Anotācija (ex-ante)

Līdz ar e-lietas pakāpenisku ievešanu ir izveidots e-lietas portāls www.elieta.lv, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no tīmekļvietnes www.manas.tiesas.lv.  Nepieciešams nodalīt divas tīmekļvietnes un  attiecīgi strukturēt tajās ar tiesu dabu saistītās publicējamās informācijas veidus un apjomu.

Šo noteikumu izpratnē atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 28.⁷ pantā ietvertajam deleģējumam, ar vārdu “publicēt” apzīmē gan vispārpieejamas informācijas publicēšanu, gan tiesvedības gaitas datiem pievienoto lietas materiālu pieejamību autorizētiem lietotājiem.
Vispārpieejama informācija ir publicēta tiesu portālā, Augstākās tiesas mājas lapā un e-lietas portālā publicētā informācija, kurai var piekļūt neautorizēti lietotāji. Piemēram, vispārpieejama ir informācija par spriedumu (tiesvedības gaitas dati).
Atsevišķa informācija ir pieejama tikai autorizētām personām, piemēram, lietas materiāli. Lietās, kurās attiecīgā persona Tiesu informatīvajā sistēmā ir norādīta kā lietas dalībnieks, atbilstoši to procesuālajam statusam ir pieejami Tiesu informatīvajā sistēmā tiesvedības gaitas datiem pievienotie materiāli (piemēram, sprieduma datne, pavēste, lietai pievienota materiāla datne u.tml.).
Nošķirot tiesu portālā un e-lietas portālā publicējamās informācijas veidu un apjomu, noteikumos tiek veiktas arī attiecīgas saturiska veida izmaiņas, konkrēti norādot, kura informācija tiek publicēta tiesu portālā, un kura – e-lietas portālā.
Tiesu portālā turpmāk tiek publicētas ziņas par tiesu, informācija par tiesnešu un tiesas darbinieku amatu vakancēm un izsludinātajiem amatu konkursiem, veicot attiecīgus saturiskus labojumus šo Noteikumu 5. punktā. Vienlaikus noteikumi papildināti ar 5.¹ punktu par Augstākās tiesas mājaslapā internetā publicējamās informācijas apjomu. Grozījumu projekts paredz, ka tiesvedības informācija (tiesvedības gaita, tiesvedības gaitā pievienotie materiāli, tiesu un tiesnešu nolēmumi un tiesu kalendārs) tiek publicēta un personām pieejama e-lietas portālā, fiksējot šīs izmaiņas un papildinot Noteikumus ar 5.² punktu, kā arī veicot attiecīgus saturiskus labojumus Noteikumu 9.11. apakšpunktā, 14.², 15., 16., 19., 20. punktā.

Atbilstoši  šobrīd spēkā esošajam Noteikumu 5.4.3. apakšpunktam publicējami atklātā tiesas sēdē pieņemti spēkā stājušies tiesas lēmumi sabiedrību interesējošās lietās (piemēram, lēmumi, kurus publicējot tiek īstenota sabiedrības sociāli vai tiesiski izglītojošā funkcija) vai citi atklātā tiesas sēdē pieņemti spēkā stājušies tiesas lēmumi pēc tiesas ieskata. Šobrīd ir atrodami tikai atsevišķi tiesu lēmumi, piemēram, lēmumi par lietas izbeigšanu, tostarp, lēmumi par atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
Atbalsts pēc iespējas plašākai tiesu lēmumu publiskošanai, lai sabiedrība varētu pilnīgāk sekot līdzi interesējošu lietu virzībai un tiesas argumentācijai, ir īpaši svarīgs. Attiecīgi Tieslietu ministrija, pamatojoties uz aptaujas, kas veikta laika posmā no 2019. gada 27. decembrim līdz 2020. gada 24. janvārim, rezultātiem, ir apkopojusi sniegtos viedokļus jautājumā par iespējām paplašināt publicējamo lēmumu loku. Aptaujas ietvaros tika lūgts sniegt viedokli Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Ārvalstu investoru padomei Latvijā (FICIL), domnīcai “PROVIDUS, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajai fakultātei, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, biznesa augstskolas “Turība” Juridiskajai fakultātei un biedrībai “Sabiedrība par atklātību - Delna”. Balstoties uz saņemtajiem viedokļiem, kā arī salāgojot publicējamo lēmumu apjomu ar tiesu kapacitāti, tika identificēts plašāks publicējamo nolēmumu apjoms.

