Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi oficiālās publikācijas, tajā ietvertās informācijas sistematizācijas un tiesiskās informācijas pieejamības jomā (tostarp samazinot administratīvās procedūras grāmatvedības un budžeta plānošanas un pārskatu sniegšanā, vienādojot procesus uzlabot valsts pārvaldes uzdevumu izpildes uzraudzību, atsakoties no konkrētas kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turēšanas procesa).

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

2026.gada 1.janvārī, jo iestādei jāsāk darboties jau no norādītā datuma.

1. Oficiālā izdevēja juridiskās formas noteicošie faktori

Oficiālajam izdevējam noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi primāri uztverami kā instruments, ar kuru valsts pilda savu publisko funkciju – cilvēktiesības uz informācijas saņemšanu nodrošināšanu (tostarp, tiesiski saistošas informācijas izsludināšanu, valsts nozīmes informācijas publicēšanu, ikviena tiesību un pienākumu skaidrošanu, informācijas par valsts institūciju darbību atspoguļošanu, sabiedrības līdzdalību valsts darbībā, veicināt tiesiskumu un demokrātiju u.c.), nevis kā līdzeklis, ar kura palīdzību valsts tiecas nodrošināt "iztrūkumu" mēdiju darbības vai izdevējdarbības jomā.
Valstij no Latvijas Republikas Satversmes 1., 90., 99., 100. un 101. panta izriet pienākums nodrošināt augstvērtīgas informācijas infrastruktūru, kas sniedz indivīdam iespējami objektīvu, plašu un dziļu informāciju par dažādām politiskajām, sociālajām un kultūras norisēm, lai indivīds varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Valsts šo pienākumu īsteno, izveidojot ilgtspējīgu, vispārpieejamu un vienotu platformu, kurā nepastarpināti sniedz sabiedrībai nozīmīgu un kvalitatīvu valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju un veicina kvalitatīvu sabiedrības diskusiju, uzturot atgriezenisko saiti starp sabiedrību un valsti. Šādas platformas veidošana un attīstīšana ir jāvērtē arī kā nacionālās drošības un informatīvās telpas stiprināšanas ilgtermiņa ieguldījums.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Tiesības uz informāciju ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes konvencijā par piekļuvi oficiālajiem dokumentiem. Šīs tiesības ietvertas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Tiesības saņemt informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība – pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.
Oficiālā izdevēja sniegtos pakalpojumus savā ziņā var uzskatīt par publiskiem pakalpojumiem plašākā nozīmē (publisko pakalpojumu sniegšana ir materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana privātpersonām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā). Lai arī, gramatiski tulkojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pantu, varētu nonākt pie secinājuma, ka jebkāda veida publisko pakalpojumu sniegšana ir uzskatāma par valsts darbību privāto tiesību jomā, publiskie pakalpojumi pamatā tiek sniegti publisko tiesību formā.
Publiskie pakalpojumi var tikt sniegti caur trim dažādu tiesisko formu veidojumiem: 1) valsts pārvaldes iestādi; 2) publisko aģentūru; 3) komercsabiedrību. Publiskās personas kompetencē ir izvēlēties atbilstošāko formu, ņemot vērā konkrēto publisko pakalpojumu specifiku.
No juridiskā viedokļa pieļaujams gan tas, ka valsts konkrētā uzdevuma veikšanai izmanto valsts komercsabiedrību (šāds statuss oficiālajam izdevējam ir šobrīd un jau vairāk kā 30 gadus), gan tas, ka valsts šā uzdevuma īstenošanai izveido iestādi (tas, ko šobrīd ierosina valsts kapitāla daļu turētāja).
Izšķiršanās par labu vienam vai otram juridiskā statusa variantam ir atkarīga no lietderības (efektivitātes) apsvērumiem (kas ir primārais kritērijs).

