Anotācija

Noteikumu projekts attiecas uz plašu zvejas produktu klāstu – tie ir gan jūrā nozvejotie, gan iekšējos ūdeņos nozvejotie vai akvakultūrā izaudzētie zivju produkti. Vienlaikus uz katru šo produktu grupu attiecināmās normas ir atšķirīgas. Lai tiesību normu lietotājam būtu nepārprotami skaidrs, par kuriem produktiem ir runa un uz kuru produktu grupu attiecas konkrētās prasības, noteikumu projektā jau sākotnēji jāiekļauj vārdkopu saīsinājumi, jo tie uzlabos teksta uztveramību un skaidrību.

Noteikumu projekta 2. punktā ietverti turpmāk tekstā lietoto vārdkopu saīsinājumi.

Noteikumu projekts attiecas uz plašu fizisko un juridisku personu loku, kas nodarbojas ar zvejas darbībām, tostarp apstrādā zvejas produktus, nodrošina to izsekojamību un īsteno citas darbības. Noteikumu projektā tiek lietots termins "operators", kas atbilst definīcijai regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punktā.

Noteikumu projekta 3. punkts noteic, ka darbības ar zvejas produktiem īsteno operators regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē.

Lai operatori varētu ievadīt datus par darbībām ar zvejas produktu partijām Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma), viņiem elektroniski jāpiesakās lietotāja tiesību saņemšanai. Informācijas sistēmā tiek uzturēti tādi dati par operatoru kā nosaukums vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, juridiskā vai dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Zemkopības ministrija informācijas sistēmas lietotāja tiesības operatoram piešķir uz nenoteiktu laiku, kā arī lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz operatora iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Zemkopības ministrija anulē operatoram piešķirtās informācijas sistēmas lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadus. Izņēmums lietotāja tiesību piešķiršanai uz nenoteiktu laiku ir noteikumu projekta 14. punktā minētajiem operatoriem, jo zivju pircēju un zivju svērēju reģistrācija ir derīga trīs gadus.

Noteikumu projekta 4. punkts noteic, ka operators elektroniski piesakās informācijas sistēmā lietotāja identifikatora un sākotnējās paroles saņemšanai, kā arī paredz anulēt lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadus.

Tā kā ES regulas ir tieši piemērojamas dalībvalstīs, kā arī lai nedublētu to normas nacionālajā tiesību aktā, noteikumu projektā jānoteic, ka Latvijas kompetentā iestāde konkrēto regulu normu izpratnē ir Valsts vides dienests.

Noteikumu projekta 5. punkts noteic, ka Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde regulas Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, 17. panta 6. punkta, 18. panta 1., 2. un 4. punkta, 21. panta 1. punkta un regulas Nr. 1224/2009 60. panta 8. un 9. punkta, 62., 66. un 68. panta izpratnē.

Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punkts paredz, ka ar svēršanu nodarbojas operators, kas ir reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams, ražotāju organizācija vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, tostarp kapteinis, kuru kompetentās iestādes pilnvarojušas svēršanas darbībām. Operators, kas nodarbojas ar svēršanu, ir atbildīgs par svēršanas pareizību. Operatori, kas sver zvejas produktus, par katru zivju izkrāvumu aizpilda svēršanas datu reģistru un datus glabā trīs gadus.
Noteikumu projektā jānosaka personas, kuras Latvijā ir uzskatāmas par svērējiem šīs regulas normas izpratnē.

Noteikumu projekta 6. punkts noteic, ka nozveju ir tiesīgs svērt zivju pircējs vai cita par svēršanu atbildīgā persona, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, t. i., zivju svērējs, kas ir reģistrēts informācijas sistēmā. Noteikumu projektā turpmāk tie abi kopā tiek saukti par svēršanas operatoriem.

Regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" punkts paredz dalībvalstu pienākumu oficiālajā tīmekļvietnē publicēt un uzturēt jaunāko informāciju par personām, kas ir tiesīgas svērt zvejas produktus. Noteikumu projektā jānosaka Latvijas iestāde, kura to nodrošinās.

Lai izpildītu regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" punkta prasības par informācijas publicēšanu oficiālajā tīmekļvietnē, noteikuma projekta 7. punkts noteic, ka Zemkopības ministrija publicē un uztur jaunāko informāciju par svēršanas operatoriem. Zvejnieki varēs pārliecināties par to, vai svēršanas operatori ir tiesīgi īstenot svēršanas darbības. Informācija, kas minētajā tīmekļvietnē būs pieejama par reģistrētiem svēršanas operatoriem, būs jāsniedz arī Eiropas Komisijā.

Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 1. punkts nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt, lai viss zvejas produktu daudzums pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai laišanas tirgū tiek nosvērts pa sugām tūlīt pēc izkraušanas dalībvalstī kompetento iestāžu apstiprinātās svēršanas sistēmās. Izkraušanas laikā jāsver visi produkti, ja vien dalībvalsts nav pieņēmusi Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas. Tādējādi noteikumu projektā jāparedz, ka visi zvejas produkti tiek svērti uz svēršanas sistēmām, kas ir apstiprinātas kompetentajās iestādēs. Tāpat ir jāparedz atkāpe no visas nozvejas svēršanas izkraušanas laikā, ja ir pieņemts paraugu ņemšanas plāns vai kontroles plāns nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas.
Ievērojot regulas Nr. 1224/2009 prasības, lai pēc iespējas saglabātu nozvejas kvalitāti, tika sagatavots un Eiropas Komisijā apstiprināts paraugu plāns, tāpēc ir jāsver nevis visa nozveja, bet gan plānā noteiktais sveramo paraugu skaits nozvejas apjoma un sastāva noteikšanai.
Ņemot vērā dažu piekrastes zvejas rīku specifiku reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu nozvejas iegūšanai, tehnisko aprīkojumu un piekrastes zvejniekiem pieejamo infrastruktūru, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tika sagatavots un Eiropas Komisijā apstiprināts arī kontroles plāns nozveju svēršanai pēc transportēšanas.
Minētie Latvijas plāni tika saskaņoti un apstiprināti ar Komisijas 2023. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmumu Nr. C(2023) 4925, ar ko apstiprina paraugu ņemšanas plānu un kontroles plānu, kurus Latvija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 iesniegusi attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, un groza Īstenošanas lēmumu C(2020) 2944 (turpmāk – Īstenošanas lēmums). Lai minētie plāni būtu saistoši Latvijas operatoriem, tie bija jāpārņem nacionālajā regulējumā. Tas tika izdarīts ar 2024. gada noteikumu Nr. 94 grozījumiem, iekļaujot tajos 3. un 3.¹ pielikumu.
Jāpiebilst, ka minētos plānus, pamatojoties uz regulas 2023/2842 8. panta 3. punktu, dalībvalstis var piemērot līdz 2027. gada 10. janvārim.
Pašlaik Eiropas Komisija izstrādā citu īstenošanas regulējumu, ar kuru noteiks jaunus nosacījumus minēto plānu izstrādei un plānu apstiprināšanas kārtību. Pēc Eiropas Komisijas atbilstošā īstenošanas regulējuma pieņemšanas Latvija sagatavos un apstiprinās jaunus plānus.
Tādējādi līdz 2027. gada 10. janvārim ir spēkā ar Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu apstiprinātie plāni, tāpēc tie netiks pārskatīti attiecībā uz šo noteikumu projektu, bet ir pārņemti tādā redakcijā, kādā tie bija apstiprināti un iekļauti noteikumu Nr. 94 3. un 3.¹ pielikumā.

Noteikumu projekta 8. punkts paredz svēršanas operatora pienākumu jūras produktu svēršanai izmantot verificētas svēršanas sistēmas (tostarp svarus) atbilstoši normatīvo aktu prasībām par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem.
Savukārt noteikumu projekta 10. punkts nosaka svēršanas operatora tiesības izkrautos jūras produktus svērt pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai pirmās pirkšanas darījuma, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. pantā noteikto, un atbilstoši izmantot izkrauto produktu paraugu ņemšanas plānu, kā arī kontroles plānu, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūtās nozvejas svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas.
Noteikumu projekta 1. pielikumā ir pievienots ar Īstenošanas lēmumu Eiropas Komisijas apstiprinātais izkrauto produktu paraugu ņemšanas plāns un 2. pielikumā – kontroles plāns, ko piemēro nozvejas svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas.

Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punkts noteic, ka operatori, kas sver zvejas produktus, par katru izkrāvumu aizpilda svēršanas datu reģistru. Noteikumu projektā jānosaka svēršanas reģistra veids un formāts.

Noteikumu projekta 9. punkts paredz svēršanas reģistra aizpildīšanu elektroniski informācijas sistēmā vai svēršanas operatora uzturētajā svēršanas reģistrā – papīra vai elektroniskā formā. Operators pats izvēlas veidu, kādā reģistrēt svēršanas datus, bet reģistrācijas veids vairs nav maināms, kad ir uzsākta datu reģistrācija informācijas sistēmā.
Ja svēršana notiek ostā, kas ir apstiprināta saskaņā ar regulu 2024/1474, tad atbilstoši šādai ostai paredzētajām prasībām svēršanas reģistra aizpildīšana informācijas sistēmā ir obligāta. Tas ir viens no nosacījumiem, ar kuriem pirmā Latvijas osta tika apstiprināta regulas Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktās pieļaujamās pielaides atkāpes piemērošanai, un šāds nosacījums jāizmanto arī turpmāk citu Latvijas ostu apstiprināšanas iesniegumu sagatavošanai (sk. noteikumu projekta VII nodaļu).

Regulas Nr. 1224/2009 14. panta 10. punkts paredz: lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru zvejas žurnāla vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu. Savukārt Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, (turpmāk – regula 2025/2196) 28. pantā ir noteikts, ka, aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro ES pārrēķina koeficientus, kas noteikti šīs regulas XII, XIII un XIV pielikumā. Vienlaikus ir paredzēts, ka tad, ja konkrētajai sugai un sagatavošanas veidam nav pārrēķina koeficientu, tiek piemēroti karoga dalībvalsts pieņemtie pārrēķina koeficienti. Tā kā regulas 2025/2196 pielikumos nav dots pārrēķina koeficients sniega krabju (Chionoecetes spp.) produktiem, bet Latvijas zvejas kuģi vēsturiski ir iesaistījušies to ieguvē un apstrādē un līdz 2016. gada septembrim zvejoja sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pārvaldības apgabalā, jānosaka koeficients apstrādātu sniega krabju svara pārrēķināšanai dzīvsvarā.

Noteikumu projekta 11. punktā noteiktie atbilstošie apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) pārrēķina koeficienti ir tādi paši kā līdz šim noteikumos Nr. 94.

Jānosaka rīcība, ja tehnisku iemeslu dēļ informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma) nav iespējams ievadīt nozvejas un izkraušanas datus, piemēram, atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 15. pantam, kas nosaka zvejas žurnāla elektronisku iesniegšanu, atbilstoši 17. pantam par iepriekšējā paziņojuma iesniegšanu, atbilstoši 22. pantam – pārkraušanas deklarācijas datu elektronisku pārraidīšanu, kā arī atbilstoši 24. pantam – izkraušanas deklarācijas datu elektronisku pārraidīšana. Šādā situācijā zvejas kuģa kapteinim par to ir jāpaziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai dati ir jāiesniedz informācijas sistēmas mobilajā lietotnē.

Noteikumu projekta 12. punktā paredzēta rīcība situācijā, kad tehnisku iemeslu dēļ nozvejas un izkraušanas datus nevar ievadīt zvejas darbību ziņošanas sistēmā.

Regulas Nr. 1224/2009 59. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai visi zvejas produkti pirmo reizi tiek pārdoti vai reģistrēti izsoļu namā vai reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām.

Noteikumu projekta 13. punkts noteic, ka Latvijā uz šādu pirmo pirkumu ir tiesības tikai informācijas sistēmā reģistrētiem zivju pircējiem.

Jānosaka regulas Nr. 1224/2009 59. pantā minēto zivju pircēju un regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktā minēto nozvejas svērēju reģistrācijas kārtība.

Noteikumu projekta 14. punktā ir paredzēts, ka zivju pircēja un zivju svērēja reģistrācijas iesniegums iesniedzams Zemkopības ministrijā, kuras tīmekļvietnē ir pieejama iesnieguma veidlapa. Norādīta iesniegumā sniedzamā informācija, kā arī noteikumu projekta 15. punktā – ārvalstu pretendentiem papildus iesniedzamie dokumenti. 
Zivju svērēja reģistrācijai pretendents norāda arī ostas vai izkraušanas vietas, kurās plānota zivju svēršana, nosaukumu, kā arī iekārtas, kas tiks izmantotas svēršanai (noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts). Šī informācija ir nepieciešama, lai izpildītu regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" apakšpunkta prasības par tīmekļvietnē publicējamo datu daudzumu. Bez šādas informācija Zemkopības ministrija nevarēs nodrošināt minētās regulas prasību izpildi. 
Noteikumu projekta 16., 17. un 18. punktā paredzēta iesnieguma izskatīšanas un Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanas kārtība un 19. punktā – reģistrācijas atteikuma nosacījumi.
Noteikumu projekta 19.3. apakšpunktā ietvertais nosacījums par nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāda esību zivju pircēja reģistrācijas pretendentam tiek vērtēts, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu (nodevu) parādnieku publiski pieejamās datubāzes datiem vai ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes saņemtu informāciju. 
Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāze dod publisku piekļuvi informācijai tikai par tiem nodokļu maksātājiem, kuru nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, bet neietver nodokļu maksātājus, kuriem saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ vai 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts vai atlikts maksājumu termiņš vai noslēgta vienošanās saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Tādējādi, piemērojot noteikumu projekta 19.3. apakšpunkta normu, Zemkopības ministrija informāciju par pretendenta nodokļu saistību izpildi saņem no Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datubāzes vai no pretendenta. Līdzīgs process ir arī ar ārvalstu pretendentu, kad tas iesniedz no ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes saņemto informāciju.
Noteikumu projekta 20. un 21. punktā ietverti nosacījumi, kad zivju pircēju un zivju svērēju darbība apturama vai reģistrācija anulējama, kā arī noteiktas pretendenta tiesības atkārtoti pieteikties zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijai.
Vienlaikus jāpiebilst, ka noteikumu projekta noslēguma jautājumu 51. punktā ietverti nosacījumi saskaņā ar noteikumiem Nr. 94 reģistrētajam zivju pircējam tam izsniegtā zivju pircēja reģistrācijas apliecība būs derīga līdz tajā norādītā termiņa beigām. Zivju pircējam, kas sver jūras produktus, mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas ir jāiesniedz Zemkopības ministrijā informācija par ostu vai izkraušanas vietu, kurā notiek svēršana, un par svēršanai izmantojamām iekārtām. Šī papildinformācija ir nepieciešama, lai izpildītu regulas Nr. 1224/2009 115. panta "i" apakšpunkta prasības par tīmekļvietnē publicējamo datu daudzumu. Noteikumi Nr. 94 zivju pircēja reģistrācijai neparedzēja datus par ostu, kurā notiek svēršana, un par iekārtām, kas tiek izmantotas svēršanai.

Regulas Nr. 1224/2009 59. panta 3. punktā noteikts, ka prasības zivju pircēja reģistrācijai var nepiemērot, kad galapatērētājs iegādājas noteiktu limitētu daudzumu zvejas produktu tikai privātam patēriņam.

Noteikumu projekta 22. punktā ir noteikts, ka zvejnieki ir tiesīgi pārdot jūras produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem zivju pircējiem, ja produkti regulas Nr. 1224/2009 59. panta 3. punktā noteiktā daudzumā tiek pārdoti galapatērētājiem tikai privātam patēriņam.

Tā kā regulas Nr. 1224/2009 62. pants paredz reģistrētu zivju pircēju pienākumu pārdošanas zīmes datus elektroniski iesniegt kompetentajām iestādēm, noteikumu projektā jānosaka pārdošanas zīmes iesniegšanas kārtība.

Noteikumu projekta 23. punktā iekļauta prasība pārdošanas zīmes datus ievadīt informācijas sistēmā. Turklāt Latvijas kompetentajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmas reāllaika dati.

Regulas Nr. 1224/2009 58. pants nosaka saskaņotas izsekojamības sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu to, ka jebkura zvejas produktu partija no nozvejas vai ieguves vietas līdz mazumtirdzniecības vietai ir izsekojama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos. Pamatojoties uz regulas Nr. 1224/2009 58. pantu, no 2026. gada 10. janvāra izsekojamības sistēma jāpiemēro arī iekšējo ūdeņu zvejas, akvakultūras un importa zivju produktiem, kas minēti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā.

Latvijā elektroniskā sistēma jūras un piekrastes zvejas produktu izsekojamībai tika ieviesta 2018. gada 1. jūnijā, un tā veiksmīgi darbojas (noteikumu Nr. 94 46. punkts). Tādējādi arī jaunas prasības par iekšējo ūdeņu, akvakultūras un importa produktu izsekojamību tika ieviestas, pamatojoties uz informācijas sistēmas esošo izsekojamības moduli.
Ar noteikumu projekta 24.–27. punktu tiek ieviesta regulas Nr. 1224/2009 58. panta izsekojamības prasība, tostarp zvejas produktu partiju identifikācijas numura (kvadrātkoda) veidošana, informācijas pievienošana par partiju, termiņš informācijas ievadīšanai informācijas sistēmā par darījumu ar partiju. 
Operators, īstenojot darbības ar zvejas produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu, saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu informācijas sistēmā ievada datus par darbībām ar zvejas produktiem. Tad informācijas sistēma automātiski izveido zvejas produktu partijas atbilstoši regulas Nr.  1224/2009 56.a un 58. pantā noteiktajām prasībām un piešķir tām identifikācijas numuru (kvadrātkodu). 
Vienlaikus noteikumu projekta noslēguma jautājumu 52. punktā paredzēta atkāpe akvakultūras un importa zivju produktu izsekojamības nodrošināšanai līdz atbilstošā informācijas sistēmas tehniskā risinājuma izstrādei, bet ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim. Šajā periodā operatori minēto zvejas produktu izsekojamības prasību ievērošanu nodrošinās ar to rīcībā esošām sistēmām un procedūrām (tostarp pavadzīmēm un citiem iepirkumu apliecinošiem dokumentiem) un informāciju par partiju pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniegs ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, lai ievērotu regulas 1224/2009 58. panta 6. punkta prasības.

Regulas Nr. 1224/2009 58. panta 8. punktā noteikts, ka prasības zvejas produktu izsekojamībai var nepiemērot, kad galapatērētāji iegādājas noteiktu limitētu daudzumu zvejas produktu tikai privātam patēriņam.

Noteikumu projekta 28. punktā paredzēts, ka noteikumu projekta IV nodaļas izsekojamības prasības nepiemēro, ja zvejas produktus noteiktā apjomā pārdod galapatērētājiem tikai privātam patēriņam.

Regulas Nr. 1224/2009 68. pants noteic pienākumu transportējamiem zvejas produkti pirms to pirmās pārdošanas pievienot transportēšanas dokumentu, kurā norādīti transportētie zvejas produkti un to daudzums. Pirms šīs transportēšanuas transportētājs elektroniski iesniedz transportēšanas dokumentu kompetentajām iestādēm. Tāpat ir dota iespēja dalībvalstij noteikt, vai transportētājs ir atbrīvots no šīs prasības, ja produktus transportē ostas teritorijā vai ne tālāk par 25 km no izkraušanas vietas.

Noteikumu projekta 29.–31. punktā iekļauta prasība transportēšanas dokumenta datus ievadīt informācijas sistēmā. Tādējādi tiks izpildīta norma par datu iesniegšanu elektroniski, jo Latvijas kompetentajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmas reāllaika dati. Vienlaikus ir ietverta regulā Nr. 1224/2009 dalībvalstij paredzētā rīcības brīvība atļaut neaizpildīt transportēšanas dokumentu, ja produkti pēc izkraušanas tiek transportēti ostas teritorijā. Tāpat ir noteikta Valsts vides dienesta amatpersonu kompetence transportlīdzekļu pārbaudē.

Lai nodrošinātu regulas Nr. 1005/2008 prasību izpildi, tostarp to, ka visiem pārdotajiem produktiem, kas ir  importēti ES vai eksportēti no tās un kas ir iegūti atbilstoši starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un, ja nepieciešams, citiem noteikumiem, kurus piemēro atbilstošajam zvejas kuģim, ir jāievieš sertifikācijas sistēma, ko piemēro visai zvejas produktu tirdzniecībai ar ES. Latvijā šajā sertifikācijas sistēmā ir iesaistīta Zemkopības ministrija, Valsts vides dienests, Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests.
2026. gada 10. janvārī stājās spēkā regulas Nr. 1005/2008 12.a panta otrā punkta obligāta prasība ES (tostarp Latvijas) zivju produktu importētājiem, reeksportētājiem un eksportētājiem, kā arī atbildīgajām iestādēm nozvejas sertifikātu noformēšanai un apstiprināšanai izmantot Eiropas Komisijas digitālu sistēmu nozvejas sertifikātu pārvaldībai CATCH (turpmāk – CATCH). Tas nozīmē, ka informācijas, datu un dokumentu apmaiņu, kas attiecas uz zvejas produktu importu, reeksportu un – atbilstošā situācijā – eksportu un saistītajām pārbaudēm, riska pārvaldību, verifikāciju un kontroli, kā arī saistībā ar dokumentiem tādiem kā importētāja deklarācijas, nozvejas sertifikāti, reeksporta sertifikāti, deklarācijas, pieteikumi vai lēmumi un kas notiek starp importētāju, reeksportētāju un – atbilstošā situācijā – eksportētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisiju, kā paredzēts regulā Nr. 1005/2008, īsteno, izmantojot CATCH. Ievērojot CATCH darbplūsmu un iesaistīto operatoru darbības, nozvejas sertifikātu veidošanā ir iesaistīti arī zvejas kuģa kapteiņi vai zvejnieku pārstāvji, kas CATCH apstiprina konkrētā kuģa zvejas un nozvejas datus.

