Anotācija

2023.gadā lauksaimniecības nozare piedzīvo īpaši nelabvēlīgus laika apstākļus - stipras salnas un sausumu, kas radījuši būtisku kaitējumu Latvijas lauksaimniecības nozarēm.
Latvijas augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem. Cietuši ir augļu dārzi visos Latvijas reģionos. 2023. gada maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,1 °C zem dekādes normas. Stiprākās salnas pamatā bija vērojamas no 2023.gada 5. līdz 8. maijam, kad vietām gaisa temperatūra pazeminājās pat zem -6 grādiem (attēls), turklāt atsevišķās naktīs salna bija teju visas nakts garumā. tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus. Jau no 2023.gada aprīļa Latvijā ir novērojams sausums.
Sausums ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp labības, eļļas augu, pākšaugu, dārzeņu un augļu nozarei, negatīvi ietekmējot kultūraugu sēju, dīgšanu un attīstību. Mitruma deficīts jau ir novērots kopš aprīļa, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 20,3 mm, kas ir 43 % zem mēneša normas (35,8 mm), un maijā sausums turpinājās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, t.i., 76 % zem mēneša normas (50,4 mm). Pēdējie lielākie nokrišņi Latvijā no 15. līdz 17. maijam sausumu mazināja minimāli, un šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšinējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākajiem datiem sausums  turpinās arī jūnija 1. dekādē un kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 3,3 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (15,5 mm), līdz ar to šis bija sausākais jūnija sākums kopš 2018. gada.
Kultūraugu ražas samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību ieņēmumus un spēju segt saimniekošanas un saistību izdevumus. Savukārt zemā lopbarības augu ražība būtiski palielina lopbarības sagatavošanas izmaksas. Jau pašlaik saimniecības izjūt grūtības, un tām ir akūts apgrozāmo līdzekļu trūkums, turklāt saimniecību finanšu grūtības vēl vairāk pastiprinās iepriekš radušies un nesegtie zaudējumi, kam par iemeslu bija gan ievērojami palielinājušās ražošanas resursu cenas, gan arī samazinātie ieņēmumi pēc gatavās produkcijas cenu samazināšanās.

Noteikumu projekts paredz 2023.gadā valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā palielināt līdz 60 euro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru, lai lauksaimniecības nozares uzņēmējiem palielinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību brīdī, kad lauksaimniecības nozare cieš no īpašu nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kā rezultātā tai tiek nodarīti ievērojami zaudējumi.
Tiem lauksaimniekiem, kas 2023.gadā jau būs saņēmuši valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā saskaņā ar noteikumu 8.punktu (40 euro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru), būs atkārtoti jāiesniedz iesniegums saskaņā ar noteikumu 6.punktu, lai saņemtu atbalsta starpību (20 euro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru).
Lauku atbalsta dienests tiem lauksaimniekiem, kas 2023.gadā jau būs saņēmuši valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā saskaņā ar noteikumu 8.punktu (40 euro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru),  Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nosūtīs informāciju par iespēju atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atbalsta starpību (20 euro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru).