Anotācija

Specializētās audžuģimenes (krīzes audžuģimenes un audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem) nodrošina aprūpi bērniem ar kompleksām vajadzībām, kas ir saistīta ar būtiski lielāku fizisko, emocionālo un psiholoģisko slodzi, kā arī paaugstinātiem civiltiesiskās atbildības riskiem.
Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā arī veselības apdrošināšanu specializētajai audžuģimenei, proti, personai vai ģimenei, kurai piešķirts specializētās audžuģimenes statuss. Praksē tas nozīmē, ka ar aprūpes pienākumu izpildi saistītie civiltiesiskās atbildības riski un ar pastiprināto slodzi saistītie veselības aprūpes izdevumi jāsedz no audžuģimenes personiskajiem resursiem.
Apdrošināšanas neesamība samazina specializēto audžuģimeņu drošības sajūtu un var ietekmēt gan motivāciju uzņemties šādu statusu, gan spēju ilgtermiņā nodrošināt aprūpi bērniem ar kompleksām vajadzībām.

Lai mazinātu ar aprūpes nodrošināšanu saistītos riskus un stiprinātu specializēto audžuģimeņu atbalsta sistēmu, paredzēts pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nodrošinās aizsardzību gadījumos, kad bērna aprūpes laikā tiek nodarīts kaitējums trešajām personām vai to īpašumam, savukārt veselības apdrošināšana veicinās specializētās audžuģimenes personu veselības aizsardzību, ņemot vērā pastiprināto slodzi, kas rodas  aprūpes pienākumu izpildes laikā.
Plānotie grozījumi veicinās specializēto audžuģimeņu drošību, noturību un ilgtspējīgu iesaisti ārpusģimenes aprūpes sistēmā, vienlaikus sekmējot bērniem ar kompleksām vajadzībām piemērotas ģimeniskas aprūpes pieejamību.
Lai nodrošinātu minēto apdrošināšanu administrēšanu specializētajām audžuģimenēm, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar  12.11.¹ apakšpunktu nosakot, ka atbalsta centrs nodrošina specializētās audžuģimenes veselības apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ar veselības apdrošināšanas saistīto norēķinu veikšanu ar apdrošināšanas kompāniju, veselības apdrošināšanas polišu izsniegšanu specializētajām audžuģimenēm un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu specializētajām audžuģimenēm.
Lai visām specializētajām audžuģimenēm tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas  veselības apdrošināšanas polises, kā arī ņemot vērā atbalsta centru atšķirīgo administratīvo lielumu un darbības apjomu, veselības apdrošināšanas nodrošināšanai specializētajām audžuģimenēm ir izvēlēts centralizēts iepirkuma modelis, ko īstenos centrs, tādējādi nodrošinot vienotu apdrošināšanas piedāvājumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visām specializētajām audžuģimenēm neatkarīgi no to piesaistes konkrētam atbalsta centram.
Savukārt atbalsta centrs nodrošinās praktisko  veselības apdrošināšanas ieviešanu, proti, slēdzot veselības apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju par atbalsta centra piesaistītajām specializētajām audžuģimenēm, veicot ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus ar apdrošināšanas kompāniju, izsniedzot polisēs paredzētās veselības apdrošināšanas kartes specializētajām audžuģimenēm, kā arī savlaicīgi informējot apdrošināšanas kompāniju par veselības apdrošināšanas polises izbeigšanu vai jaunas polises nepieciešamību gadījumos, kad tiek piešķirts, izbeigts vai atņemts specializētās audžuģimenes statuss, kā to paredz noteikumu grozījumu projekta 12.11.² punkts.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana paredzēta kompensācijas veidā. Katra specializētā audžuģimene, kas atbilst Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"   prasībām un pati ir noslēgusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, ir tiesīga saņemt kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādi ne vairāk kā 70 euro apmērā. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no faktiskajām polises izmaksām, un gadījumos, kad polise iegādāta par zemāku cenu, specializētajai audžuģimenei tiek kompensēti faktiskie izdevumi.
Kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksā tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi noteikumos paredzēto līgumu. Atbalsta centrs veic izmaksu, pamatojoties uz iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, attiecīgos datus ievada uzskaites informācijas sistēmā un pēc tam saņem finansējumu no centra, atbilstoši noteiktajai atskaišu un maksājumu kārtībai, proti, atbalsta centra veikto apdrošināšanas izdevumu un sniegto atbalsta pakalpojumu uzskaite un kontrole tiek nodrošināta esošās atskaitīšanās kārtības ietvaros. Atbalsta centrs ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) iesniedz ikmēneša pārskatu par atbalsta pakalpojumu faktisko izpildi un faktiski veiktajiem izdevumiem deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes ietvaros, ietverot arī informāciju par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijām.
Lai nodrošinātu vienotu un tiesiski skaidru apdrošināšanas atbalsta īstenošanu, Noteikumu projekts paredz, ka līgumā starp atbalsta centru un specializēto audžuģimeni obligāti ietverams nosacījumus par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu atbilstoši šo noteikumu grozījumu 12.11. un 12.11.¹ apakšpunktam.
Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 22. punktā ietverto finansējuma aprēķina formulu, to papildinot ar jaunu komponenti E, lai skaidri nodalītu un ierobežotu pakalpojuma administrēšanas izdevumus, kas saistīti ar specializētajām audžuģimenēm nodrošinātās veselības apdrošināšanas  un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju izmaksu administrēšanu. Formulas papildināšana ar komponenti E nodrošina, ka arī apdrošināšanas ieviešana tiek iekļauta vienotā finanšu plānošanas un kontroles ietvarā, vienlaikus nosakot maksimāli pieļaujamo administrēšanas izdevumu apmēru – ne vairāk kā 10 % no šo noteikumu 12.11.¹ apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un kompensāciju izmaksām.
Precizējot noteikumu 22.² punktu, paredzēts, ka šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajā līgumā tiek noteikti arī ar specializēto audžuģimeņu apdrošināšanu saistīto pakalpojumu administrēšanas izdevumu apmēri, nosakot, ka tie nepārsniedz 10 % no apdrošināšanas un kompensāciju izmaksām.

