25-TA-2100: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, lai steidzami novērstu ilgstošo lietavu un vētras (periodā no 2025. gada maija beigām līdz 1.septembrim) sekas valsts meliorācijas būvēs un meliorācijas sistēmās, kā arī lai norēķinātos par jau paveiktajiem ārkārtas darbiem valsts meliorācijas būvēs un meliorācijas sistēmās plūdu seku novēršanai.
Līdz 2025. gada 1.septembrim lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 486 486 euro (t.sk. valstī noteiktais pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk-PVN)).
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
Līdz 2025. gada 1.septembrim lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 486 486 euro (t.sk. valstī noteiktais pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk-PVN)).
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Zemkopības ministrijai finansējumu 486 486 euro (t.sk. PVN) apmērā valsts meliorācijas sistēmu ārkārtas uzturēšanas darbu apmaksai ilgstošo lietavu un vētras skartajās teritorijās to izraisīto seku novēršanai, maksimāli atjaunojot valsts meliorācijas sistēmu darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk - ZMNĪ ) katru gadu nodrošina valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju, atbilstoši valsts budžeta programmai 26.02.00 "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana".
Ik gadu lietus un vētru nodarītie bojājumi valsts meliorācijas sistēmām tiek novērsti no valsts budžeta piešķirtā finansējuma, taču, ņemot vērā ilgstošās spēcīgās lietavas un vētru 2025. gadā, tās radītos postījumus valsts meliorācijas sistēmām un būvēm nav iespējams novērst no esošā nepietiekamā finansējuma.
Ministru kabineta lēmumu pieņēma lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojumā Nr. 457 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Arī Latvijas Republikas Saeima 2025.gada 4.septembra sēdē nolēmusi atbalstīt Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim.
Ik gadu lietus un vētru nodarītie bojājumi valsts meliorācijas sistēmām tiek novērsti no valsts budžeta piešķirtā finansējuma, taču, ņemot vērā ilgstošās spēcīgās lietavas un vētru 2025. gadā, tās radītos postījumus valsts meliorācijas sistēmām un būvēm nav iespējams novērst no esošā nepietiekamā finansējuma.
Ministru kabineta lēmumu pieņēma lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojumā Nr. 457 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Arī Latvijas Republikas Saeima 2025.gada 4.septembra sēdē nolēmusi atbalstīt Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No 2025. gada maija līdz 1. septembrim daudzviet Latvijā bija novērojams spēcīgs, ilgstošs lietus, īpaši Latvijas austrumu daļā, kā rezultātā šīs teritorijas jau ilgstoši ir pārmitrinātas un ūdenslīmenis ūdenstilpnēs un upju palienēs ir paaugstināts (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus sk. anotācijas 1. pielikumā). Šajā periodā Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludināja vairākus dzeltenos un oranžos brīdinājumus par spēcīgiem negaisiem un ūdens līmeņa paaugstināšanos plašā Latvijas teritorijā, īpaši smagi ietekmējot valsts meliorācijas sistēmas un būves Latgalē un Vidzemē:
- 22.05. - 23.05. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Latgalē, Vidzemē, Zemgalē - spēcīgs pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm;
- 29.05. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemē un Latgalē - spēcīgs pērkona negaiss;
- 05.06. – izsludināts oranžais brīdinājums Latgales un daļā Vidzemes reģionā par augstu ūdens līmeni un spēcīgu pērkona negaisu;
- 18 6. - 30.06. - izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemes un Latgales reģionā – spēcīgs vējš;
- 08.07. - 09.07. - izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemes un Latgales reģionā – spēcīgas lietusgāzes;
- 10.07. - 11.07. – izsludināts oranžais brīdinājums visā Latvijas teritorijā par spēcīgu pērkona negaisu un paaugstinātu ūdens līmeni. Un daļā Vidzemes un Latgales teritorijā sarkanais brīdinājums par pērkona negaisu;
- 15.07. - izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijas teritorijā – spēcīgas lietusgāzes un paaugstinātu ūdens līmeni;
- 18.07. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Latgales reģionā un daļā Vidzemes reģiona - spēcīgas lietusgāzes un ūdens līmeņa brīdinājums;
- 20.07. – izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijā – pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm un iespējama krusa;
- 23.07. – izsludināts oranžais brīdinājums visā Latvijā - spēcīgas lietusgāzes un krusa;
- 24.07. - izsludināts oranžais brīdinājums Vidzemē un dzeltenais brīdinājums Latgales teritorijā par spēcīgām lietusgāzēm;
- 01.08.- izsludināts oranžais brīdinājums - pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm;
- 08.08.- izsludināts dzeltenais brīdinājums Zemgales reģionā - stipras lietusgāzes un pērkona negaiss,
- 16.08.- izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijā- stipras lietusgāzes un pērkona negaiss,
- 21.08. - izsludināts oranžais brīdinājums Austrumu reģionā - spēcīgas lietusgāzes un krusa;
- 25.08. - izsludināts oranžais brīdinājums Centrālā reģionā - spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaiss.