2. Oficiālā izdevēja darbības efektivitāte atkarībā no juridiskās formas

Tieslietu ministrija ir izvērtējusi oficiālā izdevēja darbības efektivitāti atkarībā no juridiskās formas. Šāda nepieciešamība izrietēja arī no Pārvaldības likuma pārejas noteikumu 39. punktā noteiktā, ka nepieciešams atkārtoti vērtēt VSIA "Latvijas Vēstnesis" juridiskās formas atbilstību tai noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.
Oficiālajam izdevējam valsts kapitālsabiedrības statuss savulaik saglabāts, lai neradītu liekus riskus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē (tajā skaitā informācijas pieejamības kvalitātē). Oficiālā izdevēja darbība kapitālsabiedrības statusā šobrīd ir efektīva, taču ir konstatēti trūkumi, kas saistīti ar liekām darbībām saistībā ar valsts kapitāla daļu pārvaldību un turētāja pienākumiem (sīkāk skatīt anotācijas 7. sadaļu) un divu standartu grāmatvedības vešanu un budžeta plānošanu, kā arī pēc būtības oficiālās publikācijas un ar to saistīto procesu nodrošināšana nebūtu vērtējams kā uzņēmējdarbības process.
Savukārt valsts aģentūras statuss šobrīd atzīstams kā neatbilstošs maksas pakalpojumu apjoma dēļ, kā arī valsts aģentūras budžeta apstiprināšanas un grozīšanas dēļ. Savulaik valsts aģentūras statuss tika izvēlēts, jo oficiālās publikācijas bija par maksu. Taču kopš 2021. gada 1. janvāra oficiālās publikācijas publicē bez maksas un to publicēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta dotācijas, tāpēc no šādas juridiskās formas nācās atteikties un likums, kas to paredzēja nākotnes redzējumā tika grozīts.
Valsts pārvalde ir kļuvusi atsevišķos aspektos efektīvāka (piemēram, centralizēti atsevišķi atbalsta pakalpojumi), pārveides riski ir minimizēti un negatīvi neietekmēs noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes efektivitāti, kas ir priekšnoteikums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajā daļā noteikto.


3. Valsts kapitāla daļu turētāja ierosinājums un Ministru kabineta lēmums

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja ierosināja Ministru kabinetam pārveidot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" par tieslietu ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis", kas pildītu Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā oficiālajam izdevējam noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus.
Ministru kabinets šo ierosinājumu atbalstīja [precizējama nākotnes redakcija].

VSIA “Latvijas Vēstnesis” bilances rādītāji uz 31.12.2024.
 

Aktīvi	euro
Ilgtermiņa ieguldījumi	138 277
Apgrozāmie līdzekļi	1 120 013
Aktīvu kopsumma	1 258 290
Pasīvi
Pašu kapitāls	819 180
Kreditori	439 110
Pasīvu kopsumma	1 258 290

VSIA "Latvijas Vēstnesis" mantiskais un finanšu stāvoklis (saistības pret pašu kapitālu - koeficients 66 %) liecina, ka tā spēj segt apzināto kreditoru prasības. Kapitālsabiedrība tiktu pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi līdz 2026. gada 1. janvārim.
Plānots, ka iestādes darbības izmaksas tiks nodrošinātas Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas  09.07.00 "Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana" ietvaros. Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" šajā apakšprogrammā ir paredzēts finansējums 2 250 932 euro.


4. Nepieciešamās izmaiņas Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā un saistītajos tiesību aktos

Lai nodrošinātu pārveidi, nepieciešamas izmaiņas Oficiālo publikāciju un tiesiskā informācijas likumā, kas saistītas ar šādiem aspektiem - oficiālā izdevēja nosaukuma maiņu un padotības formu - pārraudzība, žurnālam "Jurista Vārds" masu informācijas līdzekļa statusu, sabiedrības līdzdalību satura veidošanā, valsts pārvaldes uzdevumu izpildes finansēšanas kapitālsabiedrībai (privātpersonai) modeļa maiņa uz budžeta iestādi, maksas pakalpojumu cenrāža, maksāšanas kārtības un atvieglojumu noteikšanu iestādes līmenī.

Nepieciešamās izmaiņas saistītajos normatīvajos aktos atspoguļotas anotācijas 4. sadaļā.