Likuma 36.¹ panta trešā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt atbalsta centru izveidošanas, darbības un statusa atcelšanas nosacījumus un kārtību. Saskaņā ar minēto pilnvarojumu ir izdoti noteikumi, tomēr spēkā esošajos noteikumos atbalsta centra statusa atcelšanas nosacījumi un kārtība nav noteikti, līdz ar to Ministru kabinetam ar likumu dotais pilnvarojums šajā daļā nav pilnībā īstenots. Esošais regulējums nenosaka nedz gadījumus, kuros atbalsta centra statuss ir atceļams, nedz institūciju kompetenci un procedūru šāda lēmuma pieņemšanai.
Vienlaikus noteikumu 11. punktā ir paredzēts, ka centrs nodrošina informācijas uzkrāšanu par komersantiem, biedrībām vai nodibinājumiem, kuriem piešķirts vai atcelts atbalsta centra statuss. Tas norāda, ka normatīvais regulējums paredz statusa atcelšanas iespējamību, tomēr kārtība, kādā statuss tiek atcelts, noteikumos nav reglamentēta, radot iekšēju normatīvā regulējuma nepilnību.
Šāda situācija rada tiesisko nenoteiktību, var apgrūtināt uzraugošo institūciju rīcību praksē, kā arī rada risku nevienveidīgai normu piemērošanai. Nepieciešamība novērst konstatēto normatīvā regulējuma nepilnību ir aktualizēta arī Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija sēdes protokola Nr. 24 37. § 3. punktā, ar kuru Labklājības ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus noteikumos, paredzot atbalsta centru statusa atcelšanas nosacījumus un kārtību.

Lai novērstu konstatēto tiesiskā regulējuma nepilnību un nodrošinātu likuma 36.¹ panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma pilnvērtīgu īstenošanu, noteikumi tiek papildināti ar jaunu 8.¹ punktu, kurā noteikti gadījumi, kādos centrs var pieņemt lēmumu par atbalsta centra statusa atcelšanu. Jaunais regulējums ir veidots kā skaidru un izsmeļošu kritēriju kopums, kas aptver būtiskākās situācijas, kurās statusa saglabāšana vairs nav tiesiski vai faktiski pamatota, tostarp gadījumus, kad atbalsta centrs pats lūdz statusa atcelšanu, ir izbeigta tā darbība, sniegtas būtiski nepatiesas ziņas, ilgstoši netiek nodrošināts pakalpojums atbilstoši kvalitātes prasībām vai pakalpojumu sniegšanai tiek izmantotas neatbilstošas telpas.
Vienlaikus noteikumu projekts neparedz  automātisku statusa atcelšanu. Regulējums paredz, ka centram ir rīcības brīvība izvērtēt konkrētās situācijas apstākļus, un statusa atcelšana ir paredzēta kā galējs līdzeklis, kas piemērojams tikai specifiskos un būtiskos gadījumos. Gadījumos, kas saistīti ar prasību vai līgumsaistību neizpildi, regulējumā tiek uzsvērta atbalsta centra informēšana un termiņa noteikšana trūkumu novēršanai, tādējādi nodrošinot tiesisko paļāvību un samērīguma principa ievērošanu.
Līdz ar to paredzētie grozījumi nevis paplašina sankciju piemērošanu, bet gan nostiprina tiesisko skaidrību un paredzamību, vienlaikus ļaujot nodrošināt efektīvu atbalsta centru uzraudzību un bērna labāko interešu aizsardzību. Statusa atcelšanas regulējuma iekļaušana noteikumos ir nepieciešama, galvenokārt, lai izpildītu likumā noteikto deleģējumu, novērstu regulējuma iekšējo nepilnību un nodrošinātu vienotu un caurskatāmu pieeju praksē.