Šādi ārkārtējie un ilgstošie meteoroloģiskie apstākļi rada ūdensnoteku krastu nestspējas samazināšanos, spēcīgais lietus radīja masveida izskalojumus, grunts noslīdējumus, sanešus un atsevišķu būvju pārrāvumus, kā rezultātā radās meliorācijas sistēmu bojājumi.
Situācijas neparedzamību un ārkārtas apstākļus apliecina arī Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojums Nr. 457 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kura 1.punktu, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar 2025. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus, izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim. Šī Ministru kabineta rīkojuma anotācijā aprakstīts, ka nokrišņu daudzums maijā, jūnijā un jūlijā ievērojami pārsniedza mēneša normu, kā rezultātā tika applūdinātas zemes platības, radot ievērojamus zaudējumus.
Ārkārtējā situācija izsludināta, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar ilgstošo lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.
Līdz 2025. gada 1. septembrim lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 402 055 euro (bez PVN).
Šā gada lielās lietavas ūdensnotekās radīja papildus krastu eroziju un sedimentu uzduļķojumu, kas lokālās vietās ar mazāku garenkritumu nogulsnējas un traucē ūdens brīvu noteci. Krastu erozijas rezultātā tika izskalotas koku saknes, tās kļuvušas nenoturīgas un koki sakrituši gultnē, tādējādi radot traucējumu ūdens plūsmai. Lielais ūdens līmenis nodrošinājis labvēlīgus apstākļus no bebru populācijai, kas izmantojot dabīgo ūdensnotekās nokļuvušo koksni radījuši jaunus aizsprostus, kurus ātri un atviegloti atjauno, palielinājuši kritalu daudzumu. Samazinot ūdens caurplūdi ūdensnotekas strauji aizsērē. Lai piekļūtu ar tehniku un veiktu lietavu seku likvidēšanu, aizsprostu nojaukšanu, kritalu izvākšanu, nepieciešams daudz lielākā teritorijā veidot ekskavatora ceļu, novācot apaugumu atbērtnes joslās un ūdensnoteku gultnēs.
Daļa no ārkārtas ekspluatācijas darbiem jau ir veikti, jo tie bija neatliekami, lai novērstu vēl lielākus meliorācijas sistēmu bojājumus.
Zemkopības ministrija apliecina, ka anotācijas 2.pielikumā uzskaitītie valsts meliorācijas sistēmām radītie bojājumi radušies tieši no ilgstošām spēcīgām lietavām un vētrām laika periodā no 2025. gada maija līdz 1. septembrim.
Sadaļā "Papildus dokumenti" pievienoti pielikums "Lokālās objektu tāmes" ar informāciju par bojājuma konstatēšanas aktu un tā datumu, lai apliecinātu, ka novēršamie bojājumi ir saistīti ar ilgstošām spēcīgām lietavām un vētrām no 2025. gada maija līdz 1. septembrim, kā arī bojājumu aktu kopsavilkums.
Anotācijas 2.pielikumā bojājumu aktu kopsavilkumā norādīta papildus informācija, kādi darbi tiks veikti konkrētā bojājuma novēršanai un kurā datumā tos plānots pabeigt, kādi darbi jau ir veikti un kurā datumā tie ir pabeigti, jo tie bija neatliekami, lai novērstu vēl lielākus meliorācijas sistēmu bojājumus.
Lokālo objektu atsevišķās tāmes pievienotas sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.1 "Lokālās būvdarbu tāmes".
Noslēgtie līgumi ar komersabiedrībām par plūdu seku novēršanu pievienoti sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.2 "Līgumi par plūdu seku novēršanu".
Lokālo objektu atsevišķās tāmes pievienotas sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.3 "Lokālās būvdarbu tāmes".
Sadaļā "Papildus dokumenti" pievienots skaidrojums, rēķini, kā noteikts elektroeneģijas patēriņš pielikums Nr.4 "Elektroenerģijas patēriņa rēķins", kā arī ar attiecīgu analīzi pamatots, ka tas ir elektrības patēriņa pārsniegums pret regulāriem apstākļiem.
Plūdu bojājumu novēršanai veicami darbi ir salāgoti un nepārklājas ar tiem bojājumu novēršanas darbiem, kuriem finansējums piešķirts Satiksmes ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 527 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
- 22.05. - 23.05. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Latgalē, Vidzemē, Zemgalē - spēcīgs pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm;
- 29.05. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemē un Latgalē - spēcīgs pērkona negaiss;
- 05.06. – izsludināts oranžais brīdinājums Latgales un daļā Vidzemes reģionā par augstu ūdens līmeni un spēcīgu pērkona negaisu;
- 18 6. - 30.06. - izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemes un Latgales reģionā – spēcīgs vējš;
- 08.07. - 09.07. - izsludināts dzeltenais brīdinājums Vidzemes un Latgales reģionā – spēcīgas lietusgāzes;
- 10.07. - 11.07. – izsludināts oranžais brīdinājums visā Latvijas teritorijā par spēcīgu pērkona negaisu un paaugstinātu ūdens līmeni. Un daļā Vidzemes un Latgales teritorijā sarkanais brīdinājums par pērkona negaisu;
- 15.07. - izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijas teritorijā – spēcīgas lietusgāzes un paaugstinātu ūdens līmeni;
- 18.07. – izsludināts dzeltenais brīdinājums Latgales reģionā un daļā Vidzemes reģiona - spēcīgas lietusgāzes un ūdens līmeņa brīdinājums;
- 20.07. – izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijā – pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm un iespējama krusa;
- 23.07. – izsludināts oranžais brīdinājums visā Latvijā - spēcīgas lietusgāzes un krusa;
- 24.07. - izsludināts oranžais brīdinājums Vidzemē un dzeltenais brīdinājums Latgales teritorijā par spēcīgām lietusgāzēm;
- 01.08.- izsludināts oranžais brīdinājums - pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm;
- 08.08.- izsludināts dzeltenais brīdinājums Zemgales reģionā - stipras lietusgāzes un pērkona negaiss,
- 16.08.- izsludināts dzeltenais brīdinājums visā Latvijā- stipras lietusgāzes un pērkona negaiss,
- 21.08. - izsludināts oranžais brīdinājums Austrumu reģionā - spēcīgas lietusgāzes un krusa;
- 25.08. - izsludināts oranžais brīdinājums Centrālā reģionā - spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaiss.
Šādi ārkārtējie un ilgstošie meteoroloģiskie apstākļi rada ūdensnoteku krastu nestspējas samazināšanos, spēcīgais lietus radīja masveida izskalojumus, grunts noslīdējumus, sanešus un atsevišķu būvju pārrāvumus, kā rezultātā radās meliorācijas sistēmu bojājumi.
Situācijas neparedzamību un ārkārtas apstākļus apliecina arī Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojums Nr. 457 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kura 1.punktu, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar 2025. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus, izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim. Šī Ministru kabineta rīkojuma anotācijā aprakstīts, ka nokrišņu daudzums maijā, jūnijā un jūlijā ievērojami pārsniedza mēneša normu, kā rezultātā tika applūdinātas zemes platības, radot ievērojamus zaudējumus.
Ārkārtējā situācija izsludināta, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar ilgstošo lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.
Līdz 2025. gada 1. septembrim lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 402 055 euro (bez PVN).
Šā gada lielās lietavas ūdensnotekās radīja papildus krastu eroziju un sedimentu uzduļķojumu, kas lokālās vietās ar mazāku garenkritumu nogulsnējas un traucē ūdens brīvu noteci. Krastu erozijas rezultātā tika izskalotas koku saknes, tās kļuvušas nenoturīgas un koki sakrituši gultnē, tādējādi radot traucējumu ūdens plūsmai. Lielais ūdens līmenis nodrošinājis labvēlīgus apstākļus no bebru populācijai, kas izmantojot dabīgo ūdensnotekās nokļuvušo koksni radījuši jaunus aizsprostus, kurus ātri un atviegloti atjauno, palielinājuši kritalu daudzumu. Samazinot ūdens caurplūdi ūdensnotekas strauji aizsērē. Lai piekļūtu ar tehniku un veiktu lietavu seku likvidēšanu, aizsprostu nojaukšanu, kritalu izvākšanu, nepieciešams daudz lielākā teritorijā veidot ekskavatora ceļu, novācot apaugumu atbērtnes joslās un ūdensnoteku gultnēs.
Daļa no ārkārtas ekspluatācijas darbiem jau ir veikti, jo tie bija neatliekami, lai novērstu vēl lielākus meliorācijas sistēmu bojājumus.
Zemkopības ministrija apliecina, ka anotācijas 2.pielikumā uzskaitītie valsts meliorācijas sistēmām radītie bojājumi radušies tieši no ilgstošām spēcīgām lietavām un vētrām laika periodā no 2025. gada maija līdz 1. septembrim.
Sadaļā "Papildus dokumenti" pievienoti pielikums "Lokālās objektu tāmes" ar informāciju par bojājuma konstatēšanas aktu un tā datumu, lai apliecinātu, ka novēršamie bojājumi ir saistīti ar ilgstošām spēcīgām lietavām un vētrām no 2025. gada maija līdz 1. septembrim, kā arī bojājumu aktu kopsavilkums.
Anotācijas 2.pielikumā bojājumu aktu kopsavilkumā norādīta papildus informācija, kādi darbi tiks veikti konkrētā bojājuma novēršanai un kurā datumā tos plānots pabeigt, kādi darbi jau ir veikti un kurā datumā tie ir pabeigti, jo tie bija neatliekami, lai novērstu vēl lielākus meliorācijas sistēmu bojājumus.
Lokālo objektu atsevišķās tāmes pievienotas sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.1 "Lokālās būvdarbu tāmes".
Noslēgtie līgumi ar komersabiedrībām par plūdu seku novēršanu pievienoti sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.2 "Līgumi par plūdu seku novēršanu".
Lokālo objektu atsevišķās tāmes pievienotas sadaļā "Papildus dokumenti" pielikumā Nr.3 "Lokālās būvdarbu tāmes".
Sadaļā "Papildus dokumenti" pievienots skaidrojums, rēķini, kā noteikts elektroeneģijas patēriņš pielikums Nr.4 "Elektroenerģijas patēriņa rēķins", kā arī ar attiecīgu analīzi pamatots, ka tas ir elektrības patēriņa pārsniegums pret regulāriem apstākļiem.
Plūdu bojājumu novēršanai veicami darbi ir salāgoti un nepārklājas ar tiem bojājumu novēršanas darbiem, kuriem finansējums piešķirts Satiksmes ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 527 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešams piešķirt Zemkopības ministrijai finansējumu 486 486 euro (ar PVN) apmērā valsts meliorācijas sistēmu ārkārtas uzturēšanas darbu apmaksai ilgstošo lietavu un vētras skartajās teritorijās to izraisīto seku novēršanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
zemes un tajā izbūvēto meliorācijas sistēmu īpašniekus
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Komersanti, kurus ietekmē valsts meliorācijas sistēmas
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Novēršot bojājumus valsts meliorācijas sistēmām, tiks pozitīvi ietekmēti komersanti, kuru uzņēmējdarbību ietekmē pārāk liels mitrums augsnē.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Novēršot bojājumus valsts meliorācijas sistēmām, tiks pozitīvi ietekmēti mazie un vidējie komersanti, kuru uzņēmējdarbību ietekmē pārāk liels mitrums augsnē.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
486 486
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
486 486
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-486 486
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-486 486
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
486 486
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Līdz 2025. gada 1. septembrim lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 486 486 euro (ar PVN) (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā).
Zemkopības ministrija nodrošinās piešķirtā finansējuma izmantošanu līdz 2025. gada beigām.
Zemkopības ministrija nodrošinās piešķirtā finansējuma izmantošanu līdz 2025. gada beigām.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Zemkopības ministrijai paredzēts piešķirt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 486 486 euro.
Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Zemkopības ministrija un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Zemkopības ministrija un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Informācija par nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem Latvijā 2025. gada maijā – augustā
2. pielikums
Nosaukums
Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu lietavu izraisīto bojājumu saraksts