Lai nodrošinātu nozvejas sertifikātu apriti atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 jaunajām prasībām, tostarp CATCH sistēmas ieviešanu, noteikumu projekta 32.–40., kā arī 43. un 44. punkts noteic dokumentu apriti un Latvijas kompetento iestāžu kompetenci nozvejas sertifikātu pārbaudes un apstiprināšanas procesā, tostarp šādas to darbības:
a) Zemkopības ministrija pārbauda eksportējamo jūras produktu nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku nozvejai un apstiprina nozvejas sertifikātu;
b) Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina nozvejas sertifikāta datus importējamiem un reeksportējamiem jūras produktiem. Jaunā CATCH sistēmas funkcionalitāte paredz, ka CATCH tiek veidota importētāja deklarācija (ko CATCH saņem Valsts vides dienests), nevis nozvejas sertifikāts, kā tas bija iepriekš. CATCH sistēmā ir paredzēts atsevišķs jēdziens "Importētāja deklarācija" (angļu val. Importer Declaration), kas atbilst regulas Nr. 1005/2008 II pielikuma nozvejas sertifikāta 11. ailei, un tā tiek apstiprināta dalībvalsts kompetentajā iestādē, t. i., Valsts vides dienestā, kā daļa no nozvejas sertifikāta apstiprināšanas procesa;
c) Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina, lai tiktu apstiprināta apstrādes deklarācija, ja jūras produkti Latvijā tikuši apstrādāti, un uzglabāšanas dokuments, ja ar Latvijā iepriekš ievestiem jūras produktiem valstī nav īstenotas nekādas darbības un tie tikuši uzglabāti muitas noliktavā;
d) Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā pārliecinās, vai ir pievienots Valsts vides dienesta apstiprināts nozvejas sertifikāts, vienlaikus pārbaudot tajā norādīto datu atbilstību citiem kravas pavaddokumentiem.
Pēc regulas Nr. 1005/2008 grozījumiem, kas stājās spēkā 2026. gada 10.  janvārī, ES importētāja deklarācija (11. aile) ir tikusi pārveidota un nozvejas sertifikāta atteikuma juridiskais pamats ir pievienots 13. ailē. Importētāja deklarācija ir noteikta regulas Nr. 1005/2008 II pielikumā (nozvejas sertifikāta paraugā) kā 11. aile, un tās aizpildīšanas procedūra izriet no 16. panta (apstiprinātu nozvejas sertifikātu iesniegšana) un 17. panta (pārbaudes).
Eiropas Komisijas oficiālā TRACES NT/CATCH lietotāja rokasgrāmata ir pieejama tīmekļvietnē webgate.ec.europa.eu/imsoc-guide/tracesnt-help, bet informācija par bieži uzdotiem jautājumiem saistībā ar dokumentu apriti CATCH – https://webgate.ec.europa.eu/circabc-ewpp/d/d/workspace/SpacesStore/ab2ae1c8-b7a6-4811-9c98-8479fb110d92/download 
Noteikumu projekts paredz, ka jūras produktu importētāji un eksportētāji, kā arī atbildīgās iestādes nozvejas sertifikātu noformēšanai un apstiprināšanai izmanto Eiropas Komisijas digitālu sistēmu nozvejas sertifikātu pārvaldībai CATCH.
Vienlaikus jāpiebilst, ka eksportējamu zvejas produktu nozvejas sertifikātu noformēšanai CATCH ir obligāti izmantojama tikai eksportam uz trešajām valstīm, kas pieprasa nozvejas sertifikātu, – Islandi, Kotdivuāras Republiku jeb Ziloņkaula Krastu, Kuveitu, Madagaskaru, Norvēģiju, Taizemi, Tunisiju un Ukrainu. Minēto valstu saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/document/download/dee9c49a-6214-41e1-b112-d8123d1ee87d_en?filename=list_of_third_countries_en.pdf , kā arī Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "NNN zvejas apkarošana un izskaušana": https://www.zm.gov.lv/lv/valstis-kuras-pieprasa-nozvejas-sertifikatu. 
Regula Nr. 1005/2008 nenoteic eksportētājam pienākumu sagatavot sertifikātu eksportam uz citām valstīm. Ja ir nepieciešamība sagatavot nozvejas sertifikātu Latvijas kuģu nozvejai, to var darīt uzreiz CATCH sistēmā.
Tomēr noteikumu projekta 37. punkts noteic, ka informācijas sistēma arī turpmāk tiks izmantota nozvejas sertifikātu apritei eksportam uz tādām valstīm, kurām ir īpaši izveidota nozvejas sertifikātu sistēma (piemēram, Apvienoto Karalisti un Ziemeļīriju (turpmāk – AK), un Japānu (ir noteiktas četras sugas, kurām ir nepieciešams nozvejas sertifikāts)). Informācijas sistēmu nozvejas sertifikātu apritei var izmantot, ja minētās valstis nav paziņojušas par citu kārtību, jo, piemēram, pašlaik norisinās Eiropas Komisijas un AK sarunas par iespējamo CATCH un AK informācijas tehnoloģiju sistēmas savstarpējo savienojamību, tā ka, iespējams, nākotnē ES operatori izmantos CATCH arī nozvejas dokumentu apritei ar AK. Saistībā ar šo ir jāpiemin, ka kompetentās iestādes situācijās, kad nozvejas sertifikātu apritei ir izmantota informācijas sistēma, nodrošina dokumentu apriti gan informācijas sistēmā, gan papīra formā (piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātās apstrādes deklarācijas un uzglabāšanas dokumenta aprite notiek papīra formā, jo tas tiek iesniegts, to nosūtot uz iestādes
e-pasta adresi). 
Tā kā AK neizmantos CATCH, sertifikātu un apstrādes deklarāciju sagatavošana un apstiprināšana arī turpmāk notiks pēc iepriekšējās shēmas. 
Jūras produktu eksporta procedūras kārtība un procedūras tiek paziņotas operatoriem (eksportētājiem) Zemkopības ministrijas informatīvajās vēstulēs, publikācijās tīmekļvietnē un sanāksmēs. Vienlaikus eksportētāji tiek informēti par Eiropas Komisijas izstrādātajām vadlīnijām, prasībām un aktualitātēm. Informācija ir pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes sadaļas "NNN zvejas apkarošana un izskaušana" apakšsadaļā "Zivju produkcijas eksports, imports un reeksports": 
https://www.zm.gov.lv/lv/zivju-produkcijas-eksports-imports-un-reeksports. Operatori arī ir informēti par Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamo informāciju un vadlīnijām: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/international/illegal-fishing_en.
Vienlaikus Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "NNN zvejas apkarošana un izskaušana" ir pieejama informācija par jūras produktu eksporta procedūras kārtību, ko ir paziņojušas citas valstis, piemēram, Japāna (https://www.zm.gov.lv/lv/japanas-nozvejas-sertifikatu-shema) un Apvienotā Karaliste (https://www.zm.gov.lv/lv/latvija-apstradato-zvejas-produktu-eksports-uz-ak; https://www.zm.gov.lv/lv/uzglabasanas-dokumenta-aizpildisana-zvejas-produktu-eksportam-uz-ak).
Noteikumu projekta 34. un 35. punktā minētās verifikācijas procedūras pamatā ir regulas Nr. 1005/2008 17. pantā noteiktā procedūra un termiņi. Regulas Nr. 1005/2008 17. panta 4. punktā noteiktas situācijas, kad verifikācija ir obligāta. Verifikācija ietver gan dokumentu padziļināto izvērtēšanu, gan kravas fizisko pārbaudi. Verifikācijas procedūrā piedalās atbildīgās Latvijas iestādes atbilstoši to kompetencei (noteikumu projekta 35. punkts). Par verifikācijas procedūru lemj Valsts vides dienests, pārbaudot nozvejas sertifikāta un pavaddokumentu atbilstību, un tas var noteikt arī padziļinātās pārbaudes (verifikācijas) nepieciešamību. Papildpārbaude (verifikācija) var tikt uzsākta arī tad, kad no citas dalībvalsts saņemta informācija par neatbilstībām nozvejas sertifikātā. Tā kā Valsts vides dienests tikai pārbauda dokumentus, tam nav pieejas pašai kravai, tāpēc tas pieprasa citas atbildīgās iestādes nodrošināt regulas Nr. 1005/2008 17. pantam atbilstošās kontroles, kas ir iestādes kompetencē.
Valsts vides dienests, pamatojoties uz regulas Nr. 1005/2008 17. panta 6. punktu, var lūgt palīdzību no karoga valsts vai 14. pantā minētās tās trešās valsts kompetentajām iestādēm, kura nav karoga valsts, norādot iemeslus, kāpēc konkrētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm radušās pamatotas šaubas par nozvejas sertifikāta vai tajā ietverto apgalvojumu derīgumu un (vai) produktu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Palīdzības pieprasījuma pamatošanai tiek nodota nozvejas sertifikāta kopija un sniegta jebkura informācija vai dokumenti, kas apliecina to, ka informācija par sertifikātu ir neprecīza. Šāds pieprasījums nekavējoties nosūtāms karoga valsts vai Nr. 1005/2008 14. pantā minētās tās trešās valsts kompetentajām iestādēm, kura nav karoga valsts.
Nereģistrētas, nelegālas un neregulētas zvejas iegūtas produkcijas kontroles jomā Latvijas iesaistītās iestādes darbojas savās kompetences jomā, un tā ir arī noteikta Latvijas Nacionālajā jūras zvejas kontroles programmā 2021.–2027. gadam. Tātad, ja Valsts vides dienestam, pārbaudot nozvejas sertifikātus un citus pavaddokumentus produktu importam Latvijā, rodas pamatotas šaubas par nelegālu zvejas produkcijas izcelsmi, tas ir tiesīgs lūgt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju iesaisti verifikācijas procedūrā.
Savukārt noteikumu projekta 36. punktā noteikts arī zvejnieka pienākums iesaistīties nozvejas sertifikāta sagatavošanā CATCH sistēmā.
Lai īstenotu regulas Nr. 1005/2008 mērķus nelegālas zvejas apkarošanā un novēršanā, noteikumu projekta 44. punktā iekļauta prasība par atbildīgo iestāžu informēšanu, ja dokumentu vai kravas pārbaudes laikā tiek konstatētas neatbilstības.

