Anotācija

Ievērojot, ka TET nodrošina maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidē līdz 2026. gada 31. decembrim, 2025.gada nogalē vai 2026. gada sākumā ir jārīko konkurss maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanai zemes apraidē nākamajā periodā – no 2027. gada 1. janvāra.
2024. gada 27. novembra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju apakškomisijas sēdē, apspriežot jautājumu par bezmaksas zemes apraidi Latvijā un tās tālāko attīstību pēc 2026. gada 31. decembra, deputāti nolēma aicināt Satiksmes ministriju sadarbībā ar citām iesaistītām iestādēm un mediju nozari pārstāvošām organizācijām veidot darba grupu, lai izstrādātu kompleksu risinājumu bezmaksas un maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanai zemes apraidē no 2027. gada 1. janvāra, ņemot vērā NEPLP prezentēto informāciju par veiktā pētījuma “Bezmaksas zemes apraide Latvijā” (Latvijas iedzīvotāju aptaujas veidā) rezultātiem.
Satiksmes ministrija ar 2025. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 01-03/37 “Par darba grupas izveidi risinājumu izstrādei bezmaksas un maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanai zemes apraidē no 2027. gada 1. janvāra” izveidoja darba grupu, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no vairākām iestādēm, asociācijām un organizācijām (turpmāk – darba grupa), lai sagatavotu ziņojumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju apakškomisijai par iespējamiem risinājumiem bezmaksas un maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanai zemes apraidē no 2027. gada 1. janvāra, kā arī nodrošinātu savlaicīgu Konkursa dokumentācijas sagatavošanas izstrādi.

Lai organizētu Konkursu, tika izstrādāts nolikums ar pielikumiem, kas nosaka maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam izvirzāmās prasības, vērtēšanas kritērijus, Konkursa norises kārtību, termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu, maksu par raidošo tīklu izmantošanu maksas televīzijas programmu izplatīšanai un citus ar Konkursa norisi saistītos jautājumus.
Lai nolikumā noteiktu tehniskās prasības, darbā grupā tika vērtēti vairāki aspekti:
1. Bezmaksas televīzijas programmu saglabāšana un maksas televīzijas nodrošināšanas zemes apraidē nepieciešamība
Saskaņā ar NEPLP pētījumu rezultātiem televīzijas programmas zemes apraidē bez maksas skatās vairāk tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem tā var būt vienīgā alternatīva televīzijas satura saņemšanai, un tādēļ arī turpmāk televīzijas programmu zemes apraidē bez maksas jāsaglabā, jo tā nodrošina informācijas pieejamību sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Turklāt, bezmaksas zemes apraides pieejamība ir arī būtiska no valsts drošības aspekta.
Ņemot vērā, ka televīzijas programmu izplatīšanas zemes apraidē infrastruktūras uzturēšanas izmaksas daļēji sedz no sniegtajiem maksas pakalpojumiem zemes apraidē, tika vērtēti iespējamo pakalpojumu nodrošināšanas sadārdzinājumu riski un citi būtiskie faktori, kas ietekmētu bez maksas izplatāmo televīzijas programmu skatīšanas iespējas.
Salīdzinot LVRTC veiktos aprēķinus dažādiem potenciālajiem variantiem, tika konstatēts, ka var divkāršoties izmaksas bezmaksas zemes apraides tīkla nodrošināšanai, ja netiks sniegts maksas televīzijas pakalpojums zemes apraidē. Līdz ar to jārīko konkurss maksas pakalpojuma nodrošināšanai vismaz vēl vienam periodam (no 2027. gada 1. janvāra).

2. Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanas zemes apraidē perioda noteikšana
Iepriekšējā konkursā tiesības sniegt maksas televīzijas pakalpojumu tika piešķirtas uz pieciem gadiem. Lai noteiktu nākamā perioda termiņu, kā būtisku aspektu darba grupa vērtēja frekvenču spektra pieejamības nosacījumus. LVRTC nodrošina televīzijas zemes apraides izplatīšanas tīklus atbilstoši ciparu apraides frekvenču plānam, kas tika pieņemts Reģionālajā radiokonferencē Ženēvā 2006 gadā un Latvijas Nacionālajam radiofrekvenču plānam, kurā televīzijas apraides sistēmām iedalīta radiofrekvenču josla 470–694 MHz. Attiecībā uz šīs joslas izmantošanu televīzijas zemes apraidei nākotnē ir būtisks Latvijai saistošais Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Lēmums 2017/899 par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Eiropas Savienībā. Lēmumā tika paredzēta 694–790 MHz frekvenču joslas (700 MHz josla) izmantošanas maiņa no zemes apraides uz mobiliem sakariem, bet Eiropas Savienības dalībvalstīs vismaz līdz 2030. gadam 470–694 MHz (“zem 700 MHz”) frekvenču josla ir pieejama apraides pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām, ieskaitot bezmaksas televīziju, pamatojoties uz valsts vajadzībām. Ievērojot minēto, darba grupā vienojās, ka Konkurss jārīko pakalpojuma sniegšanai līdz minētā perioda beigām, t.i. līdz 2030. gadam (ieskaitot).