Noteikumi papildināti ar 5.2 punktu, nosakot, ka e-lietas portālā publicē atklātā tiesas procesā un atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemtus lēmumus.
Proti, ar grozījumiem tiek noteikts pienākums publicēt atklātā procesā pieņemtus lēmumus par lietas, procesa vai tiesvedības izbeigšanu, gadījumos, kad:
1. lieta, process vai tiesvedība nav pakļauta tiesai (attiecināms gan uz Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktu, gan Administratīvā procesa likuma 282. panta 1. punktu);
2. pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu (attiecināms uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 2. punktu). Pārējie tiesvedības izbeigšanas pamati ir procesuāli jautājumi, kas ir atkarīgi no katras lietas faktiskajiem apstākļiem un kur praktiski netiek skarti tiesību jautājumi. Vienlaikus jāatzīmē, ka, ja tomēr šajos lēmumos tiek skarti būtiski tiesību jautājumi, tie būs publicējami atbilstoši Noteikumu projekta 5.2 2.4. apakšpunktam).
Savukārt pārējie lēmumi publicējami, ja tie skar sabiedrību interesējošās lietas (piemēram, lēmumi, kurus publicējot tiek īstenota sabiedrības sociāli vai tiesiski izglītojošā funkcija vai arī gadījumā, ja par konkrēto lietu interesi ir izrādījusi prese vai jautājums ir nozīmīgs tautsaimniecības nozarei).
Īpaši atbalstāma lēmumu publicēšana par prasības nodrošinājumiem vai pagaidu aizsardzību, par maksātnespējas procesa izbeigšanu, par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, lēmumi par pieteikumu noraidīšanu (atbilstoši Civilprocesa likuma 640. pantam). Šo lēmumu publicēšanai ir nozīme, lai ikviens interesents var noskaidrot, kādiem kritērijiem jāatbilst, lai nolēmums tiktu atzīts vai prasījums izskatīts.
Lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei publicēšanai ir nozīme, lai ikviens interesents var noskaidrot, kādiem kritērijiem jāatbilst, lai izpildu raksts tiktu izsniegts. 
Nozīmīgi būtu publicēt arī lēmumus par atteikšanos pieņemt pieteikumu gadījumos, kad:
1. lieta, process vai tiesvedība nav pakļauta tiesai (attiecināms gan uz administratīvo procesu, gan uz civilprocesu);
2. pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu (attiecināms uz administratīvo procesu);
3. pieteikuma priekšmets ir administratīvā akta atzīšana par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšana, bet tas neatbilst Administratīvā procesa likuma 184. panta otrajā daļā minētajiem attiecīgā pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem;
4. par jautājumiem, kas saistīti ar pagaidu regulējuma piemērošanu, administratīvā akta darbības apturēšanu (vai atjaunošanu) u.tml.
Sabiedrību interesējoši var būt arī šādi nolēmumi:
1. rajona (pilsētas) tiesas lēmumi krimināllietās, civillietās, kuri pārsūdzēti, bet kurus apelācijas instance atcēlusi pilnībā vai kādā tā daļā un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai;
2. lēmumi par tiesvedības vai kriminālprocesa apturēšanu, lai vērstos Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā. Administratīvajā procesā un civilprocesā Augstākā tiesa minētos lēmumus šobrīd jau publicē. Pārējie ir konkrētās tiesvedības procesuāli izlemjami jautājumi, kas parasti nav ar judikatūras nozīmību;
3. tiesas vai tiesneša lēmumi lietās, uz kuriem tiesa atsaucas pamatojumā vai kur tiesa atsaucas uz vienotu tiesu praksi līdzīgos procesuālos jautājumos, ja citētā tiesu prakse nav pieejama vai publicēta, it īpaši, ja atsaucoties uz šo praksi, pušu procesuālie pieteikumi ir noraidīti. Šos lēmumus nav iespējams automatizēti atlasīt un līdz ar to apstrādāt. Proti, izvērtējot nepieciešamību, šos lēmumus tiesa var nosūtīt anonimizēšanai manuāli.
Zināms, ka lēmumu publicēšana ir saistīta ar papildu resursiem, kas saistīti ar lēmumu apstrādi un sagatavošanu publicēšanai. Īpaši akcentējamas ir datu aizsardzības prasības, privātums, personas drošība un konfidencialitātes ievērošana. Proti, jāņem vērā, ka pirms lēmuma publicēšanas ir veicama tā anonimizācija, ko veic tiesu darbinieki. Šobrīd nav saskatāma iespēja atteikties no tiesu darbinieku iesaistes, pārbaudot anonimizējamās informācijas apjomu, jo fizisko personu identificējošie dati var būt ne tikai automātiski atpazīstamas teksta daļas (piemēram, vārds, personas kods, adrese, izglītības iestāde), bet arī dati, kas izvērtējami, ņemot vērā katras konkrētas lietas apstākļus (īpaši, ja būtu veicama slēgtā tiesas sēdē pieņemtu nolēmumu publicēšana kādā daļā). Līdz ar to tiesību normās joprojām noteikts tiesas priekšsēdētāja pienākums organizēt tiesas nolēmumu teksta savlaicīgu sagatavošanu un pieejamību publicēšanai (piemēram, nosakot darbiniekus, kuri veic anonimizāciju, vai anonimizēšanas termiņus). Attiecībā uz anonimizācijas tehnisko nodrošinājumu norādāms, ka anonimizāciju veic, izmantojot jauno anonimizācijas rīku, kas ir viens no koplietošanas atbalsta rīkiem un kurā izmantotas arī mākslīga intelekta iespējas. Minētais veicinās precīzāku anonimizējāmo vārdu atpazīšanu un ātrāku datu apstrādi. Ja līdzšinēji nolēmumu imports no Tiesu informatīvās sistēmas uz anonimizācijas risinājumu notika vienreiz diennaktī, tad, izmantojot jauno anomizācijas rīku, nolēmumi anonimizācijai tiek sagatavoti tiešsaistē, līdz ar to varēs būt pieejami tiesas darbiniekiem anonimizēšanai jau tajā pašā dienā.
Tiesu lēmumu un lietas iznākumu saprotamība ir viens no faktoriem, kas ietekmē uzticību tiesām. Proti, lēmumu publiska pieejamība internetā veicinātu gan tiesas procesu caurskatāmību, gan arī sabiedrības uzticību tiesu varai, jo ikvienam būtu iespēja iepazīties ar tiesu lēmumos sniegto argumentāciju tiesību normu piemērošanā.
Publicējot labi argumentētus un pamatotus tiesu lēmumus, varētu tikt uzlabota tiesās iesniegto dokumentu (pieteikumu, prasību, sūdzību u.c.) kvalitāte.   Līdz ar to tiesu lēmumu publicēšanas mērķis ir ne tikai sabiedrības informēšana, bet arī izglītošana. Tāpat tiesu nolēmumu publicēšana sekmē tiesas darba un procesa caurskatāmību, kas savukārt ir saistīta arī ar korupcijas risku mazināšanu un novēršanu.
Papildus precizēts Noteikumu 12. punkts, ņemot vērā faktisko lietotos aizstājējus.

