25-TA-725: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par valsts nekustamā īpašuma Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā, pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par valsts nekustamā īpašuma Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā, pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 46015044450) Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 46015044450) – būvi ( būves kadastra apzīmējums 46010044423012) – Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Dobeles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000119124, lēmuma datums: 27.01.2025. Pamats: 27.12.2024. akts Nr.00180/106/2024-AKT izpildu lietā Nr.00008/106/2024-BL, 16.04.2024. akts par mantojuma lietas izbeigšanu reģistra Nr.1399.
Valsts nekustamais īpašums, pamatojoties uz Zemgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Ilzes Libertes 16.04.2024. izdoto notariālo aktu Nr. 1399 par mantojuma lietas izbeigšanu mantojuma lietā Nr.234077, ar kuru mantojamā manta tika atzīta par bezmantinieka mantu (bezmantinieku lieta Nr.00008/106/2024-BL) un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 12.punktu, 14. punktu, Civillikuma 416. panta septīto daļu, ar aktu Nr. 00180/106/2024-AKT “Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 46015044450) – Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā”” (turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr. 00008/106/2024-BL no Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 106 zvērinātas tiesu izpildītājas Andželas Klaģes pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 27.12.2024.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 14205 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 27952 euro apmērā.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst būve:
- medpunkts (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) ar kopējo platību 554,60 m2, galvenais lietošanas veids: 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, būves tips: 12640101 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Akta pielikumu, veicot valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves – medpunkta (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas - konstrukcijas iebrukušas, tajā atrodas lielgabarīta atkritumi.
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4601 004 4423) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) 7,2458 ha platībā – Bērzes ielā 7, Dobelē, Dobeles novadā (turpmāk – Zemesgabals), kura īpašuma tiesības Zemgales rajona tiesas Dobeles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000128819 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 10.03.2024.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī sedz maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Ņemot vērā minēto, VNĪ 13.02.2025. vēstulē Nr. 4/3-2/1146 informēja zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašnieku, ka no valsts nekustamā īpašuma pārņemšanas dienas (27.12.2024.) līdz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, VNĪ maksā lietošanas maksu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašniekam 4% gadā apmērā no zemes vienības universālās kadastrālās vērtības par zemes likumisko lietošanu.
Valsts nekustamajam īpašumam piekļuve nodrošināta no pašvaldības Gaurata ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 46010044440) pa zemes vienību Bērzes ielā 7, Dobelē, Dobeles novadā, ar kadastra apzīmējumu 46010044423 uz kuras atrodas valsts nekustamais īpašums.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Pirmpirkuma tiesīgā persona – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks nav iesniedzis valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par valsts nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties valsts nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par valsts nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par valsts nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks būs tiesīgs iegādāties valsts nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija:
- ka valsts nekustamais īpašums atrodas uz fiziskas personas īpašumā esoša zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423), kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi;
- ka atbilstoši NĪVKIS būves – medpunkta (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) galvenais lietošanas veids ir noteikts ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēka (kods: 1264);
- par valsts nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, proti, būve ar kadastra apzīmējumu 46010044423012 ir avārijas stāvoklī, tajā atrodas lielgabarīta atkritumi.
Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Valsts nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašniekam.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Īpašuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Dobeles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000119124, lēmuma datums: 27.01.2025. Pamats: 27.12.2024. akts Nr.00180/106/2024-AKT izpildu lietā Nr.00008/106/2024-BL, 16.04.2024. akts par mantojuma lietas izbeigšanu reģistra Nr.1399.
Valsts nekustamais īpašums, pamatojoties uz Zemgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Ilzes Libertes 16.04.2024. izdoto notariālo aktu Nr. 1399 par mantojuma lietas izbeigšanu mantojuma lietā Nr.234077, ar kuru mantojamā manta tika atzīta par bezmantinieka mantu (bezmantinieku lieta Nr.00008/106/2024-BL) un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 12.punktu, 14. punktu, Civillikuma 416. panta septīto daļu, ar aktu Nr. 00180/106/2024-AKT “Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 46015044450) – Gaurata ielā 1, Dobelē, Dobeles novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā”” (turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr. 00008/106/2024-BL no Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 106 zvērinātas tiesu izpildītājas Andželas Klaģes pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 27.12.2024.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 14205 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 27952 euro apmērā.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst būve:
- medpunkts (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) ar kopējo platību 554,60 m2, galvenais lietošanas veids: 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, būves tips: 12640101 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Akta pielikumu, veicot valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves – medpunkta (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas - konstrukcijas iebrukušas, tajā atrodas lielgabarīta atkritumi.
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4601 004 4423) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) 7,2458 ha platībā – Bērzes ielā 7, Dobelē, Dobeles novadā (turpmāk – Zemesgabals), kura īpašuma tiesības Zemgales rajona tiesas Dobeles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000128819 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 10.03.2024.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī sedz maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Ņemot vērā minēto, VNĪ 13.02.2025. vēstulē Nr. 4/3-2/1146 informēja zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašnieku, ka no valsts nekustamā īpašuma pārņemšanas dienas (27.12.2024.) līdz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, VNĪ maksā lietošanas maksu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašniekam 4% gadā apmērā no zemes vienības universālās kadastrālās vērtības par zemes likumisko lietošanu.
Valsts nekustamajam īpašumam piekļuve nodrošināta no pašvaldības Gaurata ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 46010044440) pa zemes vienību Bērzes ielā 7, Dobelē, Dobeles novadā, ar kadastra apzīmējumu 46010044423 uz kuras atrodas valsts nekustamais īpašums.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Pirmpirkuma tiesīgā persona – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks nav iesniedzis valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par valsts nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties valsts nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par valsts nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par valsts nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks būs tiesīgs iegādāties valsts nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija:
- ka valsts nekustamais īpašums atrodas uz fiziskas personas īpašumā esoša zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423), kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi;
- ka atbilstoši NĪVKIS būves – medpunkta (būves kadastra apzīmējums 46010044423012) galvenais lietošanas veids ir noteikts ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēka (kods: 1264);
- par valsts nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, proti, būve ar kadastra apzīmējumu 46010044423012 ir avārijas stāvoklī, tajā atrodas lielgabarīta atkritumi.
Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Valsts nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašniekam.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personās intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personās intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4601 004 4423) īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46010044423) īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi