Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Satiksmes ministrijas priekšlikumu un pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020. gada 23. decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr. 6-12/128017,  noteikumu  Nr. 296 6.2.2. apakšpunktā vārdi "valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”" jāaizstāj ar vārdiem "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”".

Noteikumu Nr. 296 6.2.2. apakšpunktā precizēta kapitālsabiedrības forma (noteikumu projekta 1. punkts).

Noteikumu Nr. 296 6.2.6. apakšpunktā paredzēti skaidri nosacījumi komerczvejniekiem jaunu kuģu iegādei zvejai piekrastes ūdeņos. Zemkopības ministrija, saņēmusi vairāku zvejnieku jautājumus par šīs tiesību normas piemērošanu, secināja, ka ir nepieciešams skaidrāks regulējums, kas nodrošinātu tiesību normas vienotu izpratni. Tādējādi pēc apspriešanās ar zvejniekiem tika sagatavota precīzi formulēta tiesību norma, lai tās adresātam (zvejniekam) tā būtu nepārprotami skaidra un viegli piemērojama.
Noteikumu Nr. 296 8.18.3. apakšpunktā noteiktais pienākums – iesniegt iepriekšējo ziņojumu Valsts vides dienestam, ja lomā paturēts viens lasis vai taimiņš, – praksē sagādāja grūtības piekrastes zvejniekiem. Kaut arī noteikumu Nr. 296 grozījumu izstrādē un saskaņošanā piedalījās piekrastes zvejnieku pārstāvji, ievērot šo normu praksē ir visai sarežģīti, lai, ar mobilo telefonu atrodoties jūrā, nosūtītu prasīto ziņojumu. Pēc apspriešanās ar piekrastes zvejniekiem tika rasts risinājums – cits ziņošanas mehānisms, kas ļautu nodrošināt efektīvu piekrastes zvejas uzraudzību un kontroli. Zvejnieki atbalstīja priekšlikumu reģistrēt informāciju par plānoto laiku iziešanai jūrā, t.i., vajadzīgās ziņas iesniegt pirms zvejas uzsākšanas. Zvejnieks, vēl atrodoties mājās, noteikumu Nr. 296 8.3.1. apakšpunktā minētajā Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) elektroniski reģistrēs datus par plānoto laiku iziešanai jūrā, tāpēc vairs nebūs nepieciešams ziņot laikā, kad zvejnieks atrodas jūrā. Minētie dati informācijas sistēmā būs reāllaikā pieejami Valsts vides dienestam. Ievērojot zvejnieku reģistrēto informāciju par plānoto laiku iziešanai jūrā un aprēķinot aptuveno laiku, ko aizņem zvejas darbības, zvejas kontroles inspektori varēs ieplānot attiecīgas inspekcijas jūrā, ostā vai izkraušanas vietā. Šāds alternatīvs risinājums vērtējams par efektīvāku zvejas kontroles rīku nekā iepriekš paredzētā norma par ziņošanu no jūras.
Ievērojot institūta BIOR ierosinājumu, ir jāprecizē zandarta un sīgas zinātniskais nosaukums.
Savukārt ievērojot biedrības "Mazjūras zvejnieki" priekšlikumus, ir jāprecizē zvejas rīku konstrukciju izmēri.

Noteikumos Nr. 296 izdarīti šādi precizējumi:
1) noteikumu Nr. 296 6.2.6. apakšpunkta norma saistīta ar kritēriju noteikšanu, lai turpmāk piekrastes komerczvejnieki no izveidojušās brīvās piekrastes zvejas flotes kapacitātes varētu iegādāties jaunus kuģus zvejai piekrastē, tostarp jaunajiem zvejniekiem arī ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tā kā zvejniekiem ir liela interese iegādāties jaunas piekrastes laivas, lai tādu iespēju dotu maksimāli daudz zvejniekiem, tiek noteikti ierobežojumi, kas tika izvērtēti Zemkopības ministrijā un apspriesti ar piekrastes zvejniekiem. Zemkopības ministrija izvērtēja to, vai un cik liela patlaban ir pieejama brīvā kapacitāte no zvejas kuģu saraksta izslēgtajām, piekrastē neaktīvajām laivām. Dati liecināja, ka brīvā kapacitāte ir ierobežota un nepieciešami kritēriji, lai ar vienu jauniegādātu laivu netiktu izmantota visa patlaban brīvi pieejamā kapacitāte. Tā kā piekrastes zvejas flotes segmentā galvenokārt ietilpst zvejas laivas ar garumu līdz 12 metriem, tika noteikts, ka jaunajām laivām, kas tiks iegādātas un iekļautas piekrastes zvejas flotes segmentā, garums nedrīkstēs pārsniegt 12 metru. Savukārt dzinēja jauda 25 kW tika noteikta kā piekrastes zvejā maksimāli pieļaujamais izmantojamais jaudas lielums, ievērojot to dzinēju jaudu, kuri jau patlaban tiek izmantoti uz piekrastes zvejas kuģiem, un nodrošina atbilstošas zvejas darbības ar zvejas rīkiem piekrastē (noteikumu projekta 2. punkts). 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, (turpmāk - regula 1380/2013) 22. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis laika gaitā paredz pasākumus, lai savu flotu zvejas kapacitāti pielāgotu savām paredzētajām zvejas iespējām, ņemot vērā tendences un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, nolūkā panākt stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp tām. Vienlaikus  22. panta 2. punkts paredz ikgadēja zvejas flotes ziņojuma sagatavošanu par līdzsvaru starp to flotes zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām. Šajā ziņojumā tiek norādīta flotes segmentu sabalansētība ar pieejamajiem zivju resursiem un, ja kāds no tiem nav sabalansētā stāvoklī, tad attiecīgi saskaņā ar šī ziņojuma pielikumu tiek paredzēta rīcība flotes segmenta sabalansēšanai. Attiecīgi, ja flotes segments nav sabalansētā stāvoklī, nav pieļaujama arī jebkāda kapacitātes palielināšana tajā.
Ikgadējais flotes ziņojums ir pieejams šeit: https://www.zm.gov.lv/lv/latvijas-zvejas-flotes-gada-atskaites 

Minētais ziņojums tiek gatavots balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm “Zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara analīzes pamatnostādnes saskaņā ar 22. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku’’ (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014DC0545).

Pamatnostādnes nodrošina vienotu metodiku, kas izmantojama, lai flotes segmenta līmenī novērtētu flotes kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara dinamiku laika gaitā. Ir paredzēts izmantot indikatoru kombinācijas un secinājumus par nelīdzsvarotību izdarīt attiecībā uz katru flotes segmentu atsevišķi. Flotes segmenti, kas ir atkarīgi no veselīgiem krājumiem un turklāt ir rentabli gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, visticamāk, ir līdzsvarā ar zvejas iespējām. Savukārt, flotes segmenti, kas nav līdzsvarā ar to izmantotajām zvejas iespējām, parasti jāuzskata par tādiem, kuros līdzsvars nav panākts – pat tad, ja ekonomiskie indikatori uzrāda īstermiņa un ilgtermiņa rentabilitāti.

Līdz ar to noteikumos Nr. 296 ir iekļauta norma par flotes segmentu sabalansēto stāvokli, piemēram, attiecībā uz nosacījumiem kuģa iegādei – 6.2.6.1. apakšpunktā (noteikumu projekta 2. punkts) un 27.1.4.2. apakšpunktā attiecībā uz zvejas kuģa dzinēja jaudas un tonnāžas palielinājumu (noteikumu projekta 12. punkts).  