Noteikumi nosaka pienākumu tiesu mājaslapā publicēt aktuālus Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Tajā pašā laikā aktuālā Eiropas Savienības tiesas informācija, judikatūra un tiesas nolēmumu meklētājs ir pieejams tīmekļvietnē www.curia.europa.eu, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi pieejami tīmekļvietnē echr.coe.int. Līdz ar to pienākums publicēt aktuālos spriedumus ir uzskatāms par nelietderīgu.

Atteikties no Noteikumu 5.4.4. apakšpunktā noteiktā pienākuma publicēt aktuālus Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Daļa no noteikumu 6.punktā uzskaitītās informācijas ir zaudējusi savu aktualitāti, piemēram, faksa iekārtas vairs netiek izmantotas, kā arī tiesas konsultanta pilnvaras tiesās ir atšķirīgas un faktiski ne vienmēr tiesas konsultanta kontaktinformācija ir norādāma.

Izslēgt no Noteikumu 6.3. apakšpunktā vārdus “un faksa” un svītrot 6.6. apakšpunktu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir zaudējis spēku. Atbilstoši Administratīvās atbildības likumam,  administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir noteikti likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos.

Līdz ar to ir veicamas izmaiņas Noteikumu 8.6. punktā, iekļaujot norādi nevis uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet vispārīgu atsauci uz normatīvo aktu.

Ņemot vērā, ka ar 2009. gada 16. jūnija grozījumiem likumā “Par tiesu varu” tika izslēgts tiesas piesēdētāja institūts, nepieciešams no Noteikumu 14. punkta svītrot frāzi “tiesas piesēdētāju”. 

Precizēts Noteikumu 14. punkts, svītrojot frāzi "tiesas piesēdētāju", kā arī precizējot, ka dati netiek aizsegti, ja normā nosauktās personas lietā piedalījušās, pildot profesionālos pienākumus. Papildinājumi attiecībā uz tiesas sēžu sekretāru veikti, jo tiesa sēžu sekretārs ir persona, kurai ir specifiskas funkcijas procesa norises nodrošināšana, turklāt, tiesa sēžu sekretāram var pieteikt noraidījumu.

Normatīvais regulējums neparedz tiesas darbinieku amatu vakanču publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību noteic speciāls regulējums.

Ir izstrādāti grozījumi Noteikumu 18. punktā, atsakoties no nosacījuma par amatu vakanču publicēšanas termiņu pēc sludinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ņemot vērā, ka kārtību, kādā persona identificējas e-lietas portālā, noteic Ministru kabineta 2022.gada 5.aprīļa noteikumu Nr. 217 "E-lietas platformas datu apstrādes noteikumi" 6.punkts, tad ir pārskatāms Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas" spēkā esošais regulējums, to sakārtojot atbilstoši jaunākam tiesību aktam.

Lietotāju identifikācija e-lietas portālā tiek nodrošināta, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras Vienotās pieteikšanās moduļa risinājumu.
Identifikācija e-lietas portālā tiks veikta, izmantojot kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus, par kādiem šobrīd ir uzskatāmi eParaksts, eID un eParaksts mobile.
Pieslēdzoties e-lietas portālā, persona var izvēlēties, vai identifikāciju veikt kā fiziskai vai kā juridiskai personai, abos gadījumos persona identificējas, izmantojot kādu no iepriekš minētajiem identifikācijas līdzekļiem. Ja persona izvēlas pieslēgties e-lietas portālam kā juridiskā persona, identificējoties notiek pārbaude, vai personai atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem ir tiesības pārstāvēt kādu juridisko personu.
Savukārt juridiskas personas darba vieta fiziskai personai (piemēram, juridiskas personas darbiniekam) pēc identifikācijas ir pieejama, ja šo noteikumu 19.¹ punktā noteiktajā kārtībā juridiska persona ir Tiesu administrācijai iesniegusi iesniegumu par konkrētu fizisko personu piekļuvi attiecīgās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem pievienotajiem lietas materiāliem.

Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumu Nr. 123 "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas" 22.punktā ir noteikts, ka Tiesu administrācijai izmaiņas savā kontaktinformācijā veic triju darbdienu laikā un tos publicē tiesu portālā.
Šobrīd aktuālā informācija par Tiesu administrācijas darbu un kontaktinformāciju ir pieejama un tiek publicēta Tiesu administrācijas mājaslapā www.ta.gov.lv.

Tiesu administrācijas kontaktinformācija primāri meklējama tieši pašas Tiesu administrācijas mājaslapā, tādēļ nav saskatāma nepieciešamība konkrēta termiņa noteikšanai Tiesu administrācijas kontaktinformācijas grozījumu publicēšanai, līdz ar to veicami attiecīgi precizējumi noteikumu 22. punktā.