Anotācija

LAD ir konstatējis, ka noteikumu Nr. 213
1) 10. punkts ir jāsvītro, jo Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), kurā notiek visa būvniecības procesa elektroniska pārvaldība, vēl nav ieviestas nepieciešamās izmaiņas, lai tajā varētu norādīt būvniecības mērķi "mākslīgā mitrāja pārbūve, atjaunošana vai izbūve". BIS joprojām pieejams mērķis "meliorācijas sistēmas pārbūve, atjaunošana vai izbūve", kas pirmšķietami ir pretrunā ar pašreizējo noteikumu Nr. 213 10. punkta redakciju. Vienlaikus 28. punkts ir jāpapildina ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka izdevumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai izbūvi, ir neattiecināmie izdevumi, tādējādi saglabājot intervences mērķi;
2) redakcija būtu jāpapildina arī ar nosacījumiem par to, kuros gadījumos ir attiecināms arī atbalsta pretendenta paša darbs būvdarbos, ja tam ir atbilstoša meliorācijas būvdarbu kvalifikācija, lai nodrošinātu, ka būvdarbi hidromeliorācijas jomā tiek paveikti profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajām prasībām. Skaidra prasība par kvalificēta būvdarbu vadītāja un būvuzrauga piesaisti novērš risku, ka darbi tiek paveikti bez profesionālas uzraudzības, kas var radīt tehniskas kļūdas, neatbilstības un ievērojamu ietekmi ne tikai uz mākslīgā mitrāja, bet arī uz meliorācijas sistēmu funkcionēšanu. Šāds precizējums nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem pretendentiem un samazina administratīvo un tehnisko risku projekta īstenošanas laikā;
3) 23.4.3. apakšpunktā ir nepieciešams iekļaut piemērus par augiem, kas atbilstu intervences mērķim, t. i., kuri augi primāri audzējami mākslīgajā mitrājā ūdens kvalitātes uzlabošanai. Patlaban nav skaidri izprotams, vai ir atļauta tikai vienas sugas augu izvēle vai jāievēro dažādība. Nav skaidrs, vai ir atļauti dažādi krāšņumaugi, piemēram, ūdensrozes. Kā atzīst mākslīgo mitrāju eksperti, mākslīgajā mitrājā ūdens kvalitātes uzlabošanai nav obligāti jāstāda tikai niedres vai grīšļi, tomēr praksē visefektīvākie ir tieši tādi augi, kas ar saknēm turas substrātā (piemēram, niedres, grīšļi, meldri, vilkvālītes), jo to sakņu sistēma substrātā nodrošina labu vidi mikroorganismiem, kas ir atbildīgi par galveno ūdens attīrīšanas procesu. Ūdensaugus ar peldošām lapām, piemēram, ūdensrozes, var izmantot papildinājumam, jo tie palīdz uzņemt barības vielas (veģetācijas sezonā) un noēno ūdens virsmu, bet parasti tie vieni paši nenodrošina tik efektīvu attīrīšanu kā niedres. Iespējams arī kombinēt abu veidu augus.
Latvijas klimatiskajos apstākļos speciālisti izvēlas parastās niedres (Phragmites Australis), jo tās pilnvērtīgi aug, vairojas un izspiež citas augu sugas. Tādējādi nav nepieciešama speciāla apsaimniekošana. Virszemes plūsmas mākslīgajos mitrājos var izmantot vilkuvāles (Typha Species), kalmes (Acorus calamus) un citus mitrummīlošus augus. Atkarībā no augu sugas veģetācijai ir atšķirīga dažādu piesārņojošo elementu uzņemšanas spēja, ko augi izmanto augšanai. Ja ir specifisks notekūdeņu saturs, var pielāgot augu sugu, kas fitoremidiācijas ceļā veicinās nevēlamā elementa papildu attīrīšanu. Veģetāciju mitrājā var pielāgot arī ainaviskajām prasībām un izvēlēties ziedošus, krāsainus, daudzveidīgus vai pat eksotiskus augus, taču tad jārēķinās ar kopšanas nosacījumiem ekspluatācijas laikā.
Augus būvniecības laikā var mērķtiecīgi stādīt, tādējādi iegūstot optimālo noklājumu un izvēlēto augu sugu. Otra pieeja ir ļaut veģetācijai patstāvīgi attīstīties mitrāja ekspluatācijas laikā – tad augi paši iesēsies un ieaugs, taču apaugums veidosies tikai seklākajās mitrāja zonās (pie krastiem un līdz 0,7 m ūdens dziļumam) un ilgāku laiku, un to veidos tuvumā dabā sastopamās augu sugas. Tātad no atbalsta kontroles viedokļa būtu svarīgi pēcuzraudzības laikā konstatēt vismaz reti stādītus vai ieaugušus ūdensaugus (niedres vai citus), kas garantēs augu izplatību vienas sezonas laikā;
4) 29. punkts ir jāpapildina ar nosacījumu, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas;
5) 39. punkts ir jāpapildina ar skaidrojumu, ka uz mākslīgo mitrāju attiecas visas tās pašas darbības, kas uz jebkuru meliorācijas sistēmu, tātad ir jānodrošina tā funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim, nepieļaujot meliorācijas sistēmas darbības pasliktināšanos.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 1. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 213 10. punkts;
2) 2. punktu noteikumi Nr. 213 tiek papildināti ar 16.¹ punktu, nosakot, ka intervences īstenošanā būvdarbus var veikt būvuzņēmējs ar sertificētiem hidromelioratīvās būvniecības speciālistiem vai arī pats atbalsta pretendents, ja tam ir atbilstoša kvalifikācija un tiek piesaistīti sertificēti speciālisti meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšanai un būvuzraudzībai. Par būvdarbu vadītāja un būvuzrauga piesaisti paša īstenotiem būvdarbiem atbalsta pretendents informē Lauku atbalsta dienestu, iesniedzot projekta iesniegumu;
3) 3. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 213 23.4.3. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai esošo redakciju papildinātu ar prasību, ka veģetāciju veido dabiski vai reti stādīti ūdensaugi, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir no dažādām tādu augu sugām kā, piemēram niedres, vilkuvāles, meldri, kalmes vai citi mitrummīloši augi, vai tādi augi, kas fitoremidiācijas ceļā veicina nevēlamā elementa papildu attīrīšanu;
4) 4. punktu noteikumi Nr. 213 tiek papildināti ar 28.11. apakšpunktu, kas noteic, ka nav attiecināmi izdevumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai izbūvi;
5) 5. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 213 29. punkts, to papildinot ar atbalsta pretendentam labvēlīgāku normu, proti, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas;
6) 6. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 213 39. punkts, to papildinot ar piebildi šādā redakcijā: "nodrošinot tā funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim un nepieļaujot meliorācijas sistēmas darbības pasliktināšanos", kas paskaidro, kuras darbības jāīsteno attiecībā uz mākslīgo mitrāju uzturēšanu un ilgtspēju.