2) noteikumi Nr. 296 tiek papildināti ar 6.5. apakšpunktu, kas paredz, ka komerciālajā zvejā piekrastē zvejo ar zvejas kuģiem bez dzinēja vai ar zvejas kuģiem ar stacionāro vai uzkaramo dzinēju, kas kuģim reģistrēts Latvijas Jūras administrācijā. Piekrastes komerczvejā izmantojamā kapacitāte tiek pārvaldīta atbilstoši noteikumu Nr. 296 6.2.1. apakšpunktā minētās regulas 1380/2013 noteiktajiem zvejas kapacitātes pārvaldības principiem. Regulas 1380/2013 22. panta 7. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai no 2014. gada 1. janvāra to flotu zvejas kapacitāte nevienā brīdī nebūtu lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta II pielikumā. Noteikumu Nr. 296 6.2.1. apakšpunkts paredz nosacījumus zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metru vai lielāks. Piekrastē zvejojošo kuģu garums varētu būt arī mazāk par 10 metriem. Tādējādi Zemkopības ministrijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastē, iespējams izmantot tikai tādu stacionāru vai uzkarināmu dzinēju, kas attiecīgajam zvejas kuģim ir reģistrēts Latvijas Jūras administrācijā, un tas atbilstoši ir norādīts Zemkopības ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā. Tas nozīmē, ka zvejas kuģiem, kuriem Zemkopības ministrijas apstiprinātajā sarakstā nebūs norādīta dzinēja jauda, nebūs atļauts zvejā izmantot nekāda veida dzinējus. Līdz ar to tiks uzskaitīta kopējā Latvijas zvejas kuģu kapacitāte atbilstoši regulas 1380/2013 prasībām, t.i. noteikumu Nr. 296 6.2. apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metru vai lielāks, savukārt noteikumu Nr. 296 6.5. apakšpunkta nosacījumi attiecība uz piekrastes kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem (noteikumu projekta 3. punkts);

3) noteikumu Nr. 296 7.1. apakšpunktā noteikts, ka īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos drīkst zvejot ar ārvalstu pētniecības kuģiem, kas saņēmuši Ārlietu ministrijas atļauju pētniecības darbiem. Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumu Nr. 126 "Kārtība, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (turpmāk – noteikumi Nr. 126) 6. punkts paredz, ka Ārlietu ministrija paziņojumu atļaujas saņemšanai nosūta Aizsardzības ministrijai atzinuma sniegšanai un Valsts vides dienestam izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Saskaņā ar noteikumu Nr. 126 10. punktu speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai izsniedz Valsts vides dienests. 
Noteikumu Nr. 296 7.1. apakšpunktā minētā norāde par atļaujas saņemšanu Ārlietu ministrijā ir nekorekta, un tiesību norma atbilstoši jāgroza, ietverot atsauci uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (noteikumu projekta 4. punkts);

4) Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta speciālisti un piekrastes zvejnieki vienojās par alternatīvu risinājumu noteikumu Nr. 296 8.18.3. apakšpunktā ietvertajai prasībai, lai uzlabotu piekrastes zvejas kontroli. Tādējādi noteikumu Nr. 296 8.18.3. apakšpunkta prasība, kas nosaka zvejnieku pienākumu neatkarīgi no zvejas kuģa garuma iesniegt Valsts vides dienestā ziņojumu par plānoto kuģa ienākšanas laiku ostā vai izkraušanas vietā, ja uz kuģa ir paturēts vismaz viens lasis vai taimiņš, noteikumu projektā tiek aizstāta ar piekrastes zvejnieku pienākumu reģistrēt informācijas sistēmā informāciju par plānoto laiku iziešanai jūrā (jaunais noteikumu 8.18.¹1. apakšpunkts). Šī informācija atbilstoši grozītajam noteikumu Nr. 296 5. pielikumā norādītajam kuģa ziņojuma saturam zvejniekam jāreģistrē vismaz vienu stundu pirms paredzamās iziešanas jūrā.
Zemkopības ministrija kā valsts informācijas sistēmas turētāja nodrošinās attiecīgo tehnisko risinājumu izveidošanu minēto ziņojumu reģistrācijai. Ziņojumus varēs reģistrēti, attiecīgi autorizējoties informācijas sistēmā no interneta pārlūkprogrammas gan datorā, gan viedierīcē, kā arī viedierīcēs, izmantojot informācijas sistēmas mobilo lietotni. Vienlaikus šī tiesību norma paredz zvejnieka rīcību situācijā, kad informācijas sistēmā reģistrētais ziņojums ir jāanulē, t.i., ja informācijas sistēmā reģistrētais plānotais zvejas reiss nenotiek.
Noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunkta prasība par zvejnieku pienākumu ziņot Valsts vides dienestam par kuģa nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku ostā vai izkraušanas vietā paliek spēkā, jo tas izriet no noteikumos Nr. 296 ieviestās Padomes Regulas Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr.676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr.1300/2008 un (EK) Nr.1342/2008 un atceļ Regulas (EK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, (turpmāk – regula Nr. 1224/2009) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulas (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (turpmāk – regula 2016/1139), prasībām un var tikt attiecināts gan uz zvejniekiem, kas zvejo gan aiz piekrastes ūdeņiem, gan piekrastes ūdeņos.
Lai veicinātu tiesību normu nepārprotamu izpratni un atsevišķi noteiktu aiz piekrastes vai piekrastē zvejojošo zvejnieku ziņošanas pienākumu, noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunktā izdarīti grozījumi, iekļaujot atsauci uz noteikumu Nr. 296 5. pielikuma I daļu, kā arī izveidots jauns 8.18.¹ apakšpunkts un 5. pielikumā iekļautas divas daļas, tādējādi papildinot kuģa ziņojuma saturu, kā arī precizējot kuģu garumu, kuru lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktam, un  kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk atbilstoši regulas 2016/1139 11. panta 1. punktā noteiktajam.
Noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunkta ievaddaļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot konkrētas prasības zvejniekiem, kas zvejo aiz piekrastes, t.i., ziņot Valsts vides dienestam par paredzamo ienākšanas laiku ostā vai izkraušanas vietā. 
Vienlaikus noteikumi Nr. 296 papildināti ar 8.18.1 apakšpunktu, kurā noteiktas ziņošanas prasības zvejniekiem, kas zvejo piekrastes ūdeņos, t.i., ziņot Valsts vides dienestam par plānoto iziešanās jūrā laiku un, ja ir noteikts nozvejas apjoms, – arī par paredzamo ienākšanas laiku ostā vai izkraušanas vietā (noteikumu projekta 6., 7. un 15. punkts un 1. pielikums). Ņemot vērā noteikumu projekta minēto tiesību normu jauno uzbūves risinājumu - zvejnieku ziņošanas pienākumu noteikšana atkarībā no zvejas vietas, prasība par ziņošanu, pamatojoties uz regulas 2016/1139 11. panta prasībām ir iekļauta abām zvejnieku grupām (noteikumu Nr.296 8.18.2. un 8.18.¹2. apakšpunkts), jo regula nosaka šādu prasību vadoties pēc kuģa izmēriem, nevis pēc zvejas zonas. Turklāt Latvijas zvejas flotē ir kuģi, kuru garums ir mazāk par 12 metriem, bet kuri zvejo arī aiz piekrastes. Savukārt regulas Nr.1224/2009 17. panta 1. punktā noteiktā prasībā ir attiecināma tikai uz zvejas kuģiem, kuri zvejo aiz piekrastes, jo kuģi, kuru garums ir 12 metri un vairāk piekrastes ūdeņos nezvejo (noteikumu Nr.296 8.18.1. apakšpunkts);

5) izvērtējot sabiedrības līdzdalības procesā saņemtos biedrības "Mazjūras zvejnieki" priekšlikumus un ievērojot institūta BIOR zinātnisko atzinumu, ir svītrots noteikumu Nr. 296 10.6. apakšpunkts, kas zvejniekiem aizliedz reņģu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē vienlaikus izmantot reņģu stāvvadu un reņģu tīklu. Šāds nosacījums normatīvajā regulējumā iepriekš tika ietverts, lai piekrastei nodalītais reņģu nozvejas apjoms, izmantojot vienlaikus divus zvejas rīku veidus, netiktu pārsniegts, taču institūts BIOR atzinumā norādīja, ka Rīgas līča piekrastei rezervētais reņģes nozvejas limits pēdējos gados netiek izmantots pilnā apjomā un atlikums tiek pārdalīts zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Noteikumu Nr. 296 10.6. apakšpunktā noteiktā aizlieguma atcelšana veicinās piekrastes limitu izmantošanu (noteikumu projekta 8. punkts);  

6) ievērojot institūta BIOR ierosinājumu par zivju sugu jaunāko zinātnisko nosaukumu izmantošanu, noteikumu Nr. 296 20.4. un 20.5. apakšpunktā attiecīgi precizēts sīgas un zandarta zinātniskais nosaukums, to salāgojot arī ar noteikumos Nr. 227 lietotajiem nosaukumiem (noteikumu projekta 9. un 10. punkts);

7) 2021. gada 15. decembrī tika pieņemta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/303, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Baltijas jūrā pastāvīgi mītošās cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) populācijas īpatņu nejaušas nozvejas Baltijas jūrā, groza Regulu (ES) 2019/1241 (turpmāk - regula 2022/303), kuras preambulas 18. punktā minēts, ka Komisija norāda, ka 2020. gada decembrī iesniegtajā kopīgajā ieteikumā dalībvalstis apņēmušās pēc iespējas drīz sākt darbu pie papildu mazināšanas pasākumiem, tai skaitā papildu pasākumiem, kas saistīti ar stacionāro tīklu aprīkošanu ar akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm apgabalos, kur Baltijas jūrā mītošie cūkdelfīni ir reti vai potenciāli reti sastopami, un centīsies vienoties par detalizētākiem kontroles pasākumiem, kas saistīti ar mazināšanas pasākumu kontroli. Turklāt papildus jau aptvertajiem apgabaliem 2021. gada septembrī iesniegtajā kopīgajā ieteikumā dalībvalstis apņēmušās strādāt pie papildu pasākumiem ar mērķi apturēt zvejas darbības, kas tiek veiktas ar stacionāriem tīkliem apgabalos, kur ir konstatēti cūkdelfīni.
Latvijas zvejas rajoni netiek iekļauti regulas 2022/303 pielikumā, līdz ar to neprasa Latvijas obligātu rīcību. 
Vienlaikus Eiropas Savienības attiecīgās dalībvalstis Baltijas jūras reģionālajā institūcijā BALTFISH ir uzsākušas darbu pie papildu pasākumiem, kas saistīti ar stacionāro tīklu aprīkošanu ar akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm apgabalos, kuros Baltijas jūrā mītošie cūkdelfīni ir bieži sastopami, un cenšas vienoties par detalizētākiem kontroles pasākumiem šajos apgabalos saistībā ar cūkdelfīnu piezvejas mazināšanas pasākumu kontroli. Turklāt papildus aizsardzības pasākumu aptvertajiem apgabaliem dalībvalstis ir apņēmušās strādāt pie papildu pasākumiem, lai ierobežotu zvejas darbības ar stacionāriem tīkliem, ja cūkdelfīni tiek pamanīti arī tādos apgabalos, kuros tie ir reti sastopami vai nav konstatēti.
Latvija arī ir starp tām valstīm, kurā reti iespējama cūkdelfīnu parādīšanās. Lai ievērotu Eiropas Savienībā pieņemto apņemšanās Baltijas jūras vides un izzūdošo sugu aizsardzībā un operatīvi pieņemtu regulējošus pasākumus, cūkdelfīniem parādoties Latvijas ūdeņos, ir jāpapildina noteikumu Nr. 296 27.1.1. apakšpunktā Zemkopības ministrijai noteiktie pienākumi, ko tā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, pilda zivju resursu saglabāšanas un aizsardzības jomā, lai būtu skaidri noteikts, ka Latvija, iestājoties attiecīgai situācijai, īstenos vajadzīgās darbības (noteikumu projekta 10. punkts);