Lai uzraudzītu specifisku zivju sugu – zilo tunzivju un ilkņzivju – apriti tirgū, noteikumu projektā, tāpat kā noteikumos Nr. 94, ietvertas prasības, kuras noteiktas Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu, (turpmāk – regula Nr. 1035/2001) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulā (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010, (turpmāk – regula 2023/2833) attiecībā uz nozvejas dokumentu noformēšanas importējamajai kravai un eksportējamiem zvejas produktiem. Noteikumu projektā jānosaka Latvijas kompetento iestāžu kompetence attiecībā uz Latvijā importējamo vai no Latvijas eksportējamo zvejas produkcijas nozvejas dokumentu apstiprināšanu.

Noteikumu projekta 41. un 42. punktā norādītas Latvijas kompetentās iestādes un to funkcijas specifisku zivju sugu nozvejas dokumentu noformēšanā atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 un regulas 2023/2833 prasībām.

Jānosaka atbildīgo amatpersonu kompetence tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē.

Noteikumu projekta 45. un 46. punktā noteikta Valsts vides dienesta kompetence tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē, jo tas ir atbildīgs par zvejas prasību īstenošanas kontroli.

Regulas Nr. 1224/2009 14. panta 3. punkts noteic, ka salīdzinājumā ar izkrauto daudzumu vai inspekcijas rezultātu atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai. Savukārt regulas Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta "a" apakšpunkts nosaka atkāpi no pamatprasībām, paredzot labvēlīgākus nosacījumus atļautajai pielaidei zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz kuģa. 
Lai to piemērotu, Eiropas Komisija pieņēma regulu 2024/1474, un, izpildot tās nosacījumus, osta var tikt iekļauta Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā. Tā kā atļautā pielaide attiecas uz nozvejas izkraušanas procedūru (nozvejas svēršanu un izkraušanas datu iesniegšanu), kā arī tieši skar nozvejas izkraušanas kontroli, noteikumu projektā jānosaka prasības pieļaujamās pielaides atkāpes noteikšanai, konkrētu nosacījumu izpilde attiecīgajā izkraušanas, paraugu ņemšanas un svēršanas vietā, lai osta (izkraušanas vieta) tiktu apstiprināta un iekļauta Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā, un iesnieguma sagatavošanas nosacījumi Latvijas ostas iekļaušanai apstiprināto ostu sarakstā.

Noteikumu projekta 47.–49. punktā ietvertas prasības to ostu apstiprināšanai pieļaujamās pielaides atkāpes izmantošanai, kurās zvejas kuģu izkraušanai tiek piemērota labvēlīgāka atļautā pielaide.
Šīs prasības noteiktas atbilstoši regulai 2024/1474, ievērojot arī Latvijas pirmo sagatavoto iesniegumu Ventspils ostas apstiprināšanai, kurš tika saskaņots ar Eiropas Komisiju. 
Pirmā Latvijas osta tika apstiprināta ar Komisijas 2025. gada 15. maija Īstenošanas regulu 2025/897, ar ko saskanīgi ar Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474 II nodaļu apstiprina saraksta ostas, tāpēc pēc pirmās ostas apstiprināšanas ir skaidras un saprotamas procedūras un kontroles pasākumi visu nosacījumu ievērošanai arī citās Latvijas ostās.
Noteikumu projekta 48.6. apakšpunktā minētā prasība par operatora pienākumu CCTV kameras ieraksta datu glabāšanas termiņu – divām nedēļām – ir skaidrojama ar zvejas kontroles mērķiem un inspektoru darba specifiku. Atkāpšanās no atļautās pielaides, kuras dēļ ir noteiktas prasības ostu apstiprināšanai, ievērojami apdraud nozvejas reģistrēšanas un paziņošanas pareizību, tāpēc ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, tostarp izmantojot attālo elektronisko videonovērošanas sistēmas ar CCTV kamerām, jo Valsts vides dienests ar to kontrolē, kā tiek pildīti tās nozvejas izkraušanas un svēršanas nosacījumi, uz kuru tiek attiecināta atkāpšanās no atļautās pielaides. Inspekciju stratēģija paredz gan CCTV izmantošanu reāllaikā, gan tad, ja ar citiem rīkiem tika konstatētas neatbilstības, piemēram, pārdošanas un izkraušanas datu pārbaudē u. c. Tad no operatoram iespējams pieprasīt arī konkrēto videoierakstu. Divas nedēļas ir samērīgs datu uzglabāšanas termiņš, lai nodrošinātu inspekcijas darbam nepieciešamo papildfaktu fiksējošo rīku izvērtēšanu salīdzinājumā ar datu uzglabāšanai operatoram nepieciešamajiem resursiem.