47 43.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam”” 7.punktam.
1. Laboratorijas sistēma/modulis 1 kārtas izstrādē 2022 gadā tika ieguldīti 804 948.76 euro ar PVN, kuru finansēja no “Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu” projekta līdzekļiem, E-veselības jaunā kodola izveides ietvaros. Lai turpinātu uzsāktā projekta izstrādi un ieviešanu 2023. gadam nepieciešamais finansējums 998 250 euro apmērā (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā), kuru VM ir novirzījusi Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes izveidei un papildināšanai ar iespēju apskatīt laboratoriju informāciju, kā arī šo datu centralizētai apstrādei un saņemšanai no laboratorijām. Šobrīd Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes izveides darbi ir procesā un līdz 2023.gada beigām plānots pabeigt šos darbus.
2. Kā arī VM ir novirzījusi finansējumu NVD informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, uzturēšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai 2023. gadam 355 461 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, tai skaitā:
- “ONKO populācijas reģistrs I kārtas uzturēšana” 30 787 euro apmērā 2023. gadam un 105 512 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 4.pielikumā);
- “Laboratorijas portāla uzturēšana” 24 971 euro apmērā 2023. gadam un 94 864 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā);
- “DigiVes infrastruktūras uzturēšana” 299 703 euro apmērā 2023. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 5.pielikumā).
3. VM novirzījusi finansējumu NVD (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā (detalizēti aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā).
Savukārt, sākot no 2024. gada un turpmāk, lai nodrošinātu Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbību nepieciešams piesaistīt ekspertu pakalpojumu (tiks izmantots ārpakalpojuma sniedzējs un jaunus amata vietas netiks izveidotas) šādu uzdevumu īstenošanai, kur nepieciešams papildu finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu 497 600 euro apmērā (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 6.pielikumā):
1.1. koordinēt un uzraudzīt pacientu pamatdatu un laboratorisko izmeklējumu datu elektronisko apmaiņu ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācijas sistēmām (turpmāk – IS);
1.2. nodrošināt savietojamību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS;
1.3. nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS izstrādātājiem un ārstniecības iestāžu pilnvarotajām personām par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;
1.4. nodrošināt un organizēt medicīnas laboratoriju novērojumu identificēšanas nosaukumu un kodu klasifikatoru (turpmāk – LOINC klasifikators) karšu izmaiņu realizāciju un atjaunošanu saskaņā ar HL7 FHIR standartu;
1.5. vadīt un veikt problēmu risināšanu, kas saistīta ar datu apmaiņas nodrošināšanu;
1.6. vadīt uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
1.7. sniegt lietotājiem pirmā līmeņa konsultatīvo un tehnisko atbalstu;
1.8. pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;
1.9. koordinēt starpresoru jautājumu risināšanu, kas attiecas uz nepieciešamo klasifikatoru un klasifikāciju uzturēšanu;
1.10. koordinēt ārstniecības iestāžu/laboratoriju IS izstrādātāju atbalstu integrāciju nodrošināšanai;
1.11. koordinēt LOINC klasifikatoru standartizēšanu un kartēšanas rezultātu saskaņošanu;
1.12. nodrošināt IS un IKT infrastruktūras pārraudzību, administrēšanu un darbību.
Gadījumā ja finansējums ekspertu pakalpojumu iegādei 497 600 euro apmērā netiks piešķirts, tiks nodrošināta Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbības uzturēšana esošā finansējuma ietvarā tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu datu apriti Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbības ietvarā pieslēgtajiem datu devējiem, būs apgrūtināta tālāka attīstība, uzturēšana, lietotāju atbalsts, operatīvs integrācijas risinājumu atbalsts, t.sk. ieviešanai ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS. Nebūs iespējama savlaicīga identificēto problēmu un kļūdu analīze un to novēršana, t.sk. IS, IKT infrastruktūras un integrācijas risinājumu darbības pārtraukumu gadījumos.