8) ir svarīgi noteikt, ka Zemkopības ministrijas saskaņojumu tonnāžas palielinājumam vai dzinēja jaudas palielinājumam nevar saņemt, ja attiecīgais zvejas flotes segments nav sabalansētā stāvoklī ar zvejai pieejamajiem zivju resursiem. Turklāt, lai nepieļautu publiskā atbalsta piešķiršanu zvejas kuģu iegādei vai būvniecībai tādā segmentā, kurā zvejnieks iepriekš jau bija sadalījis zvejas kuģi un par to saņēmis publisko finansējumu, Zemkopības ministrija nesaskaņos tādu kuģu iegādi vai būvniecību zvejas segmentā, ja zvejnieks ir īstenojis zvejas kuģa sadalīšanu no šāda zvejas segmenta ar publiskā atbalsta finansējumu. Šāds papildinājums liegs zvejniekam iespēju nepamatoti saņemt publisko atbalsta finansējumu. Tādējādi Zemkopības ministrijas pienākumi noteikumu Nr. 296 27.1. apakšpunktā papildināti ar papildu nosacījumu 27.1.4. apakšpunktā, kā arī ar 27.1.5. apakšpunktu (noteikumu projekta 12. un 13. punkts). Vienlaikus noteikumu Nr. 296 8.11. apakšpunkta ievaddaļā ietverta atsauce uz 27.1.3., 27.1.4. un 27.1.5. apakšpunktu, lai īpaši uzsvērtu tajos izklāstīto nosacījumu ievērošanu un zvejniekam būtu nepārprotami skaidri gan pašu, gan Zemkopības ministrijas pienākumi (noteikumu projekta 5. punkts);

9) noteikumu Nr. 296 28.2.10. apakšpunkts redakcionāli grozīts, norādot saīsinātu atsauci uz regulu Nr. 1224/2009, jo pilnais nosaukums tika iekļauts 8.18.¹1. apakšpunktā (noteikumu projekta 14. punkts);

10) Zemkopības ministrija, pamatojoties uz institūta BIOR viedokli, ņēma vērā arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" priekšlikumus par noteikumu Nr. 296 6. pielikuma II. daļas 3. un 3.¹ punktā noteikto konstrukcijas linuma acs izmēru (mm) izmaiņām, aizstājot vārdus un skaitļus "no 32 līdz 36" ar "ne mazāks par 32 mm" un "no 24 līdz 36" ar "ne mazāks par 24 mm". Šādas zvejas rīku konstrukcijas izmaiņas veicinās zvejas selektivitāti. Jo lielāks zvejas rīka konstrukcijas linuma acs izmērs, jo vairāk mazākā izmēra zivju var izkļūt no zvejas rīka, tādējādi tiek  novērstas nevēlamas nozvejas.
Papildus, izvērtējot arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" pārstāvja Edgara Zviedra š. g. 26. septembrī iesniegto priekšlikumu par 6. pielikuma normu pārskatīšanu attiecībā uz sīkzivju murda konstrukcijas linuma acs izmēru (no 32 līdz 36 mm) un pamatojoties uz institūta BIOR 2023. gada 31. oktobra pozitīvu atzinumu, noteikumu Nr. 296 6. pielikuma II daļas 3. punkta grozījums tika papildināts ar tekstu "izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas", tāpat kā tas ir norādīts 6. pielikuma II daļas 2. punktā pie zivju murda. Priekšlikuma būtība ir neierobežot zvejas rīka konstrukcijas daļas (izberamās astes) linuma acs izmēru. Tas atvieglotu nozvejas  izņemšanu no zvejas rīka.  Institūta BIOR ieskatā murda izberamās astes izmēram zvejas procesā nav būtiskas ietekmes uz zivju selektivitāti, līdz ar to, lai atrisinātu problēmjautājumu, šādas izmaiņas ir atbalstāmas (noteikumu projekta 16. punkts un 2. pielikums).