Nē

Iestāde būs kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja, kā arī pamatuzdevumu apjoms paliek nemainīgs. Tāpēc saskaņā ar Pārvaldības likuma 164. pantu divu mēnešu laikā pēc iestādes darba sākuma rakstveidā paziņos attiecīgajam darbiniekam (amatpersonai) par grozījumiem darba līgumā, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Ja darbinieks pēc paziņojuma saņemšanas nepiekritīs noteiktajiem grozījumiem darba līgumā vai mēneša laikā nesniegs atbildi, vadītājs ar darbinieku izbeigs darba tiesiskās attiecības. Savukārt attiecībā uz ierēdņu amatiem valsts pārvaldes iestādes vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes darba sākuma noteiks Valsts civildienesta likumā paredzētajā kārtībā valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē un darbiniekam, kurš iestādē ieņem amatu, kas ir noteikts kā ierēdņa amats, rakstveidā paziņos par amata statusa maiņu un brīdinās viņu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts civildienesta attiecību uzsākšanu. Ja darbinieks pēc  paziņojuma saņemšanas nepiekritīs ieņemt ierēdņa amatu vai mēneša laikā nesniegs atbildi un iestāde nevar piedāvāt viņam citu amatu, kas nav ierēdņa amats, vai viņš nepiekrīt ieņemt citu piedāvāto amatu, vadītājs ar darbinieku izbeigs darba tiesiskās attiecības. Darbinieku, kurš pēc paziņojuma saņemšanas piekritīs ieņemt ierēdņa amatu un atbildīs Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām obligātajām prasībām, iecels ierēdņa amatā un piešķirs viņam ierēdņa statusu. Tāpat ierēdņiem turpmāk būs jāievēro likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (t.sk. amata savienošanas ierobežojumus un pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju stājoties un atstājot amatu un kārtējo par iepriekšējo gadu). 
Kapitālsabiedrības pagaidu valdes locekļa pilnvaras beigsies līdz ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Viņam būs tiesības pieteikties uz vakanto iestādes vadītāja amatu  
Pēc būtības darba organizācija tiks turpināta īstenot tādējādi, lai tiktu nepārtraukti nodrošinātas veikt uzticētās funkcijas. Valdes funkcijas pārņems iestādes vadītājs.
Ietekme uz pakalpojumu saņēmēju fizisku personu ir līdzīga kā juridiskai personai, tāpēc aicinām skatīt zemāk.

Kapitālsabiedrības kreditori tiks apzināti un viņu prasījumi apmierināti saskaņā ar Pārvaldības likuma 162. pantā noteikto. Proti, lēmumu par kapitālsabiedrības pārveides uzsākšanu publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un rakstveidā paziņos visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem. Paziņojumā sabiedrības nezināmie kreditori tiks uzaicināti pieteikt savus prasījumus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas (publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"). Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti. Kapitālsabiedrības nezināmie kreditori, kas nav pieteikuši savu prasījumu likumā noteiktajā kārtībā, pēc kapitālsabiedrības pārveides par iestādi zaudēs tiesības prasīt, lai publiska persona izpilda saistības. 

Iestāde būs kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja tāpēc dēļ pārveides būtiskām izmaņām attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem un informācijas iesniedzējiem nebūtu jābūt (iestādes rekvizītu un pakalpojumu sniegšanas adreses maiņa). Attiecībā uz saziņas kanālu un rekvizītu izmaiņām - atbalsta pakalpojumu sniedzēji (piem., līgumpartneri) un pakalpojumu saņēmēji (piem., klienti) tiks apziņoti (atbilstoši sadarbības formātam), kā arī informācija par juridiskā statusa maiņu tiks iekļauta publiskajās saziņas vietnēs un šādi arī citi informācijas iesniedzēji uzzinās par statusa izmaiņām, rekvizītu izmaiņām u.tml. 

Plānots, ka turpmāk iestādes pakalpojumu saņēmējiem saistošo maksu par Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14. panta otrās daļas 4. un 7. punktā, 17. panta ceturtajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu un pakalpojumu privāttiesisko attiecību ietvaros, maksāšanas kārtību un atvieglojumus noteiks Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" vadītājs, vienlaikus ņemot vērā Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Ar minēto vispārīgo administratīvo aktu varēs iepazīties oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus iestāde ievēros arī Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumus Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" un Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu".
Sabiedriskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas (NVO), kas iesaistās tiesiskās informācijas un sabiedriski nozīmīga pilsoniskās izglītības satura veidošanā (attiecībā uz www.lvportals.lv) rodas iespēja pastāvīgi līdzdarboties portāla "Cilvēks. Valsts. Likums" satura prioritāro virzienu noteikšanā. Savukārt tieslietu, tiesu un juridiskās izglītības nozares līdzdalības ietvaros (www.juristavards.lv) rodas iespēja pastāvīgi līdzdarboties žurnāla "Jurista Vārds" satura virzienu noteikšanā (paredzēta NVO pārstāvniecība konsultatīvajās padomēs, kurā ir ieteikuma raksturs).

Nē

Nē

Nē

Nē

-