3. Tehnoloģiju izmantošana un televīzijas programmu kvalitātes standarti
Darba grupā tika izskatītas iespējas jaunu tehnoloģiju izmantošanu nākotnē, lai televīzijas programmu izplatīšanu padarītu pievilcīgāku dažādu mērķu auditorijām, piedāvājot lietotājiem vairāku interaktivitāšu iespējas un augstu kvalitāti. Vienlaicīgi tika vērtēts, kā jaunu tehnoloģiju izmantošana ietekmēs tos lietotājus, kuri skatās tikai bezmaksas televīzijas programmas zemes apraidē, un kuriem nav modernu iekārtu vai interneta.
Šobrīd Latvijā televīzijas zemes apraidē izmanto DVB-T (Digital video broadcasting – terrestrial) zemes ciparu televīzijas apraides sistēmu. Pašlaik pasaulē strauji notiek pāreja uz DVB-T2, (Digital video broadcasting – second generation terrestrial), otrās paaudzes zemes ciparu televīzijas apraides sistēmu, kas nodrošina iespēju pārraidīt augstāku datu plūsmu, piedāvā arī papildu funkcijas, jo atbalsta interaktīvus pakalpojumus. Taču, lai pārietu uz DVB-T2 sistēmu, jārēķinās ar būtiskām investīcijām infrastruktūrā, kā arī jāņem vērā to, ka iedzīvotāju televizori, kas ir vecāki par 10 gadiem, var neatbalstīt šo tehnoloģiju. Darba grupā vienojās, ka maksas televīzijas pakalpojumu tehnoloģiski jānodrošina tā, lai lietotāji varētu turpināt izmantot esošās uztveršanas iekārtas, tādējādi tehniskajā specifikācijā maksas televīzijas zemes apraidē arī turpmāk paredzēts izmantot DVB-T apraides sistēmu.
Lai nodrošinātu maksas televīzijas pakalpojumu pievilcīgu potenciālajiem lietotājiem, kas skatās televīzijas programmas zemes apraidē, tehniskajā specifikācijā tiek pieļauta arī iespēja, Konkursa pretendentam un LVRTC atsevišķi vienojoties, zemes ciparu televīzijas raidošajos tīklos nodrošināt hibrīdtelevīzijas HbbTV platformu, kā arī programmu izplatīšanu atbilstoši DVB-T2 standartiem.
Darba grupā tika vērtēts jautājums arī par televīzijas programmu kvalitātes standartiem SD (standarta izšķirtspējas kvalitāte jeb SD formāts) un HD (augstas izšķirtspējas kvalitāte jeb HD formāts) un iespējām pāriet nākotnē tikai uz HD formātu. SD formāta saglabāšana ir aktuāla tai lietotāju daļai, kas izmanto vienīgi zemes apraides bezmaksas televīzijas pakalpojumus un tādi varētu būt aptuveni 20% no kopējā zemes apraides televīzijas pakalpojumu izmantotāju skaita (galvenokārt tās ir maznodrošinātas personas, kas nevar atļauties nomainīt televizoru). Līdz ar to nav paredzēts mainīt apraides tehnoloģiju un arī pēc 2027. gada 1. janvāra bezmaksas zemes apraidē esošajām televīzijas programmām būtu saglabājama gan SD, gan HD kvalitāte, jo ir svarīgi pēc iespējas plašākai auditorijai nodrošināt pieejamus sabiedriskā medija pakalpojumus.

4. Maksas televīzijas nodrošināšanai zemes apraidē izmantojamo raidošo tīklu skaits
Apsverot raidošo tīklu skaitu, tika secināts, ka, saglabājot šobrīd izplatīto televīzijas programmu skaitu bezmaksas tīklā vai to palielinot nelielā mērā, programmu izplatīšanu ir iespējams turpināt ar vienu nacionālo raidošo staciju tīklu.
Ņemot vērā finansiālos aspektus un paredzēto tehnoloģiju izmantošanu, tehniskajā specifikācijā noteikti nosacījumi maksas televīzijas programmu izplatīšanai, izmantojot trīs zemes ciparu televīzijas raidošos tīklus.

5. Plānotais Konkursa norises grafiks
Lai nodrošinātu Konkursa rezultātā izvēlētajam uzvarētajam maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanai zemes apraidē pietiekamu laiku sagatavoties, darba grupā vienojās, ka, ņemot vērā, ka nebūs jāmaina tehnoloģijas, 7-9 mēneši būtu pietiekamais laiks, lai pieņemtu lēmumu un noslēgtu līgumu ar LVRTC par infrastruktūras izmantošanu. Tādēļ rīkojuma projekts paredz, ka Konkursa komisijai jāpieņem lēmums par Konkursa uzvarētāju un satiksmes ministram līdz 2026. gada 12. martam jāiesniedz Konkursa rezultātus apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais nodrošinātu Ministra kabineta rīkojuma pieņemšanu līdz 2026. gada 31. martam.

6. Konkursa komisijas sastāvs
Ar Ministru kabineta rīkojumu tiks apstiprināts Konkursa komisijas sastāvs, kurā iekļautos locekļus ir deleģējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija un Konkurences padome.