LOINC klasifikatora kvalitatīva izveide un tā vērtību operatīva pārvaldība un kartēšana ir pamats ārstniecības iestādēs un laboratorijās izmantoto dažādo manipulāciju klasifikatoru vērtību salāgošanai vienotai datu interpretācijai un attiecināmo vērtību automatizētai kontrolei, tādējādi nepietiekamu resursu apstākļos, ietekmējot datu kvalitāti un to turpmāku pārizmantojamību laboratorisko izmeklējumu pārvaldības sistēmā, tajā skaitā ietekmējot datu turpmākas analīzes iespējas, liedzot nodrošināt datos balstītus lēmumus.
Resursu trūkums radīs paaugstinātu slodzi, stresu esošajiem darbiniekiem, veicinot viņu izdegšanu, negatīvi ietekmējot darba kvalitāti, veicinot riskus darbinieku aiziešanai, iegūto zināšanu un kompetences zaudēšanai iestādē, radot arī papildu finanšu zaudējumus un risku neprognozētiem pakalpojumu un IS darbības pārtraukumiem.
- 2022.gada 11.oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā" (prot.Nr.52 5.§) un atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu pamatbudžeta apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" samazināt izdevumus subsīdijām un dotācijām 2023. gadam 1 353 711 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā saistībā ar Veselības ministrijas prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu pakalpojuma programmā "Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana" un palielināt apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" izdevumus precēm un pakalpojumiem 2023. gadam 355 461 euro apmērā un pamatkapitāla veidošanai 998 250 euro apmērā, 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, un izdevumus, lai nodrošinātu laboratorijas izmeklējumu sistēmas izstrādi un citu informācijas un komunikācijas sistēmu attīstību un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un uzturēšanu.
- Saeimā 2023.gada 9.martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru tika atbalstīti Veselības ministrijas prioritārie pasākumi 2023.-2025.gadam, tai skaitā Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" ietvaros - prioritāro pasākumu “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana” apakšpasākumu "Nodrošināta ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra papildināšana un uzturēšana, medicīniska informācijas uzkrāšana un apmaiņa starp pacientu un viņa ārstniecībā iesaistītajām personām, kas sevī ietver onkoloģisko pacientu reģistru" (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā.
Papildu nepieciešams veikt izstrādi, lai papildinātu E-veselība dokumenta “Atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanu” ievades formu ar diviem jauniem datu laukiem, kā arī veikt izrietošās izmaiņas datu bāzē un API servisos:
a) izvēles lauks "steidzamība (ir/nav)" – pazīmes lauks. Lauka nosaukums “Steidzams”. Nav obligāti aizpildāms
b) ja laukā “Steidzams” norādīts "ir" - tad ļaut reģistrēt steidzamības iemeslu - 300 simbolu lauks – brīvā teksta lauks, pieejams, ja pazīme “Steidzams” ir iespējota. Lauka nosaukums “Steidzamības pamatojums”.
Izstrādes izmaksas ietver datu lauku pievienošanu datu bāzē (EVK) un lietotāju saskarnē (portāls), lauku validācijas (pārbaudes) algoritmu izstrāde, izmaiņas dokumentācijās, pārejas posma uzturēšanu (kad Ārstniecības iestāžu IS integratori var iesūtīt gan jaunās, gan vecās formas atzinumus) - atbalsts LM SPOLIS integrācijām, jo ir izmaiņas datu formā un atbalsts Ārstniecības iestāžu IS integratoriem. Papildus nepieciešamais finansējums minēto papildu funkciju ieviešanai 2024.gadam 12 484 euro apmērā un 2025.gadu un turpmāk ik gadu 3 688 euro apmērā.
Papildu nepieciešamais finansējums 2024.gadam 510 084 euro (12 484 + 497 600 = 510 084) apmērā, 2025.gadam un turpmāk ik gadu 501 288 euro (3 688 + 497 600 = 501 288) apmērā tiks nodrošināts no rezervēta finansējuma 275 milj.euro apmērā atbilstoši MK 2023.gada 26.septembra protokollēmuma (prot.Nr47 43.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam”” 7.punktam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt 6.punktu
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2023.gadā izdevumi 1 953 711 euro apmērā un 2024.gadā un turpmāk ik gadu 700 079 euro apmērā tiks veikti Veselības ministrijas (NVD) budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Savukārt, attiecībā par noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai papildu nepieciešamo finansējumu 2024.gadam 510 084 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk ik gadu 501 288 euro apmērā VM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs priekšlikumus par finansējuma pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
Savukārt, attiecībā par noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai papildu nepieciešamo finansējumu 2024.gadam 510 084 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk ik gadu 501 288 euro apmērā VM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs priekšlikumus par finansējuma pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 1) Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”.
Pamatojums un apraksts
Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus, precizējot kārtību kādā persona iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Ārstniecības iestādes, tai skaitā, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", ģimenes ārsti, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti, laboratorijas.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekta publiskās apspriešanas laikā priekšlikumi netika iesniegti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Labklājības ministrija
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Ārstniecības iestādes, tai skaitā, ģimenes ārsti, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti, laboratorijas, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Grozījumu projekta 4.punktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināts ar 3.4 punktu, nosakot, ka Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23.pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā.
2022.gada 6. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 760 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" atskaites punkta "Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā" īstenošanas noteikumi”, kas ļaus Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" uzsākt darbu pie Latvijas Vēža centra izveides, ko finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Saskaņā ar noteikumiem reformas atskaites punkta mērķis ir nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā, kas iekļauj Latvijas Vēža centra izveidi un sagatavošanu akreditācijai, veicinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī sadarbības tīkla izveidi starp slimnīcām, kas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Tā kā Latvijas Vēža centra izveides mērķis ir nodrošināt vienotu metodisko vadību onkoloģijas jomā, tad klīnisko klasifikatoru un klasifikāciju lietošana onkoloģisko pacientu aprūpē ir attiecināma uz Latvijas Vēža centra kompetenci.
Tāpat tiek virzīti Grozījumi Ārstniecības likumā (268/Lp14), kas pieņemti Saeimas pirmajā lasījumā 22.06.2023. Grozījumi paredz papildināt likumu ar metodiskās vadības institūcijas definīciju.
2022.gada 6. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 760 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" atskaites punkta "Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā" īstenošanas noteikumi”, kas ļaus Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" uzsākt darbu pie Latvijas Vēža centra izveides, ko finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Saskaņā ar noteikumiem reformas atskaites punkta mērķis ir nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā, kas iekļauj Latvijas Vēža centra izveidi un sagatavošanu akreditācijai, veicinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī sadarbības tīkla izveidi starp slimnīcām, kas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Tā kā Latvijas Vēža centra izveides mērķis ir nodrošināt vienotu metodisko vadību onkoloģijas jomā, tad klīnisko klasifikatoru un klasifikāciju lietošana onkoloģisko pacientu aprūpē ir attiecināma uz Latvijas Vēža centra kompetenci.
Tāpat tiek virzīti Grozījumi Ārstniecības likumā (268/Lp14), kas pieņemti Saeimas pirmajā lasījumā 22.06.2023. Grozījumi paredz papildināt likumu ar metodiskās vadības institūcijas definīciju.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma (E-veselība), kas ir daļa no valsts IKT, tiek papildināta ar jauniem laboratorisko izmeklējumu rezultātu datiem un atzinumu par tehnisko palīglīdzekļa piešķiršanu. Tas nozīme, ka valsts datu infrastruktūrā ir jauni dati, kas, ievērojot GDPR prasības, ir izmantojami gan valsts funkciju īstenošanai, gan pētniecībai un inovāciju attīstībai
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1. Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kuri veiktie dažādās laboratorijās, t.sk. par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, dinamikā, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanai un rezultātā uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
2. SPKC nodrošinās starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu salīdzināšanu un analīzi atbilstoši aktuālajiem audzēju klasifikatoriem, kas tiks izmantoti veselības aprūpes politikas veidošanai.
2. SPKC nodrošinās starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu salīdzināšanu un analīzi atbilstoši aktuālajiem audzēju klasifikatoriem, kas tiks izmantoti veselības aprūpes politikas veidošanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apstrāde notiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.punkta apakšpunktiem:
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi